No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

«Viennozīmīgi varu teikt, ka šis gads ir bijis viens no smagākajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vēsturē,» intervijā Rīta Panorāmā apliecināja dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Šā gada pavasaris iezīmējās ar vieniem no pēdējos gados spēcīgākajaiem paliem, kas prasīja viena cilvēka dzīvību, tad sekoja vērienīgais ugunsgrēks Rīgas pilī, bet vēlāk notika traģiskais negadījums Zolitūdē, stāstīja O. Āboliņš.

Pēc visiem notikumiem tiek izdarīti secinājumi, un arī pēc šiem gadījumiem ir veikta to smalka analīze, apliecināja VUGD priekšnieks.

Runājot par glābēju darbu, O. Āboliņš vēlreiz pauda, ka var lepoties ar VUGD darbiniekiem – ne vien tiem, kas darbojās notikuma vietā Zolitūdē, bet arī tiem, kas ārpus savām maiņām bija gatavi steigties palīgā kolēģiem uz Rīgu.

Runājot par to, ka pēc izteikumiem televīzijā rājiens izteikts VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2. daļas komandierim - leitnantam Jānim Seņkānam, dienesta priekšnieks pauda, ka rājiens piemērots nevis par nepatiesas sniegšanu, bet par nepilnīgas informācijas sniegšanu un noteikumu, kādā veidā informācija tiek sniegta, pārkāpšanu.

Pirmdien, 17.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma iekļaut 20.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā nodošanai izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr.439/Lp9). Likumprojekts paredz paplašināt dokumentu loku, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (Nr.440/Lp9). Likumprojekts, reorganizējot Reliģisko lietu pārvaldi, paredz daļu tās funkciju nodot Uzņēmumu reģistram, līdz ar to Uzņēmumu reģistram nododot 4 štata vietas. Tiek arī paredzēts, ka reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Reliģisko organizāciju likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Nododot daļu Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Uzņēmumu reģistram, tiks uzlabota un vienkāršota reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešana, vienlaikus atrisinot šobrīd pastāvošās problēmas.

Ventspils mērs Aivars Lembergs iesniedzis noraidījumu tiesnesei saistībā ar Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības savulaik izplatīto paziņojumu

«Tiesvedībā ar KNAB par administratīvā akta – man izteiktā brīdinājuma atcelšanu pilnībā, ko esmu iesniedzis kā prasību Administratīvajā rajona tiesā Liepājā, šodien iesniedzu noraidījumu tiesnesei Stellai Blūmai,» paziņojumā presei raksta A. Lembergs.

Savu noraidījumu viņš pamato ar zināmām bažām par tiesneses spēju tiesu spriest objektīvi un neitrāli, jo 2009.gada 22.oktobrī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Vīganta neapstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Konkrēto paziņojumu A. Lembergs esot uztvēris kā visu administratīvo tiesnešu viedokli, kura saturs bija pamatots ar subjektīviem pieņēmumiem un politiskām spekulācijām. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs norāda, ka, lai arī Saeimas balsojums bija aizklāts un sabiedrībai nav zināms, kā kurš deputāts balsojis, tomēr Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība savā vēstījumā esot steigusi paziņot, ka Saeimas lēmums esot atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par viņa savulaik pieņemto lēmumu „par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu”, it kā tā būtu vienīgā lieta tiesneša tiesu praksē. Šis paziņojums esot motivējis A. Lembergu izteikt noraidījumu Administratīvās tiesas tiesnesei. Tiesa savu lēmumu paziņošot šo piektdien.

Ventspils tiesa nav pieņēmusi noraidījumu tiesnesei Olgai Macpanei krimināllietā, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.

Tiesas sēdē izsludināts pārtraukums līdz 30. jūnijam, un paredzēts lietu skatīt līdz 1. jūlijam, Db uzzināja tiesā.

Db jau rakstīja, ka Rūdolfa Meroni advokāts pieteicis noraidījumu Ventspils tiesas tiesnesei Olgai Macpanei. Tā kā tiesas sēde ir slēgta, tuvāku informāciju par procesa norisi Db iegūt neizdevās.

Ventspils tiesa šodien, 21. aprīlī, izlēma krimināllietu, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs kriminālprocesa kārtībā vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, vainojot viņu goda aizskaršanā un neslavas celšanā, skatīt slēgtā tiesas sēdē. Noraidījumu nozīmētajai tiesnesei Olgai Macpanei pieteicis Rūdolfa Meroni aizstāvis Daimārs Škutāns, Db apstiprināja tiesā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 2.daļas komandierim-leitnantam Jānim Seņkānam piemērots rājiens par izteikumiem Kurzemes televīzijā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, informēja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Armands Augustāns.

J. Seņkāns televīzijai izklāstījis viedokli par pārdzīvoto traģēdiju, atvadoties no trīs bojā gājušajiem kolēģiem un citiem līdzpilsoņiem. Seņkāns teicis, ka Liepājas ugunsdzēsēji bija gatavi doties palīgā Rīgas kolēģiem. Papildus glābējs piebildis, ka, iespējams, «mēs saviem spēkiem nebūtu tam gatavi», ja kaut kas tāds notiktu Liepājā. Viņš minējis problēmas ar tehniku un cilvēku resursiem. Šie izteikumi kļuvuši par iemeslu disciplinārlietas ierosināšanai, un J. Seņkānam piemērots viens no smagākajiem soda mēriem - rājiens.

VUGD preses pārstāve Inga Vetere Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma skaidroja, ka disciplinārlietas ierosināšana ir loģiska. «Es kā Liepājas iedzīvotājs saprotu, ka Liepājas amatpersona pasaka, ka mani neglābs, ja kaut kas tāds notiek. Protams, ka Liepājas VUGD glābēji tādos lielos darbos vieni paši nespētu, bet viņi jau nav vienīgie Liepājā. Viņi jau nav atsevišķi izolēta valsts, kur nedosies pārējie,» raidījumam sacīja I. Vetere.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Rūdolfa Meroni advokāts pieteicis noraidījumu Ventspils tiesas tiesnesei Olgai Macpanei. Tiesa vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai noraidījumu pieņemt.

Ventspils tiesa šodien, 21. aprīlī, izlēma krimināllietu, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs kriminālprocesa kārtībā vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, vainojot viņu goda aizskaršanā un neslavas celšanā, skatīt slēgtā tiesas sēdē. Noraidījumu nozīmētajai tiesnesei Olgai Macpanei pieteicis Rūdolfa Meroni aizstāvis Daimars Škutāns, Db apstiprināja tiesā.

Noraidījuma pamatā ir fakts, ka tiesneses vīrs ir Ventspils Pašvaldības policijas, tātad no domes finansētas institūcijas amatpersona, kā arī aizdomas, ka minētās tiesneses vīrs bijis vairāk nekā vienkāršs policijas kārtībnieks, bet sniedzis arī miesasarga un informatīvus pakalpojumus Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Tiesnešu disciplinārkolēģija 2007.gada 7.novembra sēdē, piedaloties Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Kasparam Berķim, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Rudītei Āboliņai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam Jurim Stukānam, izskatījusi disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Tamāru Brodu un, saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta 1. daļas 2. punktu, 7. panta 2. daļas 1. punktu un 4. daļas 2. punktu, nolēma uzlikt viņai disciplinārsodu – rājienu, informēja Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre.

Disciplinārlietu pret T. Brodu par rupju nolaidību tiesas lietas izskatīšanā 2007. gada 6.septembrī bija ierosinājis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. Stukāns, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Ē. Zvejnieka iesniegumu, kurā virsprokurors lūdzis izvērtēt, vai tiesnese, 2007. gada 10.jūlijā izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja A. Leimaņa sūdzības par apcietinājuma turpmāku piemērošanu A. Lembergam, nav izdarījusi tīšu likuma pārkāpumu vai pieļāvusi rupju nolaidību.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša 2007. gada 14.marta lēmumu apsūdzētajam A. Lembergam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, un ar Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnešu 23.aprīļa un 20.jūnija lēmumiem atzīta apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamība. 2007. gada 10.jūlijā, izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja sūdzības, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese T. Broda nolēma izmeklēšanas tiesneša lēmumu atcelt un piemērot drošības līdzekli – mājas arestu.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Neviens Rīgas apgabaltiesas tiesnesis nevēlējās izskatīt prasības, kurā viena strīdnieku puse ir rados ar tās pašas tiesas bijušo tiesnesi Valdemāru Šubrovski.

Tāpēc iepriekš tika nolemts nodot vienu no prasībām izskatīšanai Vidzemes apgabaltiesā. Šis lēmums tika pārsūdzēts. Cita starpā, arī Vidzemes apgabaltiesā viens tiesnesis nolēma atstatīt sevi no lietas izskatīšanas. Šodien Rīgas apgabaltiesa (RAT) nolēmusi vienu citu prasību atdot izskatīšanai Latgales apgabaltiesā, Db uzzzināja RAT. Tas gan neko vēl nenozīmē, jo lēmums pārsūdzams desmit dienu laikā.

Prasības pašas par sevi ne ar ko neatšķiras no parastiem civiltiesiskiem strīdiem, taču to izskatīšanas neiespējamība slēpjas vienkāršā apstāklī – SIA Net Komunikācijas saistīta ar V. Šubrovska radiniekiem.

Kā pretējās puses prasībās figurē SIA Mūsu māja un SIA CHB ceļu būve, bet strīdu būtība – savstarpēja zaudējumu piedziņa. Taču tiesnešus, kuri varētu strīdus šķirt, nav izdevies atrast jau mēnešiem ilgi.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātā ideja piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm ļaus VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Interneta asociācijā (LIA).

Izprotam uzraugošo iestāžu vēlmi cīnīties ar nelegālas komercdarbības veicējiem un nodokļu nemaksātājiem, tomēr iebilstam pret plānotajiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos, kas paredz elektronisko sakaru komersantu pienākumu bloķēt tīmekļa vietnes pēc VID pieprasījuma, sacīja LIA pārstāvji. Viņuprāt, normas dod iespējas VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem un bez brīdinājuma pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un attiecīgi radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, tajā pašā laikā nevēršoties pie pakalpojumu sniedzējiem un nerisinot pārkāpumus pēc būtības.

Cīņā pret likuma pārkāpumiem ir būtiska vēršanās pie pašiem pārkāpējiem un konkrētiem pārkāpumiem, no pārkāpumiem attur konkrēto un citu pārkāpēju sodīšana, uzskata LIA.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi pietiekami spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem, tāpēc arī turpmāk Konkurences padome (KP) būs barga pret pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki, sola jaunā KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Esot amatā aptuveni nedēļu, kopš 26.jūnija, Ābrama kā prioritātes noteikusi darbu pie patlaban KP izmeklētajām lietām. Tiks arī pārskatīts padomes līdz šim darītais. Viņa uzsvēra, ka konkurences veicināšanai KP centīsies rast skaidrojumus tirgū nevēlamām pazīmēm vai iespējamām deformācijām, lai tās novērstu. Tāpat svarīgi būs nodrošināt komunikāciju ar uzņēmumiem un sabiedrību kopumā, lai iegūtu vairāk informācijas par nevēlamām pazīmēm tirgū.

«Nešaubīgi, KP būs barga pret konkurences pārkāpumiem un sodi par tiem būs lielāki - kad pārkāpums ir noticis, svarīgi sodīt adekvāti. Latvijā sodu piemērošanas politika nav bijusi tik spēcīga, lai atturētu citus no konkurences pārkāpumiem. Vienlaikus centīsimies darboties preventīvi - izglītot un informēt uzņēmumus, lai netiktu radīta vide šādu pārkāpumu iespējamībai,» atzina Ābrama.