Ražošana

Latvijas zinātnieki atklāj, kā uzlabot putnu gaļas kvalitāti ar skuju ekstrakvielām

Jānis Rancāns,27.11.2012

Jaunākais izdevums

Putnu produktivitāti, kā arī broilercāļu gaļas un olu kvalitāti būtiski uzlabo jauno skuju ekstraktus saturošo produktu lietošana putnu ēdināšanā, noskaidrots divu Latvijas zinātnisko institūtu realizētajā ERAF projektā.

Projektā, kuru īsteno LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicības zinātniskā institūta Sigra un Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava zinātnieki, vairāku gadu gaitā veikti pētījumi par dabīgo bioloģiski aktīvo vielu ekstrakciju no skujām un to izmantošanu broilercāļu un dējējvistu barības sastāvos, pastāstīja projekta darba grupas pārstāve bioloģijas zinātņu doktore Īra Irēna Vītiņa.

«Noskaidrots, ka šo jauno skuju ekstraktus saturošo produktu pielietošana putnu ēdināšanā palielina to produktivitāti un būtiski uzlabo broilercāļu gaļas un olu kvalitāti,» sacīja Ī. I. Vītiņa.

Viņa skaidroja, ka broilercāļu gaļā un olās palielinās skuju ekstraktproduktos esošās dabīgās bioloģiski aktīvās vielas, īpaši Omega–3 grupas taukskābes, karotinoīdi, C un E vitamīni, bet samazinās holesterīna līmenis, salīdzinot ar tradicionāli ražoto putnu gaļas un olu sastāvu. «Šādu skuju dabīgo bioloģiski aktīvo vielu saturošo – tas ir, inovatīva sastāva - putnkopības produktu izmantošana uzturā kavē cilvēku organismā riska faktorus, kas izraisa dažādas slimības,» uzsvēra zinātniece.

Mežistrādes procesā cirsmās paliek vairāki tūkstoši – līdz pat 250 tūkstošiem - tonnu neizmantotas egļu un priežu skujas, kas satur cilvēku un putnu organismam nepieciešamās dabīgās bioloģiski aktīvās vielas – hlorofilīnu, taukskābes vitamīnus, minerālvielas, polisterolu un poliprenolus, skaidroja bioloģijas zinātņu doktore Īra Irēna Vītiņa. Kokšķiedras saturs skujās kavē tajās esošo bioloģiski aktīvo vielu izmantošanu putnu organismā, piepilda pētniece.

Projekts realizēts ERAF fonda atbalstu aktivitātē 2.1.1.1. Atbalsts zinātnei un pētniecībai Nr.2010/0228/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/034 Inovatīvu putnkopības produktu ieguve izmantojot mērķtiecīgas lopbarības sastāvdaļas uz mežizstrādes atlieku bāzes. 2010. gada 1. septembrī aizsāktais projekts noslēgsies nākamgad 30. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportētāji var zaudēt tirgus, ja valsts bremzēs procesus

Jānis Goldbergs,15.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums enerģētikā var kļūt par kritisku konkurētspēju bremzējošu faktoru kopumu, kas noved pie eksporta tirgu zaudējuma 2022. gadā.

Kādēļ tā, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Fragments no intervijas

Pērnā gada rezultāti par uzņēmējdarbību, eksportu, ražošanu ir zināmi. Ekonomikas ministrija sociālajos tīklos lielījās, ka iekšzemes kopprodukts pērn audzis, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies. Fonā ir inflācijas stāsts. Kāda ir realitāte? Ir mums ekonomikas izaugsme, vai vairāk tas ir stāsts par inflāciju?

Kopumā ekonomika ir augoša. Runa ir gan par izaugsmi eiro izteiksmē, gan arī par tonnām un preču vienībām. Dalot pa nozarēm, protams, ir izdalāmas tādas nozares, kur cenas ietekmei ir lielāka nozīme, ir tādas, kur mazāka. Vidēji varētu teikt, ka sadalījums ir puse uz pusi. Proti, inflācijas ietekme ir tikai pusei no visas izaugsmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā, Institūta ielā 1, atklāta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Siguldas laboratorija, kuras izveidē investēti 12 tūkstoši eiro.

Laboratorijas galvenie darbības virzieni ir paraugu laboratoriskā testēšana. Testi tiks veikti, pielietojot 30 akreditētas metodes. Tāpat Bior Siguldas laboratorijā tiks organizētas mācības pārtikas nozares darbiniekiem.

Laboratorija ir akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā, stāstīja Aivars Bērziņš, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior direktors.

Laboratorijā varēs nodot testēšanai visu veidu paraugus, tostarp arī izmeklējumiem ārvalstu laboratorijās, kā arī saņemt atzinumu par izpētes rezultātiem un bezmaksas konsultācijas.

Bior Siguldas laboratorijā sākotnēji darbu uzsāks 12 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priežu un egļu skujas inovatīvu ideju rezultātā pārtop uztura bagātainātājos, augu aizsardzības līdzekļos, kā arī dažādu sadzīves ķīmijas u.c. nozaru izejvielās.

Lai arī priežu un egļu skujas Latvijā lielākoties tiek atstātas cirsmās un varbūt nedaudz izmantots kā kurināmais (šķeldojot cirsmu atliekas – zarus), tomēr zinātnieki ir ir pierādījuši šo izejvielu izmantošanas iespēju inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai. Ar dažādu – gan jau izmantošanai gatavu, gan arī industriālu – produktu – ražošanu nodarbojas a/s Biolat. Uzņēmuma produktu klāstā ir gan veselības dzēriens Ho-Fi, gan Silvasept karameles – pretiekaisuma profilaksei, mutes dobuma dezinfekcijai, priedes un egles ēteriskās eļļas – elpvadu slimību profilaksei, hlorofila karotīna pasta apdegumu ārstēšanai, kā arī bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi. Kopumā tādu ir 14. Turklāt a/s Biolat negatavojas apstāties un meklē jaunus inovatīvus produktus, kas bāzējas uz skujām.

Komentāri

Pievienot komentāru