Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!

Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!

No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).

Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rīgas miesnieka ražotnē Jelgavā, apskatot mednieku desiņu un cepamdesu ar sieru ražošanas procesu.

1922. gadā Rīgā, Atlasa ielā tika ierīkota savienības Konsums desu darbnīca, un šis gads tiek uzskatīts par Rīgas Miesnieks dibināšanas gadu. Pāris gadus vēlāk uzņēmums pārtop par Centrālo savienību un gaļas fabriku un tiek uzsākts bekona eksports uz Zviedriju. 1944. gadā uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tiek radīts Rīgas gaļas un konservu kombināts.

1993. gadā uzņēmums kļūst par AS Rīgas Miesnieks. Vēlāk tā akciju kontrolpaketi iegādājas Igaunijas lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat. Savukārt 75% tā akciju 1998. gadā nopērk Somijas koncerns HK Ruokatalo, kas ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Skandināvijā.

Noslēdzoties pirms trim gadiem sāktajai reorganizācijai, a/s Rīgas miesnieks ar Somijas māteskompānijas lēmumu turpmāk tiks pārdēvēts par HKScan Latvia. Izmaiņas neietekmēs ne produkcijas zīmolus, ne arī uzņēmuma darbiniekus, informēja uzņēmuma vadītājs Janeks Kalbins.

J. Kalbins norādīja, ka Rīgas miesnieka mātesuzņēmums - Somijas pārtikas rūpniecības koncerns HKScan - paziņojis par divu tai piederošu Igaunijas uzņēmumu apvienošanu. Gaļas pārstrādātājs Rakvere Lihakombinaat un putnu gaļas produkcijas ražotājs Tallegg maijā tiks apvienoti kompānijā HK Estonia.

Reorganizācijas gaitā tiks pārdēvēti arī pārējie HKScan grupā ietilpstošie gaļas pārstrādes uzņēmumi Latvijā un Lietuvā. Līdz ar to Rīgas miesnieks tiks pārsaukts par HKScan Latvia, bet Lietuvas uzņēmums Klaipedos maisto mesos produktai - par HKScan Lietuva.

Gaļas ražotāji pērn audzējuši apgrozījumu, šogad bažas par konkurences saasināšanos

«2014.gads izskatās izaicinošs, ko nosaka galvenokārt situācija ārējos tirgos. No vienas puses, graudu cenas ir samazinājušās, no otras – situācija ar cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksporta aizliegumu no ES uz Krieviju var izraisīt konkurences saasināšanos, tādā veidā mazinot tirgus spēlētāju peļņu,» situāciju tirgū komentē a/s Rīgas miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Viņa viedoklim gan oponē a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdz īpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka termiski apstrādātu gaļas produkciju drīkst vest uz Krieviju un aizliegums nekādā veidā neietekmē Rēzeknes gaļas kombinātu.

Apgrozījums aug

Gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan Latvia radījis jaunu zīmola Rīgas Miesnieks vizuālo identitāti, mainot līdzšinējo logotipu un piedāvājot jauna dizaina iepakojumus, kuros kā galvenā izmantota violetā krāsa.

Jauno vizuālo identitāti izstrādāja radošā aģentūra Leo Burnett.

« Lai turpinātu attīstību Latvijas tirgū un paceltu mūsu produktus jaunā līmenī arī eksporta tirgos, nolēmām, ka šis ir īstais laiks, lai piešķirtu Rīgas Miesniekam arī jaunu vizuālo tēlu, veidojot to modernāku un pamanāmāku – gan pievēršot tam vairāk uzmanības, gan padarot labāk atšķiramu arī veikalu plauktos,» skaidro HKScan Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Heino Lapiņš.

Tā kā viena no zīmola produkcijas galvenajām mērķauditorijām ir tieši sievietes, jaunajā konceptā uzsvars likts arī uz tieši šai auditorijai pievilcīgām krāsu gammām un dizainu.

Parādos grimstošajam Cēsu miesniekam – 350 kreditoru pulks; cer piesaistīt investoru parādu restrukturizācijai un uzņēmuma pārdošanai .

2004. gadā dibinātā gaļas pārstrādes uzņēmuma Cēsu miesnieks 40% kreditoru ir zemnieki, bet lielākie kreditori ir Norvik banka un Latvijas Garantiju aģentūra. Tie vienojušies par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu, kura mērķis ir stabilizēt uzņēmuma finanšu situāciju, saglabāt ražošanas jaudu un darba vietas, meklēt jaunus darījumu partnerus, kā arī maksātspējas atgūšanai ilgtermiņā piesaistīt stratēģisko investoru, DB skaidro uzņēmuma pārvaldnieks Viktors Smirnovs. «Ceram uz savu piegādātāju izpratni un pateicamies viņiem par jau izrādīto lojalitāti,» atzīmē V. Smirnovs. Parādu kopsumma ir aptuveni 340 tūkst. eiro. Kā DB atklāja V. Smirnovs, TAP laikā uzņēmums plāno atmaksāt 252 tūkstošus eiro.

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan, kuras zīmolu vidū ir arī Rīgas miesnieks un Jelgava, dažu nedēļu laikā plāno pabeigt iekšējo izmeklēšanu par grupas atzaru Baltijas valstīs darbību, paziņoja HKScan biznesa Baltijas valstīs pagaidu vadītāja Anne Mere.

«HKScan vadība ir saņēmusi informāciju, kas ir jāizmeklē, lai pārliecinātos, ka kompānijā tiek ievēroti labas pārvaldības principi, kā arī mūsu iekšējais rīcības kodekss,» viņa sacīja ziņu aģentūrai BNS, tomēr atteicās sniegt detalizētāku informāciju.

«Mēs varēsim izklāstīt detaļas, kad izmeklēšana būs pabeigta,» viņa piebilda.

Uz jautājumu, vai kompānijā notiekošajā vajadzētu iesaistīt tiesībsargājošās institūcijas, Mere aicināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. «Izmeklēšana turpinās un ir pāragri par to spriest,» viņa sacīja.

Mere informēja, ka vairāki HKScan Baltics vadības pārstāvji ir atstādināti no amata un izmeklēšana ir vērsta pret visu vadības komandu. Divpusējie līgumi paredz, ka kompānija nedrīkst atklāt to darbinieku, kas uz izmeklēšanas laiku atstādināti no amata, vārdus.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Ražotājs HKScan Latvia pelmeņu ražošanas iekārtā ieguldījis gandrīz 300 tūkstošus eiro, šodien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā iekārta sniedz iespēju palielināt ražošanas apjomus par 50%. Visu zīmolu «Rakvere» un «Rīgas Miesnieks» pelmeņu ražošana notiek tieši Jelgavā, ar tiem apgādājot vietējo tirgu, kā arī eksportējot tos uz Baltijas valstīm. Turklāt nākotnē iecerēts eksporta zonas paplašināt.

Pelmeņi ir populāri Āzijā, Itālijā, Baltijā, norādīja HKScan Latvia prezidents Jari Latvanens (Jari Latvanen), tādēļ uzņēmums izskata eksporta iespējas.

«Pasaulē aizvien straujāku popularitāti gūst kulinārija un šefpavāru radītie ēdieni, un arī mūsu uzņēmums ir sekojis šīm tendencēm, integrējot tās pelmeņu ražošanā,» viņš uzsvēra.

Mēs cenšamies būt tuvu saviem patērētājiem un investēt jaunās tehnoloģijās. Pirms pelmeņu līnijas ieguldījām arī gaļas kūpināšanas tehnoloģijās, uzsver J. Latvanens.

Latvijā trūkst cilvēku, kas var uzbūvēt un pārvaldīt lielo biznesu, Latvijas Avīzē publicētā intervijā saka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Jautāts, kā vērtē to uzņēmumu pārdošanu ārvalstu investoriem, kurus esam raduši uzskatīt par nacionālajiem – Laima, Staburadze, Rīgas miesnieks, Dobeles dzirnavnieks, Rīgas piena kombināts, tagad Liepājas metalurgs, V. Dombrovskis saka: «Pēdējo 25 gadu laikā politika ir bijusi tāda: starp valsti un uzņēmējiem vajag uzbūvēt sienu, lai nepieļautu korupcijas risku, lai, nedod die’s, politiķi vai ierēdņi varētu sarunāt kādu biznesu, un tad jau brīvā tirgus ekonomikas neredzamā roka visu sakārtos. Redzam, ka šāda politika ir bijusi veiksmīga attiecībā uz mazo biznesu. Bet lielajā biznesā? Uzdosim sev jautājumu: vai pēdējo 25 gadu laikā Latvijā no A līdz Z ir radīts kāds lielais uzņēmums? Nē,».

AS HKScan Latvia, kas līdz šā gada maijam bijusi zināma kā Rīgas Miesnieks, reģistrētas izmaiņas uzņēmuma valdes sastāvā, informē Lursoft.

Valdi šā gada 13. novembrī atstājis Igaunijas pilsonis Kalbins Janeks, savukārt viņa vietā gaļas ražošanas uzņēmuma valdē stājies Sorms Tīts. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka HKScan Latvia ir viens no 1991. gadā dibinātās SIA Rīgas 2.saldētavas daudzajiem līdzīpašniekiem.

Salīdzinot ar 2012.gadu, kad HKScan Latvia strādājusi ar 35,751 miljonu eiro apgrozījumu, pērn tas pieaudzis par 5,49%, sasniedzot 37,714 miljonus eiro.

Līdz ar apgrozījuma pieaugumu kāpusi arī uzņēmuma peļņa, sasniedzot 826,754 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Jāatzīmē, ka gaļas pārstrādes uzņēmuma rentabilitāte pērn pieauga, kas skaidrojams ar veiktajiem reorganizācijas procesiem un iekšējo darbības procesu pārskatīšanu un uzlabošanu. 1992. gadā reģistrētais uzņēmums pērn ar darbavietām nodrošināja 181 darbinieku.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pārbaudot Ekonomikas ministrijas iknedēļas cenu monitoringa rezultātus, konstatējis, ka atsevišķām precēm Maxima veikalos tika norādīts nekorekts pārrēķins no latiem uz eiro. Tāpat valūtas konvertācijas neprecizitātes konstatētas atsevišķiem pakalpojumiem.

Maxima veikalos preces, kurām veikts neprecīzs cenu pārrēķins no latiem uz eiro, ir cīsiņi Rakveres, ko ražo uzņēmums Rīgas miesnieks, Spānijas 2. šķiras apelsīni, kā arī saldētie dārzeņi Hortex (pākšu pupiņas).

Uzņēmums SIA Maxima Latvija ir apņēmies pārkāpumu tuvākajā laikā novērst.

Tāpat PTAC konstatējis nekorektu konvertāciju atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, «Metāla papēžu pasitņu nomaiņa jaunam sieviešu apavu pārim ar klasisku, smailu» vai «Metāla papēžu pasitņu nomaiņa jaunam sieviešu apavu pārim ar klasisku, smailu papēdīti» Daugavpilī.

Arī šajā gadījumā PTAC sazinājās ar pakalpojumu sniedzēju, kas apņēmās labot kļūdu.

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Kopš reģionālās darba mobilitātes pasākuma «Darbs Latvijā» uzsākšanas tajā kopumā iesaistījušies 235 nodarbinātie, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Pirms gada NVA uzsāka reģionālās darba mobilitātes pasākumu, lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, nemainot dzīves vietu, varētu atsākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā.

Kopš projekta sākuma tajā kopumā nodarbinātie atraduši darbu pie vairāk nekā 180 darba devējiem. Savukārt 132 nodarbinātie pēc pasākuma beigām turpina darbu pie tiem pašiem darba devējiem.

Ar vairākiem programmas dalībniekiem vienlaikus darba attiecības nodibinājuši divi gaļas pārstrādes uzņēmumi - Rēzeknes gaļas kombināts Latgalē un gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne Zemgalē.

Pasākuma dalībnieki strādā visdažādākajās profesijās. Pārstāvēti tādi arodi kā, piemēram, pārdevējs, kasieris, pavārs, santehniķis, metinātājs, miesnieks, desu izgatavotājs, zivju apstrādātājs, elektriķis, apsargs, šuvējs, koku zāģētājs, palīgstrādnieks, autoatslēdznieks, iekārtu operators, autovadītājs, komplektētājs, celtnieks, bārmenis, grāmatvedis, tehniskais direktors, agronoms, sagādnieks, farmaceita asistents, noformēšanas mākslinieks.

Pagājušā gada 5. septembrī tika vēstīts par Limbažu novada Viļķenes pagasta zemnieku saimniecību Andžiņi, kurai slaucējas bērni 31. augustā aizdedzināja kūti: sadega 56 slaucamas govis, citi lopi, 400 tonnas siena, dažādas citas mantas un tehnika kopumā aptuveni par 100 000 eiro, no kā apdrošināta bija mazākā daļa. Palika tikai divas govis un 33 teles, kas atradās ganībās. Un kredīti bankā. Laikraksts Latvijas Avīze, noskaidrojis, kā saimniecībai klājas tagad.

«Izskatījās, ka cauri ir. Govju nav, placis no kūts tīrs. Meža, ko pārdot, arī nav. Bankai kredīti jāmaksā,» stāstījis saimnieks Modris Maurītis, kuram pēc notikušā vēl piedevām sašķobījās veselība.

«Bet tad parādījās cilvēki, pat pilnīgi svešinieki, desmitiem. Katrs nesa, ko varēja: viens kartupeļu maisu, cits kādu naudiņu, kaimiņi atnesa vakariņas, jaunieši, kuri kādu nedēļu pirms ugunsgrēka pie mums bija ekskursijā, atbrauca no Rīgas ziedot. Skatījāmies ar vīru viens uz otru un domājām: vai esam tā vērti?» Latvijas Avīzei sacījusi Melita Maurīte.

Šogad Latvijā ir nedaudz pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš, atzina zīmolu "Rīgas miesnieks", "Rakvere" un "Jelgava" produkcijas ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Runājot par gaļas produktu patēriņa izmaiņām krīzes dēļ, "HKScan Latvia" pārdošanas direktors norādīja, ka pircēji tēriņos ir kļuvuši nedaudz piesardzīgāki, tostarp, piemēram, nedaudz ir pieaudzis gaļas subproduktu patēriņš.

Tāpat Lapiņš norādīja, ka ir ietekmēta vasaras gaļas grilēšanas sezona, jo šogad nav lielo vasaras festivālu. """HoReCa" [viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas] segments ir ļoti tālu no atgūšanās, apgrozījums ir par 30-40% zemāks nekā citus gadus," viņš sacīja.

Vienlaikus "HKScan Latvia" pārdošanas direktors minēja, ka savukārt mazumtirdzniecības dati apliecina, ka cilvēki joprojām grilē gaļu, īpaši pēc ierobežojumu atcelšanas. "Šovasar pieprasījums pēc grila produkcijas ir nemainīgi augsts. Katru gadu grila produkcijai - desiņām, šašlikam, ribiņām - pieprasījums pieaug, un arī šis gads nebūs izņēmums," viņš sacīja.

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks īstenojis solīto nosaukuma maiņu, un 30. maijā tika pārsaukts par a/s HKScan Latvia, liecina informācija Lursoft.

Lai arī mainīts uzņēmuma nosaukums, zīmolu maiņa netiks veikta.

Vienlaicīgi veiktas arī izmaiņas uzņēmuma pamatkapitālā, kas pēc notikuma reģistrācijas veido 2,214 milj. eiro.

HKScan Latvia aizņem aptuveni 27% no kopējā gatavo gaļas produktu tirgus Latvijā. Gaļas pārstrādes uzņēmums norāda, ka Latvijā pieaug gatavo produktu patēriņš un tirgus, kas 2013. gadā atspoguļojies arī uzņēmuma pārdošanas apjomos šajā segmentā. 2013. gadā uzņēmums palielinājis savu apgrozījumu par 5,49%, sasniedzot 37,714 milj. eiro (26,505 milj.Ls). Lielāko daļu jeb 66,51% no uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma veidoja ieņēmumi no desu izstrādājumiem, savukārt vēl 20,10% - ieņēmumi no pusfabrikātu tirdzniecības. Uzņēmuma peļņa aizvadītajā gadā pakāpusies līdz 826,753 tūkst. eiro (581,046 tūkst.Ls).

Pārtikas produktu uzņēmums “HKScan Latvia” savā ražotnē Jelgavā 2021. gada pirmajos 11 mēnešos ir sasniedzis visā darbības laikā saražotās produkcijas apjoma rekordu, informē uzņēmumā.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada 11 mēnešiem, šeit papildus saražotas 600 tonnas gaļas produktu. Tāpat uzņēmums ir panācis lielākos eksporta apjomus “HKScan Latvia” vēsturē. Šā gada 11 mēnešos “HKScan Latvia” eksportēja par 13,4 procentiem jeb par 585 tonnām vairāk produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, pieaugums ir vēl iespaidīgāks - 41 %.

“Sasniegtie rezultāti apliecina mūsu eksporta stratēģijas pamatotību. Savukārt eksporta apjomu pieaugums ir stimulējis kopējā ražošanas apjoma palielināšanos, Panākumi apliecina, ka mūsu uzņēmums ir pareizi izmantojis šo sarežģīto laiku,” uzsver “HKScan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Somijas gaļas ražotājs "HKScan" parakstījis vienošanos ar Igaunijas pārtikas koncernu "Maag Grupp" par savu akciju pārdošanu Baltijas uzņēmumos "HKScan Estonia", "HKScan Latvia" un "HKScan Lietuva", informē uzņēmums.

"HKScan" ir viena no lielākajām pārtikas produktu ražošanas kompānijām Ziemeļvalstīs un ietver gaļas pārstrādes uzņēmumus Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Baltijas valstīs.

Akciju pirkuma cena bez parādiem ir 90 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni eiro ir atkarīgi no atsevišķi definēto gaļas biznesu un "Maag Grupp" Baltijas gaļas biznesa kopējās darbības turpmākajos gados.

No fiksētās 70 miljonu eiro pirkuma cenas 55 miljoni eiro tiks samaksāti darījuma noslēgšanas brīdī, bet atlikusī summa tiks samaksāta nākamo trīs gadu laikā.

"Baltijas biznesa pārdošana uzlabos "HKScan" rentabilitāti un nostiprinās tā bilanci," norāda uzņēmuma vadība.

Šis darījums arī uzlabošot uzņēmuma iespējas paaugstināt darbības efektivitāti un īstenot ilgtermiņa stratēģiju, lai "HKScan" kļūtu par daudzpusīgu pārtikas uzņēmumu.

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Konkurenci uzraugošā iestāde ir izsniegusi atļauju AS Maag Grupp apvienoties ar AS HKScan Estonia (ieskaitot tās meitas uzņēmumu AS Rakvere Farmid), AS HKScan Latvia un UAB HKScan Lietuva.

Līdz ar to AS Maag Grupp varēs īstenot pērn decembrī noslēgto vienošanos un tuvāko mēnešu laikā iegādāties HKScan Baltijas biznesa struktūrvienības un to meitas uzņēmumus.

“Konkurences iestādes izsniegtā atļauja mums ļauj pāriet uz nākamo darījuma posmu,” skaidro AS Maag Grupp finanšu direktors Erik Haavamäe. “To, kāda būs Maag Grupp uzņēmumu grupas struktūra pēc apvienošanās, atklāsim pēc dažiem mēnešiem. Šodienas lēmums ir svarīgs darījuma realizēšanai no juridiskā aspekta, proti, akciju iegādei. Abu grupu uzņēmumi turpinās savu ikdienas darbu. Noslēgtais darījums Maag ļaus ne vien paplašināties un būtiski celt ražošanas jaudu, bet arī ievērojami palielināt eksporta potenciālu.”

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.