Pēc Bonus - malus riska klašu pārskatīšanas šī gada 15. septembrī bonus jeb pazemināta riska klasēs atrodas 77.4% transportlīdzekļu un to īpašnieku, malus jeb paaugstināta riska klasēs – 3.5% transportlīdzekļu un to īpašnieku, bet sākumklasē jeb 6.riska klasē – 19.1% transportlīdzekļu un to īpašnieku.

Šogad, saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, pirmo reizi sasniegta augstākā iespējamā Bonus-malus sistēmas 17. riska klase, kuru ieguvuši 3.5% jeb vairāk nekā 23 tūkst. transportlīdzekļu un to īpašnieki.

Visvairāk ceļu satiksmes negadījumi izraisīti ar tiem transportlīdzekļiem, kas jau atrodas zemākajās sistēmas klasēs. Savukārt augstāko bonus klašu īpašnieki procentuāli gada laikā izraisa ievērojami mazāk negadījumus.

"Visvairāk iebildumus pret sistēmu saņemam tieši no malus klases transportlīdzekļu īpašniekiem, kuriem par OCTA ir jāmaksā trīs četras reizes vairāk nekā tiem īpašniekiem, kuru transportlīdzeklis atrodas augstākajās sistēmas klasēs. Mūsuprāt, Bonus – malus risku izvērtēšanas sistēma sevi jau attaisnojusi, jo likusi transportlīdzekļu īpašniekiem atbildīgāk izturēties pret pārgalvīgu braukšanu un to, kam uzticēt savu auto," tā Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

"Šobrīd nekas neliecina, ka nākošgad inflācija pierims un neturpināsies remontdarbu izmaksu sadārdzinājums. Šie abi faktori vistiešākajā veidā ietekmē OCTA polišu cenas, jo apdrošinātājiem jārēķinās ar pastāvīgu zaudējumu atlīdzību cietušajiem izmaksu pieaugumu," norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Šobrīd Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā OCTA polišu cenām. Salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm atšķirība var sasniegt pat 10 reižu. Latvijā ir vienas no zemākajām cenām, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Lielā mērā to veicinājusi salīdzinoši sīvā apdrošinātāju konkurence, skaidro J. Stengrevics.

Viņš stāstīja, ka polišu cenu sadārdzinājumu, tāpat kā iepriekš, sekmējusi straujā inflācija: "Tās ietekmē būtiski palielinās ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu remontdarbu izmaksas, kas sadārdzina zaudējumu atlīdzības. Šogad deviņos mēnešos vien piekritušo atlīdzību pieaugums ir bijis 45%. Turklāt jāņem vērā fakts, ka aptuveni 92% no atlīdzībām veido transportlīdzekļu bojājumu un bojāejas atlīdzināšana. Pašlaik vidējā zaudējumu atlīdzības izmaksa par vienu ceļu satiksmes negadījumu jau pārsniedz 600 latu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Autovadītāji savas transportlīdzekļa vadīšanas prasmes vērtē vislabāk, kad meteoroloģiskie un ceļa apstākļi ir labi, taču negadījumu analīze parāda, ka tieši šādos apstākļos notiek visvairāk smago negadījumu, liecina Valsts policijas veiktais pētījums par ceļu satiksmes negadījumu riska faktoriem.

Īpaši izcēlušies vasaras mēneši jūnijs un jūlijs, kad smago negadījumu skaits no kopējā skaita gadā veido 32%. Smago negadījumu skaita pieaugums arī novērots līdz ar rudens iestāšanos, īpaši oktobrī un novembrī.

Tāpat dati rāda, ka 82% gadījumu smagas autoavārijas izraisījuši vīrieši, 36% no tiem vecumā līdz 29 gadiem. Pētot notikušo smago negadījumu apstākļus, protams, būtiska loma iezīmējas ātruma pārsniegšanai vai nepareizi izvēlētam ātrumam, kas fiksēts 40% gadījumu, savukārt alkohola reibums konstatēts 20% smago ceļu satiksmes negadījumu.

Runājot par iemesliem, var minēt, ka 32% ceļu satiksmes negadījumu izraisīti aiz neuzmanības, tai seko nogurums -16%, bet 11% gadījumu vainojams reibums un domas par citām lietām. Jāmin, ka 4% autovadītāja uzmanību novērsis bērns.

Pērn bija apdrošināti ap 72 tūkstoši kravas transportlīdzekļu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

2013. gadā kravas transportlīdzekļi izraisīja vairāk nekā 6400 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg), kas proporcionāli reģistrēto automašīnu skaitam ir divas reizes biežāk nekā CSNg, kurus izraisījuši vieglie spēkrati.

No tiem 4645 ir izraisīti Latvijā un 1766 – ārvalstīs.

Analizējot pēdējo piecu gadu statistiku, vērojams, ka kravas transportlīdzekļu izraisīto CSNg skaits ar katru gadu palielinās. Ja 2009. gadā tie bija vairāk nekā 4600, tad 2013. gadā, tie jau ir vairāk nekā 6400, norāda LTAB.

Pērnajā gadā par kravas transportlīdzekļu izraisītajiem negadījumiem ir pieņemti 7 tūkstoši lēmumu par kopējo summu 10 miljoni eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2012. gada gadā. Savukārt par vieglo transportlīdzekļu izraisītajiem negadījumiem, pērnajā gadā ir pieņemti vairāk nekā 30 tūkstoši lēmumu par kopējo atlīdzības summu gandrīz 24 miljoni eiro. Arī vidējās atlīdzības apmērs par kravas transportlīdzekļu izraisītiem negadījumiem ir gandrīz 2 reizes augstāks nekā vieglo transportlīdzekļu, kas apliecina, ka kravas transportlīdzekļu vadītāji ir ļoti riskanti autovadītāji ar augstu negadījuma izraisīšanas iespējamības pakāpi.

Statistika liecina, ka kravas pārvadātāji ir vieni no bīstamākajiem ceļu satiksmē.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, pērn divpadsmit mēnešos par kravas transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem apdrošinātāji cietušajiem atlīdzinājuši zaudējumus 9,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 1,8 miljoniem latu jeb 23% vairāk nekā līdzīgā periodā iepriekšējā gadā. Vidējā izmaksātā zaudējumu atlīdzība gada laikā pieaugusi par 202 latiem, sasniedzot 1 096 latus, kas ir par 48,3% vairāk, nekā vieglajiem automobiļiem. Salīdzinoši vidējā izmaksa par vieglo a/m izraisītajiem zaudējumiem ir 739 lati.

Ņemot vērā dažādus risku izvērtēšanas parametrus, kravas transportlīdzekļi apdrošinātāju skatījumā ir vieni no bīstamākajiem ceļu satiksmē, jo to izraisīto negadījumu radīto zaudējumu apjomi ir daudzreiz vērienīgāki nekā vieglo automašīnu.

Par 58% sarucis šogad pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu ārvalstīs izraisīto negadījumu skaits, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Tai pat laikā kopējā atlīdzību summa par negadījumiem ārvalstīs, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies tikai par 19%,veidojot 2.2 miljonus latu. Ārvalstīs šī gada sešos mēnešos mūsu iedzīvotāji visvairāk izraisījuši negadījumus Vācijā, Lietuvā, Polijā un Igaunijā.

Līdz šim lielākā saņemtā zaudējumu prasība ir gandrīz 6 milj. eiro par negadījumu, kas noticis 2007. gadā Īrijā ar Latvijā reģistrētu transportlīdzekli. Negadījumā nopietni cieta 2 transportlīdzekļa pasažieri un vadītājs. Zaudējumu apmēru veido gan ārstēšanās un rehabilitācijas izmaksas, gan invaliditātes pabalsti, kā arī morālās kompensācijas un juridiskie pakalpojumi.

Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Zaļās Kartes dalībvalsti. Šo desmit gadu laikā Latvijas apdrošinātāji par mūsu valstī reģistrētu transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem Zaļās Kartes dalībvalstīs izmaksājuši vairāk nekā 5 miljoni latu.

Ievērojamas summas rezervētas apdrošināšanas gadījumiem, kuri jau notikuši, bet izmaksa vēl nav veikta. Piederība šai sistēmai ļauj Latvijas iedzīvotājiem justies pasargātiem par izraisītu ceļu satiksmes negadījumu citās dalībvalstīs, jo zaudējumus cietušajiem nav jāatlīdzina no savas kabatas, bet tos sedz apdrošinātājs.

Būtisks ieguvums autovadītājiem ir vienota kārtība polises iegādē dodoties uz Zaļās Kartes dalībvalstīm, kuras nepieder Eiropas ekonomiskajai zonai – starptautisko OCTA var iegādāties tepat Latvijā pie mūsu apdrošinātājiem.

"Zaļā Karte ir starptautisks obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, kas ir derīgs visās sistēmas dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka, ja mūsu iedzīvotāji ir atbildīgi par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu kādā no šīm dalībvalstīm, tad zaudējumus cietušajiem sedz apdrošinātājs. Citādāk šie zaudējumi būtu jāsedz no savas kabatas. Tā piemēram, šobrīd vidējā zaudējumu atlīdzība, ko apdrošinātāji izmaksā par Latvijā notikušu negadījumu ir aptuveni 757 latu, bet par ārvalstīs notikušu – gandrīz trīs reizes vairāk aptuveni 2000 latu," skaidro Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs.

Šogad septiņos mēnešos par braukšanu bez OCTA sodīti gandrīz 7 tūkstoši autovadītāji.

Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati, ik gadu ceļu satiksmē piedalās apmēram 2% transportlīdzekļu, kuriem nav OCTA. Piedalīšanās ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kuram nav OCTA, ir administratīvs pārkāpums, par kuru saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta 24. punktu transportlīdzekļa vadītājam tiek uzlikts naudas sods. Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšanas esamību Ceļu Policija pārbauda katrā transportlīdzekļa apturēšanas gadījumā. Ceļu satiksmē piedalās apmēram 2% transportlīdzekļu bez OCTA. Tā secināts, ņemot vērā neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvaru uz kopējo negadījumu fona.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Ziemas periodā sezonāla rakstura negadījumu dēļ vairākos apdrošināšanas veidos ik gadu vērojams izmaksāto atlīdzību pieaugums.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija liecina, ka laikā no pagājušā gada 1. decembra līdz šī gada 31. martam lielākais izmaksāto atlīdzību kāpums jeb 22%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, bijis īpašuma apdrošināšanā. Būtiski - par 19% vairāk atlīdzībās šoziem saņēmuši arī KASKO un ceļojumu apdrošināšanas klienti Latvijā.

Lai gan šogad ziema bija siltāka nekā ierasts, izplatītākais īpašuma bojājuma cēlonis – vairāk nekā 30% gadījumos bija ūdens apgādes vai apkures sistēmas aizsalšana, kā rezultātā plīsušas caurules, radot postījumus vidēji 900 eiro apmērā par vienu negadījumu. Savukārt vēl lielākus zaudējumus radīja elektroinstalāciju izraisīti ugunsgrēki, kur vidējā atlīdzība sasniedza 15 000 eiro par vienu negadījumu. Kopumā ziemas mēnešos vien īpašuma apdrošināšanas klienti Latvijā atlīdzībās saņēmuši 8,1 milj. eiro.

Transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar kļūdām saskaņotā paziņojuma lietošanā, kas apgrūtina ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtēšanu un zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu cietušajam par negadījumā bojāto transportlīdzekli.

Tādēļ Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsāk informatīvu kampaņu, kuras laikā izglītos autovadītājus par saskaņotā paziņojuma pareizu lietošanu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: «Ar saskaņoto paziņojumu tiek fiksēta apmēram puse ceļu satiksmes negadījumu. Pateicoties šai kārtībai, autovadītāji ietaupa laiku, jo nav jāizsauc un jāgaida Ceļu policija. Līdz ar to cietušais salīdzinoši ātrāk var saņemt zaudējumu atlīdzību, jo apdrošinātājam nav vajadzīgs saņemt Ceļu policijas izziņu, savukārt vainīgajam netiek piemēroti soda punkti. Tai pat laikā saskaņoto paziņojumu drīkst aizpildīt tikai noteiktos gadījumos, jo pretējā gadījumā apdrošinātājs saskaņā ar likumu var atteikt zaudējumu kompensāciju. Lai samazinātu nepareizi aizpildīto saskaņoto paziņojumu skaitu, uzsākta izglītojoša kampaņa.»

Gadu no gada Līgo svētkos notiekošo negadījumu raksturs nemainās - nelaimes gadījumu skaits šajā laikā palielinās par 23%, pieaug arī pieteikumi par zādzībām, bet vienlaikus samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits.

2010. gadā par negadījumiem svētkos auto apdrošināšanā (KASKO un OCTA) vidēji dienā tika iesniegti 24 pieteikumi, kas ir divreiz mazāk nekā saņemti atlīdzību pieteikumi par auto negadījumiem ikdienā, liecina apdrošinātāja BTA apkopotie dati. Tam iemesli varētu būt divi: sociālo kampaņu iespaids, kuras aicina autovadītāju nesēsties pie stūres dzērumā un būt īpaši uzmanīgiem uz ceļa, kā arī tas, ka cilvēki izbrauc no pilsētām uz laukiem, kur arī pavada praktiski visas brīvdienas, un, tikai svētkiem beidzoties, sēžas pie auto stūres, lai atgrieztos pilsētās.

BTA atklāj, ka mēneša griezumā, atskaitot četras svētku dienas, kompānijā 2010. gadā ik dienu saņēma vidēji 5,7 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem. Svētku dienās to skaits pieauga līdz 7, uzrādot 23% pieaugumu. Trīs lielākās BTA izmaksātās atlīdzības bija saistītas ar kājas un potītes lūzumu, kā arī smadzeņu satricinājumu. Kopumā par svētku dienās pieteiktajām atlīdzībām BTA klientiem 2010. gadā izmaksāja 4150 Ls.

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Apkopota informācija par desmit pasaulē lielākajiem auto tirgiem un to izaugsmes prognozēm.

1. Ķīna

2011.gada pārdošanas prognoze: 17,7 miljoni

2010.gadā pārdoto transportlīdzekļu skaits: 17,2 miljoni

Paredzamā izaugsme: 3%

Ķīna padarīja sevi par pasaulē lielāko auto tirgu 2009.gadā, kad transportlīdzekļu pārdošanas apjomi palielinājās par 46% pret iepriekšējo gadu. 2010.gadā auto pārdošanas apjomi pieauga vēl par 32%, palīdzot Ķīnai nostiprināt pārsvaru pār ASV.

Ķīnas valdība ir aicinājusi ārvalstu autoražotājus veidot kopuzņēmumus un dalīties tehnoloģijās ar vietējiem uzņēmumiem. Tas rezultējies daudzos pašmāju zīmolos, piemēram, Geely, Chery un Dongfang.

Populārākais transportlīdzeklis valstī 2010.gadā bija Wuling Sunshine - tika pārdoti vairāk nekā 750 000 šādu automašīnu. Šo modeli ražo GM, Shanghai Automotive Industry Corporation (SAIC) un Wuling Automobile kopuzņēmums un tas tiek pārdots par aptuveni 5000 ASV dolāru.

Pērn Latvijā samazinājies ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, kurus izraisījuši neapdrošinātu transportlīdzekļu īpašnieki, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija.

Tāpat samazinājies kopējais autoīpašnieku skaits, kuri piedalās ceļu satiksmē bez spēkā esošas OCTA polises. LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics stāsta, ja 2009. gadā mērķis bija samazināt neapdrošināto skaitu līdz 2%, tad šobrīd tiks strādāts pie tā, lai neapdrošināto autoīpašnieku skaits nepārsniegtu 1%.

2013. gadā neapdrošinātu transportlīdzekļu īpašnieki kopsummā ir izraisījuši 630 CSNg, no kuriem 595 ir notikuši Latvijā. Salīdzinājumā ar 2012. gadu, neapdrošināto autoīpašnieku izraisīto CSNg skaits samazinājies par 28%.

Tāpat par gandrīz 30% ir samazinājies zaudējumu pieteikumu skaits. 2012. gadā zaudējumu pieteikumu skaits sasniedza 1372, tad pagājušajā gadā vairs tikai 968.

Lai nodrošinātu transportlīdzekļu īpašniekus ar iespēju iegūt plašāku pieeju OCTA informācijas sistēmā esošajiem datiem, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir ieviesis jaunus datu apstrādes pakalpojumus.

Tie ļaus auto īpašniekiem iegūt informāciju par sava esošā vai potenciālā spēkrata negadījuma vēsturi, noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas sabiedrību piedāvātajām OCTA polišu cenām.

Kā informēja LTAB pārstāvji, visbiežāk pie transportlīdzekļa iegādes netiek sniegta visa informācija par spēkrata esošo tehnisko stāvokli, kā arī negadījumu skaitu un apmēru, kurā ir iekļuvis konkrētais transportlīdzeklis, apgalvojot, ka transportlīdzeklis pavisam neilgu laiku piedalās ceļu satiksmē un avārijas nekad šim transportlīdzeklim nav bijis. Tomēr, kā vēlāk izrādās, transportlīdzeklis nereti ir iekļuvis negadījumos, kā arī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā gūtie bojājumi ir bijuši tik lieli, ka spēkrats nav paredzēts turpmākai ekspluatācijai. Tomēr autoīpašnieki šādus spēkratus atremontē, bet pie transportlīdzekļa pārdošanas šos datus slēpj.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Vasarā autovadītāji brauc ātrāk un vieš avārijās pārgalvīgas rīcības rezultātā. Ceļu satiksmes negadījumu skaits atgriežas pirmskrīzes līmenī, novērojuši apdrošinātāji.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos klientiem izmaksāts par 64% lielāks atlīdzību apjoms par sadursmēm ar citiem transporta līdzekļiem nekā attiecīgajā periodā pērn, saistot to ar satiksmes intensitātes palielināšanos, jauno auto reģistrācijas pieaugumu un citiem faktoriem, norāda apdrošināšanas sabiedrība Balta.

Dati rāda, ka visvairāk pieaudzis vidēji vieglu negadījumu skaits, kad par negadījumu apdrošinātājs sedz zaudējumus 250 līdz 500 latu vērtībā.

Par ceļu satiksmes negadījumiem vasaras periodā vidējā apdrošināšanas atlīdzība par vienu apdrošināšanas gadījumu būtiski neatšķiras no vidējās izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības ziemas periodā, kad biežākie ceļu satiksmes negadījumu cēloņi ir nelabvēlīgi laika apstākļi un slideni ceļi. Tas liecina, ka vasarā, kad ceļu stāvoklis atļauj autovadītājiem attīstīt lielāku braukšanas ātrumu, tieši cilvēku neapdomība un pārgalvīga rīcība ir cēlonis ceļu satiksmes negadījumiem, tai skaitā ar smagām sekām, norāda BTA Insurance Company pārstāvji.

Ceturtdien, 10.novembrī , Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumi - grozījumi Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos un grozījumi Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos, informē Satiksmes ministrija.

Grozījumu projekts MK 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.876 Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi paredz noteikt, ka tirdzniecībai Latvijā var pieņemt nereģistrētu transportlīdzekli, kuru tirdzniecībai nodod cits Latvijā reģistrēts komersants, kurš to kā preci ievedis no ārvalsts. Šāda kārtība apgrūtina pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kontroles iespējas un tādā veidā pieļauj iespēju komersantiem ļaunprātīgi izvairīties no PVN nomaksas. Attiecīgi grozījumi ir paredzēti arī transportlīdzekļu reģistrācijas kārtībā.

Lai uzlabotu transportlīdzekļu tirdzniecības komersantu tīkla darbību, noteikumu grozījumos paredzēts, ka nereģistrētu transportlīdzekli tirdzniecībai var nodot transportlīdzekļa izgatavotāja oficiālais pārstāvis. Noteikumu piedāvātajos grozījumos paredzēts palielināt minimālo platību tirdzniecības vietas iekārtošanai, nosakot, ka tirdzniecības teritorijai ir jābūt vismaz 150 m2 lielai, kurā izvieto tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus, nosakot viena gada pārejas periodu tām tirdzniecības vietām, kuras reģistrētas līdz 2016.gada 31. decembrim.

Trīs nozīmīgākie kritēriji, kas jāņem vērā, nosakot OCTA polises cenu, pēc Latvijas autovadītāju domām, ir transportlīdzekļa vadītāja izraisīto negadījumu skaits, vadītāja braukšanas stāžs un ātruma pārkāpumu skaits, liecina Swebank P&C Insurance aptauja.

To, ka OCTA polises cena jāveido atkarībā no izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaita, norādījuši 72% respondentu, vadītāja braukšanas stāžu par svarīgu kritēriju uzskata 58% aptaujāto, bet ātruma pārkāpuma skaitu – 44% aptaujas dalībnieku.

Mazāks skaits – 36% - respondentu atzīmējuši, ka kā kritērijs jānosaka transportlīdzekļa tips, 29% - transportlīdzekļa vecums, 24% - transportlīdzekļa vadītāja vecums, 19% - transportlīdzekļa pilna masa, 15% - transportlīdzekļa nobraukums, 9% - transportlīdzekļa reģistrācijas vieta, 6% - transportlīdzekļa vadītāja izglītības līmenis, 4% - transportlīdzekļa vadītāja dzimums, bet 6% aptaujāto atzīmējuši, ka viņiem nav viedokļa, kas būtu jānosaka par OCTA polises cenas kritērijiem.