Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Šā gada 9 mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumā ir iesaistījušies 119 nodarbinātie, kas ir atraduši darbu vismaz 20 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, informē NVA.

Kurzemē nodarbināto reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumā iesaistīti 44, Latgalē - 36, Vidzemē - 22 un Zemgalē - 17 nodarbinātie. 94% reģionālās mobilitātes atbalsta saņēmēju izvēlas transporta izdevumu kompensāciju un tikai 6% - dzīvojamās telpas īres izdevumu apmaksu.

Ja iepriekšējos gados reģionālās mobilitātes atbalstam varēja pieteikties tikai komersantu nodarbinātās personas, tad šogad to var izdarīt arī tie nodarbinātie, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Darba ņēmējam, kurš vismaz divus mēnešus ir reģistrēts NVA kā bezdarbnieks un ir atradis darbu 20 vai vairāk kilometru attālumā no deklarētās dzīves vietas, jādodas uz savu NVA filiāli un jāiesniedz pieteikums mobilitātes atbalsta saņemšanai. Tas ir jāizdara 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas dienas. Savukārt vakancei, kurā tiks nodarbināts darba ņēmējs, vismaz nedēļu pirms darba attiecību uzsākšanas ir jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV/Vakanču portālā. Bezdarbnieks var pieteikties NVA filiālē personīgi, pa pastu vai elektroniski ar e-parakstu. Klientu ērtībām, iesnieguma paraugs finanšu atlīdzības saņemšanai atrodams arī NVA mājaslapā. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Par kolektīvajām atlaišanām ziņojuši vēl divi uzņēmumi, kamēr bezdarbnieku skaits pēdējo trīs dienu laikā pieaudzis par aptuveni 1011, kopumā sasniedzot 72 681, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija.

Līdz šim tika ziņots par kopumā 32 darba devēju paziņojumiem par kopumā 4702 darbinieku kolektīvajām atlaišanām, tomēr tagad vēl divi uzņēmumi ir pieteikuši savu darbinieku plānoto atbrīvošanu, tādējādi kopskaitā kolektīvajai atlaišanai pieteikti 4749 darbinieki.

Pēc NVA datiem, starp nozarēm, kurās plānotas kolektīvās atlaišanas, ir transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide un atpūta, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, mežsaimniecība, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) šī gada astoņos mēnešos par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu paziņojuši 22 uzņēmumi.

No tiem augustā par kolektīvo atlaišanu paziņojuši trīs darba devēji, kuru uzņēmumi darbojas transporta un uzglabāšanas, apstrādes rūpniecības un būvniecības jomā.

Kopumā šogad paziņots par 1548 darbinieku plānoto kolektīvo atbrīvošanu no darba, tostarp par 116 darbinieku plānoto atlaišanu paziņots augustā.

Lietuvā uzņēmumi aizvien vairāk masveidā atlaiž darbiniekus 

Lietuvas Nodarbinātības dienests šogad saņēmis 52 paziņojumus par masveida darbinieku atlaišanu...

Uzņēmumi, kas iesnieguši paziņojumus par darbinieku plānoto kolektīvo atlaišanu, pārstāv tādas darbības jomas kā apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, finanšu un apdrošināšanas darbības, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, izglītība, kā arī elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

Deviņi paziņojumi iesniegti NVA Rīgas reģionālajā filiālē, četri - NVA Daugavpils filiālē, trīs NVA pārvaldē, divi - NVA Cēsu filiālē, pa vienam - NVA Rēzeknes filiālē, Valmieras filiālē, Jēkabpils filiālē un Jelgavas filiālē.

NVA informē, ka no 1. līdz 12.septembrim darba devēju jauni paziņojumi par plānoto kolektīvo atlaišanu nav iesniegti.

Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk paziņojumu par kolektīvajām atlaišanām bija 2020.gadā, kad NVA saņēma 79 šādus paziņojumus. Pērn NVA tika iesniegti 32 darba devēju paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām.

Šodien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākas darba devēju pieteikumu pieņemšana dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus.

Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt ne vairāk kā 10 skolēnu darbu. NVA apmaksās veselības pārbaudes skolēniem, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Lai gan Covid-19 izplatībai noteikti bija negatīva ietekme uz darba tirgu, tas nebija apstājies nevienu brīdi, un šobrīd darba tirgū vērojama attīstība, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk pieauga bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits, norāda Simsone. Iztirzāti skaidrojot situāciju darba tirgū pēdējo trīs mēnešu laikā,

NVA direktore norāda, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām. Tagad, pēc NVA direktores paustā, situācija sāk stabilizēties, un jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits samazinās - ja aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, tad no 1. līdz 27.maijam - 7713.

2017. gada aprīļa sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 76 431 reģistrētais bezdarbnieks, bet aprīļa beigās – 71 705, informē NVA.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 4 726 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī, salīdzinājumā ar 2017. gada martu, samazinājies par 0,5% punktiem un aprīļa beigās bija 7,8%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī bija Rīgas reģionā – 4,9%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,7%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija 9%, Vidzemē – 8,4% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2017. gada aprīļa beigās: Rīgā – 4,6%, Valmierā – 4,6%, Jelgavā – 5,4%, Ventspilī – 6,2%, Jūrmalā – 6,5%, Jēkabpilī – 9,6%, Liepājā – 10,4%, Daugavpilī – 11,2%, Rēzeknē – 14,7%.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) nolēmusi neturpināt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi, tāpēc aģentūra noorganizējusi atkārtotu iepirkumu, kuru plānots pabeigt nākamnedēļ.

Uzņēmuma pienākums saskaņā ar līgumu bija piegādāt ne mazāk kā 30 kilometrus no kopējā apjoma 20.septembrī, ko 10.septembrī, parakstot līgumu, "Brief" apņēmās, skaidroja NVA pārstāve Vendija Pikše-Kučma.

20.septembrī neviena piegāde nav notikusi, tā vietā uzņēmuma pārstāvji jau trīs darbadienas pēc līguma noslēgšanas sāka būtiski mainīt gan piegādājamās preces tehniskos parametrus, gan sniedza pretrunīgu informāciju par dažādu citu līgumā neatrunātu un cenu aptaujā neapstiprinātu ražotāju iespējamiem piegāžu variantiem un laikiem.

Pilnai līguma izpildei jānotiek šodien, 24.septembrī, kad Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas noliktavās jābūt piegādātiem visiem 111 kilometriem noteikta tipa un tehniskās specifikācijas dzeloņstieples. Saskaņā ar 22.septembrī saņemtu uzņēmēja vēstuli, 27.septembrī tiek solīta 12 kilometru no līgumā noteiktās atšķirīgas un cita ražotāja dzeloņstieples piegāde, visu līgumā noteikto apjomu solot nodrošināt līdz šī gada 15.novembrim.

Lai atbalstītu bezdarbniekus, darba meklētājus un nodarbinātos, kuriem nepieciešams pilnveidot prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un uzņēmums “Google” arī šogad piedāvā iespēju bez maksas apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes.

Tiešsaistes mācības un profesionālo sertifikātu iegūšana notiks četrās izglītības programmās: "IT atbalsts", "Datu analīze", "Lietotāju pieredzes dizains", "Projektu vadība". Uzņēmuma “Google” atbalstītajās mācībās šogad plānots iesaistīt 350 darba meklētājus un nodarbinātos.

“Darba tirgus digitālā transformācija paātrinās aizvien straujāk, pieprasījums pēc digitālajām prasmēm novērojams pat vienkāršajās profesijās, tāpēc darba ņēmējam savas darbavietas saglabāšanai un veiksmīgas karjeras izveidei ir nepieciešams visa darba mūža garumā mācīties, profesionāli attīstīties, apgūt un pilnveidot darba tirgū pieprasītās kompetences un prasmes. Esmu gandarīta, ka mūsu sadarbība ar uzņēmumu “Google” turpinās, un klientiem arī šogad varam piedāvāt mūsdienīgas mācību iespējas digitālo prasmju apguvei,” komentē NVA direktore Evita Simsone.

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2016.gada decembra sākumā bija 75 348 bezdarbnieki, informē NVA.

2016.gada 11 mēnešos augstākais bezdarba līmenis bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet zemākais - septembrī un oktobrī, kad tas bija 7,9%, pirmo reizi pēc krīzes gadiem pazeminoties zem astoņiem procentiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, sākot ar novembri ir novērojams neliels bezdarba līmeņa pieaugums, tas saistīts arī ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas nozares kā būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Decembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8%.

Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2016.gada decembra sākumā 46,5% bezdarbnieku bija ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kas bija ieguvuši tikai vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai kuriem nebija pat pamatizglītības. Ar profesionālo izglītību bija reģistrēti 36,7%, bet ar augstāko izglītību 16,8% bezdarbnieku kopējā bezdarbnieku skaitā. 2016.gada decembra sākumā lielākās mērķa grupas bezdarbnieku kopskaitā bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,6%, kā arī ilgstošie bezdarbnieki – 29,9%. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, par 0,5 % punktiem ir pieaudzis bezdarbnieku vecumā 50 gadi un vairāk īpatsvars, taču samazinājums novērojams jauniešu bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku īpatsvarā. 2016.gada decembra sākumā NVA uzskaitē bija 5 941 jaunietis vecumā līdz 24 gadiem jeb 7,9% no bezdarbnieku kopskaita, kā arī 22 541 ilgstošais bezdarbnieks, kas ir 29,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem īstenošanai, informē NVA.

Pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei var iesniegt komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas).

Pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņems finansiālu atbalstu

Finanšu atbalstu bezdarbnieku nodarbināšanai nodrošina no 12 līdz 24 mēnešiem.

Ja darba devējs nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, NVA darba devējam nodrošina speciālu finanšu atbalstu.

Subsidētajās darba vietās nodarbina NVA reģistrētos bezdarbniekus, kuri bez darba ir ilgāk nekā gadu, bezdarbniekus vecumā virs 55 gadiem un bezdarbniekus ar invaliditāti.

Kopš šā gada marta sākuma Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki ir reģistrējušies 186 uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs bijušie darbinieki, informē NVA.

No tiem 10 jau ir atraduši darbu un, bezdarbnieka statusu zaudējot, tagad strādā tādās profesijās kā ražošanas iekārtas operators, metālapstrādes darbgaldu operators, lokmetinātājs, gatavās produkcijas piegriešanas operators, komplektēšanas kontrolieris, kravas automobiļa vadītājs un citās. Savukārt skaitliski visvairāk NVA Liepājas filiālē reģistrēto bezdarbnieku uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs bija strādājuši tādās profesijās kā operators (17), velmētājs (15), velmēšanas stāva operators (20), metāla griezējs (11), karstā metāla novācējs (11), atslēdznieks (10), remontatslēdznieks (10), elektromontieris (7). 14,5% bezdarbnieku ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem, 34,8% vecums ir no 40 līdz 50 gadiem, 50,6% bezdarbnieku vecums pārsniedz 50 gadus. 8,1% ir augstākā izglītība, 43% - profesionālā izglītība, bet vairāk nekā 48% - vispārējā vidējā vai pamatizglītība.

Saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatību, desmit uzņēmumi iesnieguši kolektīvās atlaišanas paziņojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kopumā par 1660 darbinieku plānotu atlaišanu, ziņo aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļā.

Atlaišanas paziņojumi saņemti no transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēm.

Tostarp par darbinieku atlaišanu ziņojuši arī uzņēmumi, kas darbojas ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī apstrādes rūpniecības jomās.

NVA apkopotie dati par pirmdienu liecina, ka valstī ir 59 104 bezdarbnieku, no kuriem 1047 reģistrēti pagājušajā nedēļā.

NVA ziņojumi liecina, ka kopš 18.marta uzņēmumu ziņotie kolektīvās atlaišanas darbinieku apmēri ir pieauguši par teju četrām reizēm.

Jau ziņots, ka 18.martā NVA bija saņēmusi piecu uzņēmumu paziņojumus par kopumā 429 līdz 454 darbinieku plānoto atlaišanu, savukārt 20.martā aģentūrā vēstīts jau kopumā par 699 līdz 724 darbinieku kolektīvo atlaišanu no astoņiem uzņēmumiem.

Lai paplašinātu sabiedrības informētību par nākotnes darba tirgus tendencēm un izglītības vajadzībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājušas interaktīvu darba tirgus prognožu platformu.

Platformā turpmāk apkopos aktuālo informāciju gan par esošo situāciju darba tirgū un NVA īstermiņa darbaspēka pieprasījuma prognozēm, gan par EM vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm.

NVA skaidro, ka prognožu platforma sniedz iespēju ikvienam interesentam - uzņēmējiem, izglītības iestādēm, jauniešiem, kuri tikai vēl domā par profesijas izvēli, un citiem - iespējami ērtā, pieejamā un interaktīvā veidā iepazīties ar sagaidāmo situācijas attīstību darba tirgū - nozaru attīstību, nākotnē pieprasītākām profesijām, izglītības vajadzībām.

Vietne var kalpot kā palīgs gan uzņēmējiem, pieņemot lēmumus par turpmākajām investīcijām cilvēkkapitālā, gan jauniešiem, izvēloties studiju virzienus, gan ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, lai saprastu, kāds nākotnē būs pieprasījums pēc viņu profesijām, un savlaicīgi pieņemtu lēmumu par savu zināšanu pilnveidošanu vai pārkvalifikāciju.

Otrdien, 20. decembrī, Ministru Kabineta sēdē par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori apstiprināta līdzšinējā direktora pienākumu izpildītāja Evita Simsone, informē Labklājības ministrija.

E.Simsone augstāko izglītību ieguvusi Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Viņai ir sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā. Savas profesionālās zināšanas viņa regulāri pilnveido, tai skaitā, apgūstot citu valstu labāko praksi un darbojoties Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā. E.Simsonei ir ilggadēja pieredze NVA, uzkrātas profesionālās zināšanas nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, kā arī augstu vērtējama darba pieredze kā NVA filiāles, tā arī NVA vadības līmenī. E.Simsone vadījusi NVA Cēsu filiāli, bijusi Filiāļu vadītāju padomes priekšsēdētāja, NVA direktores vietniece un direktora pienākumu izpildītāja. Tāpat E.Simsone darbojusies Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā un ir Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla valdes locekle.