Tehnoloģijas palīdz piekļūt biznesa finansējumam, kur korupcija un postkoloniālie aizspriedumi to liedz
Tehnoloģijas afrikāņiem dod iespēju pašiem noteikt savu likteni un attīstības trajektoriju, paliekot savā sociālajā un kulturālajā vidē, saka Āfrikā strādājošas aizdevumu platformas Ovamba Solutions dibinātāja Vaiola Luelina (Viola Llewellyn). Rīgā viņa viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.
Jūsu esat norādījusi uz inovācijām un tehnoloģijām kā demokratizējošu spēku. Kad mēs Rietumos runājam par demokrātiju, tad ar to saprotam varas dalīšanu, bet jūs acīmredzot to saprotat citādi, jo jūsu Ovamba Solutions pozicionē sevi kā pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šariata likumiem.
Par šariatu mēdz būt nepareizs priekšstats. Kad cilvēki Rietumos dzird šo vārdu, tad tas viņiem saistās ar terorismu un slepkavošanu. Kad mēs ar biznesa partneri Marvinu Kolu (Marvin Cole) sākām Kameronā un Centrālāfrikā veidot šo biznesu, tad sapratām, ka Āfrikas tirgū vienkārši ir spēkā zināmas ekonomiskās struktūras, un tās vietējā situācijā ir visnotaļ jēdzīgas.
Viena no šādām iezīmēm ir nepieciešama pieeja kapitālam, lai būtu iespējami darījumi kompāniju vidū, bet tas nevar notikt caur banku, kas darbojas pēc Rietumu kreditēšanas modeļa, jo islāms to neļauj. Mūsu piedāvātā risinājuma demokratizējošais aspekts ir tajā, ka mēs nodrošinām tiesības uz privāto un biznesa izaugsmi, iespēju gūt peļņu no sava darba, kā arī iespēju piekļūt globālajam tirgum.
Šariata darījumu likumos uzņēmuma aktīvs ir centrālais priekšmets, bet rietumnieciskajām bankām Āfrikā nav tiesību turēt īpašumā klientu aktīvus. Tāpēc šo banku attieksme pret risku ir ārkārtīgi, pat neticami stingra, un tas ir iemesls, kāpēc Āfrikā mazajam un vidējam biznesam nekad nebūs tāds kreditēšanas tirgus, kā mēs to saprotam Rietumos. Bet tā nav liela nelaime, jo Āfrikā ir daudzi posmi, kas izaugsmes procesā ir ar tehnoloģijām tikuši pārlēkti, neiezīmējot tādu trajektoriju, kas būtu normāla jebkurā Eiropas tirgū.
Āfrikas mazie uzņēmumi ir sevišķi rosīgi vienā no lielākajiem vietējā IKP segmentiem – iekšējā patēriņā un tirdzniecībā. Un viņiem ir problēmas piekļūt globālajiem tirgiem, kas ir vai nu tāpēc, ka reģionos, kur viņi darbojas, valdība bloķē normālu interneta darbību, vai arī tāpēc, ka šiem cilvēkiem vienkārši nav pienācīgu naudas plūsmu un to pārvaldības.
Labākais veids, kā to nodrošināt, ir murabaha struktūra šariata likumos. Tā nozīmē, ka jūs kā aizdevējs varat pirkt sava biznesa partnera vietā – ka jums tas darījums, tā prece ir kopējs aktīvs. Tas ir fiziski taustāms, konkrēts aktīvs, pār kuru jums ir kontrole, un jūs spējat to vajadzības gadījumā arī pārdot. Saprasta murabaha ir pamats veiksmīgai tirdzniecības finansēšanai Āfrikā. Un tā ir arī droša lieta, jo šīm struktūrām šajos attīstības tirgos ir savi iemesli un jēga – tās ir jēgpilnas struktūras.
Man reizēm prasa, vai esmu musulmane. Nē, neesmu. Es parasti ietinu savus matus lakatā vienkārši tāpēc, ka man tāda frizūra patīk. Arī mans biznesa partneris nav musulmanis. Iemesls, kāpēc mēs ar to nodarbojamies, ir tīri ekonomisks, un mūsu stiprā puse ir sapratne, kas Āfrikā darbojas un kas nedarbojas.
Visu interviju Āfrika spēj pelnīt lasiet ceturtdienas, 15. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!