Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Baltic International Bank padomes loceklis, bijušais Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un Vācijas vēstnieks Krievijā un Lielbritānijā Hanss Fridrihs fon Plocs (Hans-Friedrich von Ploetz).

Fragments no intervijas:

Eiropas banku sektors varētu piedzīvot zināmas izmaiņas Brexit dēļ. Jūs esat bijis arī vēstnieks Lielbritānijā. Kā vērtējat notikumu attīstību?

Var teikt, ka esmu tādu valstu speciālists, kuras īsti nezina, vai grib piederēt Eiropai, – esmu strādājis gan Lielbritānijā, gan Krievijā. Briti vienmēr ir bijuši par liberālu, loģiski regulētu lielu tirgu, tādējādi veicinot šādas politikas ES. Bet, lai gan ir skaidrs, ka britu pieņemtais lēmums ir jārespektē, mazāka skaidrība ir par to, kurp tas ved un kādas būs tā sekas – par to no Brexit iniciatoriem nav pietiekami skaidru izteikumu. Trīs dienas pēc Lielbritānijas referenduma es biju Londonā kādās svinībās ar apmēram 600 cilvēkiem, no kuriem daudzi man jautāja, ko lai tagad dara. Nenoliedzami, situācija ir ļoti nopietna un neskaidra.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Īrija ceturtdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju pieklusināt savu retoriku savstarpējos pārmetumos par to, kas vainīgs pēcbreksita tirdzniecības problēmās.

Lielbritānija centusies panākt piekāpšanos no ES pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī īsu brīdi gatavojās bloķēt Covid-19 vakcīnu piegādi Ziemeļīrijai.

Eiropas Komisija 29.janvārī pieņēma shēmu Eiropas Savienības rūpnīcās ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. EK skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK drīz pēc tam no šī nodoma attiecās.

Problēma ir tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols, kura mērķis ir saglabāt atvērtu Īrijas robežu, kas ir viens no 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Lielbritānijas referendums par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem iespējams paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes pozīcijām Eiropā, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

«Eiropa mainās un eirozona ciešāk integrēsies. Es domāju, ka tas viņiem ir pareizi. Tas ir nepieciešams, lai izglābtu Eiropas vienoto valūtu, un es domāju, ka tas arī ļaus Lielbritānijai panākt labāku vienošanos ar Briseli,» sarunā ar BBC Radio 4 klāstīja D. Kamerons, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Britu premjers uzsvēra, ka viņu neapmierina pašreizējai stāvoklis Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās, tomēr viņš arī nevēlas, lai Apvienotā Karaliste pamet savienību. «Es vienmēr esmu teicis, ka tad, kad mēs noslēgsim jaunu vienošanos par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, tam vajadzēs sabiedrības apstiprinājumu. Referendums ir vienkāršākais un kārtīgākais veids, kādā to izdarīt,» sacīja D. Kamerons.

Pēdējās dienās daļa oranžo Mobilly zonu uzlīmju uz autostāvvietu maksas aparātiem tiek aizstātas ar Rīgas satiksmes veidotajām, par ko neizpratnē ir uzņēmumā Mobilly, kura pārstāvji savu sašutumu izteikuši arī savā mājaslapā.

«Daudzi mūsu klienti atkal ir neizpratnē - vai tomēr būs pārmaiņas Mobilly stāvvietu apmaksas sistēmā? Nē - Mobilly strādā un strādās kā līdz šim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Uzņēmuma pārstāvji atgādina, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) 2013.gada 5.decembrī publiski visiem apsolīja, ka Rīgas satiksmes apmaksas sistēmas pilnveidošana klientus neskars un lauzt līgumu ar Mobilly neviens negrasās.

«Ja pamanāt mulsinošās zilās Rīgas satiksmes uzlīmes uz autostāvvietu maksas aparātiem, ziniet, ka mūsu norēķinu sistēma nemainās,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Autostāvvietu pakalpojumu apmaksas sistēmas uzturētājs Mobilly patlaban veicot juridiskas pārrunas ar Rīgas satiksmi, informē Mobilly direktors Kārlis Andersons.

Jau vēstīts, ka pērnā gada decembra sākumā sociālajos tīklos publiskotajā vēstulē, ko Rīgas satiksmes vārdā nosūtījis jaunveidotais uzņēmums SMSRīga, tika norādīts, ka no 2014.gada 1.jūnija Rīgas satiksme pārtrauks sadarbību ar SIA CityCredit jeb Mobilly. Vēstulē arī minēts, ka jaunā sistēma samazinās izmaksas par SMS atbildēm, nodrošinās pēcapmaksu un sistēmu regulāri auditēs starptautiska kompānija.

Lai noskaidrotu radušās situācijas būtību, viens no Mobilly īpašniekiem Normunds Bergs centās sarunāt tikšanos ar galvaspilsētas mēru Nilu Ušakovu, uz ko viņam tika atbildēts, ka sarunām būtu jānotiek starp iesaistītajiem uzņēmumiem, un tikšanās tika atteikta.

Nesen FM publicēja ziņu (1), ka plānots ieviest valdes solidāru atbildību par uzņēmuma nesamaksātajiem nodokļiem, kas izveidojušies pēc nākamā gada 1. janvāra. Drīz pēc tam publiskots arī pats likumprojekts un tā anotācija (2). Galvenā doma nav peļama – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas pamet dēļ nodokļu parādiem grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar pēc iespējas līdzīgu nosaukumu, ar no kuģa pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis.

Piemērs

Likumprojektā paredzēts, ka jāpiepildās visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. (3) Tomēr, tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. Piemēram, VID audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt PVN. Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs. Tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 16 000. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums.

Pēc konflikta ar galvaspilsētas domes uzņēmumu Rīgas satiksme autostāvvietu norēķinu sistēmas uzturētājs Mobilly tajā mēnesī piedzīvojis klientu skaita pieaugumu par 20%, atklāja uzņēmuma direktors Kārlis Andersons.

Publicitāte, ko radīja Mobilly apspriešana sociālajos tīklos, kā arī tradicionālajos medijos, uzņēmumam ir ļāvusi decembra mēnesī uzrādīt 20% klientu pieaugumu, paskaidroja K. Andersons. Uzņēmuma direktors gan norādīja, ka publicitātes efekts esot bijis samērā īslaicīgs un šomēnes vairs neesot jūtams.

Jau vēstīts, ka pērn decembra sākumā sociālajos tīklos publiskotajā vēstulē, ko Rīgas satiksmes vārdā nosūtījis jaunveidotais uzņēmums SMSRīga, tika norādīts, ka no 2014. gada 1. jūnija Rīgas satiksme pārtrauks sadarbību ar SIA CityCredit jeb Mobilly. Vēstulē arī minēts, ka jaunā sistēma samazinās izmaksas par SMS atbildēm, nodrošinās pēcapmaksu un sistēmu regulāri auditēs starptautiska kompānija.

Trīs no pieciem lielākajiem Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem - Rokiškio sūris, Marijampoles pieno konservai un Vilkyškiu pienine - cer sākt eksportu uz Ķīnu ne vēlāk kā līdz šā gada beigām, ziņu aģentūru BNS informējusi šo uzņēmumu vadība.

Lai gan premjerministrs Aļģirds Butkevičs vasaras otrajā pusē izteicās, ka pirmā produkcija turp varētu tikt nosūtīta jau augusta beigās, procedūras krietni ievilkušās.

Lielas cerības uz daudzu jaunu līgumu parakstīšanu uzņēmumi saista ar novembra vidū Pekinā paredzēto ikgadējo izstādi Anufood China.

«Kopš esam oficiāli iekļauti iespējamo importētāju sarakstos, izveidojušies daudzi jauni kontakti. Mums bijis daudz ciemiņu no Ķīnas. (..) Novembrī plānota izstāde Pekinā, kur būs daudz tikšanos, tiks parakstīti dokumenti. Lielāka rosība varētu sākties pēc izstādes,» norādījis Rokiškio sūris valdes priekšsēdētājs Daļus Trumpa. Pēc viņa teiktā, uzņēmums uz Ķīnu plāno eksportēt sierus.

Izveidojot savu stāvvietu apmaksas sistēmu, Rīgas dome ne tikai darbojas pret Valsts pārvaldes iekārtas likumu, bet arī parāda, ka ikvienu inovatīvu ideju var pārņemt pašvaldība, konkurencē izmantojot nodokļu maksātāju līdzekļus, norādaLatvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

«Patlaban vērojamie Rīgas domes centieni uzņemties tai neraksturīgu funkciju veikšanu - biznesa projektu īstenošanu - liecina par vēlmi pierādīt savu varēšanu, taču pieredzes, kas ļautu skaidri prognozēt rīcības rezultātus un sekas, vēl nav,» uzskata Bāliņa. Patlaban Rīgas satiksme saņem domes dotācijas, un šīs sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas tieši atsauksies arī uz tā saucamo biļetes pašizmaksu, kā arī radīs draudus uzņēmēju nodrošinātajām darba vietām Rīgas iedzīvotājiem, norāda LIKTA prezidente.

Kā viens no potenciālajiem riskiem var būt iespējamie tiesas darbi par negodīgu konkurenci, jo pašvaldības uzņēmums savu interešu īstenošanai var izmantot resursus, kas privātajiem uzņēmumiem nav pieejami, piemēram, administratīvo varu. Pašvaldība nedrīkstot pati konkurēt ar privātuzņēmējiem sfērā, kur privātais uzņēmējs veiksmīgi nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu - tai ir jāveic pārvaldības funkcijas un jānodrošina brīva konkurence privāto uzņēmēju starpā, uzskata Bāliņa.

Lielbritānija aicinājusi Eiropas Savienību (ES) atvieglot jūras produktu importu, jo ierobežojumi kaitē Lielbritānijas ekonomikai.

"Eiropas Komisijai nav zinātniska vai tehniska pamatojuma, lai aizliegtu importēt dzīvus divvārstu moluskus no B kategorijas ūdeņiem," ziņu aģentūrai DPA norādījusi Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku jautājumu departamenta (DEFRA) preses pārstāve.

"Tas jau ietekmē uzņēmumus un kaitē tirgiem abās kanāla pusēs," viņa piebildusi.

Saskaņā ar ES klasifikāciju A kategorijas ūdeņi ir vistīrākie. Tīrības ziņā tiem seko B kategorijas ūdeņi.

Saskaņā ar ES noteikumiem moluski no A kategorijas ūdeņiem var tikt importēti ES bez iepriekšējas attīrīšanas. Taču lielākā daļa britu ūdeņu iekļauta B kategorijā.

ES aizliedz importēt B kategorijas ūdeņos iegūtus zināmus vēžveidīgos no Lielbritānijas un citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Igaunija vēlas piesaistīt Lielbritānijā bāzētus akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus kļūt par Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņēmējiem, tādējādi iegūstot cerības arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) turpināt saņemt piekļuvi ES finansējumam un tirgiem, otrdien vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Esam dzirdējuši no akadēmisko aprindu pārstāvjiem Lielbritānijā, kas bažījas par potenciālo Breksita ietekmi, bet kā risinājumu saskata elektroniskā rezidenta statusa saņemšanu, sacījis Igaunijas elektronisko rezidentu programmas vadītājs Kaspars Korjuss.

Izmantojot elektroniskā rezidenta statusu, Igaunijā reģistrēts "virtuālais institūts" ļautu viņiem turpināt strādāt Lielbritānijā, bet arī saglabāt klātbūtni darbā ES akadēmiskajā vidē," viņš klāstīja un piebilda, ka šādā situācijā būtu iespējams arī pieteikties ES finansējumam.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas varētu būt īpaši ieinteresētas noskaidrot Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa sniegtās iespējas, norādīja Korjuss.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.