Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Par gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas Miesnieks jauno vadītāju kļuvis Janeks Kalbins (Janek Kalbin), nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Juhanu Matu (Juhan Matt), kurš šos pienākumus pildīja kopš 2009.gada septembra.

J.Kalbinam ir 9 gadu pieredze gaļas pārstrādes nozarē, un kopš 2003.gada viņš ir strādājis HKScan grupas uzņēmumos gan kā pārdošanas direktors, gan lielo klientu attiecību vadītājs.

«Mēs turpināsim attīstīt Rīgas Miesnieks un Jelgava zīmolus Latvijas tirgū, kā arī meklēsim jaunas eksporta iespējas jaunos tirgos,» stāsta J.Kalbins.

«Esam gandarīti par Juhana paveikto, gan veicot uzņēmumu darbības apvienošanu pēc Jelgavas Gaļas kombināta iegādes, gan veiksmīgi pārceļot ražošanu uz Jelgavu. Šogad mūsu mērķi visos HKScan grupas uzņēmumos ir turpināt uzlabot tirgus pozīcijas mūs interesējošās produktu grupās, kā arī izvērst eksportu uz Skandināvijas valstīm un Krieviju. Šo stratēģiju virzīsim visos mūsu grupas uzņēmumos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā,» skaidro Tīts Sorms, gaļas pārstrādes uzņēmuma Rakvere vadītājs, kas HKScan grupas ietvaros koordinē arī Rīgas Miesnieks darbību.

Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!

Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!

No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).

Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rīgas miesnieka ražotnē Jelgavā, apskatot mednieku desiņu un cepamdesu ar sieru ražošanas procesu.

1922. gadā Rīgā, Atlasa ielā tika ierīkota savienības Konsums desu darbnīca, un šis gads tiek uzskatīts par Rīgas Miesnieks dibināšanas gadu. Pāris gadus vēlāk uzņēmums pārtop par Centrālo savienību un gaļas fabriku un tiek uzsākts bekona eksports uz Zviedriju. 1944. gadā uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tiek radīts Rīgas gaļas un konservu kombināts.

1993. gadā uzņēmums kļūst par AS Rīgas Miesnieks. Vēlāk tā akciju kontrolpaketi iegādājas Igaunijas lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat. Savukārt 75% tā akciju 1998. gadā nopērk Somijas koncerns HK Ruokatalo, kas ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Skandināvijā.

Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt), norādīja, ka Jelgavas gaļas kombināta strādnieki pēc šā uzņēmuma nopirkšanas pagājušajā gadā varēja turpināt darbu kombinātā. «Pirmām kārtām tie strādnieki, kas strādāja Jelgavas gaļas kombinātā pirms mēs nopirkām šo rūpnīcu, varēja turpināt strādāt arī tālāk,» sacīja Mats un informēja, ka tās brīvās darbavietas, kas Jelgavas ražotnē radušās, iesākumā piedāvātas uzņēmuma Rīgas ražotnes strādniekiem.

«Tie, kas vēlējās turpināt darbu, varēja to darīt Jelgavā,» teica Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs, bet atzina, ka ne visi darbinieki vēlējās katru dienu veikt 50 kilometru ceļu uz Jelgavu. «Bet bija arī tādi, kas šādu iespēju izmantoja un tagad jau tur strādā,» piebilda Mats.

Līdz ar šo biznesa restrukturizāciju darbu zaudēja aptuveni 100 cilvēku, apliecināja Rīgas miesnieka vadītājs un piebilda, ka pašlaik Jelgavas ražotnē brīvu darbavietu nav. «Ir jāsaprot, ka mēs praktiski savienojām divas ražotnes. Līdz ar to tika apvienoti arī dienesti, kas nodarbojās ar pārdošanu un loģistiku, kā arī tika apvienotas citas funkcijas,» klāstīja Mats un paskaidroja, ka šo apvienoto funkciju veikšanai vairs nebija nepieciešams tik daudz darbinieku, līdz ar to daļa zaudēja darbu.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks plāno pārdot uzņēmuma ražotni un zemesgabalu Rīgā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt). Viņš atzina, ka pirms Jelgavas gaļas kombināta iegādes uzņēmumam bijusi arī izvēles iespēja investēt Rīgas ražotnē.

«Mums bija izvēle – vai nu investēt lielus līdzekļus jau esošajās ēkās, vai celt jaunu rūpnīcu, vai vispār aiziet no šā tirgus, vai arī nopirkt kādu savu konkurentu, kuram ir labas un modernas ražošanas telpas. Mums veicās – mēs atradām Jelgavas gaļas kombinātu,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Mats.

«Mēs jau varējām arī investēt Rīgas ražotnē, bet ir jāatzīst, ka šīs telpas mums ir par lielu,» teica Rīgas miesnieka pārstāvis un piebilda, ka pašreizējā Rīgas miesnieka ražotne Rīgā tika celta pirms 30–40 gadiem un bija piemērota liela apmēra ražošanai, jo tad uzņēmums strādāja PSRS tirgum. «Tolaik šeit strādāja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Tagad šīs telpas, kā jau teicu, mūsu apmēram ir par lielu, un tās prasa arī pārāk lielus izdevumus, piemēram, par siltumu, elektrību un tā tālāk,» paskaidroja Mats un piemetināja, ka līdz ar to investēt Rīgas ražotnē bija bezjēdzīgi.

Šogad gaļas pārstrādes uzņēmumam Rīgas miesnieks, visticamāk, būs jāpalielina produkcijas cenas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt).

Viņš klāstīja, ka ir pieaugušas izejmateriālu cenas, tostarp gan graudu, kas tiek izmantoti lopbarībā, gan energoresursu cenas. «Ir pieaugusi arī nestabilitāte daudzās pasaules valstī, un turpina pieaugt arī iedzīvotāju skaits. Tas viss rada arī pārtikas produktu cenu pieaugumu pasaulē,» paskaidroja Rīgas miesnieka vadītājs un uzsvēra, ka šie faktori, protams, ietekmē arī Latvijas tirgu, lai arī jārēķinās, ka iedzīvotāju maksātspēja Latvijā praktiski nepieaug un tirgus šeit ir salīdzinoši mazs.

«Taču, ja palūkojamies uz pašreizējo pasaules gaļas tirgu, liellopu gaļas cenas vidēji ir pieaugušas par 9%, vistas – par 17%, cūkgaļa – par 11%,» informēja J. Mats un atzina, ka līdz ar to arī Rīgas miesnieks nevarēs saglabāt pašreizējās produkcijas cenas. «Ja šāda tendence turpinās, mēs nevaram saglabāt cenas pašreizējā līmenī, jo tad tas nozīmē, ka mēs bankrotēsim,» sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un piebilda, ka citas izejas, kā celt cenas, vienkārši nav. «Salīdzinājumam Igaunijā jau tagad mazumtirdzniecības cenas gaļas izstrādājumiem ir par 16% augstākas nekā Latvijā,» minēja J. Mats.

Noslēdzoties pirms trim gadiem sāktajai reorganizācijai, a/s Rīgas miesnieks ar Somijas māteskompānijas lēmumu turpmāk tiks pārdēvēts par HKScan Latvia. Izmaiņas neietekmēs ne produkcijas zīmolus, ne arī uzņēmuma darbiniekus, informēja uzņēmuma vadītājs Janeks Kalbins.

J. Kalbins norādīja, ka Rīgas miesnieka mātesuzņēmums - Somijas pārtikas rūpniecības koncerns HKScan - paziņojis par divu tai piederošu Igaunijas uzņēmumu apvienošanu. Gaļas pārstrādātājs Rakvere Lihakombinaat un putnu gaļas produkcijas ražotājs Tallegg maijā tiks apvienoti kompānijā HK Estonia.

Reorganizācijas gaitā tiks pārdēvēti arī pārējie HKScan grupā ietilpstošie gaļas pārstrādes uzņēmumi Latvijā un Lietuvā. Līdz ar to Rīgas miesnieks tiks pārsaukts par HKScan Latvia, bet Lietuvas uzņēmums Klaipedos maisto mesos produktai - par HKScan Lietuva.

Gaļas ražotāji pērn audzējuši apgrozījumu, šogad bažas par konkurences saasināšanos

«2014.gads izskatās izaicinošs, ko nosaka galvenokārt situācija ārējos tirgos. No vienas puses, graudu cenas ir samazinājušās, no otras – situācija ar cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksporta aizliegumu no ES uz Krieviju var izraisīt konkurences saasināšanos, tādā veidā mazinot tirgus spēlētāju peļņu,» situāciju tirgū komentē a/s Rīgas miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Viņa viedoklim gan oponē a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdz īpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka termiski apstrādātu gaļas produkciju drīkst vest uz Krieviju un aizliegums nekādā veidā neietekmē Rēzeknes gaļas kombinātu.

Apgrozījums aug

Pagājušajā gadā AS Rīgas Miesnieks neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par 5,49% un sasniedza 37,7 miljonus eiro.

Lielāko apgrozījuma pieauguma daļu nodrošināja eksporta apjoma pieaugums – gan HKScan Grupas uzņēmumiem Baltijā un Skandināvijā, gan uz ārējiem tirgiem.

Pretēji 2012.gada rezultātiem, 2013.gadu AS Rīgas Miesnieks pabeidza ar peļņu – tā veidoja 826,7 tūkstošus eiro. Šo rezultātu veicināja gan pēdējo trīs gadu laikā novadītā uzņēmuma organizatoriskās struktūras reorganizācija, kas nodrošināja uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanu, gan jaunu produktu ieviešana tirgū, mārketinga atbalsts un realizētā cenu politika klientiem.

«Neskatoties uz to, ka situācija tirgū nav bijusi labvēlīgākā, it īpaši ārējos tirgos, pateicoties pēdējo gadu laikā paveiktajiem darbiem gan Latvijā, gan HKScan grupas ietvaros Baltijas līmenī, mums ir izdevies nostiprināt savas līdera pozīcijas Latvijā, it īpaši gatavo gaļas produktu segmentā, kā arī noslēgt 2013.gadu ar peļņu,» stāsta AS Rīgas Miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan Latvia radījis jaunu zīmola Rīgas Miesnieks vizuālo identitāti, mainot līdzšinējo logotipu un piedāvājot jauna dizaina iepakojumus, kuros kā galvenā izmantota violetā krāsa.

Jauno vizuālo identitāti izstrādāja radošā aģentūra Leo Burnett.

« Lai turpinātu attīstību Latvijas tirgū un paceltu mūsu produktus jaunā līmenī arī eksporta tirgos, nolēmām, ka šis ir īstais laiks, lai piešķirtu Rīgas Miesniekam arī jaunu vizuālo tēlu, veidojot to modernāku un pamanāmāku – gan pievēršot tam vairāk uzmanības, gan padarot labāk atšķiramu arī veikalu plauktos,» skaidro HKScan Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Heino Lapiņš.

Tā kā viena no zīmola produkcijas galvenajām mērķauditorijām ir tieši sievietes, jaunajā konceptā uzsvars likts arī uz tieši šai auditorijai pievilcīgām krāsu gammām un dizainu.

A/s Rīgas Miesnieks lielveikaliem Prisma piegādā salīdzinoši ļoti lētu Dānijas izcelsmes cūkgaļu.

Db novērojumi liecina, ka pirms Lieldienām lielveikalā Prisma, kas atrodas t/c Domina, bija izveidojusies gara rinda pie svaigās gaļas tirdzniecības stenda un pircēji steidza iegādāt lētu cūkgaļas kakla karbonādi. Pēc rūpīgas ieskatīšanās un novietotās cenas 2,19 Ls rakstīts, ka gaļu izplata lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Latvijā a/s Rīgas Miesnieks, bet tās izcelsmes vieta ir Dānija. Šī lētā Dānijas izcelsmes cūkgaļa tika realizēta arī lielveikalā Prisma t/c Riga Plaza.

Skaidrojot cūkgaļas salīdzinoši mazās cenas iemeslus, Rīgas Miesnieka mārketinga direktore Juliāna Juškēviča sacīja, ka plaukta jeb veikala cenu produktiem nosaka veikals, ņemot vērā savu cenu veidošanas politiku, attīstības stratēģiju un mārketinga plānus. «Latvijā ne vienmēr ir iespējams dabūt nepieciešamo gaļas apjomu, tāpēc lai nodrošinātu savus klientus - veikala ķēdes - ar kvalitatīvu gaļu pēc viņu pieprasījuma, Rīgas Miesnieks iepērk gaļu arī ārpus Latvijas, ar savu vārdu uz iepakojuma apliecinot produkcijas kvalitāti. Mēs izvēlamies tikai tos piegādātājus, kuri ir spējīgi nodrošināt produkciju atbilstošu mūsu augstās kvalitātes prasībām,» skaidro Rīgas Miesnieka pārstāve, piebilstot, ka uz uzņēmuma produkcijas etiķetēm vienmēr norādīta nepieciešamā informācija par produkta izcelsmi un sastāvu. Pašmāju cūkgaļas ražotāji dažādi vērtē šo gadījumu. Viens no ražotājiem, kurš nevēlējās publisko nosaukt savu vārdu, atzina, ka nav saprotama Dānijas izcelsmes cūkgaļas zemā cena, jo jāņem vērā gan pašizmaksa, gan transportēšanas izmaksas.

HKScan grupas juridiskās struktūras vienkāršošanas un racionalizēšanas procesa ietvaros 1. martā pabeigta Rīgas Miesnieka un Jelgavas Gaļas kombināta apvienošana, izveidojot vienu uzņēmumu – a/s Rīgas Miesnieks.

Turpmāk gaļas produktu ražošana koncentrēsies Jelgavā, bet loģistika un uzņēmuma administrācija – Rīgā. «Vienkāršojot grupas struktūru, racionalizēsim grupas darbības procesus. Tas būs redzams arī vienotākās darba metodēs ar mūsu klientiem,» norādīja HKScan vadītājs Hannu Kotonens (Hannu Kottonen).

Līdzīgi procesi notiekot arī visos HKScan iekšējos tirgos - Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Baltijas valstīs un Polijā. HKScan ir viens no vadošajiem pārtikas uzņēmumiem Ziemeļeiropā.

Kompānija sola turpināt investēt savas darbības attīstībā, kā arī produktu sortimenta paplašināšanā. Investīcijas veiktas izejvielu sagatavošanas procesa pilnveidošanā, jaunu ražošanas un iesaiņošanas līniju uzstādīšanā un moderna papildus ražošanas ceha izveidē. Abi zīmoli – gan Jelgava, gan Rīgas Miesnieks – tiks saglabāti un attīstīti arī turpmāk, sola kompānija. Jāatgādina, ka Rīgas Miesnieks ražošanu pārcēla uz Jelgavu, jo ražotnei Rīgā bija vajadzīgas ievērojamas investīcijas, lai tā varētu turpināt darbu.

Aizvadītajā gadā AS Rīgas miesnieks konsolidētais apgrozījums sasniedza 24,3 miljonus latu, kas ir par 7,89% mazāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Tomēr, neskatoties uz apgrozījuma kritumu, pretstatā 2011.gadam, kad koncerns strādājis ar 517,15 tūkstošu latu zaudējumiem, pagājušo gadu izdevies noslēgt ar 126,85 tūkstošu latu peļņu.

AS Rīgas miesnieks pērn strādājis ar 25,125 miljonu latu apgrozījumu un 248,77 tūkstošu latu zaudējumiem, savukārt nu jau reorganizētais AS Jelgavas Gaļas kombināts apgrozījis 8,99 miljonus latu, gadu noslēdzot ar 434,17 tūkstošu latu peļņu.

Rīgas miesnieks aizņem apmēram ceturto daļu no kopējā gatavo gaļas produktu tirgus Latvijā. Pērn koncerns nostiprinājis savas pozīcijas kūpināto desu un kūpinātas gaļas grupās. Pagājušajā gadā galvenā uzmanība jaunumu ieviešanā un portfeļa attīstīšanā tika likta uz Jelgava zīmola nostiprināšanu.

A/s Rīgas Miesnieks veicis izmaiņas kā valdē, tā padomē, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

A/s Rīgas Miesnieks valdi pametusi tās locekle Astra Šūba, savukārt valdē iecelts Andrejs Trasko.

Padomē darbosies padomes locekļi Mēlis Pihaks (Meelis Pihak) un Tarmo Rei (Tarmo Rei).

Padomē turpina darboties Sīms Kallasts (Siim Kallast), kas turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un Anne Mere (Anne Mere), kas turpmāk būs padomes priekšsēdētājas amatā, be tlīdz šim pildīja padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.

Padomi pametis tās līdzšinējais priekšsēdētājs Somijas pilsonis Olli Mikaels Antniemi (Olli Mikaels Antniemi).

Pērn a/s Rīgas Miesnieks apgrozīja 24,19 miljonus latu, kas bija par 4% vairāk nekā 2009. gadā. Pērn uzņēmums nopelnīja vairāk nekā 314 tūkstošus latu iepretim vairāk nekā 377 tūkstošu latu zaudējumiem 2009. gadā.

Augsto izejvielu cenu dēļ nākamgad gaļas produkcijas ražotāji būs spiesti celt cenas.

Ja tas netiks darīts, vairāki uzņēmumi var nonākt grūtības vai pat bankrotēt, atzīst a/s Rīgas miesnieks valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Izejvielas cenas pieaugums bijis dramatisks - salīdzinot šā gada janvāri ar decembri - cenas galvenajām pozīcijām augušas pat par 208 %, 212 % un 253 %, kas sadārdzina gala produkciju. Galvenais cenu kāpuma iemesls - dārgāka barība un šis process vērojams ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Baltoties uz šīm izmaiņām, uzņēmumam vajadzētu celt gatavās produkcijas cenu, taču tas nav iespējams, jo iedzīvotāju pirktspēja ir maza.

Ja cenas netiks paaugstinātas, uzņēmumi var bankrotēt. Problēmas jau radušās putnu fabrikai Ķekava, BLC, MVA, bet slēgts ir Triāls. Tagad jautājums - kas notiks tālāk un to neviens nezina, tā J. Mats. Ja izejvielu cenas turpinās kāpt līdzšinējā dinamikā, tad nākamgad būs jāpierod pie tā, ka katru mēnesi cenas pieaugs, tā a/s Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs. Tas, ka ražotājiem var nākties cenas pārskatīt katru mēnesi, esot pilnīgi iespējams. Tas ir jautājums par izdzīvošanu, piebilda uzņēmuma vadītājs.

62 tūkstoši kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm. 146 tūkstošus kilogramu ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus. Ne viens vien gaļas produktu ražotājs apgalvo, ka mūsu zemē pircējus ar zirga gaļu drīzāk varot nobaidīt nekā ieinteresēt, tomēr šie nogalēto bērīšu kilogrami, pārstrādāti desās vai pelmeņos, tiek apēsti tepat, Latvijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Zirga gaļu Latvijā galvenokārt pārstrādā desās un pelmeņos. Akciju sabiedrība Rīgas miesnieks to izmanto auksti kūpinātās desas Itāļu salami ražošanā, stāstījusi uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Receptūrā zirga gaļa tiekot izmantota kā tipiska Ziemeļitālijas salami receptes sastāvdaļa. Rīgas miesnieks iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidrojusi J. Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

«Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,» lai nerastos pārpratumi, piebildusi uzņēmuma pārstāve. Vienā gadā Rīgas miesnieks pārstrādājot līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā viens procents no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Parādos grimstošajam Cēsu miesniekam – 350 kreditoru pulks; cer piesaistīt investoru parādu restrukturizācijai un uzņēmuma pārdošanai .

2004. gadā dibinātā gaļas pārstrādes uzņēmuma Cēsu miesnieks 40% kreditoru ir zemnieki, bet lielākie kreditori ir Norvik banka un Latvijas Garantiju aģentūra. Tie vienojušies par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu, kura mērķis ir stabilizēt uzņēmuma finanšu situāciju, saglabāt ražošanas jaudu un darba vietas, meklēt jaunus darījumu partnerus, kā arī maksātspējas atgūšanai ilgtermiņā piesaistīt stratēģisko investoru, DB skaidro uzņēmuma pārvaldnieks Viktors Smirnovs. «Ceram uz savu piegādātāju izpratni un pateicamies viņiem par jau izrādīto lojalitāti,» atzīmē V. Smirnovs. Parādu kopsumma ir aptuveni 340 tūkst. eiro. Kā DB atklāja V. Smirnovs, TAP laikā uzņēmums plāno atmaksāt 252 tūkstošus eiro.

Eiro ieviešana Igaunijā no 1.janvāra līdzšinējo sadarbību un norēķinus ar kaimiņvalsts partneriem nav apgrūtinājusi, norādīja aptaujātie uzņēmēji.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas miesnieks valdes priekšsēdētājs Juhans Mats, Rīgas miesnieks vienmēr ir veicis norēķinus ar Igaunijas partneriem un saistītajiem uzņēmumiem eiro valūtā, līdz ar to eiro ieviešana Igaunijā ar 1.janvāri uzņēmuma darbību nav ietekmējusi.

«Kopumā raksturojot situāciju, paredzu, ka eiro ieviešanai Igaunijā vajadzētu pozitīvi ietekmēt abu valsts uzņēmēju sadarbību, jo līdzšinējo trīs valūtu - igauņu kronas, lata un eiro - vietā savstarpējos norēķinos turpmāk tiek izmantotas tikai divas valūtas - lats un eiro,» akcentēja Rīgas miesnieka vadītājs.

Arī augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA Spilva tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa norādīja, ka Spilvas sadarbībā ar partneriem Igaunijā neko nemaina eiro ieviešana šajā valstī, jo līdz šim uzņēmums jau norēķinājies eiro valūtā.

Nosaukumu Gada prece 2012 iegūs 31 pircēju iecienītākais produkts, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) dati.

Ar mērķi apzināt Latvijas patērētāju vidū populārākās ikdienas preces, LTA kopš 2003.gada piešķir preču zīmi Gada prece. To nosaka dažādās preču kategorijās, aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem. Šogad pasākums norit jau desmito reizi un, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, patērētāju iepirkšanās paradumi mainījušies aptuveni par 30–40%. Pēc pērnā gada datiem izvirzījušies gan jauni līderi, gan savu vietu saglabājuši jau gadiem iecienīti produkti.

Ilggadējo tirgus līderu vidū nosaukumu Gada prece saglabājuši:

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan, kuras zīmolu vidū ir arī Rīgas miesnieks un Jelgava, dažu nedēļu laikā plāno pabeigt iekšējo izmeklēšanu par grupas atzaru Baltijas valstīs darbību, paziņoja HKScan biznesa Baltijas valstīs pagaidu vadītāja Anne Mere.

«HKScan vadība ir saņēmusi informāciju, kas ir jāizmeklē, lai pārliecinātos, ka kompānijā tiek ievēroti labas pārvaldības principi, kā arī mūsu iekšējais rīcības kodekss,» viņa sacīja ziņu aģentūrai BNS, tomēr atteicās sniegt detalizētāku informāciju.

«Mēs varēsim izklāstīt detaļas, kad izmeklēšana būs pabeigta,» viņa piebilda.

Uz jautājumu, vai kompānijā notiekošajā vajadzētu iesaistīt tiesībsargājošās institūcijas, Mere aicināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. «Izmeklēšana turpinās un ir pāragri par to spriest,» viņa sacīja.

Mere informēja, ka vairāki HKScan Baltics vadības pārstāvji ir atstādināti no amata un izmeklēšana ir vērsta pret visu vadības komandu. Divpusējie līgumi paredz, ka kompānija nedrīkst atklāt to darbinieku, kas uz izmeklēšanas laiku atstādināti no amata, vārdus.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(413).jpg

Droši vien daudziem par prieku laikā pirms Lieldienām Prisma veikalos bija iespējams iegādāties cūkgaļu, kuras cena bija salīdzinoši pat ļoti zemāka, nekā ierasts, kuru izplatīja Rīgas miesnieks, bet reāli šie rukši bija auguši un droši vien arī sava mūža beigas piedzīvojuši Dānijā.

Protams, teorētiski viss ir ļoti pareizi - Latvija, tāpat kā Dānija, ir ES valsts, tās ietvaros pastāv brīvās tirdzniecības princips, konkurence un tamlīdzīgas lietas. Arī pircēji, kā zināms, pārsvarā gadījumu «balso» ar maciņu. Proti, jo zemāka cena ir attiecīgajai produkcijai, jo lielākas izredzes, ka tā iepatiksies veikalu klientiem. Tomēr šajā kontekstā būtu jāpaanalizē tirgū notiekošie procesi.

Par salīdzinoši lētākas dāņu cūkgaļas tirdzniecību Konkurences padome izpēti nesāks.

Lai arī konkurējošiem uzņēmumiem nepatīkama, lētāka produkcija būtībā stiprina konkurenci un ir izdevīga patērētājiem – gan īstermiņā, dodot iespēju iepirkties lētāk, gan ilgtermiņā, mudinot konkurējošos uzņēmumus aktīvāk domāt, kā savu piedāvājumu padarīt vilinošāku, skaidro Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova. Tādējādi KP nevar vērsties pret lētu citas izcelsmes valsts produkciju, kā arī nevar valstiski regulēt uzcenojumus. Iejaukšanās privāta uzņēmuma iespējā brīvi noteikt cenu, kas nav pamatota ar būtiskām sabiedrības interesēm, esot pretrunā ar līgumu par ES darbību, jo katra valsts, parakstot līgumu, ir apņēmusies neradīt šķēršļus brīvai preču kustībai un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Pagājušajā nedēļā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par AS Ruks Cēsu gaļas kombināts maksātnespējas procesa izbeigšanu, liecina Lursoft dati.

Process tika pasludināts pagājušā gada decembrī.

Šis nav pirmais maksātnespējas process, kas ierosināts uzņēmumam. Pirmo reizi AS Ruks Cēsu gaļas kombināts maksātnespējas procesa lieta ierosināta pirms pieciem gadiem, 2008.gada jūnijā, bet izbeigta jau tā paša gada jūlijā. 2008.gadā pieteikumu par AS Ruks

Cēsu gaļas kombināta maksātnespēju iesniedzis SIA Baltic Pork.

AS Ruks Cēsu gaļas kombināts reģistrēts 1993.gada 29.jūlijā. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 1,354 miljoni latu, savukārt zaudējumi pēc nodokļiem sasniedza 705,31 tūkstošus latu. Pārskatu par 2012.gadu AS Ruks Cēsu gaļas kombināts vēl nav iesniedzis.