To, ka digitālā plaisa mūsu sabiedrībā diemžēl ir realitāte, liecina pēdējo dienu satraukums ap Rīgas Namu pārvaldnieka (RNP) lēmumu pakāpeniski atteikties no ūdens rādītāju iesniegšanas papīra formātā.

To varēs izdarīt internetā, ar īsziņas palīdzību, vai arī lapiņas rādījumu iesniegšanai vēl aizvien būs pieejamas visos RNP klientu apkalpošanas centros. RNP arguments, ka 21. gadsimtā apstrādāt desmitiem tūkstošu manuāli rakstītu lapiņu, kur visi cipari pēc tam ir jāievada datorā, ir nonsenss, ir pilnībā pamatots. Ir tikai loģiski, ka iedzīvotājs reģistrējas portālā un ievada savus ūdens rādījumus. Bet…

Skaudrā realitāte ir tāda, ka daudziem senioriem un ne tikai viņiem, izrādās, tas nav pa spēkam. Šī situācija liek domāt, ka e-pakalpojumu plašai ieviešanai mūsu sabiedrībā šķērslis ir nevis kādas tehnoloģiskas grūtības, bet gan iedzīvotāju prasmes. Un ar to nevar nerēķināties. Protams, vecums nav sinonīms stulbumam, un ir gana daudz, piemēram, augstskolu pasniedzēju, kuri vēl 70 gados gatavo lekciju prezentācijas datoros, nemaz nerunājot par internetbankas lietošanu. Taču realitāte ir tāda, ka tie seniori, kuriem savos aktīvajos darba gados saskarsmes ar datoru un interneta lietošanu nav bijis, pašlaik, neraugoties uz visām solītajām ērtībām, to apgūt nespēj.

Šķērslis ir nevis kādas tehnoloģiskas grūtības, bet gan iedzīvotāju prasmes

Tam ir gan subjektīvi, gan objektīvi iemesli, piemēram, redzes problēmas. Turklāt par pensiju 300 eiro apmērā iegādāties datoru arī nav tas vieglākais uzdevums. Līdz ar to, lai arī cik ērti nebūtu e-pakalpojumi, ļaujot arī ietaupīt gana daudz nodokļu maksātāju naudas, tomēr pakalpojumu sniedzējiem jārēķinās, ka būs sabiedrības grupas, turklāt samērā daudzskaitlīgas, kas tos nespēs izmantot. Līdz ar to jābūt alternatīvai. Attiecībā uz ūdens skaitītāju rādījumu nodošanu RNP runas vīrs Krists Leiškalns teic, ka vislabākais risinājums būtu, ja dzīvokļu īpašnieki uzstādītu viedos ūdens skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas iespējām. Viedos skaitītājus elektrības rādījumu nolasīšanai jau ir ieviesis uzņēmums Latvenergo. Šādu viedo ūdens skaitītāju priekšrocība – starpības jeb tā sauktās korekcijas ūdens uzskaitē vairs nav. Taču atkal neraža – noteikti daudzdzīvokļu mājās būs īpašnieki, kuri nevēlēsies maksāt par jaunajiem skaitītājiem, kas ir nedaudz dārgāki par parastajiem, tāpat nevēlēsies maksāt attālinātās nolasīšanas sistēmas apkalpošanas maksu. Svarīgi skaitītāju maiņu ir veikt centralizēti, kas nozīmē, ka visos dzīvokļos vienlaikus uzstāda vienas klases skaitītājus, proti, jaunākās paaudzes skaitītājus, kurus nav iespējams nedz magnētiski, nedz mehāniski ietekmēt. Viens no variantiem – tāpat kā Latvenergo gadījumā, arī ūdensapgādes uzņēmumi to veic centralizēti par saviem līdzekļiem, izmaksas iekļaujot tarifā. Taču, ja Latvenergo elektrības tarifos ir iespējams iekļaut, piemēram, viedo skaitītāju uzstādīšanas izmaksas, tad tas nav iespējams ūdens tarifos. Tas jau ir jautājums Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram.