Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Pieaugot Visu svēto dienas jeb Helovīna (Halloween) popularitātei arī Latvijā labu laiku pirms svētkiem veikalu plauktos iegulst spokainas maskas un cita veida atribūtika, savukārt izklaides vietās tiek organizēti tematiski pasākumi. Tomēr, kā atklājās Lursoft veiktā pētījumā, Latvijas uzņēmēji nesteidz dibināt firmas, kuru nosaukums ietvertu vārdu Helovīns, toties ir reģistrēti tādi skanīgi nosaukumi kā Melnais Pēteris un Spoks.

Latvijā nav reģistrēts neviens uzņēmums vai organizācija, kuru nosaukumā būtu vārds Halloween, liecina Lursoft apkopotie dati. Tādēļ, ņemot vērā pēdējos gados arī Latvijā nokļuvušo amerikāņu tradīciju - bērniem izjokot apkārtējo namu kaimiņus, Lursoft apkopoja datus par uzņēmumiem, kuru nosaukumā ietverts vārds «joks». Izrādījās, ka Latvijā ir reģistrēts tikai viens uzņēmums, kura nosaukumā ir šis vārds – V. Pētersona firma Joks, kas atrodas Amatas novadā un reģistrēta 1994. gadā, kā arī viens komersants, kura nosaukumā šis vārds minēts daudzskaitlī – I. Mortuļevas individuālais uzņēmums Joki, kura juridiskā adrese reģistrēta Limbažos.

Tūrisma sezonā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi a/s Latvijas balzams (LB) veikalos Vecrīgā pieauguši par 30%- 40%.

Visvairāk šo tradīcijām bagāto dzērienu iecienījuši tieši tūristi no Krievijas, informē a/s Latvijas balzama zīmolu direktors Valters Kaže. A/s Latvijas balzams aprēķini liecina, ka pieaugot tūristu plūsmai, palielinās arī Rīgas Melnais balzams pārdošanas apjomi, kas īpaši labi redzams LB veikalos Vecrīgā un Jūrmalā. Piemēram, jauno izpildītāju konkursa Jaunais Vilnis un tā viesu no kaimiņzemes lielā skaita iespaidā Rīgas Melnā balzama pārdošanas apjomi Jūrmalas un Vecrīgas veikalos ik gadu jūlijā pat pārsniedz gadu mijas pārdošanas apjomus.

To, ka Latvijas vizītkarte numur viens ir tieši Rīgas Melnais balzams, apliecina arī Krievijas tūrisma industrijas apvienības autobusu komisijas savu ceļotāju vidū veiktā un starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2012 prezentētā aptauja. Rīgas Melnā balzama eksporta pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug, pret pagājušo gadu +30%, šogad jau sasniedzot 30% no kopējā pārdošanas apjoma.

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Šā gada novembris bijis nozīmīgs mēnesis zīmolam «Rīgas Melnais Balzams», uzsākot aktīvu ASV tirgus iekarošanu. Līdz ar oficiālu zīmola prezentācijas pasākumu pasaules bārmeņu mekā Ņujorkā «Amber Beverage Group» atklāja balzama ceļu pie ASV patērētājiem, informē zīmola «Rīgas Melnais Balzams» globālais vadītājs Māris Kalniņš.

Tirgus apgūšana sākta Ņujorkas štatā, kam sekos aktīva iepazīstināšana ar «Rīgas Melno Balzamu» Teksasā, Floridā, San Francisko un Ilinoisā 2018. gadā. «Tuvākās piecgades laikā esam gatavi kļūt par TOP5 premium zīmolu pārstāvētajā kategorijā – zālīšu uzlējumi un liķieri. Lai to sasniegtu, līdzīgi kā citās valstīs, primāro fokusu liksim uz bārmeņu kopienu, miksoloģijas trendu jeb daudzveidīgajām balzama izmantošanas iespējām kokteiļos, kā arī HoReCa segmentu kopumā,» informē zīmola direktors.

«Ņujorkā visi zina, ka Kristaps Porziņģis nāk no Latvijas. Mēs gribam un esam apņēmības pilni panākt, ka numur divi atpazīstamības ziņā ir »Rīgas Melnais Balzams«,» stāsta «Rīgas Melnais Balzams» globālais zīmola direktors Māris Kalniņš.

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Tā sauktais melnais PR ne vienmēr ir tik melns, bet, lai no tā izsargātos, eksperti iesaka tikai vienas zāles.

Nav patīkami, ja tā vietā, lai sabiedrībai stāstītu par saviem jaunumiem un panākumiem, ir jāmēģina atvairīt konkurentu vai citu nelabvēļu apvainojumi un nomelnojumi – tā sauktais melnais PR. Tomēr ir uzņēmumi un cilvēki, no kuriem viss negatīvais pazūd gluži kā netīrumi no teflona. Kā kļūt par šādu kompāniju? Eksperti atzīst – ar saviem vārdiem un darbiem nodrošinot nevainojamu reputāciju.

Nekļūt par vēršiem

Uzņēmuma reputācija neveidojas, tikai pateicoties pareizai komunikācijai, bet galvenokārt tieši pateicoties pareizai uzvedībai – galu galā darbi runā labāk par vārdiem. Savukārt tie uzņēmumi, kuru teiktais ir pretējs praksei, kļūst par ļoti viegliem uzbrukuma mērķiem. «Ja kompānija, piemēram, rīkojas agresīvi, bet likumīgi un konvencionāli, to nav iespējams tik viegli kompromitēt. Pat ja būs mēģinājumi, uzņēmuma rīcībā būs plašs arsenāls savai publiskai aizstāvībai. Uzbrukuma gadījumā sākumā var nebūt viegli, bet situāciju iespējams atrisināt. Ilgtermiņā veidota sabiedrības uzticība ir tas, kas palīdzēs pirmajā brīdī pat bez jebkādiem argumentiem,» norāda Hill + Knowlton Strategies valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands.

Par godu Latvijas valsts simtgadei laista klajā jauna «Rīgas Melnais Balzams» sērija, kuras dizains veidots kā stāsts par šā brīža un nākotnes Latviju. Plānots saražot tikai 125 tūkstošus šī alkoholiskā dzēriena vienību.

Šis produkts primāri ir paredzēts pašmāju tirgum, kā arī «duty-free» tirdzniecības vietām.

Māris Kalniņš, «Rīgas Melnais Balzams» globālais zīmola direktors, stāsta, ka Latvijas valsts simtgadei veltīto «Rīgas Melno Balzamu» rotā vairāki Latvijai raksturīgi simboli – ozols, tautumeita, Daugava, trīs zvaignes un citi elementi.

«Zelta drukā ieturētais pudeles dizains ataino stāstu par Latviju – par latviešu tautas spēcīgajām saknēm, par savstarpējo vienotību un kopējo valsts attīstību,» skaidro M. Kalniņš.

«Paredzam, ka pircēju interese par produktu būs augsta un tas pārdošanā neatradīsies ilgu laiku,» pauž zīmola direktors.

Limited edition «Rīgas Melnais Balzams» plaukta cena būs līdzīga vai mazliet augstāka, viņš atzīst.

Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Apvienojoties kosmētikas un ekoloģisko produktu ražotājam Seal un zīmolam Rīgas Melnais Balzams, radīta kosmētikas līnija, kuras produktu sastāvā izmantoti tie paši augi, kas dzēriena receptūrā. Projekta investīcijas uzņēmumā neatklāj, vien norādot, ka tās ir vienas no lielākajām jaunu produktu kategorijā ne tika šā gada laikā, bet arī pēdējos trīs gados kopumā.

«Ar jaunās līnijas izveidi speram soli tālāk un plānojam apgūt jaunu tirgus segmentu, kā arī spēcināt mūsu klātbūtni kosmētikas tirgū. Esam pateicīgi zīmolam Rīgas Melnais Balzams par drosmi un atsaucību, īstenojot vēl nebijušu sadarbības projektu Latvijā,» stāsta Seal valdes locekle Baiba Megre.

«Pasaules pieredze un citu lielo alkoholisko zīmolu prakse apliecina tendenci dažādot veidus, kā zīmols sasniedz savu patērētāju. Esam pieņēmuši lēmumu savus patērētājus satikt ne tikai alkohola nozarē, bet arī ārpus tās - kosmētikas nozarē,» teic Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola vadītājs Māris Kalniņš.

Arī citi starptautiski atpazīstami alkohola zīmoli kā, piemēram, degvīns 42 below, viskijs Jack Daniels un prosecco Rosé ir īstenojuši līdzīgu praksi, paplašinot savu darbību ārpus dzērienu nozares un pievēršoties tieši skaistumkopšanas nozarei. Tā, piemēram, arī pasaulē plaši atzītais zīmols Calsberg sadarbībā ar dāņu kosmētikas ražotāju Urtegaarden pirms diviem gadiem izveidoja īpašu sejas un ādas kopšanas līdzekļu līniju vīriešiem. Arī šo produktu sastāvā tika izmantotas to līdzīgās sastāvdaļas - mieži, apiņi un raugs - līdzīgi kā Rīgas Melnā Balzama un Seal gadījumā - zālītes.

Gadu mijā LB veikalos pieprasītākie dzērieni bijuši Rīgas šampanietis, Rīgas Melnais balzams un degvīns 3 Graudu, liecina uzņēmuma apkopotie dati.

Decembrī Rīgas šampanieša pārdošanas rādītāji Latvijas balzams (LB) specializētajos veikalos auguši par 500%, šim dzērienam jau tradicionāli kļūstot par populārāko produktu gadu mijā.

Kopumā aizvadītajā gadā LB veikalos pieprasītākie produkti bijuši alkoholiskie kokteiļi Dins un Džins ar toniku, Rīgas melnais balzams, Rīgas Melnais balzams ar upeņu garšu un Rīgas šampanietis oriģinālais. Savukārt pārdotākie degvīni bijuši 3 Graudu un Latvijas oriģinālais.

Uzņēmums skaidro, ka Latvijā Rīgas šampanietis ir viens no neatņemamiem svētku simboliem un arī 2012. gads nav bijis izņēmums – pieprasījums pēc pašmāju dzirkstošā vīna ir palielinājies piecas reizes. Gada griezumā Rīgas šampanietis bijis viens no pieciem pieprasītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem no LB veikalu sortimenta. Tāpat pērn patērētāji atzinīgi novērtējuši Rīgas Jubilejas dzirkstošo vīnu, kas tika saražots limitētā daudzumā, atzīmējot 60 gadu dzirkstošo vīnu ražošanas tradīcijas Latvijā, sacīja Latvijas balzams veikalu īpašnieka SIA Bravo valdes priekšsēdētājs Pāvels Fiļipovs.

Latvijas dzērienu ražotājs Latvijas balzams (LB) grasās paplašināties ASV tirgū un «īstenot tālejošus uzņēmuma eksporta plānus», pavēstījis LB valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš–Āboliņš.

Par šādu lēmumu paziņots pēc balvu saņemšanas ASV dzērienu nozares konkursos. Kopumā konkursā Sanfrancisko «World Spirits Competition 2014» un Lasvegasā «Wine & Spirits Wholesalers America» LB saņēma deviņas medaļas. Apbalvojumus saņēma Rīgas Melnais balzams, Rīgas Melnais balzams Element, Riga Black Vodka, Balzams ar upeņu garšu, kafijas liķieris Moka.

«Dalība Lasvegasas izstādē ir vērtīga ne tikai ar piecām atvestajām medaļām, bet arī ar vairākiem jauniem sadarbības projektiem, darbs pie kuriem jau ir aizsākts,» pauda G. Āboltiņš–Āboliņš.

Pašlaik ASV veido 2% no LB kopējā tiešā eksporta portfeļa. Uz ASV jau tiek eksportēts Rīgas Melnais balzams un Balzams ar upeņu garšu.«Mūsu ambīcija ir tuvāko gadu laikā šo īpatsvaru vairākkārtīgi palielināt,» pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Ar pirmajiem radošajiem mēģinājumiem izstrādāt Rīgas Melnā balzama 260 gadu jubilejas svētku etiķeti piektdien atklāts jubilejas etiķetes dizaina konkurss. Konkursa atklāšanā vairāki ar modi un dizainu saistīti cilvēki izmēģināja spēkus jaunas etiķetes un balzama kokteiļu veidošanā.

«Gatavojoties svētkiem, katrs no mums – gan liels, gan mazs, uzvelk labākās un skaistākās drānas. Arī Rīgas Melnais balzams par godu 260 gadu jubilejai vēlas sapucēties, tādēļ aicinām dizaina speciālistus piedalīties konkursā un izstrādāt jaunu jubilejas etiķetes dizainu,» stāstīja Latvijas balzama zīmolu vadītājs Valters Kaže.

Aizvadītajā gadā par stilīgāko televīzijas raidījumu vadītāju atzītā Ketija Dombrovska uzskata, ka arī nezūdošām vērtībām, kāda ir Rīgas Melnais balzams, ir jāmainās līdzi laikam un ir jāievieš kas jauns. Košs un drosmīgs jubilejas pudeles dizains varētu iepriecēt gan balzama mīļotājus, gan retu pudeļu kolekcionārus.

Latvijas alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams ieguvis 8 medaļas Ķīnā notiekošajā starptautiskajā dzērienu konkursā China Wine & Spirits Awards Best Value 2014.

Kā norāda uzņēmumā, tas AS Latvijas balzams ļaus veiksmīgāk īstenot savus eksporta plānus Āzijas tirgū.

Dubultzeltu ieguvuši divi dzērieni - Rīgas Melnais balzams un Rīgas Melnais balzams Element; zelta medaļu - Moka kafijas liķieris oriģinālais un Moka ar lazdu riekstu garšu. Ar sudraba medaļu novērtēti - Moka ar ķiršu garšu un Moka ar trifeļu garšu, kā arī Rīgas Melnais balzams ar upeņu garšu. Bronza tikusi degvīnam Riga Black Vodka.

AS Latvijas balzams Ķīnu definējis kā vienu no stratēģiski nozīmīgākajiem eksporta tirgiem tuvāko gadu laikā.

Nereti dzirdēts, ka 13. mēneša datums, kurš iekrīt piektdienā, ir īpaši neveiksmīga diena, kad notiek vairāk nelaimju kā citkārt, tomēr Lursoft statistika liecina, ka Latvijas jaunie uzņēmēji nav māņticīgi un nevairās no šā datuma, lai dibinātu jaunas kompānijas.

Iepriekšējā reize, kad 13. datums sakrita ar piektdienu, bija pērnā gada maijā. Dati liecina, ka 13. maijā tika dibināts 71 jauns komersants, līdz ar to nav pamata teikt, ka jaunie uzņēmēji censtos izvairīties no 13. datuma.

Salīdzinot 2010. un 2011.gada rādītājus, redzams, ka aizpērn gada pirmajos mēnešos jaunie uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā tā paša gada nogalē vai 2011. gadā. Jāsaka gan, ka šī situācija saistāma ne tik daudz ar māņticīgajiem mēneša datumiem, cik ar izmaiņām likumdošanā, kas paredzēja, ka sākot ar 2010.gada 1.maiju var reģistrēt arī mazkapitāla SIA ar 1 lata pamatkapitālu. Vēl pirmajos mēnešos pēc jaunā regulējuma ieviešanas jaunie uzņēmēji uz mazkapitāla bija piesardzīgi, savukārt jau ar katru nākamo mēnesi mazkapitāla SIA tika reģistrētas aizvien vairāk.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ekonomiskā situācija pasaulē vedina domāt, ka pēdējās nedēļas naftas cenu pieaugums sevi būs iztukšojis, raizes sagādā arī pārprodukcija globālajā tautsaimniecībā

Neraugoties uz visai pesimistiskajām prognozēm par situācijas attīstību pasaules naftas tirgū, februāris nāca ar kardinālām pārmaiņām, kuru ietvaros melnā zelta cena piedzīvoja visai strauju kāpumu.

Kopš 11. februāra Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir palielinājusies apmēram par trešdaļu un pēdējās dienās svārstās ap 40 dolāru par barelu atzīmi. Tik strauju cenas pieaugumu būtu visai pagrūti dēvēt tikai par tehnisku korekciju un, raugoties no šāda viedokļa, būtu pamats uzskatīt, ka melnais zelts ir atgriezies pie cenas izaugsmes.

Tomēr ir visai daudz apsvērumu, kuri vedina domāt, ka pēc šī pieauguma tirgus atkal piedzīvos negatīvu korekciju un arī ilgtermiņā cenas pieaugums, ja arī notiks, būs visai lēzens.