Vienojušās par miljardiem eiro vērtas palīdzības piešķiršanu Īrijai, ES amatpersonas steidz ziņot, ka vienotā valūta ir glābta. Vai tiešām? Bažās par to, ka uz «Eiropas stabilizācijas fonda takas» drīzumā būs spiesta stāties arī Portugāle un Spānija, analītiķi un investori, un pat politiķi visā pasaulē ir atklāti sākuši prātot, kas notiks sliktākā scenārija gadījumā.
Līdz šim šāda iespējamība lielākoties uzskatīta par mazticamu, un vēl joprojām tā ir tikai neliela iespējamība. Taču LD nolēma papētīt, kā tieši tas varētu notikt un kādas sekas varētu atstāt. Latvijas liktenis būtu atkarīgs no tā, kādus lēmums pieņems Latvijas Banka un Latvijas valdība — kādai valūtai vai valūtu grozam un pēc kāda kursa tiktu pielīdzināts lats, kādas būtu saistības attiecībā pret citām bijušajām bloka dalībvalstīm.
Latvijā visu nosaka «viņi»
Latvijai kopš iestāšanās ES un NATO nav bijusi neviena stratēģiska apņemšanās ar skaidru sapratni, kāpēc tiek vai netiek veikti noteikti pasākumi, intervijā LD uzsver Statoil biznesa stratēģijas ieviesēja Baiba Rubesa, kuras acīs mūsu valsts ir maziņa, trausla un pelēcīga. Lai gan darba lauks šķietami plašs, viņa nezinātu, ko Latvijā darīt. «Ja valdība nevēlas kopā ar biznesu dejot tango, tad nav vērts vispār mūziku spēlēt,» viņa pauž, piebilstot, ka cerības uz labu deju tomēr sākot parādīties.
Ja dos – kurš ņems?
Svarīgs faktors patēriņa kredītu tirgus attīstībā nākamgad būs cilvēku noskaņojums, secina LD aptaujātās bankas, vienlaikus atzīstot, ka atsāks aktīvāku patēriņa kreditēšanu. Procentu likmes, protams, būs augstākas par likmēm, kādas tika piedāvātas iepriekšējos aktīvās kreditēšanas gados – tas ir skaidrojams ar joprojām salīdzinoši augsto riska līmeni. Savukārt nebanku kreditētāji, kas banku kūtrumu veikli izmantoja savā labā, neiznīks, bet darbību turpinās ar mazākiem attīstības tempiem.
Aktivizējas robotu meistaru saime
Dēliņ, ejam – mums vēl tev zābaki jānopērk! Nē, pagaidi – mani neinteresē tie zābaki, bet šie roboti! Tādas sarunas bija dzirdamas izstādē Tech Industry projekta Robotika stendā. Robotika Latvijā ir attīstījusies tikai dažus gadus, bet jau šobrīd IKT nozare ar cerībām raugās uz jaunajiem speciālistiem. Nākotnē Latvijā veidotus robotus, visticamāk, izmantosim arī savā ikdienā. Piemēram, mehānismu, kas ir robotos, kuri seko melnai līnijai, var izmantot noliktavās.
Lietuvas debesu izaicinājums
Lietuva krīzes laikā ir zaudējusi teju visas vietējās aviokompānijas. Vieni eksperti kā iemeslu piesauc finanšu krīzi pasaulē, kas smagi skāra arī daudzas aviosabiedrības, gan augstās degvielas cenas 2008. gada vasarā, kas nenoliedzami situāciju pasliktināja vēl vairāk. Citi norāda uz to, ka aviācijas bizness prasa lielas investīcijas, zināšanas un prasmes. Taču interese par Lietuvu nav zudusi. Drīzāk jau ir tieši pretēji.
Krīzes laikā izpūstas pudeles
Plastmasas kannu, kurā iepildīts automašīnu logu mazgāšanas šķidrums, var izgatavot četrkantīgu, kā tas ir darīts gadiem ilgi, taču to pašu var darīt arī inovatīvi, piešķirot šim izstrādājumam tādas formas, kas patīk cilvēkiem gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Tāda ir SIA Gammaplast komercdirektora Andreja Artjomova pārliecība, un varbūt tāpēc viņš ar lepnumu var paziņot: «Krīzes laikā mēs piedzīvojam darbības apjomu pieaugumu!»
Par izdzīvošanu – ar gleznām
Kad cilvēki cīnās par izdzīvošanu, ir jāpierāda, ka, piemēram, gleznas ir tā lieta, kas palīdzēs nācijai izcelties, jo arī identitāte var būt vērtība. «Nevajag visu naudu ieguldīt IKP paaugstināšanā vai citās ekonomiskās lietās. Ieguldīt vajadzētu kultūras kapitālā,» uzskata kultūras ekonomikas zinātņu profesors Arjo Klemers, kas Eiropā pazīstams kā pirmais speciālists, kurš ieguvis doktors grādu kultūras ekonomikā un lekciju par kultūras lomu tautsaimniecībā un kultūras vērtību novembra sākumā vadīja arī vēju pilsētā Liepājā.
