Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Mūzika, kas pastāvējusi visos laikos, allaž ir dalījusies divās daļās – tā, kas ir bez maksas, un tā, par kuras klausīšanos vai atskaņošanu jāmaksā. Modernlifeblogs.com publicēti daži fakti, kas varētu raisīt diskusijas par to, cik daudz par mūziku varētu nākties maksāt nākamgad.

Deviņdesmito gadu laikā pasaulē failu dalīšanās programmatūra Napster vērā vaļā durvis mūzikas satura bezmaksas ielādei. Lai arī Napster darbības juridiskais pamats tika apšaubīts, tas dažādās formās veiksmīgi darbojās vairākus gadus. Patlaban pasaulē plašu rezonansi izraisījis gan pirātisma apkarošanas akts (SOPA), gan pretviltošanas tirdzniecības līgums (ACTA), arī lokālā - Latvijas mērogā - tiek spriests par autoratlīdzību piemērojamību un «bezmaksas mūzikas» klausīšanos.

Moderlifeblogs.com izveidojis laika skalu, kurā redzama viena muzikāla skaņdarba vidējās cenas maiņa ASV, laikam ritot. Tā, piemēram, aprēķināts, ka septiņdesmitajos gados, viens muzikāls skaņdarbs vinila platē maksāja aptuveni 1,45 ASV dolārus, deviņdesmitajos gados kompaktdiskā viens mūzikas «gabals» maksāja 1,30 ASV dolārus, 2000. gadā iTunes un Amazon vienu muzikālu darbu bija iespējams nopirkt par 0,99 ASV dolāriem, bet 2010. gadā, pateicoties mūzikas pieejamībai internetā un tā saucamajai «mūzikas straumēšanai», viena audioceliņa cena samazinājās līdz aptuveni 0,40 ASV dolāriem. Saskaņā ar Moderlifeblogs.com tiek prognozēts, ka maksa par mūziku turpinās sarukt.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Latvijas telekomunikācijas uzņēmums MWTV sācis publiskās vietās Latvijā izvietot bezmaksas WiFi pieslēguma punktus.

Projekts M4 Open WiFi paredz, ka, lai 30 minūtes lietotu ātru un drošu interneta pieslēgumu, būs jānoskatās viena no 4 piedāvātajām reklāmām, kuras garums nepārsniedz 15 sekundes.

«Projekta M4 Open WiFi galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotajiem bezmaksas pieeju mūsdienīgam bezvadu internetam. Tik daudz tiek runāts par to, cik internetā brīvi pieejami mēs gribētu būt, taču realitāte ir tāda, ka nemaz tik brīvi internets Latvijas iedzīvotājiem nav pieejams,» stāsta SIA MWTV komercdirektors Normunds Tože.

«Bezmaksas internets ir pieejams dažās kafejnīcās, restorānos, tirdzniecības centros un viesnīcās, bet tas tomēr tikai daļēji ir bezmaksas, jo uzliek blakus pienākumus, piemēram, nopirkt kafejnīcā kafiju. Ir arī Lattelecom tīkls, taču tas ir par maksu. Vēl var izmantot arī mobilo internetu, taču tas nav tik ātrs kā dažkārt gribētos,» skaidro Tože.

Katram vīrietim ir nepieciešams instrumentu komplekts, kas atvieglo ikdienas mājokļa uzdevumus. Bez īstajiem rīkiem var rasties grūtības, kad nepieciešams veikt kādu remontdarbu vai vienkāršu darbību - ieskrūvēt, izskrūvēt kaut ko.

Āmurs

Āmurs ir viens no pamatinstrumentiem. Tas ir nepieciešams un noderīgs dažādas situācijās. Ar āmuru var gan iesist naglas, gan piekoriģēt virsmas, strādāt ar metāla detaļām u.c. Ir svarīgi izvēlēties pareizo āmuru konkrētai darbībai. Parasti āmuriem ir koka vai metāla rokturi, smagos lielos āmurus sauc par veseriem.

Skrūvgrieži

Plakanie un krusta skrūvgrieži ir nepieciešami katrā instrumentu komplektā. Skrūvgrieži ir būtiski, lai pievienotu vai atvienotu dažādas detaļas, tāpat tie vienmēr noder mēbeļu salikšanā un daudzās citās dzīves situācijās. Ieteicams iegādāties komplektu ar dažāda izmēra skrūvgriežiem.

Mērlente

Mērlente ir vēl viens svarīgs rīks, kas bieži vien ir nepieciešams. Mērlente palīdz precīzi izmērīt attālumus. Tā ir noderīga, plānojot remontdarbus vai mērot izvietojuma vietas mēbelēm. Tipiska mērlente ir vismaz trīs metrus gara. Izvēlies tādu, kas ir izturīga un viegli lietojama.

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs.

Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces - aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus.

Beļģijas pilsēta Haselta, pēc kuras parauga Igaunijas galvaspilsēta Tallina šogad ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu, šo praksi ir atmetusi, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR.

Haseltā, kur mājo 75 tūkstoši iedzīvotāju, bezmaksas sabiedriskais transports bijis pēdējos 16 gadus, bet nu pilsēta nolēmusi no tā atteikties. Tiesa, transporta tīkla klientu skaits šajos gados ir audzis 12 reizes, kas ir viens no Tallinas eksperimenta mērķiem – celt sava sabiedriskā transporta popularitāti. Tomēr augušas šo gadu laikā ir arī Haseltas transporta izmaksas – par sešām reizēm, un tas pilsētai licis mainīt līdzšinējo politiku.

Par spīti procentuālajiem pieauguma rādītājiem, kopumā bezmaksas transporta ietekme uz iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem Haseltā nemaz nav bijusi tik ievērojama, ziņo laikraksts. No saviem privātajiem auto uz sabiedrisko transportu ilggadējā eksperimenta laikā pārsēdušies vien 16% autovadītāju. To izdarījuši arī 12% no tiem, kas pirms tam priekšroku deva velosipēdiem, un 9% to, kas devuši priekšroku staigāt ar kājām. Pilsētā aizvien vairāk nekā 90% ģimeņu ir privātās automašīnas, un 73% iedzīvotāju uz darbu dodas tieši ar tām.

Mobilo sakaru operators Tele2 pārsūdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, kurā operatora reklāma kampaņa «Bezmaksas telefons pirmklasniekam» tika atzīta par maldinošu.

«PTAC lēmumu pārsūdzēsim, jo PTAC vēlme šādi aizliegt sarūpēt pimklasniekiem bezmaksas mobilos telefonus ir nesaprotama, vēl vairāk – netiek aizstāvētas Latvijas ģimeņu vajadzības šajā ekonomiskajā situācijā,» pamato Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka PTAC aizrādījums, kuram Tele2 piekrita un kuru tūlītēji novērsa, bija par Zelta Zivtiņas mājas lapas jaunumu ziņas virsrakstu «Pirmklasniek, nāc pēc sava bezmaksas telefona!». «Lai gan ir maza varbūtība, ka kāds bērns to redzēja, publiski atvainojamies, ka pieļāvām šādu kļūdu. Esam spēruši nepieciešamos soļus, lai turpmāk izvairītos no šādiem notikumiem,» norādīja J. Spoģis.

Lai arī bija paredzēts, ka no 1. janvāra MTG kanāli TV3 un LNT nebūs redzami bezmaksas virszemes apraidē, tomēr daļa šīs platformas skatītāju Rīgā, Liepājā un Kuldīgā var vērot TV3 un LNT savos ekrānos arī šobrīd, liecina DB apsekojums.

Tiesa, ja iepriekš bija pieejama TV3 un LNT programma ar raidījumu nosaukumiem, tad tā vietā tagad bija uzraksts: nav informācijas.

Daļai Lattelecom virszemes TV klientu – gan maksas, gan bezmaksas kanālu skatītājiem - īslaicīgi ir pieejami visi Ekonomiskās pakas kanāli. Tas saistīts ar virszemes TV modeļa maiņu un kanālu pārvietošanu no bezmaksas uz maksas paku, iemeslus DB skaidro Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom norāda, ka bezmaksas virszemes televīzijas skatītājiem, kas šobrīd vēl var redzēt TV3 un LNT, attiecīgie kanāli tiks atslēgti šodienas laikā.

Rīgā nevarēs ieviest Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta ideju «viens pret viens», jo Tallina ir daudz kompaktāka pilsēta un pastāv arī citas būtiskas atšķirības pilsētas pārvaldē, turklāt, lai Rīgā ieviestu bezmkaksas sabiedrisko transprotu, būtu nepieciešama papildu dotācija uzņēmumam Rīgas Satiksme 35 – 50 milj. Ls apmērā, portālam Db.lv stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks.

Aprīļa vidū Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta un Rīgas Satiksmes pārstāvju delegācija devās uz Tallinu noskaidrot, kādā veidā kaimiņvalsts galvaspilsētas pašvaldība cer Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu, kur bezmaksas braucieni Tallinas iedzīvotājiem gaidāmi jau no nākamā gada sākuma.

«Aprēķināts, ka aptuveni uzņēmumam RS būtu nepieciešama vēl papildu 35 – 50 milj. Ls dotācija gadā, lai tas būtu rīdziniekiem pieejams bez maksas,» norādīja V. Baraņņiks. Patlaban RS dotācija no Rīgas pašvaldības budžeta ir 47,5 milj. Ls, bet no valsts budžeta – 3,5 milj. Ls. Db.lv jau vēstīja, ka šogad uzņēmums paredz strādāt ar 12,8 milj. Ls zaudējumiem.

Atvērtā koda programmatūra var būtiski samazināt uzņēmuma izmaksas IT jomā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Geminent EU akcionārs un vadītājs Normunds Krūmiņš.

Lielo zīmolu, piemēram, Microsoft, plaši lietotās programmatūras dārdzība bijis viens no iemesliem, kas, darbojoties loģistikas jomā, viņu pamudinājis pievērsties IT jautājumiem. Proti, lai aprīkotu pat nelielas loģistikas kompānijas biroju – līdz 10 cilvēkiem – ar legālām datorprogrammām, būs nepieciešami vismaz 400 eiro katram datoram, turklāt pēc 2‒3 gadiem programmas nāksies atjaunot, atkal maksājot samērā lielas summas. Ja vēl ir nepieciešamība izmantot programmatūru mūzikas, audiovizuālo materiālu apstrādei vai projektēšanai, tad summas būs mērāmas tūkstošos. Tagad gan ir iespējams izmantot, piemēram, Microsoft Office mākonī, taču tad, kad vairs netiek maksāta abonēšanas maksa, klientam nekas nepaliek kā vien paša radītais dokuments, ja vien arī tas nav palicis mākonī.

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas mazāk nekā desmit dienas. Laika nav daudz, taču ir dažas pamata lietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā. Jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR.

Uzņēmuma gatavība un atbilstība GDPR nav vienā reizē sasniedzams gala mērķis. Tehnoloģijas attīstās, līdz ar to mainās kibergarnadžu iespējas piekļūt datiem, tāpēc gan IT, gan juridiskie procesi un to atbilstība GDPR būs laiku pa laikam jāpārskata arī pēc 25.maija. Savukārt tiem, kas tikai tagad ir sākuši šo ceļu, visticamāk, iekšējo sakārtošanu nāksies turpināt pēc minētā datuma.

Pāris lietas, ko uzņēmumi var pagūt līdz brīdim, kad stājas spēkā regula:

Mini audits pašu spēkiem – departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu.

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Kalifornijas policijai izdevies atgūt nozagtu portatīvo datoru, jo programmatūra nosūtījusi datora īpašniekam gan aizdomās turētā atrašanās vietu, gan ar Mac kameru uzņemtas fotogrāfijas, vēsta BBC.

Dizaineris Džošua Kaufmans (Joshua Kaufman) par zādzību ziņojis martā, bet policija rīkojusies tikai otrdien, 31.maijā, jo Kaufmana blogs par zādzību piesaistījis mediju uzmanību. Rezultātā noziegumā apsūdzēts 27 gadus vecais taksometra vadītājs Muthana Aldebaši (Muthanna Aldebashi).

«Es esmu laimīgs, ka atguvu to,» Kaufmans stāstījis BBC, piebilstot: «Ļoti laimīgs un atvieglots, ka man nav jāsēž un jāskatās, kā kāds cits izmanto manu veco datoru.»

21.martā, kad Kaufmans nav atradies dzīvoklī, tajā caur logu ielauzies zaglis. Kaufmans nekavējoties ziņojis par noziegumu policijai un amatpersona, kas pieņēma šo informāciju, atzīmējusi, vīrieša stāstīto, ka datorā instalēta īpaša programmatūra.

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Pirmais septembris ir aiz tuvējiem kalniem, bērni veiksmīgi palaisti skolās un dārziņos, un maciņš arī pie reizes krietni patukšīts. It kā jau ierasta lieta - augustā un septembrī lielāko daļu no ģimenes budžeta rezervēm investēt nākotnē - bērnu izglītībā, ar naivu cerību, ka vecumdienās būs kāds, kas pīrāgus pie gultas pienesīs. Tomēr jautājums palicis – kurā vietā mājo tā valsts garantētā un Latvijas konstitūcijā iegrebtā bezmaksas pamatizglītība?

Man (kā mātei) kādā veselā saprāta kaktiņā nemitīgi gruzd jautājums – kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, ja jau bērnu palaižot uz skolu, pat obligātās mācību grāmatas ir jāpērk par savu naudu. Kā tas var būt, ka ir skolas, kuru bibliotēkās mācību gada sākumā visiem skolniekiem var izniegt mācību grāmatas, bet citās skolās tās jāiegādājas pašiem vecākiem?

Saprotams, jāatbalsta vietējie ražotāji, t.i. grāmatizdevēji, jāsilda ekonomika, radot mākslīgu apriti – un kas var būt izdevīgāks, kā to darīt uz bērnu rēķina? Vecāki no daudz kā atteiksies, lai tikai viņu čabulīši būtu apģērbti un izskoloti. Bet vai tas ir normāli, turklāt kāpēc vecākiem pārsvarā ir jāsilda dažādu kilbloku (Zvaigznes ABC īpašniece) personiskā ekonomika? Kāpēc skolas mācību grāmatām jābūt ar centimetru bieziem vākiem un greznām reprodukcijām? Lai, tos sējumus staipot, atvase jau bērnībā traumētu mugurkaulu? Un vecāki - ģimenes budžetu, maksājot par katru šādu izdevumu daudzus latus! Kāpēc nevar speciāli skolniekiem izdot vienkāršākas grāmatas, kuru cena ir saprāta robežās? Cik ir reālā vienkāršākas grāmatas pašizmaksa, parādīja publicists Lato Lapsa, kas savu pagaidām pēdējo grāmatu par specdienestiem («Cits ķēķis») lika pārdot par pašizmaksu, tās cena (aptuveni 400 lpp!) bija lats ar santīmiem...

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) būs jāorganizē konkurss sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot tām valsts budžeta finansējumu.

To paredz ceturtdien, 21.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko izveido jaunu televīzijas bezmaksas apraides modeli.

Izmaiņas likumā paredz, ka konkursā priekšroka dodama tiem pretendentiem, kuri nodrošinās, ka vismaz piektdaļa no nedēļas raidlaika aizņems Eiropas audiovizuālie darbi, kas sākotnēji veidoti latviešu valodā. Līgumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi NEPLP varēs slēgt uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat grozījumi likumā noteic, ka NEPLP konkursa nolikumā varēs paredzēt, ka tā katru gadu, konsultējoties ar elektronisko plašsaziņas līdzekli un ievērojot nosacījumus un pasūtījuma būtību, pārskata sabiedrisko pasūtījumu un izstrādā un apstiprina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumu vai programmas gada plānu programmas daļai vai programmai, kas tiek veidota sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Xiaomi roboti - putekļsūcēji ar mazgāšanas funkciju ir inovatīvi risinājumi mājas uzkopšanai. Tie piedāvā jaunas tehnoloģijas efektīvai uzkopšanai, nodrošinot lietotājiem ērtības un laika ekonomiju. Šie roboti ne tikai vāc putekļus, bet arī veic grīdas mazgāšanu autonomi.

Ar modernām sensoru tehnoloģijām un programmatūru, Xiaomi roboti pielāgojas dažādiem virsmu tipiem un nodrošina augstu tīrīšanas kvalitāti.

Labākie roboti - putekļsūcēji

Autonomā navigācija

Xiaomi roboti izmanto autonomās navigācijas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ļauj ierīcēm efektīvi pārvietoties pa telpu. Roboti skenē vidi un veido karti - tādējādi tie var noteikt labāko ceļu, lai sasniegtu mērķi.

Roboti spēj pielāgoties dažādām telpām, tie ņem vērā mēbeles un citus šķēršļus. Pateicoties šai tehnoloģijai, roboti var strādāt pat telpās ar daudz šķēršļiem.

Šodien simboliski tika atklāts Vērmanes parka demo soliņš, kas Rīgas parkos iezīmēs bezmaksas Wi-Fi teritoriju un vietās, kur tas tehniski būs iespējams, nodrošinās bezmaksas viedierīču uzlādēšanas iespējas.

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā stacionāri soliņi tiks izvietoti gandrīz visos lielākajos Rīgas parkos: Vērmanes dārzā, Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Bastejkalnā.

Aprīļa sākumā Lattelecom atklāja vairāk nekā 2000 bezmaksas Wi-Fi punktus visā Latvijā. Mēneša laikā Wi-Fi lietotāju aktivitāte augusi par 220%.

Turpmāk labiekārtotie soliņi Rīgas parkos iezīmēs Wi-Fi zonu, norādot uz iespējām lietot internetu bez maksas. Savukārt soliņa atklāšana Rīgā simboliski aizsākot pasākumus arī citās Latvijas pašvaldībās - bezmaksas Wi-Fi pieejas punkti pakāpeniski tiks ieviesti lielākajā daļā pilsētu. Dizainiski bezmaksas Wi-Fi zonas norādes tiks pielāgotas, vienojoties ar pašvaldībām atsevišķi.

Kibernoziedznieki sākuši izmantot bezmaksas spēles, ieskaitot Angry Birds, lai Android viedtālruņus pārvērstu par surogātpasta izsūtīšanas ierīcēm. Programmatūras, kas izsūtīja surogātpastu, kods bija apslēpts daudzās populārās spēlēs.

Pēc spēles uzstādīšanas kods tika aktivizēts un programmatūra sazinājās ar kādu interneta serveri, kurš uzturēja tālruņu numuru datubāzi, un sāka sūtīt surogātpastu, vēsta BBC. Medijs norāda, ka noziedznieki izmantojuši arī tādas populāras spēles kā Angry Birds Space, Need for Speed Most Wanted u. c.

Vispirms noziedznieki centušies izveidot surogātpasta izplatīšanas tīklu, cilvēkiem izsūtot tūkstošiem ziņojumu, kas piedāvājuši populāru Android spēļu bezmaksas versijas, noskaidrojusi interneta drošības kompānija Cloudmark.

Inficētās bezmaksas spēļu kopijas bijušas izvietotas uz servera Ķīnā un nav bijušas pieejamas oficiālajā Google Play tiešsaistes veikalā.

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"