Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

#Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

«Redzam, ka tomātu apgrozījums vienībās pēdējo nedēļu laikā audzis par 35 %. Apjoms būtu vēl lielāks, bet vietējo tomātu ražas apjomi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tāpat kopš janvāra sākuma būtiski audzis pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem, piemēram, bio āboli pārdotajās vienībās realizēti par 48 % vairāk, bet bio ogas – par 52 % vairāk. Bioloģiskajām precēm ziemā ir pietiekami liela cena un PVN samazināšana ir jūtama,» intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Globāli bioloģiskās pārtikas tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi, palielinājušās bioloģiski apsaimniekotās zemes platības un kuplinājies bioloģisko ražotāju pulks.

Latvija ir to 18 pasaules valstu vidū, kur bioloģiski apsaimnieko vairāk nekā 10% no kopējās lauksaimniecības zemes, informē biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2020.gadā uzrādīja visu laiku augstāko izaugsmi, pārsniedzot 120 miljardus eiro, liecina pētniecības institūta FIBL un organizācijas IFOAM apkopotie dati. Kopējais pieaugums ir 14 miljardi eiro.

ASV joprojām ir vadošais bioloģiskās pārtikas tirgus (49,5 miljardi eiro), kam seko Vācija (15 miljardi eiro) un Francija (12,7 miljardi eiro). Vairākos no lielajiem bioloģiskās pārtikas tirgiem 2020.gadā bija vērojams sevišķi spēcīgs izaugsmes temps. Piemēram, Vācijas bio tirgus pieauga par vairāk nekā 22 procentiem. Šveices iedzīvotāji visvairāk tērēja bioloģiskajai pārtikai (418 eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā), kamēr Dānijā joprojām ir lielākā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļa ar 13 procentiem no valsts kopējā pārtikas tirgus.

AS "Dobeles dzirnavnieks" atklājis divas jaunas ražotnes - bioloģisko graudaugu pārslu un inovatīvu pastas ražotni, kuru izveidē investēti 35 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Nākamo divu gadu laikā jaunās ražotnes uzņēmumam sniegs iespēju eksporta apjomus audzēt vismaz par 30%. Jaunā pastas ražotne "Dobeles dzirnavniekam" ļaus nostiprināt lielākā pastas ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, savukārt jaunizveidotā bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā un kļūs par Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības dzinējspēku.

"No idejas līdz projektu pabeigšanai ir pagājuši nedaudz vairāk nekā trīs gadi. Tas ir bijis intensīva darba pilns periods, kurā no ambicioza plāna esam nonākuši līdz reālai ražošanai. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību, un šodien ar abu ražotņu atklāšanu speram lielu soli šajā virzienā," saka AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Zinātnieki ik gadu nāk klajā ar jauniem atklājumiem par dažādu ķīmisko vielu toksisko iedarbību. Arī kosmētikas lauciņā aizliegto vielu saraksts regulāri tiek papildināts ar simtiem jaunu nosaukumu. Tomēr atšķirībā no pārtikas, kur bioloģiskās lauksaimniecības produktus strikti regulē Eiropas Savienības (ES) regula, kosmētikas produktu nozarē Eiropā un arī citviet pasaulē likumi nedefinē, kas ir vai nav dabīga kosmētika, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tirgū pircējam pieejami daudzi kosmētikas līdzekļi, kas tiek pozicionēti kā dabīgi, izgatavoti no augu valsts sastāvdaļām, taču to sastāvā iekļautas vielas, kuras satur no naftas produktiem izgatavotās minerāleļļas vai sintētiskus konservantus un parfīmus, parabēnus vai propilēna glikolu. Norādes – dabīgs vai ekoloģisks – vēl neliecina, ka šī kosmētika ir pilnībā brīva no ķīmiskām vielām. Vienīgais dabiskas, ekoloģiski tīras kosmētikas kvalitātes garants ir atsauce uz starptautiski atzītu sertifikāciju.

MADARA Cosmetics ir pirmais kosmētikas ražotājs Latvijā, kura visi produkti ir pilnībā dabiski, atzīti par ekoloģiskiem un sertificēti pēc starptautiskā Ecocert standarta. Kā atzīst MADARA Cosmetics vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, pieprasījums pēc dabiskās kosmētikas pasaulē strauji audzis, un augusi arī sertificēšanas institūciju kompetence. «Līdz ar to arī prasības kosmētikas produktu sertifikācijā kļuvušas daudzkārt skrupulozākas, nekā tas ir citu nozaru pretendentiem uz ekoloģiska produkta statusu,» norāda L. Tisenkopfa-Iltnere. MADARA Cosmetics jau kopš 2006. gada ir mērķis kļūt par vienu no pazīstamākajiem dabīgās kosmētikas zīmoliem Eiropā.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Mūsu galvenais mērķis ir nevis palielināt ražošanas apjomu, bet arī pēc diviem, trim vai pieciem gadiem turpināt cept labu maizi no bioloģiski sertificētām izejvielām, uzsver SIA Svētes maize līdzīpašnieks un maizniekmeistars Jānis Dāvids.

Uzņēmums dibināts 2010. gadā, maize sākta cept 2011. gada janvārī. «Kad sākām veidot ceptuvi, bija skaidrs, ka gatavosim bioloģisko maizi un dosim priekšroku sertificētām izejvielām. Ja tādas nevarēsim atrast, tad skatīsimies, kur var dabūt citas dabīgas un tīras izejvielas,» meistars uzsver. Izejvielu izvēlē ir skaidra principu hierarhija – biokvalitāte, vietējā izcelsme un tad tikai cena. Izejvielas Svētes maize cenšas iegādāties Latvijā. Ne visas sastāvdaļas varot atrast, jo Latvijā esot šaurs bioizejvielu sortiments. No miltiem te esot tikai divu veidu rudzu milti un viena veida – kviešu. Cukuru uzņēmums pērk no dāņu Nordic Sugar. Saulespuķu, ķirbju, sezama sēklas un linsēklas pērk Holandē. «Latvijā ļoti labi aug ķirbji, tiek audzēti arī kailsēklu ķirbji, kuru sēklas nav jāloba. Atliek audzēt pietiekamā apjomā, es labprāt pirktu. Mums patēriņš ir 50 kg nedēļā – tas ir pietiekami liels apjoms, lai kāds veidotu biznesu. Vairākos semināros un publiski esmu uzrunājis zemniekus,» stāsta meistars.

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, SIA «Eco Baltia vide» Ādažu novadā ir paplašinātas atkritumu šķirošanas iespējas, kur publiski pieejamos konteineros var šķirot arī bioloģiski noārdāmos atkritumus, informē uzņēmuma pārstāve Ilze Čikule.

Projekta kopējās izmaksas ir 29,746 tūkstoši eiro.

«Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts atzīmē, ka Ādaži šobrīd ir viens no dažiem novadiem Latvijā, kurā ir publiski pieejami konteineri bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Jau esošie 36 šķirošanas punkti, kuros līdz šim varēja izmest tikai stikla iepakojumu, papildināti ar konteineriem bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem un vieglajam iepakojumam – plastmasai, skārdenēm, papīram un kartonam. «Šī mums ir jauna pieredze un izvērtēsim, kā iedzīvotājiem veiksies ar vēl viena atkritumu veida nošķirošanu un cik liels būs pieprasījums,» viņš piebilst.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks atzīmē, ka ādažnieki jau sen interesējušies par koku lapu un citu bioloģisko atkritumu nodošanas iespējām novadā.

Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad 2020. gadā Getliņos varēs sākt pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, piektdien,22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Parlaments (EP) šogad apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, atbalstot jaunus, vērienīgus atkritumu pārstrādes mērķus. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai vēl samazinātu atkritumu daudzumu, veicinātu šķirošanu un pārstrādi. Latvijai īpašs izaicinājums ir saistīts tieši ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. EP norāda, ka līdz 2024. gadam ir jāno- drošina bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās. Tāpat ir jāveicina bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, jo šāda veida atkritumi veido aptuveni pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Tie ir, piemēram, kartupeļu mizas, dažādu ēdienu atliekas utt. Jāmin, ka kopumā līdz 2035. gadam ir jāpārstrādā līdz 65% no sadzīves atkritumiem. «Atšķirībā no depozītsistēmas, ko es uzskatu par luksusa preci, bioloģisko atkritu pārstrāde ir dzīves nepieciešamība, jo PET pudele mežā nepatīk tikai cilvēkam. Alnim un briedim ir absolūti vienalga par to pudeli, jo tā nekādu kaitējumu videi, alnim un briedim nedara. Protams, vizuāli nesmuki un PET pudeles ir jāvāc. Savukārt, ja bioloģija netiek apsaimniekota, tad rodas smakas, slimības un viss pārējais,» uzsver Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Lai gan bioloģiskā putnkopība attīstās faktiski bez valsts un Eiropas Savienības atbalsta specifiski šai attīstīties gribošajai nozarei, aizvadītajos gados strauji pieaudzis kā bioloģiski saražotās putnu gaļas apjoms, tā arī saražoto vistu olu skaits, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lauksaimniecības datu centram iepriekšējos gados sniegtās bioloģiskās lauksaimniecības operatoru atskaites rāda ievērojamu pārejas periodā esošo un jau bioloģiski sertificēto saimniecību saražoto vistu olu un mājputnu gaļas pieaugumu. Sagaidāms, ka tendence ir saglabājusies arī 2016. gadā, taču, kā informē Zemkopības ministrijā, dati par to būs pieejami tikai pēc 1. jūlija. Savukārt šis gads, ja piepildīsies ražotāju plāni, būs īpašs pavērsiena punkts bioloģisko vistu olu ražošanā un pieejamībā tirgū, nelielajā nišā strauji ienākot lielražotājam Balticovo.

Balticovo komercdirektors Toms Auškāps gan sajūsmu piezemē, uzsverot, ka cena joprojām dominē kā galvenais kritērijs olu izvēlē, un bioloģiski sertificētām olām tā ir augstāka. Neskatoties uz uzņēmuma aplēsēm, ka bioloģisko olu segments šogad joprojām nepārsniegs 0,1% no visu fasēto olu apjoma mazumtirdzniecībā, T. Auškāps prognozē šīs nišas attīstību. Patērētājs, līdzīgi kā tas ir noticis turīgākās ES valstīs, ar laiku varētu būt gatavs maksāt mazliet vairāk un izvēlies ne tikai 1. un 2. kategorijas jeb attiecīgi brīvas turēšanas apstākļos un kūtīs dētas olas, bet arī bioloģiski sertificētas olas, kuras koda marķējumā pirmo skaitli apzīmē ar «0». Bioolas uzņēmumam piegādās vietējā zemnieku saimniecība. Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai sāktu bioloģiski sertificētu olu tirdzniecību.

Putnu produktivitāti, kā arī broilercāļu gaļas un olu kvalitāti būtiski uzlabo jauno skuju ekstraktus saturošo produktu lietošana putnu ēdināšanā, noskaidrots divu Latvijas zinātnisko institūtu realizētajā ERAF projektā.

Projektā, kuru īsteno LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicības zinātniskā institūta Sigra un Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava zinātnieki, vairāku gadu gaitā veikti pētījumi par dabīgo bioloģiski aktīvo vielu ekstrakciju no skujām un to izmantošanu broilercāļu un dējējvistu barības sastāvos, pastāstīja projekta darba grupas pārstāve bioloģijas zinātņu doktore Īra Irēna Vītiņa.

«Noskaidrots, ka šo jauno skuju ekstraktus saturošo produktu pielietošana putnu ēdināšanā palielina to produktivitāti un būtiski uzlabo broilercāļu gaļas un olu kvalitāti,» sacīja Ī. I. Vītiņa.

Viņa skaidroja, ka broilercāļu gaļā un olās palielinās skuju ekstraktproduktos esošās dabīgās bioloģiski aktīvās vielas, īpaši Omega–3 grupas taukskābes, karotinoīdi, C un E vitamīni, bet samazinās holesterīna līmenis, salīdzinot ar tradicionāli ražoto putnu gaļas un olu sastāvu. «Šādu skuju dabīgo bioloģiski aktīvo vielu saturošo – tas ir, inovatīva sastāva - putnkopības produktu izmantošana uzturā kavē cilvēku organismā riska faktorus, kas izraisa dažādas slimības,» uzsvēra zinātniece.

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Pārtikas kartupeļu platības sarūk, bet aug pārstrādei paredzēto kartupeļu lauki, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa kartupeļu lauku šopavasar ir sastādīti, neapstādītās platības ir nelielas, un tās lielākoties atrodas Latgalē. «Jaunnedēļ jāpabeidz – lūzt vai plīst, jo jūnijā kartupeļus stādīt būs par vēlu,» atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle. Pirmie agrie uz lauka audzētie pašmāju kartupeļi gaidāmi jūlija sākumā.

Tā kā zemniekiem nav pienākuma ziņot, cik lielā platībā kartupeļus plāno audzēt, grūti prognozēt, vai pārtikai paredzēto kartupeļu platības šogad turpinās sarukt. Atšķirīga situācija ir ar pārstrādes kartupeļiem, par kuru audzēšanu tiek noslēgti līgumi, Latvijā lielākoties ar tikai diviem uzņēmumiem – čipsu ražotāju Latfood un cietes gigantu Aloja-Starkelsen. «Audzētāji, kuriem līgumu nav, audzē, ja ne gluži uz dullo, tad ar lielu risku gan,» uzskata A. Kraukle. Šādi audzētāji pircēju meklē pēc ražas novākšanas, tāpēc parasti spiesti preci atdot uzpircējam par tā diktētu cenu. «Tāpēc gadu no gada nedaudz samazinās pārtikas kartupeļu stādījumi, toties palielinās pārstrādes kartupeļu platības. Šogad interese jūtama īpaši,» stāsta A. Kraukle, piebilstot, ka zemnieku interesi izraisījis jaunais zaļināšanas maksājums, kura saņemšanai nepieciešama kultūru dažādošana, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem bioloģiskajā shēmā nepieciešamais apgrozījums, ko var panākt, audzējot kartupeļus, savukārt Aloja-Starkelsen pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem kartupeļiem veicinājis to audzēšanu bioloģiski, sniedzot iespēju gan saņemt ienākumus uz hektāru, gan arī realizēt produkciju bioloģiskajā ķēdē. «Jo kopumā iespējas realizēt bioloģisko kartupeli tirgū ir mazas. Bioloģiski un konvenciāli audzētu kartupeļu cenas tirgū atšķiras tikai nedaudz. Savukārt, audzējot bioloģiskos kartupeļus cietes ražošanai, cena atšķiras divkārtīgi,» skaidro A. Kraukle.

Inovatīvas bioloģiskas produkcijas ražotājs SIA Edvark vienojies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna

«Esam ceļa sākumā, jo noslēgtā vienošanās ir tikai pirmais solis, lai ASV tirgū varētu realizēt ražotos ogu izstrādājumus, turklāt bez valsts atbalsta par būtiskiem panākumiem šajā tirgū ir grūti cerēt,» situāciju vērtē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs. Kontakti ar ASV gūti ar uzņēmēju kluba Rīgas marka sadarbības partneru palīdzību. Lai tiktu līdz konkrētam līgumam ar izplatītāju, ir bijis jāsagatavo pamatīgs mājas darbs. «Bez izpildīta mājas darba nav vērts doties ne pie ASV, ne pie Ķīnas, ne arī kādas citas valsts izplatītāja – tirgotāja,» par pieredzi stāsta E. Kravecs. Būtiska ir pat nianse, kas rakstīts uz etiķetes – kā novākta produkcija (ar rokām), no kuras ražots izstrādājums, atzīmēja E. Kravecs.

Kohēzijas fonda (KF) finansējumam – gandrīz 15 miljoniem eiro -, kas pieejams investēšanai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādē, pieteiktas astoņas ieceres. Pieprasītais finansējums divkārt pārsniedz Eiropas Savienības (ES) fondu programmas atlases kārtā paredzēto.

Noslēgusies iesniegumu pieņemšana ES fondu programmā, kas paredzēta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes attīstībai Latvijā. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai tika iesniegti 8 projektu iesniegumi, kur ieceru realizācijai pieprasīti 29 705 528 eiro no KF. Šajā atlases kārtā pieejami 14 974 348 eiro KF, tātad pieprasīts teju divreiz vairāk nekā pieejams.

Trīs no projektiem iesniegti aerobās pārstrādes jeb kompostēšanas attīstīšanai, kur pieejamais finansējums pārsniedz pieprasīto (pieejami 454 tūkstoši eiro, pieprasīti 314 tūkstoši eiro). Pieci projekti paredz attīstīt anaerobo pārstrādi - tā noris slēgtos reaktoros bezskābekļa vidē un ļauj iegūt biogāzi – šai metodei pieprasīts lielāks finansējums nekā pieejams (pieejami 14,52 miljoni eiro, pieprasīti 29,39 miljoni eiro). Plānotais bioloģisko atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums kopumā sasniedz gandrīz 100 000 tonnu gadā, taču jāņem vērā, ka ar pieejamo ES fondu finansējumu varēs attīstīt aptuveni pusi no iecerētā.

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmuma Zekants ražotnē Jelgavas novadā, kur, manifestējot pākšaugu atgriešanos uztura līderpozīcijās, top lauka pupu uzkodas Pupuchi.

Pupuchu tapšanas procesu skaties raksta galerijā!

Lielu daļu Jaunsvirlaukas pagasta Dzirnieku ciemata aizņem puspamesta industriāla teritorija, tāpēc amatnieku centrs, kur iekārtota arī cūku pupu grauzdētava, ir kā dzīvi apliecinošs gaismas stars. Arī ideja grauzdēt lauka pupas (bez taukvielām!) izrādījās visai gaiša – pieprasījums pēc mūsu tirgum jaunā produkta ir. No šā gada Pupuchi grauzdētās mini pupas pieejamas Narvesen tirdzniecības vietās. Vienošanos ar Narvesen par vienu no biznesa veiksmes mirkļiem šajā gadā sauc uzņēmuma līdzīpašniece un ražošanas tehnoloģijas autore Kristīne Ozoliņa, ar kuru kopā izstaigājam ražotni un izgaršojam grauzdēto pupu garšas nianses. Pupuchi produkcija pieejama arī citos pašmāju veikalos, piemēram, Rimi Klēts un ceptuves Lāči tirdzniecības vietās. «Pašlaik esam vienīgie Eiropā, kas pēc šādas tehnoloģijas grauzdē pupas. Būtiski, ka grauzdēšanas procesā neizmantojam eļļu,» uzsver K. Ozoliņa.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas ZS «Bormaņi» un AS «Dobeles dzirnavnieks», vērojot auzu audzēšanas, pārstrādes un ražošanas procesu.

Zemnieku saimniecība «Bormaņi» Kokneses novadā ar bioloģisko auzu audzēšanu nodarbojas jau kopš 2000.gada un trīs gadus sadarbojas ar AS «Dobeles dzirnavnieks». Kopumā saimniecības pārraudzībā ir ap 1000 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet 590 hektāros aug auzas, kuras vēlāk tiek pārstrādātas dažādos produktos. «Man šķiet, ka esam vieni no lielākajiem auzu audzētājiem Latvijā, ja ne pat vislielākie,» saka lauksaimnieks Jānis Miezītis.

Saimnieks sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieks» vērtē kā pozitīvu. Viņaprāt, arī cenas šajā nozarē ir sakārtojušās: «Agrāk bija problēma, ka darbu bija nepieciešams ieguldīt vairāk, bet cena bija zema. Tagad cena ir augstāka. Agrāk graudaugus atdevām lopiem kā barību, bet, tā kā lopiem vairs nav nepieciešams tik liels apjoms, tad nodarbojamies arī ar graudaugu tirdzniecību.»

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) ikgadējās kopsapulces ietvaros norisinājās LBLA valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas.

Uz nākamo termiņu nekandidēja līdzšinējais LBLA priekšstāvis Gustavs Norkārklis, kurš valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja kopš 2009.gada, bet turpmāk darbosies LBLA padomē kopā ar dažādu bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozaru līderiem un reģionālajiem pārstāvjiem.

Savukārt LBLA valdē ievēlēti: Valmieras novada bioloģiskās saimniecības Gaiķēni saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, Eiropas Bioloģiskās pārtikas pārstrādes un tirdzniecības organizācijas OPTA valdes loceklis un SIA Aloja-Starkelsen izpilddirektors Jānis Garančs, bioloģiskais sēklkopis no Valmieras novada Uģis Vītiņš, kā arī biedrības Greenfest valdes locekle un Cēsu novada pašvaldības Bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore Lāsma Ozola.

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.