Tiesiskās aizsardzības process ierosināts gaļas un gaļas produktu ražošanas, pārstrādes un konservēšanas uzņēmumam SIA Cēsu miesnieks, liecina Lursoft.

Uzņēmums ir dibināts 2004. gadā un tā vienīgais īpašnieks ir SIA NBT1 Energy. Cēsu miesnieka valdē darbojas Ivars Krūmiņš, Ilona Siča un Vjačeslavs Ševčenko.

Pērn Cēsu miesnieka neto apgrozījums palielinājās par 38%, sasniedzot 4,3 miljonus eiro, kā arī pārskata periodā darbinieku skaits pieaudzis divas reizes, sasniedzot 62 strādājošos. Lai arī uzņēmums aizvadīto gadu noslēdza ar zaudējumiem, kas mērojami ar 500,6 tūkstošiem eiro, tas plāno turpināt attīstīties.

Kā savus šā gada plānus Cēsu miesnieks savā vadības pārskatā min darbības turpināšanu pie ražošanas optimizācijas, īpašu uzmanību pievēršot produkcijas kvalitātei un kautuves subproduktu realizācijai, kas savukārt palīdzēs samazināt kautuves pakalpojumu pašizmaksu, tādā veidā paaugstinot ražošanas efektivitāti un sabiedrības peļņas rādītājus.

HKScan Latvia seko gaļas pārstrādes tirgus jaunajām vēsmām – vairāk pievienotās vērtības produktu, mazāk piepūles ēdājiem; bažas par patērētāju skaita sarukumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inovatīvi pārtikas rūpniecības produkti, kas prasa minimālu piepūli to pagatavošanā, seko patērētāju zūdošajai gatavošanas prasmei, stāsta Ziemeļeiropas pārtikas rūpniecības koncerna HKScan meitasuzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Heino Lapiņš. Pircējiem ir svarīgi, lai maltītes gatavošana neaizņemtu daudz laika, viņš piebilst. Arvien pieprasītāki kļūst ātri un vienkārši pagatavojami produkti, kurus var pagatavot, pat nesmērējot traukus. «Agrāk mēdza teikt, ka klients ir karalis, bet tagad pircējs ir dievs, jo mūsu ātrajā laikmetā kļūdas ražotājiem netiek piedotas, cilvēki vieglāk un ātrāk pārfokusējas uz citu produktu kategoriju,» piebilst H. Lapiņš.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.