Reģionālās darba mobilitātes pasākumā Darbs Latvijā kopš projekta sākuma līdz aprīļa beigām kopumā iesaistījušies 266 nodarbinātie, no tiem 84 strādājošie programmā iesaistījās šogad, informē Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.

2014.gadā reģionālās darba mobilitātes pasākumā NVA plāno iesaistīt 300 nodarbināto, šim nolūkam paredzētais finansējums – 119,5 tūkstoši eiro.

Saņemot NVA atbalstu, cilvēki iegūst iespēju strādāt attālāk no savas dzīves vietas, darba dēļ nepametot savas mājas un ģimenes. Viņi strādā tādās profesijās kā pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, operators, konditors, elektriķis, programmētājs. Visvairāk mobilitātes pabalstu saņēmēju ir Latgalē - 72 un Vidzemē - 48, bet vismazāk Kurzemē - 23.

Mobilitātes programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā NVA kompensē transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. 92% pasākuma dalībnieku izmantoja iespēju saņemt transporta izdevumu kompensāciju un tikai 8% - īres izdevumu atlīdzību. Svarīgi, ka 92% nodarbināto, pabeidzot dalību pasākumā un vairs nesaņemot NVA finansiālo atbalstu, turpina darba attiecības pie tiem darba devējiem, ar kuriem tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības pirms iesaistes pasākumā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pērn ir apstiprinājusi Erasmus+ programmas projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 27,97 miljoni eiro, kas ir turpat par 5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Šo summu veido Eiropas Komisijas finansējums mācību mobilitātei un stratēģiskajām partnerībām izglītības un mācību jomā 25,89 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums augstskolu studentu un personāla mobilitātei – 2,08 miljoni eiro. Pērn visos izglītības sektoros kopā apstiprināti 182 mobilitātes projekti par 18,77 miljoniem eiro. To ietvaros tiks īstenotas 6747 mobilitātes, kas sniegs iespēju dažādu izglītības sektoru pārstāvjiem doties gūt zināšanas un pieredzi ārvalstīs, piedaloties kursos, darba vērošanā vai pieredzes apmaiņā, kā arī docēt, stažēties, studēt vai iziet praksi citā valstī.

Apstiprināto projektu ietvaros mobilitātēs uz Erasmus+ programmas dalībvalstīm dosies 2487 studenti, 1574 augstskolu mācībspēki, 583 vispārizglītojošo un 172 profesionālo izglītības iestāžu pedagogi. 1028 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi dosies īstermiņa mobilitātēs, savukārt 63 īstenos ilgtermiņa mobilitātes (ErasmusPro), kuru ilgums ir no 3 līdz 12 mēnešiem. Profesionālās izglītības sektorā finansējums piešķirts arī 109 audzēkņu pavadošajām personām un 6 ilgtermiņa mobilitātes plānošanas vizītēm. Smelties pieredzi ārvalstīs ar Erasmus+ programmas atbalstu dosies arī 125 pieaugušo izglītotāji.

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu.

Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas komersanta nodarbinātām personām pirmo četru darba tiesisko attiecību mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu - transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem, informē NVA.

Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši kopumā 523 strādājošie, no tiem šī gada 9 mēnešos – 136. Šogad visvairāk komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes programmas dalībnieku ir Latgalē – 39%, tad seko Kurzeme – 24%, Vidzeme – 16%, Zemgale – 12% un Rīgas reģions 9%. Vairums pasākuma dalībnieku (97%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 3 % - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko komersanta nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eIro.

Tehnoloģiju uzņēmums “ATOM Mobility” ciešā sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve” radījis akceleratoru “ATOM Mobility Hub”, lai atbalstītu uzņēmējus pirmajos soļos mobilitātes jaunuzņēmumu izveidē.

“ATOM Mobility Hub” ir pirmais un pašlaik vienīgais akcelerators, kas paredzēts tieši uzņēmējiem bez pieredzes IT jomā vai iepriekš apgūtām tehnoloģiju prasmēm. Pieteikšanās akceleratora programmai atvērta jebkuram mērķtiecīgam jaunajam uzņēmējam līdz 13. septembrim.

“ATOM Mobility Hub” deviņu nedēļu tiešsaistes programma radīta ar mērķi atbalstīt uzņēmējus, kas gatavi veidot jaunuzņēmumus vienā no programmas trīs vertikālēm - transportlīdzekļu koplietošanas, braucienu vai piegādes jomās. Programma norisināsies no šī gada oktobra līdz decembrim. Tās ietvaros dalībnieki starptautisku mentoru vadībā no tādiem uzņēmumiem kā “Adyen”, “Funderbeam”, “Movmi” un “EIT Urban Mobility” strādās pie savas idejas, veiks tirgus izpēti, definēs produktu, uzsāks sadarbību veidošanu un pārdošanas aktivitāšu plānošanu. “ATOM Mobility Hub” dalībnieki programmas rezultātā būs izstrādājuši savu minimālo darbspējīgo produktu (MVP), būs gatavi sākt investīciju piesaisti un uzsākt savu mobilitātes biznesu.

Līdz 31. maijam ir atvērta pieteikšanās uz mobilitātes inkubatora programmu “Urban Mobility Incubator”, kurā dalībniekiem būs iespēja attīstīt savu ideju, prototipēt to reālā pilsētvidē, satikt investorus, kā arī saņemt atbalstu €6000 vērtībā.

Inkubatoru piedāvā inovāciju kustība “Vefresh” sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas domi, kopstrādes telpu “Teikums” un ar EIT Urban Mobility Reģionālās inovāciju shēmas atbalstu. Programmai pieteikties tiek aicinātas komandas ar dažādās attīstības pakāpēs esošām idejām klimatneitrālas mobilitātes nodrošināšanai.

Dalībnieki tiek aicināti pieteikt idejas, kas risina kādu no pilsētas definētajiem klimatneitrālas mobilitātes izaicinājumiem. Piemēram, elektromobilitātes un satiksmes mierināšanas zonu veicināšana vai jaunās paaudzes sabiedriskā transporta pieturvietas vai vienotas lietotnes izstrāde.

“Inkubatora programma ir paredzēta risinājumiem, kas uzlabo pilsētas mobilitātes iespējas. Gaidām komandas ar jau nopietnākām iestrādnēm, kā arī jaunas komandas ar pilsētai noderīgām idejām un entuziasmu attīstīt savus prototipus. Kopā plānots uzņemt līdz 8 komandām, kas no jūlija līdz septembrim strādās pie sava risinājuma prototipa izveides un testēšanas VEF apkaimē. Dalībnieki, saskaņā ar epidemioloģisko situāciju valstī, darbosies kopstrādes telpā “Teikums” Jaunajā Teikā vai tiešsaistē,” uzsver Vefresh vadītājs Viesturs Celmiņš.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas attīstības programmā laika periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam noteiktas deviņas attīstības prioritātes, no kurām divas - pilsētas pārvaldības uzlabošana un Rīgas konkurētspējas celšana - varētu izmaksāt vairāk nekā 460 miljonus eiro.

To pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē atzina Rīgas domes Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls.

Ruskuls norādīja, ka attīstības programma veidota kā atvērts dokuments jeb "nekas netiek iekalts akmenī", izņemot stratēģiskā programmas daļa un programmas rādītāji. Pēc viņa sacītā, programmā mainīgā daļa būs iekļautās aktivitātes, līdz ar to programma katru gadu tiks aktualizēta ar jaunākajiem datiem un tam nepieciešamo finansējumu.

Kā norādīja Ruskuls, Rīgas attīstības programmā ir paredzētas deviņas prioritātes un pieci stratēģiski horizontālie virzieni. Prioritātēs secīgi iekļauta ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētas izveide, kam seko dzīves kvalitāti veicinoša pilsētvides veidošana, laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšana, kā arī kvalitatīva un pieejama izglītība Rīgas iedzīvotājiem.

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Kopš 2013.gada pavasara Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvāto mobilitātes pabalstu saņēmuši 626 strādājošie, no tiem 2016.gada 6 mēnešos – 76, informē NVA.

Reģionālās mobilitātes programma paredz, ka attālāk no dzīvesvietas nodarbinātām personām darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no citām pilsētām vai novadiem.

Atbalstu reģionālajai mobilitātei šogad var saņemt ne tikai komersantu nodarbinātie, bet arī tie darba ņēmēji, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro.

Lai finansētu inovatīvas un ilgtspējīgas transporta infrastruktūras modernizācijas projektus, Eiropas Komisija (ES) ierosinājusi piešķirt miljardu eiro dotāciju no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, ko papildinās finansējums no privātā sektora vai no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kas ir Investīciju plāna Eiropai centrālais elements.

Kā liecina EK paziņojums, šādi apvienojot līdzekļus, būs iespējams sasniegt divējādu mērķi - vairot ieguldījumus, finansējot inovatīvas un ilgtspējīgas transporta infrastruktūras modernizācijas projektus, un saglabāt darbvietas, kas vajadzīgas šo infrastruktūras projektu īstenošanai. Tas palīdz īstenot EK mazemisiju mobilitātes stratēģiju, kas ietilpst enerģētikas savienības tvērumā, un atbalsta ieguldījumus ilgtspējīgā transportā, ņemot vērā šā gada gaitā gaidāmās ceļu transporta mobilitātes iniciatīvas.

Par enerģētikas savienību atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja, ka nākotnē mobilitātei jābūt ekoloģiskai, ar labiem savienojumiem un konkurētspējīgai. Lai to panāktu, nepieciešami jauni finansējuma modeļi.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

2016. gadā Latvijai pieejamais finansējuma apjoms Erasmus+ programmas aktivitātēm ir palielināts, sasniedzot vairāk nekā 14 miljonus eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir izsludinājusi 2016. gada projektu pieteikumu konkursu Eiropas Savienības (ES) Erasmus+ programmā izglītības un mācību jomā. Konkursā var piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes vai sporta jomā.

Sagaida lielu aktivitāti

Šogad programmas Erasmus+ konkurss izsludināts trešo reizi un, tāpat kā iepriekšējos konkursos, galvenās programmas aktivitātes ir personāla mobilitāte un stratēģiskās partnerības projekti visos izglītības sektoros – augstākajā, profesionālajā, skolu un pieaugušo izglītībā. «Augstākās izglītības sektorā aktuāla ir starptautiskā studentu un personāla mobilitāte ārpus ES. Līdzīgi kā iepriekšējos konkursos, arī šoreiz sagaidām lielu projektu iesniedzēju aktivitāti,» saka VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa. 2014. gadā VIAA ir apstiprinājusi Erasmus+ projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu 12,6 miljoni eiro, bet 2015. gadā finansējums mācību mobilitātēm un stratēģiskajām partnerībām sasniedza 13,4 miljonus eiro. 2015. gada vasarā Erasmus+ paplašināja mobilitātes apvāršņus ārpus ES robežām, sniedzot iespēju doties uz Āzijas, Ziemeļamerikas, Latīņamerikas, Dienvidāfrikas un Rietumbalkānu reģionu valstīm. Šai aktivitātei tika piešķirti 1,3 miljoni eiro.

Latvijā ražotos elektrodivriteņus izķer kā karstus pīrādziņus, projekta autori uzsver elektriskā transporta jomas radošo potenciālu

Savukārt automašīnas ar elektrodzinējiem Latvijā ienāk ļoti gausi. Tā sauktās zilās dzirksteles transporta attīstību Latvijā bremzē fakts, ka augstās pašizmaksas dēļ vajadzīgs ārējais finansējums vai investori, kuri ir gatavi ieguldīt ilgtermiņa projektos. Iespējams, procesu paātrinās tikko Ministru kabinetā atbalstītais Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016.gadam, kas paredz videi draudzīgu transportlīdzekļu, kurus pamatā darbina elektromotors, un to infrastruktūras attīstības veicināšanu. DB jau ziņoja, ka tam nākamajos trīs gados iecerēts atvēlēt 29,99 milj. eiro, tostarp valsts budžeta finansējums būs 5,7 milj. eiro apmērā.

Pie Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Rīgā notiek uzņēmuma Novality izstrādātas viedās velonovietnes izmēģinājums.

Ikviens interesents ir aicināts novietot savu velosipēdu vai skrejriteni velonovietnē un izteikt viedokli par piedāvāto risinājumu.

Uzņēmuma Novality izstrādātā viedā velonovietne ir paredzēta drošai velosipēdu un skrejriteņu uzglabāšanai. Tās izmēģinājumi notiek Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta Pilsētas mobilitātes (EIT UM) atbalsta programmas RAPTOR Pilot 2 ietvaros. Atbalsts paredzēts inovatīviem mikromobilitāti veicinošiem risinājumiem Krišjāņa Barona ielas apkārtnē. EIT UM programmas atbalstu saņēma uzņēmuma Novality viedais risinājums velosipēdu un skrejriteņu novietošanai.

“Viedā velonovietne pilotprojekta veidā Rīgā būs pieejama līdz 29. novembrim, šajā laikā tiks testēta risinājuma piemērotība pilsētvidei un lietotāju vajadzībām. Aicinām ikvienu izmēģināt vienu no mūsdienīgākajiem mikromobilitātes rīku īslaicīgas glabāšanas risinājumiem un sniegt savu vērtējumu, piedaloties aptaujā, kas ar QR kodu ir pieejama pie pašas viedās novietnes,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes Galvenais projektu vadītājs Armands Jukums.

Rīga ar Stopiņu novadu varētu sadarboties kopīgu ātrgaitas sabiedriskā transporta risinājumu izveidē, informē Stopiņu novada pašvaldībā.

2020.gada 11.novembrī attālināti notika Rīgas pilsētas vicemēra Edvarda Smiltēna un Stopiņu novada domes priekšsēdētājas Vitas Paulānes un abu pašvaldību speciālistu tikšanās, lai pārrunātu Rīgas pilsētas un Stopiņu novada pašvaldības savstarpējās sadarbības iespējas.

Tika apspriestas iespējas kopīgi iesniegt projektus Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas ietvaros (Recovery and Resilience Facility, RRF).

Abām pašvaldībām iesniedzot RRF projekta pieteikumus par perspektīvās Dzelzavas ielas izbūvi Rīgas pilsētas (Rīga), Stopiņu novada pašvaldības teritorijās (Stopiņi) un piesaistot AS “Latvijas Valsts ceļi” valsts autoceļa P4 posma pārbūvei, tiktu veikts ieguldījums un sakārtota infrastruktūra, kas būtiski uzlabotu satiksmes transporta plūsmu un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Katrai pašvaldībai veicot šīs ielas izbūvi dažādos izpildes laikos, vēlamais rezultāts netiktu sasniegts.

Lai arī netipiski, ka 2023. gadu sākam ar tehnisko valsts budžetu, redzot, cik lielu daļu no siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisijām veido transports un cik tālu esam no Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem, manuprāt, šis ir iespēju laiks.

Proti, valstij ir iespēja veikt fundamentālas izmaiņas grantu atbalstā elektromobilitātes veicināšanai Latvijā, sevišķi biznesa segmentā. Protams, ir skaidrs, ka mums apkārt vairākas krīzes, ar kurām jācīnās, taču jāņem vērā, ka, aizmirstot par klimata problēmām, tās soli pa solim kļūs par nenovēršamu kataklizmu.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pērn pausto, transporta nozare rada gandrīz trešo daļu no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, kur lielākais emisiju avots ir tieši autotransports. Ir skaidrs, ka transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu. Vienlaikus zināms, ka nākotnē šī sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums lielā mērā būs saistīts tieši ar elektrifikāciju.

Visdažādāko neskaidrību un šķietami sīku, tomēr kaitinošu starpgadījumu virkne ir rīdzinieku ikdiena kopš lēmuma ieviest Rīdzinieka kartes un noteikt atšķirīgu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā rīdziniekiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, raksta Diena.

Jezga ar diferencētajām biļešu cenām sākās pēc Rīgas mēra Nila Ušakova pirmā paziņojuma pagājušā gada 24. septembrī, kam sekoja domes lēmums. Ap pašu Rīdzinieka karšu statusu vēl aizvien valda neskaidrība, jo Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sniegusi noraidošu atzinumu par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, un tie joprojām nav stājušies spēkā.

Viena no problēmām, kuras noskaidrošana Dienas žurnālistam prasīja ilgāku laiku, ir – cik ilgi būs derīgas biļetes, kuras patlaban, izmantojot atlaidi, pērk visi pasažieri neatkarīgi no deklarēšanās vietas. Sākotnēji Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis pieļāva, ka tad, ja pats tarifs netiks mainīts (tas arī šobrīd oficiāli ir 1,20 eiro, tikai netiek piemērots), biļetēm derīguma termiņš būs viens gads. Kad laikraksts šo jautājumu uzdeva Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājam Vadimam Baraņikam, arī viņš sākumā nevarēja atbildēt, tomēr pēcāk noskaidroja, ka «noteiktais pārejas periods ir vienu mēnesi pēc mobilitātes programmas beigām», tātad visu martu vēl varēs braukt par 60 centiem, pat ja nerīdziniekiem stāsies spēkā 1,20 eiro tarifs.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Rīgā ir apkopojusi informāciju studentiem, kuri uzsākuši vai plāno uzsākt studijas Apvienotajā Karalistē 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem – studentiem, kuri uzsākuši vai uzsāks studijas 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā, studiju maksa un pieeja studiju kredītam saglabājas līdzšinējā kārtībā. Šajā periodā mācību maksa ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem būs tāda pati kā Apvienotās Karalistes studentiem. Studiju maksa iepriekšējā līmenī saglabāsies visu studiju programmas laiku.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus Erasmus+ mācību mobilitātes aktivitāšu norisei gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās, Eiropas Savienības Padome un Parlaments 2019. gada 25. martā pieņēma ārkārtas pasākumu regulu (2019/499). Šī Regula nodrošina, ka tiem studentiem, kuri brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atradīsies ārzemēs Erasmus+ programmā, iesāktais mobilitātes periods netiks pārtraukts, ja tas nepārsniedz 12 mēnešus. Sīkāka informācija par regulu latviešu valodā atrodama Eiropas Komisijas mājaslapā.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” norāda, ka problēmas ar pārpildītajām maksas autostāvvietām Rīgas centrā nerada elektroauto, bet gan Rīgas domes pēdējo piecu gadu politika tās masveidā likvidēt.

Turklāt centra nepieejamība ar automašīnām ir sekmējusi situāciju, ka Rīgas centrs no “vieta biznesam” viedokļa izmirst, par ko norāda gan viesmīlības uzņēmumi un restorāni, gan arī tukšie tirdzniecības vietu skatlogi.

“Izrādās, ka pašvaldības politika piespiest cilvēkus pārsēsties no privāta transporta uz velosipēdiem un sabiedrisko transportu ir nesekmīga, bet sekas, ko maksā pati pašvaldība, nesamērīgi augstas. Ja turpināsies līdzšinējā politika, nesalāgojot visas intereses, tad būs jādomā atbalsta programmas, kā mākslīgi aizpildīt Rīgas centru ar uzņēmumiem, cilvēkiem, jo ar zaļajām zonām, riteņbraucēju joslām, kokiem podos stāvvietu vietās piepildīt to nevarēs. Citviet pasaulē galvaspilsētas centrs ir dārgākais un pieprasītākais biznesa rajons, bet Rīga pēdējā laikā izteikti zaudē savu pievilcību šajā vietā. Tā rezultātā sāk veidoties jauni aktīvā biznesa centri Rīgā un Pierīgā, galvenokārt, kur var ērti piebraukt un novietot transportlīdzekļus,” norāda Raitis Logins, finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Otrdien Ministru kabinets apstiprināja Apstiprināt 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu «Izaugsme un nodarbinātība».

Programmā būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda.

Kā skaidro Finanšu ministrija, Kohēzijas politikas (KP) fondu līdzfinansētie ieguldījumi līdz šim 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros ir radījuši būtisku stimulējošo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti un sagatavotā darbības programma nosaka to stratēģisku un efektīvu ieguldīšanu, lai nodrošinātu, ka pozitīvā ietekme uz ekonomisko attīstību palielinātos un saglabātos arī turpmākajos gados.

Turpmākai sekmīgai KP fondu ieviešanai kopumā pieejami 4,42 miljardi eiro (ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 miljonu eiro apjomā). KP fondu ieguldījumu plānošanai un īstenošanai sagatavota darbības programma, kurā apvienots KP fondu ieviešanai pieejamais finansējums, nodrošinot tematiski koncentrēta un savstarpēji papildinoša atbalsta sniegšanu identificētajām prioritārajām vajadzībām.

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Starptautiskajos reitingos daudzās pozīcijās Latvijas augstskolas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas māsām, cīņa par vietām ir spraiga, taču konkurence ir vērsta uz sadarbību.

Konkurence Baltijas mērogā ir veselīga, tā kalpo kā dzinulis un mudina turpināt investēt attīstībā un inovācijās, atzīst DB aptaujātie augstskolu vadītāji.

Times Higher Education reitingā augstāko novērtējumu starp Latvijas augstskolām ir guvusi Latvijas Universitāte (LU), ieņemot 801. līdz 1000. vietu, ierindojoties starp 5% pasaules labāko augstskolu. LU mērķis ir uzlabot vērtējumu reitingos par divsimt vietām. «Maksimālā programma varētu būt vieta TOP500, bet tā sasniegšanai nepieciešams palielināt zinātniskās publicēšanās intensitāti un kvalitāti, kā arī samazināt studentu skaitu uz vienu pasniedzēju. Lai to panāktu, nepieciešams finansējuma pieaugums gan studijām, gan zinātniskajai darbībai, gan starptautiskās sadarbības intensificēšana. Kopumā katru gadu LU rezultatīvie rādītāji reitingos uzlabojas, taču arī citas pasaules augstskolas uz vietas nestāv. It īpaši Ķīnā, kura Times Higher Education vērtējumā jau kļuvusi par zinātnes lielvalsti, līdzinoties ASV. Te vietā būtu atcerēties citātu no Lūisa Kerola Alises brīnumzemē: ja gribi palikt uz vietas, jāskrien ļoti ātri, ja gribi tikt uz priekšu – vēl ātrāk,» vērtē LU rektors Indriķis Muižnieks.