Īrija ceturtdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju pieklusināt savu retoriku savstarpējos pārmetumos par to, kas vainīgs pēcbreksita tirdzniecības problēmās.
Lielbritānija centusies panākt piekāpšanos no ES pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī īsu brīdi gatavojās bloķēt Covid-19 vakcīnu piegādi Ziemeļīrijai.
Eiropas Komisija 29.janvārī pieņēma shēmu Eiropas Savienības rūpnīcās ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. EK skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.
Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.
Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK drīz pēc tam no šī nodoma attiecās.
Problēma ir tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols, kura mērķis ir saglabāt atvērtu Īrijas robežu, kas ir viens no 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.
Vienlaikus Ziemeļīrijas protokola mērķis ir saglabāt ES vienotā tirgus integritāti.
Protokols bija daļa no vispārējās tirdzniecības vienošanās, kas tika noslēgta starp Londonu un Briseli, Lielbritānijai 2020.gada 31.decembrī pametot Eiropas muitas ūniju un kopīgo tirgu.
Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins pirms Lielbritānijas kabineta kancelejas ministra Maikla Gova un EK viceprezidenta Maroša Šefčoviča tikšanās šodien sacīja, ka vairākām Eiropas valstīm sevišķi nepieciešams nolaist tvaiku.
Mārtins sacīja, ka, viņaprāt, abām pusēm jāpieņem mērenāks tonis.
"Mums vienkārši jānomierinās, jo galu galā mēs vēlamies, lai Apvienotā Karaliste labi saprotas ar Eiropas Savienību," viņš piebilda.
Govs, kas ir Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona galvenais ministrs breksita jautājumos, pagājušajā nedēļā nosūtīja Šefčovičam vēstuli, kurā pieprasīja veikt vairākas izmaiņas Ziemeļīrijas protokolā, tostarp pagarināt atvieglojuma periodus atdzesētu pārtikas preču transportam no pārējās Lielbritānijas uz Ziemeļīriju.
Vēstulē teikts, ka gadījumā, ja ceļu uz priekšu neizdosies atrast, Lielbritānija apsvērs iespēju izmantot visus instrumentus, kas ir tās rīcībā.
Atbildot uz vēstuli, Šefčovičs pagājušajā naktī noraidīja aicinājumus uz pagarinājumu līdz 2023.gada 1.janvārim, lai britu lielveikali un to piegādātāji varētu pielāgoties jaunajai muitas robežai Īrijas jūrā precēm, kas Ziemeļīrijai tiek piegādātas pa jūru. Starp šīm precēm ir atdzesēta gaļa un medikamenti.
Šefčoviča vēstulē teikts, ka ES apsver lielāku elastīgumu attiecībā uz tēraudu, bet attiecībā uz mājdzīvnieku transportēšanu starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju un sēklas kartupeļu un citu augu transportēšanu elastība iespējama tikai tad, ja Lielbritānija ievēro ES noteikumus.
Govs ceturtdien sacīja, ka tikšanās laikā mēģinās panākt vienošanos, lai padarītu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tirdzniecību tik ērtu, cik iespējams.
ES galvenais sarunvedējs breksita jautājumos Mišels Barnjē izteicies, ka problēma bija Lielbritānijas izstāšanās no ES, nevis protokols, ko abas puses noslēdza, šķiroties.
"Problēmas Īrijas salā izraisīja breksits, nevis protokols," sacīja Barnjē.
"Protokols ir risinājums," viņš piebilda.