SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Par to liecinot revīzijā RNP konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

RNP gan izplatījis paziņojumu, ka noraida Valsts kontroles izplatīto informāciju. VK revīzijas secinājumi esot veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi esot saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

SIA «Rīgas siltums» plānotā 230 darbinieku atlaišana saistībā ar daļējas sadarbības pārtraukšanu ar SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) varētu notikt martā vai aprīlī, pastāstīja «Rīgas siltuma» sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnete Bušta.

Uzņēmums ar RNP vienojies, ka darbinieku atbrīvošana no darba notiks apkures sezonas beigās, lai tas «būtu mazāk sāpīgi visām iesaistītajām pusēm.» «Mēs nevēlamies, lai apkures sezonas vidū ciestu iedzīvotāji un arī jaunajam RNP sadarbības uzņēmumam vieglāk būs pārņemt pienākumu izpildi pakāpeniski, nevis brīdī, kad siltumtīklu apsaimniekošana ir visaktuālākā,» skaidroja Bušta.

Viņa apstiprināja, ka «Rīgas siltums» joprojām apņēmies palīdzēt saviem darbiniekiem atrast jaunas darba vietas. Vairāki uzņēmumi jau esot izrādījuši interesi par «Rīgas siltuma» atslēdzniekiem un santehniķiem. Bušta gan norādīja, ka pagaidām konkrētas darbības saistībā ar darbinieku pārvirzīšanu nav notikušas un šis jautājums tiks tālāk risināts pavasarī.

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par iespējamu kukuļņemšanu un Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) amatpersonu iespējamu piedalīšanos korupcijas shēmās, kas saistītas ar pēdējos trīs gados notikušajiem autopacēlāju nomas iepirkumiem gandrīz 600 000 eiro vērtībā, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Jauns – 478 001 eiro vērts – iepirkums noslēgsies pirmdien, 14. septembrī, un, kā liecina Dienas rīcībā esošie sarunu ieraksti, kas veikti RNP autopacēlāju iepirkumu vairākkārtējā uzvarētāja SIA Autopac telpās, šīs firmas īpašnieks atbildīgajām pašvaldības amatpersonām varētu būt ieteicis konkrētu prasību ietveršanu nolikumā, lai izslēgtu pretendentus.

RNP apsaimniekotie pašvaldības daudzdzīvokļu nami ir jāuztur un jāremontē, fasādes drūp, jumti sāk tecēt, un šos remontdarbus nav iespējams veikt bez autopacēlāja, kas objektā paceļ materiālus, tehniku un strādniekus. Pēdējos četros RNP konkursos par paceļamo mehānismu nomu ir uzvarējusi SIA Autopac, ar kuru pēdējos trīs gados noslēgti līgumi kopsummā aptuveni par 598 000 eiro.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nolēmis atsaukt jauno rēķinu pozīciju "Bioatkritumu izvešana", kas tika iekļauta uzņēmuma klientu pēdējos rēķinos.

Šī rēķina pozīcija daudzos raisīja neizpratni un pat sašutumu, jo nebija skaidrs, par ko īsti tiek prasīta šī samaksa un kā tā tiek aprēķināta. RNP sociālajos tīklos sākotnēji apgalvoja, ka jaunā izmaksu pozīcija "vairs netiek iekļautas pārvaldīšanas maksā", taču klienti atzīmēja, ka pārvaldīšanas maksa nav samazinājusies, tātad vienkārši ieviests jauns maksājums.

Kā informē uzņēmumā, par brūno konteineru, kuros tiek ievietoti bioloģiskie atkritumi, izvešanu atsevišķa maksa nav paredzēta un no klientiem tiek iekasēta kopējā maksa pa atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt par bioloģiskajiem atkritumiem, kurus neievieto brūnajos konteineros un kas radušies teritorijas kopšanas laikā - koku zari, zāle, lapas u.c., pašlaik atsevišķu maksu vairs neesot plānots iekasēt.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms šobrīd uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā paredzētā 2026.gada, intervijā aģentūrai LETA sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, kurš amatā stājās jūlija beigās.

"Domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk," norādīja Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome jebkurā gadījumā paturētu nozīmīgu akciju paketi, bet tā būtu iespēja par RNP līdzīpašniekiem kļūt arī tā klientiem un darbiniekiem. Tāpat tas RNP ļautu strādāt pie darbības paplašināšanas.

"Galvenais ir kļūt par brīvā tirgus dalībnieku, un tad mēs varētu strādāt arī uz sava tirgus paplašināšanu ne tikai tajās robežās, kas mums ir pašlaik," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka uzņēmums varētu darboties ne tikai citās pilsētās, bet arī citās valstīs, kā arī pievērsties komercplatību pārvaldīšanai.

"Piemēram, mēs varētu nopirkt uzņēmumu Viļņā. Ja jau mēs esam lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā, tad tas ir jāizmanto. No vienas puses tas ir pagātnes mantojums, jo citur Baltijā namu pārvaldīšanas sistēma pēc neatkarības atjaunošanas tika organizēta citādāk, bet šobrīd tas ir arī mūsu pluss," uzsvēra Ozoliņš.

Turpmāk SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdi veidos pieci valdes locekļi, līdzšinējo triju vietā, un to vadīs Aivars Gontarevs, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsver, ka valde paplašināta, lai uzlabotu dzīvojamo māju apsaimniekošanas kvalitāti un veicinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidi. Pilsētas mērs uzsver, ka līdzšinējās valdes locekļu uzdevums bija sakārtot RNP darbību no finansiālā un sociālā skatu punkta un viņam nav pretenziju pret līdzšinējo valdes darbu.

«Tā kā šis posms zināmā mērā ir izpildīts, nākamais loģiskais reformas posms, kas tendēts uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ir uzticēts jaunam priekšsēdētājam,» skaidro N.Ušakovs.

Kopš 2015. gada RNP valdē ietilpst trīs locekļi - Ivo Lecis, Iveta Zalāne un Inga Bulgarina, turpmāk valde strādās piecu cilvēku sastāvā. A.Gontarevs amatā nomainīs pašreizējo RNP vadītāju I.Leci. Vienlaikus I.Zālāne, I.Lecis un I.Bulgarina turpinās strādāt valdē.

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) noslēdzis granta līgumu ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kas dzīvojamo ēku atjaunošanai Rīgā, Blaumaņa ielā 21, ļaus piesaistīt grantu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) 50% apmērā no attiecināmajām izmaksām jeb 253,2 tūkstošu eiro apmērā, informē RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs atzīmē, ka šīs ir pirmās vēsturiskās ēkas, kurām RNP veiks renovāciju, tomēr pauž pārliecību, ka jau tuvākajā laikā sarakstu papildinās virkne citu ēku. «Veicināt dzīvojamo ēku renovāciju, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu un citus finansējuma avotus, ir viens no prioritārajiem RNP uzdevumiem. Pozitīvā tendence ir tā, ka dzīvokļu īpašnieki sāk apzināties, ka šis ir pēdējais Eiropas līdzfinansējuma periods, pēdējā iespēja renovēt savu īpašumu, pilnu remontdarbu tāmi sedzot ne tikai no uzkrātajiem vai aizņemtajiem līdzekļiem,» saka A. Gontarevs.

Dzīvojamo ēku Blaumaņa ielā 21 dzīvokļu īpašnieku kopība šī gada oktobrī pieņēma lēmumu par ēku atjaunošanu, projektam piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Plānotās projekta izmaksas ir 861,5 tūkstoši eiro, no tām attiecināmās izmaksas - 506,4 tūkstoši eiro.

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) stratēģijā plānota privātā kapitāla piesaiste 2026.gadā, pirmdien RNP diskusijā par nepieciešamajām investīcijām dzīvojamā fonda atjaunošanā un kapitāla piesaisti šo projektu realizēšanai sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka RNP nākotnē sevi redz kā biržā kotētu uzņēmumu ar labu korporatīvo pārvaldību, kurš aktīvi iesaistās dzīvojamā fonda atjaunošanas projektos.

Ozoliņš informēja, ka nākamajos piecos gados RNP energoefektivitātes pasākumu finansēšanai būtu nepieciešami 240 miljoni eiro, tostarp 200 miljoni eiro pilnajiem energoefektivitātes projektiem 200 ēkām un 40 miljoni eiro daļējiem energoefektivitātes projektiem 800 ēkām.

Vidi degradējošo ēku sakārtošanai būs nepieciešami 30 miljoni eiro 300 ēkām, liftu atjaunošanai - 75 miljoni eiro 1200 ēkām, kā arī 22,5 miljoni eiro viedo ūdens skaitītāju uzstādīšanai (300 000 skaitītāji).

RNP ir 100% Rīgas domei piederošs uzņēmums. Tā pārvaldīšanā ir vairāk nekā 3800 dzīvojamo māju un būvju ar kopējo platību vairāk nekā 7,5 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmums 2022.gadā strādāja ar 61,973 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kamēr kompānijas peļņa pieauga par 7,4% un bija 4,535 miljoni eiro.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājusi divus jaunus uzņēmuma valdes locekļus - Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, informē uzņēmumā.

Jaunie vadītāji darbu RNP sāks 17.jūlijā. RNP valdē ir trīs cilvēki, un tās priekšsēdētājs joprojām ir Māris Ozoliņš, kurš piecu gadu pilnvaru termiņu sāka 2023.gada jūlijā.

Kā informēja uzņēmumā, Jēkabsone ir "augsta līmeņa speciāliste un vadītāja", kura bijusi AS "Augstsprieguma tīkls" valdes vadītāja, viņa ir bijusi valdes locekle un pēc tam priekšsēdētāja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), kā arī "Circle K Europe" viceprezidente.

Latvijā gūto jurista un biznesa vadības izglītību Jēkabsone papildinājusi vadības programmās Londonas Biznesa skolā un Kornela Universitātē ASV.

Stājoties valdes locekles amatā "Rīgas namu pārvaldnieks", viņa uzņemsies virsvadību pār uzņēmuma finansēm, risku vadību un juridisko nodrošinājumu.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) kopējais klientu parāds kopš 2012.gada sarucis par 18,3 miljoniem eiro, bet parādnieku skaits par 14 397, ingormē Rīgas domē.

Šā gada deviņos mēnešos RNP kopējā parādu summa ir 30,06 miljoni eiro, bet 2012. gadā tā bija 48,37 miljoni eiro. Patlaban uzņēmumam ir 25795 parādnieku, bet 2012. gadā RNP bija parādā 40192 klienti.

«Parādu kopējā apjoma un parādnieku skaita samazināšanā liela loma ir bijusi uzņēmuma preventīvajam darbam un tam, ka Rīgas namu pārvaldnieks ieviesa izlīgumu slēgšanu. Tiesāšanās nav izdevīga nevienai pusei,» uzskata Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

RNP šogad ir iesniedzis tiesā 2452 prasības par kopējo summu 6,74 miljoni eiro. Vidējā parāda summa, par kuru iesniegta prasība, ir 2795 eiro. Šogad tiesa apmierinājusi 896 RNP prasības, 135 gadījumos prasības apmierinātas daļēji, bet 440 gadījumos tiesvedība izbeigta, jo klienti ir veikuši parāda samaksu vai arī tiesā ir ticis apstiprināts izlīgums. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem šogad nodotas 1220 lietas par kopējo summu 4,3 miljoni eiro.

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Šonakt Rīgā, Buru ielā aizdegušās viena otrai blakus esošas trīs koka ēkas, no kurām evakuēti seši cilvēki, bet ugunsnelaimē cietušo nav, aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukums uz notikuma vietu saņemts plkst.3, jo dega viena otrai blakus esošās trīs koka ēkas ar kopējo platību 2240 kvadrātmetri. Ugunsliesmas sākumā bija apņēmušas divas divstāvu ēkas, no kurām viena bija daļēji apdzīvota, bet tad uguns bija pārnesies uz trešās ēkas jumtu.

Daļēji apdzīvotā ēka, kurā bija izcēlies ugunsgrēks nodegusi pilnībā, lai gan arī pārējās ēkas esot cietušas, aģentūrai LETA apstiprināja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste. Viņa pagaidām nevarēja pateikt, kādi ir bijuši ugunsgrēka iemesli un lietas apstākļu noskaidrošanai ir piesaistīta Valsts policija.

«Rīgas namu pārvaldnieksa» (RNP) klientiem piecos Klientu apkalpošanas centros ir iespēja attālināti izņemt kārtas numuru, kā arī uzzināt klientu apkalpošanas speciālistu pieejamību ar bezmaksas mobilās aplikācijas Qticket palīdzību, informē RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Mobilā aplikācija nodrošina informāciju par prognozēto gaidīšanas laiku un rindas garumu klientu apkalpošanas centros, kā arī piedāvā iespēju atteikties no izņemtā rindas kārtas numura un izņemt to atkārtoti. Qticket mobilā aplikācija uz mobilo ierīci nosūta informatīvu atgādinājumu, kad klientam pienāk rinda.

«Klientu apkalpošanas kvalitātes un ātruma parametru uzlabošana ir mana prioritāte. Uzņēmuma klientiem komunikācijai ar uzņēmumu jānorit maksimāli ātri un ērti, iespēju robežās nekavējoši atrisinot klientam aktuālo jautājumu. Protams, pieaug to klientu skaits, kuri izmanto e-parvaldnieks.lv piedāvātās iespējas elektroniskai komunikācijai ar RNP, tomēr joprojām daudzi klienti dod priekšroku tiešai saziņai ar RNP darbiniekiem. Qticket ir viens no instrumentiem kā klienti var efektīvāk plānot savu laiku», norāda RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Par Siltumserviss Rīga sniegtajiem pakalpojumiem saņemtas neskaitāmas rīdzinieku sūdzības, uzņēmums Rīgas siltums nepieciešamības gadījumā nākotnē gatavs atkal apkalpot Rīgas daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas

Gadījumā, ja Rīgas dome (RD) nolems lauzt līgumu ar pilnsabiedrību Siltumserviss Rīga un izsludinās jaunu konkursu par ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas apkalpošanu, Rīgas siltums mēģinās atgūt zaudēto funkciju un atkārtoti piedāvās RD savu kandidatūru. DB jau vēstīja, ka Rīgas siltums daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas Rīgā apkalpoja vairāk nekā 20 gadus, taču pēc 2016. gada novembrī izsludinātā konkursa par siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi, uzņēmums šīs tiesības zaudēja. Kopš pavasara šo funkciju pārņēma uzņēmums Siltumserviss Rīga.

Neapmierināto daudz

Par pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga nespēju savlaicīgi nodrošināt apkuri Rīgas daudzdzīvokļu mājās saņemtas neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības, norāda RD. «Uzskaite nav veikta, taču to ir daudz. Visvairāk sūdzību esam saņēmuši par laikus nepiegādātiem pakalpojumiem. Šobrīd RD ar Siltumserviss Rīga veic nopietnas pārrunas, lai mudinātu uzņēmumu strādāt ātrāk un kvalitatīvāk,» pauž RD pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Pēc pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga sniegtās informācijas, siltumapgādei pašlaik ir pieslēgtas visas ēkas, taču līdz 25. oktobra pulksten 13 aptuveni 90 mājās vēl turpinājās sistēmas atgaisošana, informē Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). «Praktiski visos objektos atgaisošana ir jāveic atkārtoti, taču ir problemātiskākas ēkas, kur šī darbība ir komplicēta, jo nepieciešamas piekļuves dzīvokļos. Šobrīd visas darbības tiek veltītas tam, lai visiem klientiem tiktu pilnvērtīgi nodrošināta apkure, kad tas tiks pabeigts, veiksim detalizētu situācijas analīzi, lai nākamgad nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos,» atzīmē RNP komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Saņemot Valsts zemes dienesta aktualizētos datus, daļai SIA «Rīgas namu pārvaldnieka» (RNP) klientu par dažiem desmitiem kvadrātcentimetru pieaugusi mājvietu platība, apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns.

Leiškalns skaidroja, ka aktualizācija notikusi, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu. Pēc pārstāvja teiktā, noteikumi tika pieņemti 2017.gadā, kad RNP rīcībā nebija Nekustamā īpašuma valsts kadastra aktuālo datu par pārvaldīšanā esošo īpašumu platībām. Tāpēc 2018.gada piedāvājumu tāmes tika veidotas, balstoties uz tobrīd pieejamo informāciju no noslēgtajiem īres/pārvaldīšanas/nomas līgumiem un Zemesgrāmatu apliecībās reģistrētajiem datiem.

Turpmāk RNP sniegto pakalpojumu maksas aprēķinam izmantos no Valsts zemes dienesta iegūtos aktualizētos datus.

«20% RNP klientu nekas nemainīsies, jo RNP rīcībā līdz šim esošie dati atbilst Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas aktuālajiem datiem. 60% gadījumos platība samazināsies, bet 20% gadījumos tā, atbilstoši Valsts zemes dienesta datiem, pieaugs. Vairāk nekā pusē gadījumu izmaiņas nepārsniedz viena kvadrātmetra robežas,» norādīja Leiškalns.

Prokuratūra nolēmusi sākt kriminālprocesu saistībā ar pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, informē Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 3.nodaļas inspektors, izvērtējis no Ģenerālprokuratūras saņemto Valsts kontroles iesniegumu par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem RNP darbībā par, iespējams, fiktīvi nodarbinātām 13 fiziskām personām, 2015.gada 20.augustā pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Tomēr 2015.gada 3.septembrī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors, pārbaudot pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību, un uzskatot, ka Valsts kontroles iesniegumā ir norādītas ziņas, kas satur pietiekamu informāciju par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, pieņēma lēmumu par lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelšanu un kriminālprocesa uzsākšanu.

To, ka digitālā plaisa mūsu sabiedrībā diemžēl ir realitāte, liecina pēdējo dienu satraukums ap Rīgas Namu pārvaldnieka (RNP) lēmumu pakāpeniski atteikties no ūdens rādītāju iesniegšanas papīra formātā.

To varēs izdarīt internetā, ar īsziņas palīdzību, vai arī lapiņas rādījumu iesniegšanai vēl aizvien būs pieejamas visos RNP klientu apkalpošanas centros. RNP arguments, ka 21. gadsimtā apstrādāt desmitiem tūkstošu manuāli rakstītu lapiņu, kur visi cipari pēc tam ir jāievada datorā, ir nonsenss, ir pilnībā pamatots. Ir tikai loģiski, ka iedzīvotājs reģistrējas portālā un ievada savus ūdens rādījumus. Bet…

Skaudrā realitāte ir tāda, ka daudziem senioriem un ne tikai viņiem, izrādās, tas nav pa spēkam. Šī situācija liek domāt, ka e-pakalpojumu plašai ieviešanai mūsu sabiedrībā šķērslis ir nevis kādas tehnoloģiskas grūtības, bet gan iedzīvotāju prasmes. Un ar to nevar nerēķināties. Protams, vecums nav sinonīms stulbumam, un ir gana daudz, piemēram, augstskolu pasniedzēju, kuri vēl 70 gados gatavo lekciju prezentācijas datoros, nemaz nerunājot par internetbankas lietošanu. Taču realitāte ir tāda, ka tie seniori, kuriem savos aktīvajos darba gados saskarsmes ar datoru un interneta lietošanu nav bijis, pašlaik, neraugoties uz visām solītajām ērtībām, to apgūt nespēj.

Rīgas mērs Oļegs Burovs nolēmis atcelt pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdi, kā arī atjaunojis amatos iepriekšējā vicemēra Vadima Baraņņika (NDF) atstādinātos AS «Rīgas centrāltirgus» valdes locekļus, tā O.Burovs paziņoja otrdien sasauktā preses konferencē.

O.Burovs arī nolēmis pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) padomes locekļa amatā apstiprināt līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ernestu Saulīti. Viņš arī pagaidām vadīšot RNP valdi - pēdējā darbdiena RS valdē E.Saulītim būšot ceturtdien, 21.novembrī, bet pirmā darbdiena RS padomē - piektdien, 22.novembrī.

RNP valdes priekšsēdētājs līdz šim bija Aivars Gontarevs un valdē vēl strādāja Rolands Pogulis un Ivo Lecis.

Jau ziņots, ka Rīgas domnieki otrdien ar balsu vairākumu atcēla no amata līdzšinēji vicemēru V.Baraņņiku. Līdz ar viņa atbrīvošanu visas trīs viņa pārraudzībā bijušās kapitālsabiedrības - RCT, RS, un RNP - nonāca Burova pārziņā.

Latvijā vismaz uz nākamo apkures sezonu būtu jānosaka cenu griesti, šādu nostāju intervijā laikrakstam "Diena" paudis Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Krauklis atzīmējis, ka ar būtisku cenu pieaugumu saskaras pat tās pašvaldības, kurās siltuma iegūšanai izmanto šķeldu, jo arī tās cenas strauji aug. Ja siltumenerģijas cena apkures sezonā sasniedz 100 eiro par megavatstundu, tad liela daļa iedzīvotāju rēķinus samaksāt nevarēs, lēsa politiķis, uzsverot, ka tas izraisīs problēmu ķēdi.

"Domāju, ka vienīgais risinājums visai Latvijai būtu vismaz uz šo apkures sezonu noteikt cenu griestus. Citu risinājumu es nevaru iedomāties. Protams, ir mājokļa pabalsts, no kura pusi tagad ir apņēmusies segt valsts, bet uz mājokļa pabalstu var pretendēt personas ar diezgan zemiem ienākumiem, bet siltumenerģijas cena virs 100 eiro jau sitīs arī tiem iedzīvotājiem (vai nu tie ir pensionāri, vai ģimenes ar bērniem), kuriem formāli pabalsts nepienākas, bet kuri faktiski arī nespēs samaksāt. Tāpēc šeit vajadzētu būt valstiskam risinājumam," uzsvēris Valkas mērs.

Pēc apkures sezonas beigām tiks lemts par līguma iespējamu izbeigšanu ar «Siltumserviss Rīga», kā arī par līgumsoda apmēru, kas varētu sasniegt 500 000 eiro, informē Rīgas dome.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ticies ar pašvaldības uzņēmuma «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) un pilnsabiedrības «Siltumserviss Rīga» vadību, lai uzklausītu atskaiti par pilsētas ēku pieslēgšanu centralizētajai apkurei. «Neatkarīgi no tā, kā sadalīt atbildību starp «Siltumserviss Rīga», RNP un Valsts kontroli par situāciju, kad aptuveni 200 dzīvojamās mājas vēl nav pieslēgtas apkurei, svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk piegādāt siltumu,» norādījis N.Ušakovs.

Atbildīgo uzņēmumu pārstāvjiem nākamās atskaites par progresu ēku pieslēgšanā siltumam uzdots sniegt piektdien un pirmdien.

Lielākās problēmas siltuma pieslēgšanai sagādā novecojušie un 10 līdz 20 gadus neremontētie siltummezgli, tāpēc no nākamā gada sākuma daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būs atviegloti nosacījumi, lai saņemtu 50 procentu pašvaldības līdzfinansējumu siltummezglu atjaunošanai, informē Rīgas domē.

Iebrukušās dzīvojamās mājas Sarkandaugavas ielā 21 dzīvokļu īpašniekiem būs jānodrošina 6500 eiro mājas konservācijai, ko uzdevusi veikt Rīgas pilsētas būvvalde.

Kā pastāstīja mājas apsaimniekotāja pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) preses pārstāve Santa Vaļuma, mājas konservācijai nepieciešami 6500 eiro, ieskaitot ēkas konservācijas projekta izstrādi. Viņa gan piebilda, ka pēc konservācijas projekta izstrādes nepieciešamo ēkas norobežošanas darbu izmaksas var pieaugt. Finanšu līdzekļi darbu izpildei jānodrošina mājas īpašniekiem - dzīvokļu īpašniekiem, norāda RNP pārstāve.

Pašlaik sagatavotas arī avārijas remontdarbu tāmes, ar kurām plānots iepazīstināt īpašniekus. Mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce plānota tuvāko dienu laikā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība aicināta lemt par mājas tālāko nākotni, pastāstīja Vaļuma.