Decembrī Ciemakukulī piparkūkas veido aptuveni 10 -15% no kopējiem pārdošanas apjomiem, savukārt no korporatīvo klientu pasūtījumu apjoma piparkūkas Ziemassvētku laikā aizņem 80 – 90%. Ciemakukuļa saimniece norāda – šeit netiek ceptas kūciņas, kas sastāv no «pulverīša un ūdens».

Uzņēmumi, kas Ziemassvētkos apdāvina savus darbiniekus vai viņu bērnus, nereti uz piparkūkām virsū vēlas attēlotu kompānijas logo, tāpat Ciemakukuļa korporatīvie klientu izdoma tiek demonstrēta, izvēloties dažādu formu piparkūkas. Piemēram, kāds uzņēmums šogad pasūtījis piparkūkas traktora formā, savukārt ar zirglietām saistīts uzņēmums pasūtījis šūpuļzirdziņu formas piparkūkas. Šogad zirgu formas piparkūkas ir sevišķi iecienītas, jo, ja seko Ķīniešu kalendāram, nākamais gads būs Zirga gads. Tomēr, tā kā Latvijā 2014. gads sāksies «eiro zīmē», tiek pasūtītas arī ar eiro tematiku saistītas piparkūku formas, stāstīja Ciemakukuļa zīmolu veikalu īpašniece Zanda Kozlovska.

Dažādos veikalos pirms Ziemassvētkiem pirktāko preču vidū Latvijā ir logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, spilveni, mandarīni un piparkūkas, kā arī Bībele un dažādas enciklopēdijas, noskaidrots Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru aptaujā.

Veikalā Jysk pirktāko preču sarakstā atrodas ne vien logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, bet arī segas, spilveni un dažāda veida sveces. Grāmatu nams Valters un Rapa kā pirms Ziemassvētkiem visvairāk pirktās preces nosaucis Bībeles jauno izdevumu un dažāda veida enciklopēdijas lieliem un maziem. Narvesen pirktākās preces ir «Take away» kafija un ātrie uzkodu komplekti ar kafiju, kā arī apsveikumu kartiņas, piparkūkas, kalendāri, gada grāmatas, šampanietis, Laimas saldumi, suvenīri ar Jaunā gada simboliku. Veikalos LaTS visvairāk pirktas piparkūkas, karstvīns, gaļas un zivju produkcija, Mego veikalos – mandarīni, suvenīri, trauki, paciņās fasēti saldumi, Elvi – saldēta zivju produkcija, sniega lāpstas, ragaviņas, suvenīri, ietinamais papīrs, piparkūkas un piparkūku mīkla, Aibe - pelēkie zirņi, konservētie zaļie zirnīši, konservēta kukurūza, gaļas produkti, vārītās un kūpinātās desas, saldumi, cepumi, šokolādes konfektes un dažāda stipruma alkoholiskie dzērieni, dzirkstošie vīni, karstvīns un bezalkoholiskie

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Ilzes Andriksones uzņēmums Ķeipenieši cep tuvā un tālā apkārtnē izslavētās Ķeipenes piparkūkas .

Piparkūku galvenā cepēja Ilze Andriksone savu arodu vecmāmiņas vadībā sāka apgūt pagājušā gadsimta 70. gados. «Manas bērnības atmiņas ir saldas. Atceros, kā sāku garnēt piparkūku sirsniņas jau 5–6 gadu vecumā. Toreiz tā likās pati jaukākā nodarbošanās, vēl nenojaušot, ka tas būs mans darbs un bizness,» stāsta Ilze. Tika ceptas un tirgotas piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos. «Jau kā pusaugu meitene biju izgājusi īstu konditoru skolu,» atklāj Ilze.

Ķeipenes piparkūkas noteikti var pielīdzināt gleznām, jo tiek ceptas dažādas formas – sirsniņas, pūces, mašīnas un pēdiņas, (speciāli podologu izlaiduma kursam). Tas vēlāk iepaticies arī citiem un pārtapis standarta piedāvājumā, galvenokārt glazūru dēļ. Neparastas piparkūkas labprāt pasūtot kolektīvām dāvanām. Aizraujošajā piparkūku greznošanas procesā viņa saredz iespējas, kā nākotnē paplašināt uzņēmumu – nevis cept vairāk, tādējādi varbūt apdraudot receptes noslēpumu, bet iekļauties lauku tūrismā, piedāvājot radošās darbnīcas.

Šajā pirmssvētku piektdienā portāls db.lv ciemojas Ķeipenē, kur uzņēmumā IK Ķeipenieši top piparkūkas.

Piparkūku cepšana un garnēšana piparkūku cepējas Ilzes Andriksones ģimenē jau aizsākās tālajos 70. gados, kad to darīja viņas vecmāmiņa. Tālāk amatu pārmantoja I. Andriksones mamma Silvija un viņas māsa Maija. Piparkūkas tika ceptas un tirgotas piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos.

«Manas bērnības atmiņas ir saldas. Atceros, kā sāku garnēt piparkūku sirsniņas jau 5 – 6 gadu vecumā. Toreiz tā likās pati jaukākā un interesantākā nodarbošanās, tad vēl nenojaušot, ka tas būs mans darbs un bizness. Jau kā pusaugu meitene biju izgājusi īstu konditoru skolu savas tantes Maijas vadībā, sāku taisīt savus lielākos un nopietnākos darbiņus,» piebilst I. Andriksone.

Visvairāk jeb 58% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs 24. decembrī, 8% Ziemassvētkus svinēs 7. janvārī pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra, bet ceturtā daļa Ziemassvētkus svinēs gan 24. decembrī, gan 7. janvārī. Savukārt Ziemassvētku galdā lielākā daļa iecerējuši likt dažādus salātus, saldumus un piparkūkas.

Vairāk nekā puse (68%) to Latvijas iedzīvotāju, kas plāno svinēt Ziemassvētkus, piedalīsies gan svētku ēdienu pagatavošanā, gan arī produktu iegādē. Biežāk par pārtikas iegādi un ēdienu pagatavošanu Ziemassvētku galdam rūpēsies sievietes, kuras vecākas par 55 gadiem un tie, kuru personīgie ienākumi ir līdz 200 latiem, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktās aptaujas rezultāti.

Tas, ka jaunieši retāk iegādāsies un gatavos ēdienus svētku galdam, varētu būt apliecinājums tam, ka Ziemassvētki tiks svinēti kopā ar vecākiem ģimenes lokā, norāda patērētāju uzvedības pētījumu eksprete Sigita Kalnakārkle.

Svētku galdam Latvijas iedzīvotāji vidēji plāno tērēt 20-30 latus, apmeklējot trīs dažādas tirdzniecības vietas. Vairāk nekā puse aptaujāto plāno iepirkties veikalā Maxima (60,8%) un Rimi (54%), gandrīz trešdaļa (31%) pirkumu svētku galdam veiks tirgū, savukārt aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju produktus svētku galdam plāno iegādāties Top! (11%), Iki (11%) un Elvi (11%).

Dārgākās biļetes uz Jūrmalā notiekošo konkursu Jaunais vilnis ir gandrīz pilnībā izpirktas jau krietnu laiku pirms konkursa sākuma.

Biļetes uz vienu no sešām konkursa dienām atkarībā no dienas maksā no 20 līdz 200 latiem. Mājaslapā www.bilesu​serviss.lv esošā informācija liecina, ka dārgākās biļetes ir izpirktas uz piecām no sešām konkursa dienām.Vienīgā diena, uz kuru nav izpirktas dārgākās biļetes, ir 31.jūlijs. Visdārgāk maksās ieeja 1.augusta noslēguma koncertā. Dārgākā biļete uz šo koncertu izmaksās 200 latu.

Uz pirmo konkursa dienu - 27.jūliju - izpirktas dārgākās biļetes par 160, 140, 120 un 100 latiem, bet pieejamas par 60 un 30 latiem. Uz 28.jūlija koncertu izpirktas dārgākās biļetes, kas maksā 70 latu. Dārgākās biļetes izpirktas arī uz 29.jūlija koncertu, kas maksā 80 latu, kā arī 30.jūlija koncertu, kas maksās 140 latu. 31.jūlijs ir diena, uz kuru vismazāk izpirkts biļešu. Dārgākā biļete uz šīs dienas koncertu maksā 120 latu.

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu.

Tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju.

Iknedēļas Valsts prezidenta Valda Zatlera un premjera Valda Dombrovska (JL) tikšanās laikā šonedēļ amatpersonas arī pasniegušas viens otram dāvanas.

Saņemto dāvanu V. Zatlers uzreiz pēc saņemšanas neatvēra un nezināja, kas tajā atrodas, tāpēc arī pēc tikšanās žurnālistiem sīkākus komentārus nevarēja sniegt.

Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa norāda, ka Dombrovskis prezidentam uzdāvinājis piparkūkas, bet Zatlers valdības vadītājam - kompaktdisku ar fotogrāfijām, kurās atspoguļotas viņu abu divpusējās tikšanās.

Premjera preses sekretāre Līga Krapāne Diena.lv klāsta, ka piparkūkas nav pašu ceptas, bet tās esot no maizes ceptuves Lāči.

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, maizes ceptuve Lāči ir palielinājusi svētku produkcijas klāstu par 55% un kā īpašo svētku piedāvājumu kompānija izgatavojusi jaunu un nebijušu konditorejas izstrādājumu Piparkūku namiņš, kas savā būtībā ir ne tikai svētku gardums, bet arī rotaļlieta, ko pats var izveidot, saliekot kopā vairākas piparkūku plāksnītes, informē uzņēmuma mārketinga vadītājs Atis Blinds.

„Lai iepriecinātu savus pircējus svētkos, mēs centāmies radīt kaut ko jaunu, oriģinālu un ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. „Kā jau svētkos mēs īpašu uzmanību pievērsām tieši saldumiem un konditorejas izstrādājumiem, radot gan pilnīgi jaunus produktus, gan izveidojot jaunas garšas jau esošajiem gardumiem. Īpaši gandarīti esam par jauno produktu Piparkūku namiņš, kuru tāpat kā konstrukcijas klucīšus ir iespējams pašiem salikt kopā, lai uzbūvētu mājiņu. Manuprāt, tā var būt lieliska dāvana ikvienam Ziemassvētkos!”

Kā galvenos produktus, ko Lāči ir ieviesuši uz šiem svētkiem, ir jāmin piparkūkas, kas ir izstrādātas pēc īpašas svētku receptes un tiks piedāvātas par draudzīgāku cenu. Speciāli ir izstrādāts arī Ziemassvētku kēkss un kēkss ar šokolādes gabaliņiem un ruma garšu. Enerģijas maizes ar valriekstiem un augļiem ir radītas speciālā Ziemassvētku iepakojumā, kas ir izmantojamas un pasniedzamas kā mazas un jaukas dāvanas, toties piparkūka kastītē Laimīgā poga ir veidota gan kā gardums, gan kā rotājums eglītē, gan arī kā dāvana, ietverot īpašu novēlējumu. Visi šie produkti un Piparkūku namiņš ir jau pieejami visos lielākajos veikalu tīklos Latvijā un Lāču tirdzniecības vietās. Lai radītu cilvēkiem labāku svētku noskaņojumu, maizes ceptuvē Lāči un to tirdzniecības vietās ir atvērta Piparkūku darbnīca, kurā ikvienam kopā ar ģimeni ir iespēja kārtīgi izbaudīt īstu piparkūku cepšanu, nodarboties ar to apgleznošanu, piedalīties piparkūkas namiņu konstruēšanā, kā arī iesaistīties citās svētku atrakcijās. Tāpat arī Lāču izklaides pasākumu nodaļa piedāvā iespēju maizes ceptuvē iepazīties ar maizes cepšanas senajām tradīcijām un izcept pašiem savu maizes kukulīti svētku galdam.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Šogad veikalu plauktos piparkūku mīkla ir vidēji par 10% lētāka nekā pirms gada.

Par to norāda lielveikalu tīkls IKI. Piparkūkas tradicionāli ir viens no pirmajiem vēstnešiem par svētku tuvošanos, un veikalos tās ir nopērkamas jau kopš novembra beigām. Ja līdz svētkiem priekšroka tiek dota jau gatavām piparkūkām, tad decembra vidū aktīvi tiek pirkta vietējo ražotāju gatavotā mīkla.

Pircēji atzīst, ka pašu ceptas piparkūkas ar savu smaržu mājās ienes īstu svētku gaisotni. IKI veikalos tiek piedāvātas trīs pašmāju ražotāju – Lāču, Ventspils maiznieks un Floras piparkūku mīklas.

2009. gada sākumā Latvijas grāmatniecība saņēma trīs sitienus reizē. Praktiski visi Latvijā jūt pirktspējas kritumu, taču PVN grāmatām tika īpaši strauji pacelts.

Ar Jauno gadu PVN grāmatām paaugstināja no 5 uz 21 %. Salīdzinot ar citām precēm grāmatas jau ar gada pirmo dienu kļuva ievērojami dārgākas un kritums pieprasījumā, ko parasti piedzīvo gada sākumā, šogad ir neredzēts liels. Gaidāms, ka pircēji ar laiku pieradīs pie jaunajām cenu attiecībām, pie fakta, ka grāmatas salīdzinot ar citām precēm kļuvušas dārgākas. Situācijai normalizējoties, būs mērens kritiens pieprasījumā un apgādi atbilstoši izdos mazāk nosaukumus mazākos metienos. Izdevēju aptauja rāda, ka plāni jau ir izrevidēti atbilstoši.

Citur Eiropā atbalsta grāmatu izdošanu, Latvijā — neKā ārzemniekam, man bija pārsteigums - kamēr gandrīz visas citas Eiropas valstis piemēro nodokļu atvieglojumus grāmatām, tieši Latvija izvēlās šādā veidā neatbalstīt savu valodu. Arī Dānija ir izņēmums – tur grāmatām nav PVN atvieglojuma, taču dāņu valoda nekādā ziņā nav vājā pozīcijā. Kaut arī latviešu valoda ir izdzīvojusi par spīti daudz kam, politiķiem vajadzētu vēlreiz pārdomāt augsto PVN grāmatām un tā ietekmi uz valodu. Ar pašreizējo politiku grāmatas latviešu valodā būs pieejamas vēl mazāk un konkurence ar plašās izvēles lētām grāmatām angļu un krievu valodā būs nežēlīgāka, latviešu valodas pozīcija vājināsies. Pagājušajā gadā izskanēja priekšlikums paaugstināt nodokli arī azartspēlēm, bet politiķi to noraidīja ar pamatojumu, ka nozare varbūt to nepanesīs. Diemžēl atbilstoši neraizējās par grāmatām.

Brunavas pagastā sabojāts valstij piederošais ceļš Jātnieki – Tunkūni. Sešus kilometrus garajā ceļā dažviet desmitiem metru garumā visas brauktuves platumā izveidojušās smilšu vannas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Šo ceļu intensīvi izmantojot, lai pa to piegādātu nepieciešamo cūkkopības kompleksam Brūveri. Smagsvara auto ved barību, dzīvniekus. Vietējais iedzīvotājs Albīns Baļčūns portālam stāstījis, ka nekad agrākajos gados šis ceļš nav bijis tā izdangāts kā tagad.

Brauktuve īpaši slikta kļuvusi pēdējā mēneša laikā. Dažviet esot veikts neliels remonts, taču tas nav novērsis smilšu vannu veidošanos.

Bauskas autoostas pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš stāstījis, ka šis ir vissliktākā stāvoklī esošais ceļa posms visu vietējo reisu maršrutos. Īpaši izdangāta brauktuve kļuvusi pēdējo nedēļu laikā. «Šoferi nebeidz sūdzēties, ka braukšana pa šo ceļu ir īstākā tehnikas laušana,» apgalvojis J. Kalniņš.

Neraugoties uz krīzi, jārēķinās, ka šogad uzklāt Ziemassvētku mielasta galdu iznāk dārgāk nekā pērn vai pat iepriekšējos gados.

Neatkarīgā pārliecinājās, ka identiska svētku maltīte, kurā galdā tiktu celti ziemas saulgriežiem tradicionālie zirņi ar speķi, štovēti kāposti, piparkūkas, speķa pīrādziņi, mandarīni un citas lietas, kas iegādātas vienā un tajā pašā veikalā, šogad izmaksā par aptuveni 3% dārgāk nekā 2009. gadā un par aptuveni 21% dārgāk nekā 2006. gadā.

Šogad ir dārgākās konfektes Serenāde un mandarīni pēdējo piecu gadu laikā. Arī pildīta cepeša, vārītu apceptu kartupeļu un speķa pīrādziņu cena šogad ir augstākā kopš 2006. gada. Savukārt zirņi ar speķi cenā pieauguši teju trīskārt.

Pirms pieciem gadiem, nopērkot kilogramu cepeša, zoss, vārītu apceptu kartupeļu, štovētu kāpostu, zirņu ar speķi, marinētu gurķu, gaļas salātu, piparkūku, mandarīnu, konfekšu Serenāde, 10 speķa pīrādziņu un klaipiņu baltmaizes, mielasts izmaksāja 33,32 Ls. Šajos Ziemassvētkos nopērkot tos pašus produktus tikpat lielā daudzumā, ir jāsamaksā 40,26Ls.

Pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā Tokija zaudējusi savu pasaules dārgākās pilsētas statusu. Par tādu kļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo, aplēsusi organizācija ECA International.

Otrajā vietā sarakstā iekļuvusi Angolas galvaspilsēta Luanda, kur preces un pakalpojumi, kurus iegādājas ieceļotāji, ir grūti sastopami un pieskaitāmi luksusa klasei. Nākamās dārgākās pilsētas ir Norvēģijas Stavangera, Dienvidsudānas galvaspilsēta Džuba un Krievijas galvaspilsēta Maskava. Piektajā vietā iekļuvusi Japānas galvaspilsēta Tokija, bet pirmā desmitnieka atlikušās vietas ieņem Šveices pilsētas – Cīrihe, Ženēva, Bāzele un Berne.

Pēdējo trīs gadu pasaules dārgākās pilsētas – Tokijas – kritums uz piekto vietu skaidrots ar Japānas nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanos attiecībā pret citām valūtām.

Par spīti straujajam viesnīcu numuriņu vidējo cenu kritumam Krievijas Federācijas galvaspilsēta biznesa ceļotājiem joprojām paliek pasaulē dārgākā, raksta Telegraph.

Kompānijas Hogg Robinson Group (HRG) pētījums liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Krievijā vidējā viesnīcu numuriņa cena samazinājusies par 14% līdz 14 tūkst. rubļu (219 latiem) par nakti.

Maskava gan tuvākajā laikā savu titulu varētu zaudēt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abu Dabi, kas saraksta otrajā vietā atrodas pateicoties vidējās viesnīcas numuriņa cenas pieaugumam 38% apmērā, ko veicina arvien pieaugošais pieprasījums. Biznesa ceļotājam numuriņš kādā no Abu Dabi viesnīcām vidēji maksās 208 latus.

Kurš būs nākamais ASV prezidents - šis jautājums jau ilgu laiku nodarbina ne tikai pašas Amerikas, bet arī daudzu citu pasaules valstu prātus.

Jā, runa ir par ASV, nevis Latvijas prezidenta vēlēšanām, turklāt minētā valsts no mums ir ārprātīgi tālu. Taču gluži neseni notikumi ir pierādījuši: pietiek ASV ekonomikā uzpūst vieglai vēja pūsmiņai, lai šajā galā mēs izjustu kaut ko līdzīgu cunami. Līdz ar to ir būtiski, kurš turpmāk šo lielo kuģi stūrēs.

Šajā gadījumā - Baraks Obama vai Džons Makeins (kungi, kas pa abiem priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros iztērējuši vairāk nekā divus miljardus dolāru, tādējādi padarīdami šīs vēlēšanas par visu laiku dārgākajām)?

Jāatzīst, ka galvenais, ko mēs zinām par šiem abiem kandidātiem, ir tas, ka viens no viņiem ir Vjetnamas kara veterāns, bet otrs ievēlēšanas gadījumā būs pirmais ASV prezidents - afroamerikānis, plus vēl protams, abu paustie priekšvēlēšanu solījumi, kuriem ticamības faktors visā pasaulē parasti ir 50:50. Turklāt uzvarētājs balvā saņems valsti ar pamatīgu ekonomikas lejupslīdi, no kuras izkārpīties, visticamāk, vēl zināmu laiku neizdosies. Tiesa, vieglāk kaut ko prognozēt ir republikāņa Makeina ievēlēšanas gadījumā - ārpolitikas jomā viņu visai droši var uzskatīt par pašreizējā ASV prezidenta Džordža Buša ideju sekotāju. Tas savukārt nozīmē ieceres "nodrošināt mieru visā pasaulē" turpināšanu, šajās akcijās iesaistot arī Latviju kā paklausīgu partneri.

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

Otrdienas pēcpusdienā Latvijā gaiss sakarsīs līdz +26..+30 grādiem, nedaudz vēsāk būs dažviet piekrastē, prognozē sinoptiķi.

Līdz ar to gaidāmi jauni karstuma rekordi, var krist arī Latvijas 21.maija rekords - 1937.gadā reģistrētie +29,2 grādi.

Valsts lielākajā daļā būs neliels mākoņu daudzums, vietām iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss.

Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, dažviet piekrastē to nomainīs jūras brīze.

Rīgā nokrišņi maz iespējami, saule gaisu sakarsēs līdz +29 grādiem. Līdzšinējais 21.maija rekords galvaspilsētā ir +28,3 grādi 1937.gadā.

Laikapstākļus ietekmē ciklons ar centru Polijā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 756 dzīvsudraba staba milimetriem Latvijas dienvidrietumos līdz 761 milimetram Krievijas pierobežā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.