Tiesnešu disciplinārkolēģija 2007.gada 7.novembra sēdē, piedaloties Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Kasparam Berķim, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Rudītei Āboliņai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam Jurim Stukānam, izskatījusi disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Tamāru Brodu un, saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta 1. daļas 2. punktu, 7. panta 2. daļas 1. punktu un 4. daļas 2. punktu, nolēma uzlikt viņai disciplinārsodu – rājienu, informēja Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre.
Disciplinārlietu pret T. Brodu par rupju nolaidību tiesas lietas izskatīšanā 2007. gada 6.septembrī bija ierosinājis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. Stukāns, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Ē. Zvejnieka iesniegumu, kurā virsprokurors lūdzis izvērtēt, vai tiesnese, 2007. gada 10.jūlijā izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja A. Leimaņa sūdzības par apcietinājuma turpmāku piemērošanu A. Lembergam, nav izdarījusi tīšu likuma pārkāpumu vai pieļāvusi rupju nolaidību.
Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša 2007. gada 14.marta lēmumu apsūdzētajam A. Lembergam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, un ar Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnešu 23.aprīļa un 20.jūnija lēmumiem atzīta apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamība. 2007. gada 10.jūlijā, izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja sūdzības, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese T. Broda nolēma izmeklēšanas tiesneša lēmumu atcelt un piemērot drošības līdzekli – mājas arestu.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, izvērtējot lietas materiālus un ģenerālprokurora iesniegumu, uzskatīja, ka tiesneses T. Brodas rupja nolaidība un Kriminālprocesa likuma pārkāpumi izpaudušies šādi: pilna lēmuma kopija nebija pieejama 24 stundu laikā pēc saīsinātā lēmuma nolasīšanas; tiesnese nav pamatojusi, kāpēc, izskatot sūdzību Kriminālprocesa 287. panta kārtībā, viņai bija tiesības nolasīt saīsināto lēmumu; tiesneses pieņemtais lēmums neatbilst nolēmuma struktūrai, jo rezolutīvajā daļā nav norādīts pieņemtais nolēmums daļā par konkrētu adresi, kurā Lembergs ir turams, kā arī tikšanās un sazināšanās ierobežošanu, korespondences un sarunu kontrolēšanu, kas norādīti lēmuma motīvu daļā. Ģenerālprokurors norādījis, ka tiesneses T. Brodas neatbilstošā rīcība Kriminālprocesa likumā noteiktajam izraisīja situāciju, ka aptuveni divas diennaktis apsūdzētajam nebija piemērots neviens no Kriminālprocesa likuma 271. panta 2. daļā paredzētajiem ierobežojumiem, līdz ar to piemērotais drošības līdzeklis nesasniedza piespiedu līdzekļa piemērošanas mērķi un radīja nesamērīgi labvēlīgus nosacījumus.
Tiesnese nav arī norādījusi pamatojumu, kādēļ viņasprāt apsūdzēto A. Lembergu nebija vēlams vai nebija iespējams turēt apcietinājumā, un, kā norādījis ģenerālprokurors, tiesnese ir pārkāpusi arī mājas aresta piemērošanas procesuālo kārtību tiesas sēdes laikā, nenodrošinot iespēju lietas dalībniekiem paust viedokļus par paredzēto ierobežojumu apjomu.
J. Stukāns, piedaloties disciplinārkolēģijas sēdē, vērsa uzmanību uz faktu, ka apgabaltiesa šādos drošības līdzekļa noteikšanas gadījumos ir pēdējā tiesas instance, kuras lēmums nav pārsūdzams, līdz ar to apgabaltiesas tiesnešu lēmumi veido tiesu praksi jeb judikatūru. Tādēļ šie lēmumi jāvērtē ļoti rūpīgi. Plašākās debates disciplinārlietas izskatīšanas gaitā raisījās par to, vai lietās par drošības līdzekļa piemērošanu vispār var būt saīsinātais lēmums, jo Kriminālprocesa likumā tas nav skaidri pateikts.
Tiesnese T. Broda atzina, ka pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 287. panta 4. daļā noteikto 24 stundu termiņu pilna lēmuma sagatvošanai. Taču skaidroja to nevis ar tīšu likuma pārkāpumu vai rupju nolaidību, bet gan ar lēmuma motivācijas sarežģītību. Tiesnese uzskata, ka, izskatot sūdzību par drošības līdzekļa grozīšanu, drīkstējusi nolasīt saīsināto lēmumu, jo Kriminālprocesa likums konkrēti nenosaka drīkst vai nedrīkst to darīt, tāpēc viņa piemērojusi analoģijas principu ar Kriminālprocesa likuma 530. pantu, kas ļauj to darīt. T. Broda pieļāva, ka kļūdījusies, lēmuma rezolutīvajā daļā nenosakot personai ierobežojumus, bet atrunājot tos pilnā lēmuma motīvu daļā, taču citiem ģenerālprokurora norādītajiem pārkāpumiem iebilda.
Tiesnešu disciplinārkolēģija, iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzklausot tiesnesi T. Brodu un klātesošās personas, uzskatīja, ka tiesnese, pieņemot lēmumu par drošības līdzekļa maiņu apsūdzētajam A. Lembergam, ir pieļāvusi rupju nolaidību un tādēļ tiesnesei izteica rājienu.
T. Broda par tiesnesi strādā no 1986. gada. Kopš 2003. gada viņa ir Rīgas apgabaltiesas tiesnese. Ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu 2001. gadā T. Brodai piešķirta otrā kvalifikācijas klase. Tiesu administrācijā pamatotas sūdzības par tiesneses darbu līdz šim nebija saņemtas.