Vairumam Latvijas uzņēmumu šī gada lielākais izaicinājums, līdzīgi kā divus iepriekšējos gadus, joprojām ir jaunu klientu piesaiste un noieta tirgus paplašināšana, liecina Citadele Index pētījuma dati. Tomēr gada laikā ir palielinājies to uzņēmēju īpatsvars, kuri par vienu no galvenajiem izaicinājumiem 2016. gadā uzskata uzņēmuma izdzīvošanas jautājumu, informē bankas Ciatdele pārstāve Baiba Ābelniece.

Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš šogad par pieciem procentiem – līdz 59% – samazinājies to uzņēmumu skaits, kas par 2016. gada lielāko izaicinājumu nosauc jaunu klientu piesaistīšanu un jaunu noieta tirgu apgūšanu. Tikmēr par turpat pieciem procentiem – līdz 42% – palielinājies to uzņēmēju skaits, kuriem prioritārs jautājums ir izdzīvošana.

Uzņēmējiem būtiski izaicinājumi ir arī jaunu produktu vai pakalpojumu izstrādāšana un ieviešana (30%), darba ražīguma paaugstināšana (27%). Tad seko darbinieku noturēšana uzņēmumā (24%), uzņēmuma paplašināšana (15%), uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka piesaistīšana (15%). Un daudz retāk uzņēmēji norādījuši, ka aktuāli izaicinājumi šogad ir eksporta apjoma palielināšana (8%) un eksporta uzsākšana (2%).

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Vēl foršāk par interesantu dāvanu tirgošanu ir radīt tādas pašiem.

Iknedēļas sapulcē darbinieki dalās ar interesantām dāvanu idejām, ko kaut kur pamanījuši. Viens no jaunpienācējiem veikalā ir tetris. «Retro spēle. Parasta lieta, bet kāpēc to vairs nekur nevar dabūt? Tiem, kam tagad ir 10-15 gadi, to nesaprot. Viņi zina tetri telefonā vai datorā, bet ne rokās turamu spēlīti,» saka Poļina Kļimenko, dāvanu veikala Modžo-Džodžo! līdzīpašniece. Meklēt arvien jaunas dāvanas vairs nav tik interesanti kā agrāk. Savā ziņā ir iestājies oriģinālu dāvanu deficīts un gribas darīt ko vairāk par tirgošanos.

Tāpēc pērn tapa plakāts «33 lietas», kur uzskaitītas lietas, kas jāpaspēj paveikt dzīves laikā, bet šogad radīts Izdzīvošanas komplekts. Uz kārbiņas attēlotas iespējamās kataklizmas, kas var notikt Latvijā, ja saskaņā ar seno maiju kalendāru nākamgad patiešām iestāsies pasaules gals – atnācēju uzbrukums, plūdi, tektoniskās pārbīdes un gigantiska briesmoņa izniršana no Daugavas dzīlēm. Un kas tad ir kastes iekšpusē? Standarta Izdzīvošanas komplektā ietilpst burbuļplēve un pārējās lietas katrs var piemeklēt pats. «Burbuļplēve var būt kā dāvana pati par sevi. Tā ir ļoti nepieciešama izdzīvošanas komplektā, jo var ietīties, kad būs sprādziens vai katastrofa, vai knibināt gaisa burbulīšus – tas ir lielisks antistresa līdzeklis, gaidot pasaules galu. Kasti var arī modificēt un ievietot tajā, piemēram, nagu laku un šprotes. Var ielikt arī sauso spirtu, šokolādi un mobilo telefonu,» aizrautīgi stāsta P. Kļimenko.

Francijā kāds desmit gadus vecs zēns nonācis polcijā, jo uz skolu devies ar sava tēva automašīnu, vēsta thelocal.fr.

Zēns, kas aizņēmās tēva mašīnu, jo nokavēja skolas autobusu, braucienā uz skolu paņēmis līdzi arī savu deviņus gadus veco draugu. Ar sava tēva Renault Megane skolniekam izdevies nobraukt aptuveni divus kilometrus, bet pēc tam viņš ietriecās stabā, stāstīja vietējā policija. Neviens no zēniem negadījumā neguva traumas.

«Esmu piesprādzējies,» desmitgadīgais autobraucējs norādījis polcijai, kas ieradās negadījuma vietā.

Policija norādīja, ka zēnam varētu tikt uzlikts sods par braukšanu bez vadītāja apliecības, kā arī par sabiedriskā īpašuma bojāšanu, tomēr prokuroriem vēl būs jālemj par to, vai šo lietu virzīt izskatīšanai.

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Ceturtdien, 5.jūlijā stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot bargākus sodus par vairākiem būtiskiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, tostarp arī par viedierīču lietošanu, transportlīdzeklim esot kustībā, atgādina Valsts policija (VP).

Statistika liecina, ka mobilā telefona lietošana pie stūres joprojām ir aktuāla problēma - šogad sešos mēnešos par šo pārkāpumu policija ir noformējusi 1744 administratīvā pārkāpuma protokolus. Ja iepriekš par šādu pārkāpumu piemēroja brīdinājumu vai naudas sodu līdz 15 eiro, tad no 5.jūlija autovadītājiem par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, transportlīdzeklim esot kustībā, tiks piemērots sods no 25 līdz 100 eiro. Jāpiebilst gan, ka šis neattiecas uz brīvroku sistēmas izmantošanu.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, šogad likumsargi ir sastādījuši 8826 administratīvo pārkāpumu protokolus. Līdz šim par šādu pārkāpumu izteica brīdinājumu vai piemēroja naudas sodu 30 eiro apmērā. No 5.jūlija par šādu pārkāpumu tiks izteiks brīdinājums vai piemērots naudas sods no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu piemēros motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere.

KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

«Domāju, ka man ir laba priekšrocība - es nokļuvu tādā darbavietā, kas vēlāk pārvērtās par starptautisku kompāniju. Man nebija iespēju kaut ko izdarīt ne tā, kā vajag. Protams, pašā sākumā es varēju samesties kopā ar vēl kādu un tās visas lietas darīt citādāk, iespējams, ātri kļūstot bagāts un aizejot prom,» intervijā biznesa žurnālam LD saka eksbaņķieris, Saeimas deputāts un, iespējams, nākamais Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Taču es daudz labāk jūtos tad, ja varu būt viens pats, dzīvot un darīt visu tā, kā es pats gribu. Man ir bijusi iespēja Latvijas situācijā labi pelnīt. Saistībā ar šo kandidēšanu ir piesaukts [Ventspils mēra Aivara] Lemberga vārds. Nu, ko man Lembergs iedos, ko gan man no viņa vajag? Man neko nevajag! Jā, galva viņam strādā, taču viņš darbojas savā virzienā, bet es - savā. Ne ar vienu savas domas es nesaskaņoju,» turpina Bērziņš.

Vaicāts, vai viņa mērķis ir nevis tikt ievēlētam prezidenta amatā, bet gan radīt konkurenci Valdim Zatleram, Bērziņš atbildējis: «Var jau teikt arī tā. Es domāju, ka ieguvēji būs visi, nevis tikai es vai Zatlers. Būs kaut kādi citi viedokļi, par kuriem varēs sākt spriest. Varbūt to, ko es tagad saku, pēc desmit gadiem vērtēs ar zināmu jēgu. Es tomēr gribētu, lai Latvija savā domāšanā pietuvotos tām valstīm, kas nav bagātas ar dažādiem dabas resursiem un tamlīdzīgām lietām, bet ir salīdzinoši bagātas sava prāta dēļ. Esmu jau minējis, ka savā dzīvē esmu sācis strādāt mežā jau tad, kad vēl skolā negāju. Tā nebija izdzīvošanas spēle - tā bija izdzīvošana.»

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Šodien ASV Pārstāvju palātai vajadzētu balsot par budžeta deficīta mazināšanas pasākumiem, par kuriem kopš augusta lemj par «superkomiteju» dēvētā abu partiju kongresmeņu un senatoru darba grupa. Tomēr tas nenotiks, jo komiteja nav spējusi panākt vienošanos klasiskajā dilemmā par kazas izdzīvošanu un vilka paēšanu, kas apdraud arī jau tā trauslo globalizēto ekonomiku.

Budžeta «pabarošanas» jautājums ASV ir samilzis, un to neatrisinātu arī cerētā politiskā vienošanās, kas ideālā gadījumā ietvertu arī sociālās palīdzības un atsevišķu ekonomikas stimulēšanas pasākumu izdzīvošanu. Tomēr arī labvēlīgākajā scenārijā valsts ārējais parāds līdz 2035. gadam varētu sasniegt pat 164% no IKP, kā ziņo NY Times.

Superkomisijas uzdevums bija pasākumu komplekss, lai desmit gados ietaupītu 1,2 triljonus dolāru. Lai gan bija izskanējuši aicinājumi arī pēc daudz lielākiem budžeta griezumiem – līdz pat četriem triljoniem, debatētāji galu galā palika katrs politiskajos ierakumos un netika galā arī ar šo. Iznākumā ASV akciju tirgū notika kritums, un spēkā paliek arī kredītreitingu aģentūras Fitch iepriekš teiktais, ka politiskās neveiksmes gadījumā tā visdrīzāk pārskatīs savu ASV ekonomikas stāvokļa vērtējumu. Standard & Poor’s un Moody’s gan apstiprināja, ka savu pašreizējo vērtējumu nemainīs, saglabājot attiecīgi AA+ un AAA reitingu ar negatīvu perspektīvu.

Pēc trīs gadiem pēkšņi uzradies mikroliegums meža vērtību nodzinis līdz nullei, un 2,5 gadu tiesvedība par izsniegtās ciršanas atļaujas izmantošanu SIA MS Kārkli nolicis uz izdzīvošanas takas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kandavas novada uzņēmuma nonākšana izdzīvošanas režīmā vairākiem aptaujātajiem mežsaimniekiem šķiet teju vai neticama 21. gadsimta Latvijā un vairāk atgādinot deviņdesmito gadu brīnumus. Savukārt SIA MS Kārkli valdes loceklis Mārcis Sniedziņš atzīst, ka šis atgadījums ir faktiski paralizējis uzņēmuma saimniecisko darbību. «Ja Latvijas tiesās savu taisnību pierādīt neizdosies, to nāksies meklēt Eiropas tiesā,» perspektīvu iezīmē M. Sniedziņš. Viņš neizprot ne Valsts meža dienesta (VMD), ne arī tiesu rīcības loģiku. Administratīvā apgabaltiesa noraidīja uzņēmuma pieteikumu par nelabvēlīgā VMD administratīvā akta atcelšanu un materiālo kompensāciju.

Rīgas Taksometru parka (RTP) vadība vēlas kardināli mainīt situāciju taksometru biznesā un nonākt līdz līmenim, kad svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi «apčakarēsi» valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi klientu, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.

Viņš uzsver, ka kompānija patlaban izdzīvo tikai tāpēc, ka savus riskus ir diversificējusi. Ar autobusu biznesā nopelnīto naudu tiekot nosegts vieglo taksometru bizness. Tas tiekot darīts cerībā, ka nozare tiks sakārtota un kompānija varēs nopelnīt.

Kā skaidro Muižnieks, kompānijas taksometru mašīnas atšķirībā no daudzām citām kompānijām nav pārrakstītas uz citām firmām, taču noturēt šo līmeni esot sarežģīti. «Kamēr būs tādas Pandas, varam cīnīties tikai ar pakalpojuma kvalitāti. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā (LPPA) savulaik teicu, ka jānonāk līdz līmenim, ka svarīgākais ir nevis tas, cik meistarīgi «apčakarēsi» valsti ar nodokļiem, bet cik meistarīgi apkalposi savu klientu. Iestājos par to, lai būtu vienāds pilsētas tarifs. Tikko atgriezos no Dublinas, kur ir noteikts vienots valsts tarifs. Par šo ideju esam cīnījušies 22 gadus, taču ir daudz lobiju, kam patīk pašreiz esošais «bardaks» taksometru nozarē,» uzsver kompānijas vadītājs.

Spītējot gada sākumā nozarē valdošajam pesimismam, aktīvo tūrisma sezonu viesnīcnieki dēvē par labu, priekšā gan klusais ziemas periods, kas raisa bažas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Precīzus skaitļus vēl neminot, DB aptaujāto viesnīcu vadītāji teic, ka kopumā šī sezona bijusi labāka, nekā gaidīts. Lielu cilvēku plūsmu atsevišķās viesnīcās nodrošināja Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumi, septembrī viesnīcas bija pilnas, izmitinot Eiropas basketbola čempionāta līdzjutējus. «Bija pilnas viesnīcas ar basketbola faniem. Pie mums bija lietuvieši, igauņi, arī oficiālās delegācijas, pašas komandas gan ne. Uz 2016. gada Eiropas futbola čempionāta kvalifikācijas spēlēm arī bija jūtams cilvēku pieplūdums,» saka Tallink Hotel Riga ģenerāldirektors Valdis Portnajs. Kopumā viņš sezonu vērtē kā labu, lai arī gada pirmais ceturksnis bija slikts, strauji sarūkot Krievijas tūristu skaitam un nepiepildoties viesnīcnieku gaidām attiecībā uz prezidentūras pasākumu pienesumu viesmīlības biznesam. «Krievijas tūristu skaita kritums ir jūtams visu gadu, bet gada sākumā – jo īpaši. Krievijas tūristi bija būtisks pienesums viesnīcām decembra beigās, janvāra sākumā. Skandināvijas un Centrāleiropas iedzīvotājiem nav tradīciju braukt sagaidīt Jauno gadu ārpus savas valsts. Arī maijā, kad Krievijā ir brīvdienas, šogad Latvijā bija daudz mazāk kaimiņvalsts tūristu,» saka V. Portnajs.

Cenu dempings būvniecībā sasniedzis vienu no kritiskākajiem sliekšņiem pēdējos divdesmit gados, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis, norādot, ka zemākā cena iepirkumu konkursos mēdz būt līdz pat 40% zem vidējās.

Dempingošana nes zaudējumus tautsaimniecībai nenomaksāto nodokļu dēļ, turklāt degradē būvniecības nozari un paver ceļu ārvalstu būvuzņēmumu invāzijai Latvijā, pauž LEC vadītājs.

Viņaprāt, dempinga cenas, visticamāk, ir iespējamas uz nodokļu nenomaksāšanas rēķina un t.s. treknajos gados uzkrātajām rezervēm.

«Dempingošana zināmā mērā var raksturot kā izdzīvošanas spēli latviešu gaumē ar cerību, ka «es izdzīvošu, bet pārējie nomirs». Taču reālā situācija rāda, ka reti kurš vērā ņemams konkurents dempinga dēļ izstājas no tirgus. Nolaižot cenas zem objektīvā tirgus līmeņa, uzņēmums faktiski kaitē savai darbībai, jo uzņemas attiecīgā projekta «subsidēšanu». Nereti grūti izprast, kā par šādu piedāvāto cenu iespējams iegādāties kaut vai tikai nepieciešamos būvmateriālus. Tikpat absurdi pieņemt, ka dempinga zaudējumus varēs atgūt no jaunajiem projektiem,» spriež Andris Asars-Asarovskis.

Vienojušās par miljardiem eiro vērtas palīdzības piešķiršanu Īrijai, ES amatpersonas steidz ziņot, ka vienotā valūta ir glābta. Vai tiešām? Bažās par to, ka uz «Eiropas stabilizācijas fonda takas» drīzumā būs spiesta stāties arī Portugāle un Spānija, analītiķi un investori, un pat politiķi visā pasaulē ir atklāti sākuši prātot, kas notiks sliktākā scenārija gadījumā.

Līdz šim šāda iespējamība lielākoties uzskatīta par mazticamu, un vēl joprojām tā ir tikai neliela iespējamība. Taču LD nolēma papētīt, kā tieši tas varētu notikt un kādas sekas varētu atstāt. Latvijas liktenis būtu atkarīgs no tā, kādus lēmums pieņems Latvijas Banka un Latvijas valdība — kādai valūtai vai valūtu grozam un pēc kāda kursa tiktu pielīdzināts lats, kādas būtu saistības attiecībā pret citām bijušajām bloka dalībvalstīm.

Latvijā visu nosaka «viņi»

Latvijai kopš iestāšanās ES un NATO nav bijusi neviena stratēģiska apņemšanās ar skaidru sapratni, kāpēc tiek vai netiek veikti noteikti pasākumi, intervijā LD uzsver Statoil biznesa stratēģijas ieviesēja Baiba Rubesa, kuras acīs mūsu valsts ir maziņa, trausla un pelēcīga. Lai gan darba lauks šķietami plašs, viņa nezinātu, ko Latvijā darīt. «Ja valdība nevēlas kopā ar biznesu dejot tango, tad nav vērts vispār mūziku spēlēt,» viņa pauž, piebilstot, ka cerības uz labu deju tomēr sākot parādīties.

Igaunijas alkoholisko dzērienu ražotājs Liviko plāno novirzīt 10-15 miljonus eiro nodokļu naudas ārpus Igaunijas saistībā ar valstī plānoto akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholam, vēsta raidorganizācija ERR.

Liviko valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi norāda, ka šādas darbības paredzētas, lai nosargātu uzņēmuma konkurētspēju.

«Mēs to nedarām, lai negatīvi ietekmētu Igaunijas valsti, bet gan lai glābtu mūsu uzņēmumu,» uzsver Kalvi.

Viņš uzskata, ka Igaunijas valsts līderi neaptver, ka Igaunija nav sala. «Mums ir kaimiņi Somijā, Latvijā, un pārrobežu tirdzniecība ar kaimiņiem darbojas. Ir žēl noskatīties, kā uz to tiek uzspļauts un Igaunijas konkurētspēja tiek zaudēta šādā veidā. Kā biznesa vadītājam man ir jāpielāgo savs bizness. Mums šis ir izdzīvošanas jautājums, nevis valsts ietekmēšana,» sacīja Kalvi.

Latvijas mazajiem veikalniekiem minimālās algas palielināšana no nākamā gada būtiski sadārdzinās izmaksas un liks celt preču cenas par 10%, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

No nākamā gada palielinās minimālo algu, un pirmajā mirklī šī ziņa šķiet tikai pozitīva, jo valdības deklarācijā noteiktais mērķis ir mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā un arī palielināt cīņu ar ēnu ekonomiku. Tomēr kas notiks reālajā dzīvē ar šo faktu, ka ciparos minimālā alga palielinās par 40 eiro? LTA tomēr ir spiesta konstatēt, ka valdības izrādītās rūpes par iedzīvotāju maznodrošinātajiem slāņiem vairāk gan ir šķietamas, atzina Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka atšķirību izlīdzināšana notiek nevis uz nodokļu samazināšanas vai optimizācijas rēķina darbiniekiem, bet gan palielinot darbaspēka izmaksas mazajiem uzņēmumiem. Minimālo algu var palielināt, tikai saistot to ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, nemainot nodokļu slogu mazākajai algai, uzskata LTA.

Eiropas mīlestība pret čūskādas modes precēm varētu apdraudēt pitonu izdzīvošanu, vēsta euronews.com.

Katru gadu tiek eksportēts gandrīz pusi miljona pitona ādu - lielākoties izmantošanai Eiropas modē. Šī tirgus vērtība ir vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru (771 miljons eiro). Par to liecina jauns pētījums par pitonu ādu eksportu.

Daudzas no ādām pārtop par dizaineru veidotām somām, jostām, makiem un citiem aksesuāriem. Itālija, Vācija un Francija ir lielākās importētājas, bet lielākā daļa ādu nāk no Indonēzijas, Malaizijas un Vjetnamas.

Pitonu produktu tirdzniecību cieši vēro CITES, ar ANO saistīta organizācija, kurai uzdots aizsargāt apdraudētās sugas un citus dzīvniekus, kuru skaits sarūk.

Privilēģijas tikai nedaudziem

Aptuveni 0,8 % esošo uzņēmumu atbilst kritērijiem, kādus Finanšu ministrija piedāvā noteikt iekļūšanai Uzticamo uzņēmumu sarakstā

Finanšu ministrijas izstrādātā koncepcija, kuru pirmdien skatīja Ministru kabineta komitejā, paredz, ka Uzticamo uzņēmumu saraksta pretendentu neto apgrozījumam iepriekšējā gadā ir jāpārsniedz 3 milj. Ls, bet budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai - 0,5 milj. Ls.

«Smagās» nozares sagaida pārmaiņas

Bieži vien lauksaimnieki izmanto ES fondu naudu, pērkot visu pēc kārtas, arī to, kas nemaz nav nepieciešams. Tad, kad beigsies ES fondu finansējums, beidzot sāksim strādāt normālā biznesa režīmā, atzīst SIA SilJa īpašniece Silva Jeromanova-Maura

Silva Jeromanova-Maura ir viena no aktīvākajām Mārupes uzņēmējām, kura piedalās visās novada sabiedriskajās aktivitātēs. Viņa iecerējusi izveidot lidmašīnu vērošanas laukumu, aviācijas muzeju un privātu ekumēnisko baznīcu.

Jums ir grāds gan filoloģijā, gan psiholoģijā. Arī pabeigta maģistratūra uzņēmējdarbības vadībā. Kuras no iegūtajām zināšanām ir noderīgākās biznesā?

Es esmu tur, kur esmu, tieši iegūtās izglītības dēļ. Esmu cilvēks, kuram ļoti patīk mācīties. Ik pa laikam mani pārņem izspiesta citrona sindroms, kas mudina mācīties. Tie ir gan kursi, gan semināri, kurus apmeklēju vismaz reizi mēnesī. Tās ir visdažādākās jomas – gan psiholoģija, gan uzņēmējdarbības vadība, gan citu uzņēmēju pieredze. Psiholoģija, kas bija mana pirmā aizraušanās un kuru es vēlējos pacelt kā biznesu, diemžēl nerealizējās, jo esmu pārāk emocionāls cilvēks, kurš izdzīvo citu problēmas. Praktizējošam psihologam ir jāspēj sevi attīrīt no tām lietām, kuras viņš ikdienā uzklausa, bet es to nespēju. Kad biju uzklausījusi citu kreņķus, es ar tiem dzīvoju, tas pat sāka ietekmēt manu veselību, tāpēc no psihologa profesijas nācās atteikties. Šobrīd esmu pievērsusies gan astroloģijai, gan numeroloģijai, lietām, kas tā vai citādi ietekmē mūsu dzīvi un mūsu izvēli. Tāpat apgūstu personāla vadību, kas palīdz izprast darbinieku rīcību un motivāciju. Tas ir īpaši nepieciešams šobrīd, kad darba tirgū ienāk jaunā paaudze, kas domā pilnīgi citādi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Šefpavāra Jāņa Zvirbuļa karjeras līkloči līdz šim veduši cauri Francijas smalkāko restorānu virtuvēm, bet nu viņš atgriezies Latvijā, lai attīstītu restorānu Philippe Jūrmalā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptuveni pirms astoņiem gadiem Jānis Zvirbulis, mācoties Pārtikas ražotāju vidusskolā, pirmo prakses vietu ieguva restorānā Vincents. Viņš uzreiz mērķējis uz augstākā līmeņa restorānu. Jāņa dzīves moto – visu vai neko! «Tiku strādāt pie šefpavāra Mārtiņa Rītiņa, kurš man daudz iemācīja, it īpaši mīlestību pret darbu. Pēc prakses beigām paliku strādāt Vincentā un tur pavadīju gandrīz divus gadus,» atminas Jānis. Pēc tam viņam radās iespēja doties apmaiņas mācību programmā Leonardo da Vinči uz Francijas liceju Lycée Hotellerie et de Tourisme, kurā zinības apgūst pavāri, viesmīļi, kā arī restorānu un viesnīcu vadošā personāla darbinieki.

Investīciju trūkums digitālajā jomā, kā arī sarūkošs starptautisko kompāniju pārstāvniecību skaits, Dienvideiropas valstīs var izraisīt «kritienu atpakaļ» uz analogo laikmetu, liecina analītiķu kompānijas Booz & Co's pētījums.

Pētījumā teikts, ka, savukārt, Austrumeiropas privātais sektors pirmo reizi vēsturē digitālo inovāciju jomā gatavojas apsteigt taupības politikas nomocītās Dienvideiropas valstis.

Aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu, Dienvideiropas valstīs Booz & Co's izstrādātais digitalizācijas indekss samazinājies par vienu procentu, tādējādi liecinot par to, ka reģionā samazinās gatavība digitālajai nākotnei, vēsta The Daily Telegraph.

Pētījuma autori norāda, ka šādi rezultāti liecina par «skumju stāstu», kas varētu likties dīvains esošajā ekonomiskajā klimatā. Samazinājies investīciju apmērs liecina, ka digitālais sektors šajās valstīs savā attīstībā ir palēninājies. «Gan vietējās kompānijas, gan arī ārvalstu uzņēmumi ir vai nu aizgājuši no šīm valstīm, vai arī samazinājuši savus darbības apjomus,» skaidroja Booz & Co analītiķis Viktors Koss.

Akadēmiskajā literatūrā ēnu ekonomikas īpatsvara un nodokļu sistēmas kvalitātes, funkcionalitātes un nodrošināto ieņēmumu valsts / pašvaldību budžetā mijiedarbība nereti tiek salīdzināta ar tekoša ūdens principu: ēnu ekonomika dzīvo līdzi izmaiņām nodokļu politikā, sankcijām vai gluži pretēji atvieglojumiem obligātajos maksājumos, ko ievieš par nodokļu iekasēšanu atbildīgās iestādes, izmaiņām sabiedrības morālajā stājā u.c. faktoriem. Kā strauts vai upe atstāj savu līdzšinējo gultni un apmet slaidu loku pēkšņi tās ceļā noliktam lielākam šķērslim, tā arī nodokļu maksātājs apiet tā konkurētspēju mazinošu likumu ar līkumu; Latvijā – šobrīd jau nereti, lai izdzīvotu!

Mikrouzņēmuma nodoklis izkonkurē ēnu ekonomiku

Kā Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu iniciators un šīs programmas līdzautors visupirms vēlos dalīties ar «mazās» uzņēmējdarbības veicēju atziņām, kas izskanēja Rīgas Plānošanas Reģiona Eiropas Savienības (ES) fondu informācijas centra organizēto semināru par iespējamo ES fondu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai cikla ietvaros. Uzņēmēji, izdzirdējuši par iespēju mazajiem komersantiem reģistrēties kā mikrouzņēmējiem un kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa (9% no apgrozījuma) maksātājiem, atzina šo nodokli par pievilcīgu un konkurētspējīgu. «Mazajā» uzņēmējdarbībā mikro nodoklis izkonkurē ēnu ekonomiku! Uzzinot par to, uzņēmēji saka, «esam gatavi no pelēkā sektora iznākt baltajā, lai naktī varētu mierīgi gulēt». Nodokļu slogs un sarežģītā grāmatvedība tiek noņemta, pašos uzņēmējos radot vēlmi būt godīgiem un maksāt konkurētspējīgu nodokli, runājot līdzībās, sīkām ūdens tērcītēm radīta tik līdzena plūdvirsma, ka mest līkumus kļūst neracionāli. Ir radīti visi priekšnosacījumi ērtam un raitam nodokļu pieplūdumam valsts budžetā.