Ceturtdien, 16. augustā, Ventspils pilsētas domes deputāti domes ārkārtas sēdē pieņēmuši zināšanai, ka ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora A. Mežsarga 2007. gada 13. augusta lēmuma par drošības līdzekļa 2. punktu Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku līdz šī drošības līdzekļa grozīšanai vai atcelšanai.

Saskaņā ar Ventspils pilsētas domes sniegto informāciju tā savā 2007. gada 16. augusta lēmumā arī noteica, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus līdz kriminālprocesa virzītāja lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu grozīšanai vai atcelšanai pilda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki saskaņā ar Ventspils pilsētas pašvaldības nolikumu.

Tāpat Ventspils pilsētas dome nolēma atzīt, ka pretēji kriminālprocesa virzītāja lēmuma 2. punktā daļā par Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas aizliegumu minētajam, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs A. Lembergs neieņem Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja amatu, un nolēma nosūtīt Ventspils Brīvostas pārvaldei izpildei kriminālprocesa virzītāja lēmuma 2. punktu daļā par piemēroto drošības līdzekli - liegt Aivaram Lembergam pildīt Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus.

A. Lemberga pilnvarotā persona prokuratūrai atklājusi Ventspils mēra patiesos īpašumu apmērus.

Aivars Lembergs vai viņa ģimenes locekļi caur virkni ārzonas kompāniju kopš 90. gadiem bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji vismaz vairākos desmitos lielāko Ventspils uzņēmumu.

Labumu gūst Lembergi

G. Laiviņš-Laivenieks prokuratūrā pratināts vairākkārt, un viņa liecības izklāstītas uz desmitiem lappušu. To kopējā būtība – gan pirms, gan pēc virknes dokumentu uzrādīšanas advokāts atzīst daudzu ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ciešu saistību ar A. Lembergu vai viņa ģimenes locekļiem – Anriju un Līgu Lembergiem, kuri esot patiesie labuma guvēji.

Tiesnešu disciplinārkolēģija 2007.gada 7.novembra sēdē, piedaloties Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Kasparam Berķim, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Rudītei Āboliņai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam Jurim Stukānam, izskatījusi disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Tamāru Brodu un, saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta 1. daļas 2. punktu, 7. panta 2. daļas 1. punktu un 4. daļas 2. punktu, nolēma uzlikt viņai disciplinārsodu – rājienu, informēja Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre.

Disciplinārlietu pret T. Brodu par rupju nolaidību tiesas lietas izskatīšanā 2007. gada 6.septembrī bija ierosinājis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. Stukāns, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Ē. Zvejnieka iesniegumu, kurā virsprokurors lūdzis izvērtēt, vai tiesnese, 2007. gada 10.jūlijā izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja A. Leimaņa sūdzības par apcietinājuma turpmāku piemērošanu A. Lembergam, nav izdarījusi tīšu likuma pārkāpumu vai pieļāvusi rupju nolaidību.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša 2007. gada 14.marta lēmumu apsūdzētajam A. Lembergam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, un ar Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnešu 23.aprīļa un 20.jūnija lēmumiem atzīta apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamība. 2007. gada 10.jūlijā, izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja sūdzības, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese T. Broda nolēma izmeklēšanas tiesneša lēmumu atcelt un piemērot drošības līdzekli – mājas arestu.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Ģenerālprokuratūra spērusi vairākus soļus, kas liecina, ka drīzumā varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Aivaram Lembergam, liecina portāla pietiek.com rīcībā esošā informācija.

Ja lēmums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam tiks pieņemts, viņu būs iegāzusi «zīmēšanās» TV kameru priekšā kā Ventspils «saimniekam», lai gan viņam noteikts aizliegums pildīt Ventspils mēra pienākumus, kā arī vēlme izbaudīt luksusa komfortu, uz tiesas sēdēm vizinoties Ventspils brīvostas Audi, lai gan arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus Lembergam kā apsūdzētajam aizliegts pildīt.

Tieši šie fakti pēc portāla rīcībā esošajām ziņām pamudinājuši Ģenerālprokuratūru uz aktīvu rīcību.

Valsts apsūdzības uzturētāju grupas Lemberga prāvā vecākais prokurors Juris Juriss pieprasījis informāciju no Ventspils brīvostas pārvaldes un pašvaldību darbību uzraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), lai gūtu apstiprinājumu Ģenerālprokuratūras pārliecībai, ka Lembergs pārkāpis pirms gandrīz pieciem gadiem noteikto aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. «Faktiski Lembergs par šiem aizliegumiem ir ņirgājies, izmantodams sev labvēlīgas likuma normu interpretācijas, ko 2010. gada nogalē sniegusi toreizējā pašvaldību ministre Dagnija Staķe (ZZS),» raksta portāls.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Ventspils pilsētas dome saņēmusi LR Ģenerālprokuratūras lēmumu, kas aizliedz Aivaram Lembergam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus, liecina domes sniegtā informācija medijiem.

Ventspils pilsētas dome ir saņēmusi LR Ģenerālprokuratūras lēmumu, kurā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam noteikts papildus drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums, liedzot viņam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus.

Ventspils pilsētas dome drīzumā likumdošanā noteiktajā kārtībā un termiņos plāno sasaukt ārkārtas domes sēdi, lai izvērtētu esošo situāciju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Zv.advokāta Armanda Šūmaņa paziņojums medijiem, kurā viņš informē, ka valsts speciāli radījusi situāciju, lai Aivars Lembergs nevarētu izpildīt likuma prasības un lai būtu formāls iemesls izvirzīt A.Lembergam jaunu apsūdzību.

Paziņojums medijiem: "Kā zināms, A.Lembergam 2007.gada 14.martā noteikts drošības līdzeklis apcietinājums. No 2007.gada 10.jūlija tiesa noteikusi drošības līdzekli mājas arestu un noteikusi ierobežojumus A.Lembergam tikties un sazināties ar personām izņemot ar aizstāvi. Vārdu ierobežot un prokuratūra un policija tulko kā sinonīmu vārdam aizliegt.

Vienlaicīgi atbilstoši likumam A. Lembergam kā valsts amatpersonai līdz 2007.gada 1.aprīlim bija jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija.

Pie iepriekš minētajiem aizliegumiem, protams, A.Lembergam bija neiespējami sastādīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā deklarāciju ne līdz 2007.gada 1.aprīlim, ne arī vēlāk. Šo iespēju liedza valsts, t.i. valsts liedz A.Lembergam pildīt likuma prasības un lai cik tas dīvaini nebūtu tā pati valsts prokuratūras personā šobrīd A.Lembergam izvirza apsūdzību par likuma nepildīšanu savlaicīgi neiesniedzot valsts amatpersonas deklarāciju. Citiem vārdiem sakot, valsts speciāli radījusi situāciju, lai A.Lembergs nevarētu izpildīt likuma prasības un lai būtu formāls iemesls izvirzīt A.Lembergam jaunu apsūdzību,

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir saņēmusi Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) vēstuli saistībā ar viņa «saimniekošanu» Ventspilī.

VARAM pārstāve Kristīne Barševska apstiprināja, ka Lemberga atbildes vēstule ir saņemta un ministrijas juristi to jau sākuši izvērtēt. Pagaidām gan ministrija nevēlas atklāt vēstules saturu, tomēr ministrija ar izvērtēšanu garumā nevilkšot.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) sacīja, ka pagaidām komentārus par vēstuli nesniegs, vien apstiprināja, ka tāda ministrijā ir saņemta.Tikmēr Lembergs sacīja, ka vēstulē ministram norādījis, ka «viņš esot ļoti mīļš, bet neskaidrs cilvēks», paužot cerību, ka ministrija publiskos gan viņa vēstules saturu, gan saraksti ar Ģenerālprokuratūru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nosūtījis vēstuli Aivaram Lembergam, kurā tiek prasīts trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Izvērtējot skaidrojumus, E. Sprūdžs var atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, savukārt A. Lembergs medijiem norāda – minēto vēstuli viņš nav saņēmis.

Papildināta ar 2. un 5. ridnkopu.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka A. Lembergs, esot Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, balsojis «par» vismaz 350 lēmumu pieņemšanu savās mantiskās interesēs, un par šiem lēmumiem pieprasīts A. Lemberga skaidrojums, paziņojusi ministrija.

«Neviens no pazņojumā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā,» tā, komentējot E. Sprūdža apgalvojumus, norāda A. Lembergs, piebilstot, ka viņš uzskata, ka tā ir ministra «speciāli rīkota akcija», izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008. gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Ceturtdien, 16. augustā, plkst. 13:00 Ventspils pilsētas domes telpās, Jūras ielā 36, notiks Ventspils pilsētas domes ārkārtas sēde.

Sēdē izskatīs no LR Ģenerālprokuratūras saņemto lēmumu, kurā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam noteikts papildus drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums, liedzot viņam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja pienākumus.

Sagatavoja: Kristīne Duļbinska

Ventspils pilsētas domes

Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja

Tālr. 36 01180, e-pasts [email protected]

www.ventspils.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Valsts robežsardzes darbinieki 2007.gadā robežas šķērsošanas vietās aizturējuši 2426 personas (2006.gadā - 3100 personas), kuras nevarēja uzrādīt derīgus transporta līdzekļa dokumentus, liecina sniegtā informācija medijiem.

Visbiežāk konstatētie pārkāpumi bija:

- 1096 gadījumos (2006.gadā - 1492) transporta līdzeklim nebija veikta tehniskā apskate;

- 340 gadījumos (2006.gadā - 358) transporta līdzeklim nebija veikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana;

- 166 gadījumos (2006.gadā - 203) transporta līdzekļa vadītājs nevarēja uzrādīt derīgu transporta līdzekļa vadītāja apliecību;

- 212 gadījumos (2006.gadā - 223) transporta līdzeklim nebija valsts reģistrācijas numura zīmes;

- 276 gadījumos (2006.gadā – 285) transporta līdzekļa vadītājs nevarēja uzrādīt derīgu transporta līdzekļa reģistrācijas apliecību;

- 84 gadījumos (2006.gadā - 281) transporta līdzekļa vadītāji (Igaunijā un Lietuvā reģistrētajiem transporta līdzekļiem) nevarēja uzrādīt transporta līdzekļa īpašnieka pilnvaru ar šo transporta līdzekli šķērsot valsts robežu.

Pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktajām sankcijām Aivaram Lembergam un viņa ģimenes locekļiem liegts iebraukt ASV, liecina ASV valsts sekretāra paziņojums, kas publiskots Valsts departamenta mājaslapā.

Minētajā paziņojumā teikts, ka gadījumos, ja ASV sekretāram ir ticama informācija, ka ārvalstu ierēdņi ir bijuši iesaistīti nozīmīgā korupcijā, tad šīm personām un viņa tiešajiem ģimenes locekļiem tiek noteikts aizliegums ieceļot ASV.

Līdz ar to, ka Lembergs ir jau pakļauts OFAC noteiktajām sankcijām, tad aizliegums ieceļot ASV ir noteikts viņam un viņa sievai Kristīnei Lembergai, kā arī bērniem Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai.

Tāpat paziņojumā atzinīgi novērtētas OFAC darbības, lai sodītu korupcijā iesaistītās personas, kā arī tas ir spēcīgs signāls tam, ka ASV ir apņēmušās apkarot sistemātisku korupciju un atbalstīt likuma spēku Latvijā.

Korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šonedēļ lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) atcelt viņam iepriekš piemērotos drošības līdzekļus, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Rimšēvičs lūdzis atcelt iepriekš piemērotos drošības līdzekļus - 100 000 eiro drošības naudu, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. «Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas izmeklēšanas mēs šādiem drošības līdzekļiem neredzam jēgu un juridisku pamatojumu,» norādīja advokāts.

Drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.

Rimšēvičs kopš savas atbrīvošanas 19.februārī ir aicināts tikai uz dažām izmeklēšanas darbībām KNAB.

Rimšēvičam nav zināms, ka viņš būtu iesaistīts vēl citos kriminālprocesos un šajā laikā viņš nav saņēmis uzaicinājumus sniegt kādas liecības.

Tāpat Rimšēvičs nav aicināts uz Satversmes aizsardzības biroju, kura direktors Jānis Maizītis marta sākumā Latvijas Radio paziņoja, ka Rimšēviču birojs aicinās uz interviju jautājumā par valsts noslēpuma pielaidi. 8.martā Maizītis žurnālistiem pēc savas pārvēlēšanas amatā paziņoja, ka birojs viena līdz divu mēnešu laikā plāno izlemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu vai saglabāšanu Rimšēvičam.