Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!
Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!
No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).
Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.
Igauņu Rakvere Lihakombinaat piederošais Rīgas miesnieks pelmeņus ražo arī Lietuvas un Igaunijas tirgum, kur tie tiek tirgoti ar citiem zīmoliem - Rakvere pelmeenid Igaunijā un Klaipedas Maistas Ekstra koldūnai Lietuvā, Db.lv skaidroja uzņēmuma pārstāve Juliāna Juškeviča.
Pelmeņi veido aptuveni 15% no kopējā Rīgas miesnieks Jelgavas ražotnē sagatavotās produkcijas. Tāpat bez pelmeņiem Jelgavā tiek ražotas auksti un karsti kūpinātas desas, kūpināta gaļa, vārītās desas, cepamdesas, sardeles, cīsiņi un marinēta gaļa.
Šim saldētajam produktam ir zināma sezonalitāte – tos nedaudz vairāk ēd aukstajā sezonā, kad pelmeņus pērk par aptuveni 10 - 15% vairāk nekā gada siltajā laikā, zināja stāstīt J. Juškeviča.
Ražotne Jelgavā, kas iepriekš piederēja Jelgavas gaļas kombinātam, izbūvēta 2010. gadā un tās platība ir aptuveni 600 m2. Tolaik veiktās kopējās investīcijas uzņēmuma iegādē, jauno līniju iegādē, ražošanas modernizācijā u.c. veidoja apmēram četrus miljonus latu, turklāk lielākā daļa no investīcijām bija pelmeņu ceha izveidē. Pirms diviem gadiem cehs tika aprīkots ar jauniem sasaldēšanas tuneļiem, automātisko mīklas dozēšanas līniju un jaunu iepakošanas līniju.
Uzņēmuma Rīgas miesnieks aizsākumi meklējami 1922. gadā, kad Rīgā, Atlasa ielā, tiek ierīkota savienības Konsums desu darbnīca. Laika gaitā uzņēmums piedzīvojis gan nosaukumu, gan īpašnieku maiņas. 1993. gadā uzņēmums kļūst par akciju sabiedrību Rīgas miesnieks. Vēlāk tā akciju kontrolpaketi iegādājas Igaunijā lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat. Savukārt 75% tā akciju 1998. gadā nopirka Somijas koncerns HK Ruokatalo, kas ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Skandināvijā.
Rīgas miesnieka apgrozījums 2012. gadā veidoja vairāk nekā 25 milj. Ls, un gads tika noslēgts ar 248 tūkst. Ls zaudējumiem. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, uzņēmums Latvijas lielāko kompāniju TOP 500 ierindojas 190. vietā. A/s Rīgas miesnieks vienīgais valdes loceklis ir Igaunijas pilsonis Janeks Kalbins (Janek Kalbin), liecina Lursoft dati.
#1/67
Pilsētas pelmeņi ir visvairāk pirktie Rīgas miesnieka pelmeņi, turklāt Jelgavā ražo pelmeņus, kas ar dažādiem zīmoliem nonāk arī Lietuvas un Igaunijas tirgū.
#2/67
Katrs rīts sākas ar produktu degustācijām laboratorijā, kad iepriekšējā dienā saražoto izvērtē uzņēmuma komanda. Ja produkts neatbilst noteiktajai kvalitātei, tas netiek virzīts tālāk uz pārdošanu.
#3/67
Laboratorijā notiek ne vien degustācijas, bet arī citu kvalitātes rādītāju laboratoriska pārbaude, stāsta ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).
#4/67
Rīgas miesnieka pelmeņu ražotne Jelgavā tika uzbūvēta 2010. gadā, kad Rīgas Miesnieks iegādājas Jelgavas gaļas kombināta akciju kontrolpaketi. Apvienotajā ražotnē tika izveidotas jaunas produkcijas ražošanas un iesaiņošanas līnijas un uzbūvēts jauns pelmeņu ražošanas cehs. Ražotnes platība ir aptuveni 600 m2.
#5/67
A/a Rīgas miesnieks portfelī ir ap 270 produktiem, kas tiek pārdoti ar trīs zīmoliem - Rīgas miesnieks (gatavie produkti, svaigā un marinētā cūkgaļa), Jelgava (gatavie produkti, marinētā cūkgaļa) un Tallegg (vistas gaļas zīmols - svaigā, marinētā, kūpināta vista un uzkodas no cāļa gaļas).
#6/67
Rīgas miesniekā strādājošo darbadiena sākas, uzvelkot speciālu apģērbu, lai ievērotu higiēnas prasības, kuras pārtikas ražošanā tiek ievērotas sevišķi stingri, stāsta ražošanas vadītājs P. Dreimans. Pēc tam darbinieki dodas katrs uz savu darba iecirkni. Kopumā Rīgas miesniekā ir seši dažādu produktu veidu ražošanas iecirkņi, un pelmeņu cehs ir tikai viens no tiem. Pirms došanās telpās, kur notiek ražošana, jādezinficē rokas, bet speciāla iekārta «nopucē» arī kājas. Tad ražošanas apskate var sākties.
#7/67
Speciālā ražotnes saldētavā tiek uzglabāta lielākoties no Rīgas miesnieka mātes uzņēmuma Rakvere Lihakombinaat nākusi gaļa. No Igaunijas nāk aptuveni 90 - 95% no visas Rīgas miesniekā izmantotās gaļas.
#8/67
Igaunijā atrodas arī Rakvere Lihakombinaat cūku kautuve, līdz ar to uzņēmums pats pilnībā var kontrolēt gaļas kvalitāti.
#11/67
Pilsētas pelmeņu ražošana notiek, izmantojot gaļu, kas glabājas šajā noliktavā. Pirms samalšanas gaļa tiek glabāta šeit, lai to varētu izmantot ražošanai no rīta.
#12/67
Pelmeņu ražošanā tiek izmantots, piemēram, cūkas pakaļējais šķiņķis un lāpstiņa, Db.lv stāstīja Rīgas miesnieka tehnologs Aleksejs Šašins.
#14/67
No noliktavas speciālā konteinerī gaļa tiek nogādāta telpās, kur notiks tās svēršana, samalšana un garšvielu pievienošana jeb pelmeņu pildījuma sagatavošana atbilstoši to receptei.
#15/67
Gaļa tiek likta citā konteinerī uz svariem, līdzīgi kā to dara saimnieces virtuvē. Šeit atšķiras vien apjomi - laikā, kad ražotnē viesojās Db.lv, tika sagatavoti vairāk nekā simts kilogrami pelmeņu gaļas.
#16/67
Pelmeņu receptūrā 70% no kopējās gaļas masas veido liesā gaļa, bet 30% - treknā gaļa.
#18/67
Ražotnes darbnieks, liekot gaļu speciālajā konteinerī, ar kuru izejviela tiks nogādāta malšanas iekārtā, seko līdzi gaļas svaram.
#19/67
«Nereti cilvēki domā, ka labāko garšu dod liesā gaļa, bet patiesībā ir gluži otrādi - garšu nodrošina tieši tauki,» stāstīja P. Dreimans. «Pelmeņu gaļas masā treknumu var salīdzināt ar cukuru kafijai,» joko Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs.
#20/67
Gaļa tiek samalta šajā iekārtā. Tepat tiek samaisītas arī visas pelmeņu gaļas masas sastāvdaļas.
#21/67
Gan liesā, gan treknā gaļa tiek likta iekšā malšanas iekārtā.
#23/67
Gaļa tiek samalta un nonāk mikserī, kur tai tiek pievienotas dažādas sastāvdaļas.
#25/67
Maisītājā gaļas masai tiek pievienotas klāt garšvielas, kuras iegādātas Eiropas Savienības valstīs, lielākoties Vācijā.
#26/67
Tāpat pelmeņu gaļas masai maisītājā tiek pievienots ledus vai ūdens, un tas ir nepieciešams, lai kopā saturētu gaļas masu, skaidro uzņēmuma tehnologs Aleksejs Šašins.
#27/67
Tāpat pelmeņu pildījumam klāt tiek likta arī soja, kas veido 3% no kopējās pelmeņu gaļas masas. Arī tā nepieciešama kā «līme», kas masu labāk satur kopā, skaidroja ražošanas vadītājs.
#32/67
Tad, kad ir gatava gaļas masa, to var nogādāt darbam nākamajā iekārtā - gaļas «ietīšanai» mīklā jeb pelmeņu formēšanas iecirknī.
#33/67
Gan mīklas sagatavošanu, gan gaļas «ietīšanu» jeb pelmeņu formēšanu tajā paveic viena iekārta.
#37/67
Tā kā lielāka daļa no procesiem pelmeņu ražošanā ir automatizēti, pelmeņu cehā strādā deviņi cilvēki, ja darbs norit divās maiņās. Dažām iekārtām nepieciešams vien viena cilvēka darbs, citām - vairāku cilvēku uzraudzība un palīdzība.
#38/67
Mīkla tiek izrullēta, lai to varētu izmantot pelmeņu formēšanai.
#40/67
Gaļas masa un mīkla iekārtā satiekas šeit, un tad gaļa tiek «ietīta» formā, kas uzņēmumā nodēvēta par «lakatiņu». Piemēram, cepampelmeņi tiek veidoti «mēnestiņa» formā.
#41/67
Pelmeņu sezona nosacīti ir ziema un citi gada aukstie mēneši, kad to pārdošanas apjomi pieaug vidēji par 10% - 15%.
#47/67
Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs P. Dreimans atzīst, ka viņa mīļākie pelmeņi ir «Garšīgie cepampelmeņi».
#48/67
P. Dreimans, kurš pārtikas ražošanā darbojas divdesmit gadus, norāda, ka pelmeņu ražosanā viens no sarežģītākajiem posmiem ir gaļas ietīšana mīklā jeb pelmeņu formēšana. Dažkārt mīkla var kārtīgi neaizlipt, citreiz iespējams kāds brāķēts pelmenis, ko tad darbiniekiem jānoņem no līnijas.
#50/67
Tā kā lielāka daļa no ražošanas procesiem ir automatizēti, pie pilnas noslodzes pelmeņu cehā strādā deviņi cilvēki.
#51/67
Pēc tam, kad gaļa «ietērpta» mīklā, pelmeņi tiek sasaldēti. Attēlā redzama saldēšanas iekārta. Pelmeņu sasaldēšanas tunelī pelmeņi nonāk pēc formēšanas, un tur tiek sasaldēti -20 grādu pēc Celsja temperatūrā 18-20 minušu laikā. Tad tie nonāk uz pakošanas līnijas.
#52/67
Kad pelmeņi ir sasaldēti līdz noteiktai temperatūrai, tie tiek padoti iepakošanas līnijai, kas atrodas citā telpā. Vienā stundā šī iekārta var sapakot 400 kilogramus pelmeņu.
#53/67
Pārsvarā šī iepakošanas iekārta tiek izmantota piecas dienas nedēļā, stāstīja P. Dreimans. Ar šīs iekārtas palīdzību fasēti tiek ne vien pelmeņi, bet arī, piemēram, gaļas bumbiņas un gaļa hamburgeriem.
#55/67
Pārsvarā vienlaikus tiek darbinātas abas iepakošanas līnijas, kas atrodas šajā cehā, taču pirmās divas janvāra nedēļas parasti ir klusākas un ražošana nav tik ļoti noslogota, stāstīja P. Dreimans. Viena iekārta ir paredzēta iepakošanai plēvē (maisos), otrā – iepakošanai kartona kastītēs.
#56/67
Nākamais solis ir Pilsētas pelmeņu iepakošana. Pelmeņu iepakojums tiek iegādāts no vairākiem ražotājiem no Latvijas un Igaunijas.
#57/67
Pelmeņu paka pa transporta lentas nāk uz pakošanu. Tāpat uz katras pelmeņu pakas ir lasāms to sastāvs.
#58/67
Uz katras pelmeņu pakas ar termoprinteri tiek uzdrukāts derīguma termiņš.
#60/67
Strādājot divās maiņās, vienā mēnesī var saražot līdz simts tonnām pelmeņu.
#61/67
Viens no iepakošanas pēdējiem posmiem ir pakas svara kontrole. Šiem pilsētas pelmeņiem jāsver vienu kilogramu.