Jaunākais izdevums

Lai gan bioloģiskā putnkopība attīstās faktiski bez valsts un Eiropas Savienības atbalsta specifiski šai attīstīties gribošajai nozarei, aizvadītajos gados strauji pieaudzis kā bioloģiski saražotās putnu gaļas apjoms, tā arī saražoto vistu olu skaits, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lauksaimniecības datu centram iepriekšējos gados sniegtās bioloģiskās lauksaimniecības operatoru atskaites rāda ievērojamu pārejas periodā esošo un jau bioloģiski sertificēto saimniecību saražoto vistu olu un mājputnu gaļas pieaugumu. Sagaidāms, ka tendence ir saglabājusies arī 2016. gadā, taču, kā informē Zemkopības ministrijā, dati par to būs pieejami tikai pēc 1. jūlija. Savukārt šis gads, ja piepildīsies ražotāju plāni, būs īpašs pavērsiena punkts bioloģisko vistu olu ražošanā un pieejamībā tirgū, nelielajā nišā strauji ienākot lielražotājam Balticovo.

Balticovo komercdirektors Toms Auškāps gan sajūsmu piezemē, uzsverot, ka cena joprojām dominē kā galvenais kritērijs olu izvēlē, un bioloģiski sertificētām olām tā ir augstāka. Neskatoties uz uzņēmuma aplēsēm, ka bioloģisko olu segments šogad joprojām nepārsniegs 0,1% no visu fasēto olu apjoma mazumtirdzniecībā, T. Auškāps prognozē šīs nišas attīstību. Patērētājs, līdzīgi kā tas ir noticis turīgākās ES valstīs, ar laiku varētu būt gatavs maksāt mazliet vairāk un izvēlies ne tikai 1. un 2. kategorijas jeb attiecīgi brīvas turēšanas apstākļos un kūtīs dētas olas, bet arī bioloģiski sertificētas olas, kuras koda marķējumā pirmo skaitli apzīmē ar «0». Bioolas uzņēmumam piegādās vietējā zemnieku saimniecība. Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai sāktu bioloģiski sertificētu olu tirdzniecību.

Visu rakstu Spēks ir bioolās lasiet 16. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Komentāri

Pievienot komentāru