Samērā trūcīgās Āfrikas valstis ir arī reģioni ar lielāko izaugsmes potenciālu, no kura iegūs tie, kas būs pirmie, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Eiropas aizvien pragmatiskākā pieeja attīstības palīdzībai (AP) Āfrikā un citviet dod arī biznesa iespējas šajos tirgos. Pagaidām gan no ES puses AP vairāk ir kā riska menedžments, lai sevišķi melnā kontinenta sociālajām problēmām līdz ar bēgļu plūdiem neļautu radīt politisko krīzi Eiropā. Vispragmatiskākā pieeja Āfrikai pagaidām ir Ķīnai. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrika tirgojas ar Ameriku, kas šogad arī ir sasparojusies ar investīciju un sadarbības projektiem. ES ar 50 miljardu eiro AP budžetu gadā tomēr ir pasaulē lielākā ieguldītāja dažāda veida palīdzības projektos Āfrikā, un ir pēdējais laiks vērtēt, kā lai šīs investīcijas nestu atgriezenisku labumu.
Koloniālisma spoks
Ne vien Latvijā, bet arī citviet sabiedrībā nav izpratnes par AP, jo «mums šeit nav nepastarpinātas saistības, piemēram, ar Āfrikas vai Sīrijas problēmām», DB komentē nesenais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs. «Kad pirmo reizi biju Polijā runāt par attīstības sadarbību, viņi man jautāja par ES struktūrfondiem,» viņš atstāsta kuriozu gadījumu. Viņš arī noraida pieņēmumu, ka AP būtu vecās Eiropas maksa par savas koloniālās pagātnes vainu. «Tā bija varbūt pirms 50 gadiem, bet tagad ir pilnīgi citādi – attīstības palīdzība tiek uzskatīta par investīciju.» Viņš gan atzīst, ka šāda pieeja ir samērā jauna un ka «izpratne par to, ka šī nauda ir vecās Eiropas atpirkšanās no savas koloniālās pagātnes, ir jālauž kā vienā, tā otrā pusē». Tūlītējā laušana zināmā mērā ir uzticēta Latvijai – tās ES prezidentūras termiņā 2015. gadā, kas oficiāli ir izcelts kā Eiropas gads attīstībai, ar to saprotot tieši AP politiku, ir jāformulē kritēriji, pēc kuriem tiek mērīta un vērtēta AP investīciju efektivitāte.
Var būt pat drošāk
A. Piebalgs saka, ka labā ziņa ar AP pavērto tirgu sakarā ir tāda, ka šajās valstīs «pieprasījums aug pēc visa». Negatīvais aspekts ir tas, ka «politiskā stabilitāte nav salīdzināma ar Eiropu un arī pieeja finansējumam nav tik vienkārša, kā varētu būt Eiropā. Tai pašā laikā es zinu diezgan daudzus Latvijas uzņēmumus, kas jau darbojas Āfrikas valstīs.» Viņš gan izsaka viedokli, ka Āfrikā tiesiskums varētu būt labāks nekā vienā no Latvijas ārējo ekonomisko sakaru prioritātēm Centrālāzijā, jo «kopumā likuma vara un paredzamība tur ir lielāka». «Nav tā, ka Āfrikā nebūtu likumdošanas sistēmas un tiesu varas. Jā, sistēmas ir dažādas, bet tās tur ir, un tās ir paredzamas. Piemēram, Kenijā un Tanzānijā tieslietu sistēma ir ļoti stipra, un Zambijā – pavisam paredzama. Tur ir laba paredzamība par kontraktiem un par ieguldījumu tiesisko aizsardzību.»
Arī šai sakarā aktualizējas DB jau citkārt aprakstītā nepieciešamība pēc izvērstākas Latvijas eksportētāju kredītrisku apdrošināšanas. Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts ir norādījis, ka pašlaik eksporta kredīta garantijas ir vien Latvijā ražotām precēm, bet ilgtermiņa biznesam tādas ir nepieciešanas arī kapitāla precēm jeb ražošanas līdzekļiem, kas tiek izvietoti kā Latvijas investīcijas ārvalstīs. I. Golsts minēja Latvijas uzņēmumu Forta Medical, kas specializējies ātri uzstādāmu dažādu veidu veselības aprūpes moduļu ēku ražošanā, un sadarbībā ar LGA ir īstenojis projektu arī Āfrikā.
Visu rakstu Pieprasījums aug pēc visa lasiet 8. decembra laikrakstā Dienas Bizness.