Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Šobrīd, kad tehnoloģiju attīstības ietekmē strauji palielinās bezskaidru norēķinu īpatsvars, arvien biežāk cilvēki uzdod jautājumus, kas ir drošāk – skaidra vai neskaidra nauda, un vai nākotnē nauda vispār būs? Dienas Bizness uz sarunu par tehnoloģiju un finanšu pasaules mijiedarbību ir aicinājis sociālantropologu, filozofijas doktoru Klāvu Sedlenieku un bankas BlueOrange klientu līdzekļu pārvaldīšanas pārvaldes vadītāju Paulu Miklaševiču.

Kā tehnoloģijas ietekmējušas naudas attīstību?

K.S.: Nauda pati par sevi ir tehnoloģija, kas laika gaitā ir mainījusies, bet informāciju tehnoloģiju attīstība tikai padarījusi aktuālāku faktu, ka nauda nav viena konkrēta un taustāma lieta, bet vērtības indekss. Kaut arī ikdienā mēs aizvien izmantojam banknotes un monētas, bet patlaban kopējā naudas apjomā to skaits rūk, savukārt tehnoloģijas rada iespēju decentralizēt naudu. Tā kā nauda ir netverama un tās vērtība ir tikpat netverama, ir nepieciešami mehānismi, kas rada pārliecību, ka to naudu, ko izmantojam, lietos arī citi cilvēki un tā neradīsies no zila gaisa. Taču aizvien ir strīdīgs jautājums, no kurienes radusies tā nauda, ko mēs ikdienā jau izmantojam. IT mūsdienās ļauj zināmā mērā pārvietot naudas vienības vērtības uzturēšanu no centralizētām bankām un valdībām uz ārējiem resursiem.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

No 1.maija stājas spēkā grozījumi nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.

Aizliegums skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

2024.gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas - Lietuvas robežšķērsošanas vietā "Grenctāle", tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā.

Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu".

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012.gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022.gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018.gadā prognozēja, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.