Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāle ir palīdzējusi bagātiem klientiem izvairīties no nodokļiem miljoniem eiro apmērā, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Koncorcija reportieru analizētie dokumenti parāda, ka HSBC nodrošinājusi kontus starptautiskiem noziedzniekiem, korumpētiem uzņēmējiem, politiķiem un slavenībām.

«HSBC guva peļņu no darījumiem ar ieroču tirgotājiem, .. asiņainu dimantu kontrabandistiem un citiem starptautiskiem noziedzniekiem,» ziņoja ICIJ.

Noplūdinātajos dokumentos ir minēti bijušie un esošie politiķi no Lielbritānijas, Krievijas, Indijas un vairākām Āfrikas valstīm, Saūda Arābijas, Bahreinas, Jordānijas un Marokas karaļnamu pārstāvji, un mirušais Austrālijas preses magnāts Kerijs Pakers.

Piezīmes šajos dokumentos liecina par to, ka HSBC darbinieki zinājuši par klientu nodomiem slēpt naudu no savu valstu finanšu iestādēm.

Atklājumi par vājo kontroli bankā HSBC ir «apkaunojoši un pazemojoši», pavēstījis britu finanšu milža vadītājs Stjuarts Gulivers (Stuardt Gulliver). Banka arī rezervējusi divus miljardus dolāru, kurus, iespējams, nāksies maksāt kompensācijās un soda naudās saistībā ar atklāto naudas atmazgāšanu, vēsta Bloomberg.

HSBC ASV varētu nākties samaksāt 700 miljonus dolāru, bet Lielbritānijā apkrāptajiem klientiem pat 1,3 miljardus dolāru. HSBC grupas izpilddirektors S. Gulivers pieļāva, ka galējās skandāla izmaksas varētu būt arī augstākas.

«HSBC pagātnē ir pieļāvusi kļūdas. Tas, kas notika ASV un Meksikā, ir apkaunojoši un pazemojuši un mums sagādā lielas sāpes. Tuvāko gadu laikā mums jāveic lielas izmaiņas, lai atjaunotu uzticēšanos sev. Tam nav viegla atrisinājuma,» klāstīja S. Gulivers.

HSBC ir arī viena no bankām, pret kuru vēršas aizdomas par manipulācijām ar procentu likmēm.

Db.lv jau vēstīja, ka HSBC veikusi darījumus ar kompānijām, kas tiek saistītas ar terorismu, un ļāvusi saviem klientiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārkāpusi ASV sankcijas pret Irānu, iepriekš tika secināts ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumā.

Reģistrēt ofšora kompāniju izrādās ir neticami viegli – izmantojot Google interneta meklētāju iespējams atrast tūkstošiem uzņēmumu, kas palīdz šāda procesa laikā, noskaidrojuši ASV radiostaciju apvienības NPR raidījuma Planet Money autori. Ārzonas kompānijas izveidošanā žurnālistiem palīdzējuši arī Latvijas pārstāvji.

Raidījums sazinājies ar Latvijas iedzīvotāju Annu Vaivadi, kas strādā vienā no uzņēmumiem, kuri piedāvā palīdzību ofšora kompānijas izveidošanā. Viņas darba devējs piedāvā reģistrēt kompānijas Seišelu salās, Britu Virdžīnu salās vai Belizā. A. Vaivade žurnālistiem stāstījusi, ka visas minētās vietas piedāvā augstu konfidencialitātes līmeni. «Informācijai nevar piekļūt nekādas trešās puses – kreditori vai citas kompānijas,» skaidrojusi A. Vaivade.

Tāpat starpnieki piedāvā palīdzību bankas konta atvēršanai Šveicē, kas saistīts ar izveidoto ārzonas kompāniju, kā arī izveidot neīstu uzņēmuma valdi. Tas viss esot pilnībā legāli.

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Nevienu klientu nedz Latvijā, nedz pasaulē nevar piesaistīt ar tāda veida paziņojumiem, ka «mūsu banka ir pilnīgi caurspīdīga un regulāri ziņo policijai un VID». Gluži pretēji - bizness visur un vienmēr ir augstu vērtējis konfidencialitāti, toleranci un izpratni. Tāpēc Latvijas banku sektora autoritāte pašlaik tiek nevis uzlabota, bet pilnībā sagrauta. Tieši mūsu banku sektora augstās autoritātes dēļ Latvija bija finanšu centrs, kura pakalpojumus izmantoja ārvalstu klienti, ik gadus te apgrozot miljardus.

Bāzeles Pārvaldības institūta vērtējumā, Latvija ir viena no tīrākajām valstīm nelegālas naudas izcelsmes risku vadības jomā, ieņemot 14. vietu no 146 valstīm Basel AML Index 2017 un esot pirmajā desmitniekā arī starp ES valstīm. Savukārt Financial Secrecy Index, ko veido Tax Justice Network, ASV ierindo otrajā vietā aiz Šveices kā pasaules lielāko «nodokļu paradīzi». Tas liek domāt, ka ne «caurspīdīguma» politika bija galvenais Latvijas banku piežmiegšanas iemesls.

Vienlaikus pašlaik Latvijas bankās notiekošā nerezidentu kratīšana var radīt smagas sekas nevis tikai kādai komercbanku daļai, bet Latvijai kopumā. Ārvalstu investīcijas veido vismaz pusi no IKP. Un ko gan nozīmē «trešo valstu» pilsoņu atbaidīšana no Latvijas bankām, respektīvi, Latvijas ekonomikas? «Trešās valstis», ja ar to saprotam «ne Eiropas Savienības valstis», taču ir pasaules lielākā daļa! Latvijas valdība pašlaik ir iniciējusi valsts banku sistēmas nedraudzīgu attieksmi pret pasaules lielākās daļas pilsoņiem. Tā nav saprātīga politika. Vismaz ne no Latvijas viedokļa.

Lielbritānijas banka HSBC Holdings piekritusi samaksāt 1,92 miljardus ASV dolāru lielu naudassodu, lai noslēgtu izlīgumu par apsūdzībām naudas atmazgāšanā, darījumiem ar kompānijām, kas saistītas ar teroristiem, un pret Irānu noslēgto sankciju pārkāpšanā.

Rekordaugstā soda nauda ir lielākā ko jebkad samaksājusi kāda banka. Tāpat HSBC apņēmusies pilnībā sadarboties ar ASV banku uzraugiem un likumsargiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai padarītu vieglāku dažādu normu ievērošanu. HSBC pavēstījusi, ka līdzīgu izlīgumu cer panākt arī ar Lielbritānijas banku uzraugiem.

HSBC atzinusi savu vainu un atvainojusies. «Mēs uzņemamies atbildību par savām pagātnes kļūdām. HSBC šodien ir pavisam cita organizācija nekā tā, kas pieļāva kļūdas,» norādīja banka.

Soda naudu 327 miljonu ASV dolāru apmērā piekritusi samaksāt arī Lielbritānijas banka StanChart, kas jau augustā piekrita soda naudai 340 miljonu dolāru apmērā. Kopējo soda naudu 667 miljonu ASV dolāru apmērā StanChart samaksājusi ASV varasiestādēm par regulatoru apkrāpšanu, dokumentu viltošanu un sadarbību ar Irānu.

Lielbritānijas finanšu gigants HSBC Holdings PLC. veicis darījumus ar kompānijām, kas tiek saistītas ar terorismu, un ļāvis saviem klientiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārkāpis ASV sankcijas pret Irānu, secināts ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumā.

Banku izmantojuši Meksikas narkotiku karteļi, kā arī caur to ceļojuši aizdomīgi finanšu līdzekļi no Sīrijas, Kaimanu Salām un Saūda Arābijas, atsaucoties uz ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumu, vēsta BBC.

ASV Senāta ziņojumā sniegts kopsavilkums gadu ilgai izmeklēšanai, kuras laikā izpētīti 1,4 miljoni dokumentu un veiktas 75 intervijas ar HSBC vadītājiem un banku regulatoru pārstāvjiem. Ziņojumā arī secināts, ka ASV banku regulators nav spējis pienācīgi pārraudzīt HSBC.

Regulatora un HSBC iekšējās kontroles trūkumi noveduši pie nespējas pienācīgi uzraudzīt transakcijas kopumā 15 miljardu ASV dolāru apmērā, kas notikušas no 2006. gada līdz 2009. gadam.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka sākusi izskatīt iespējas pārvietot tās galveno biroja ēku ārpus Lielbritānijas, ņemot vērā aizvien bargākus noteikumus valsts finanšu sektorā.

Pārsteidzošā paziņojumā mazāk nekā divas nedēļas pirms Lielbritānijas vispārējām vēlēšanām HSBC kārtējo reizi paudusi bažas par valdības īstenoto politiku, lai norobežotu Lielbritānijas banku privātpersonu apkalpošanas pakalpojumus no to investīciju struktūrvienībām.

Bankas valde «lūgusi vadībai izvērtēt, kur varētu būt vislabākais HSBC galvenās biroja ēkas izvietojums, ņemot vērā regulējošās un strukturālās reformas,» norāda HSBC priekšsēdētājs Duglass Flints.

«Šis jautājums ir sarežģīts un ir pāragri sacīt, cik ilgs būs šis process vai kādi būs secinājumi, taču darbs ir sācies,» piebilst Flints.

Lielbritānijas banku milzis HSBC, kas aizvadītajā gadā saņēma ievērojamu sodu ASV saistībā ar naudas atmazgāšanu, saskāries ar jaunām apsūdzībām Argentīnā, vēsta BBC.

Argentīnas finanšu regulatori norāda, ka bankas Aregantīnas struktūrvienība bija izveidojusi nelegālu shēmu, kas ļāva valsts iedzīvotājiem ar tās palīdzību izvairīties no nodokļu nomaksas. Ar HSBC atbalstu Aregentīnas iedzīvotāji pamanījušies nobēdzināt aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Banka sadarbojusies ar organizētās noziedzības grupējumiem, viltojusi dokumentāciju, izmantojusi neeksistējošus kontus un dažādām kompānijām palīdzējusi atmazgāt finanšu līdzekļus.

HSBC izplatījusi paziņojumu, kurā nav noliegusi izvirzītās apsūdzības un piekritusi sadarboties. «Jebkurā vietā, kur strādā HSCB, banka likumu ievēro ļoti stingri un pilnībā atbalsta valdības un regulatoru centienus atklāt nelegālas darbības un pieņemt pareizus mērus,» teikts bankas izplatītajā paziņojumā.

Noplūdinātajos datos par apmēram 100 tūkstošiem fizisku un juridisku personu, kas ar Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāles palīdzību izvairījušies no nodokļiem, 49 klienti ir saistīti ar Latviju.

No datos pieejamajiem klientiem, kas saistīti ar mūsu valsti, 22% ir Latvijas pilsoņi, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Laika posmā no 1989.līdz 2006.gadam saistībā ar noplūdinātajos datos aplūkoto bankas darbību tika atvērti 43 klientu konti, kas saistīti ar Latviju, un tie bija saistīti ar 62 bankas kontiem.

Latvija ir ierindota 98.vietā pēc ASV dolāros mērīta līdzekļu apmēra noplūdinātajos dokumentos. Maksimālā summa, kas saistīta ar klientu Latvijā, bija 94,4 miljoni ASV dolāru.

Lietuva ir ierindota 101.vietā, un maksimālā summa klientam, kas saistīts ar Lietuvu, bija 65,5 miljoni ASV dolāru. Noplūdinātajos dokumentos 32 klienti ir saistīti ar Lietuvu, un 22% no tiem ir Lietuvas pilsonība. Kopumā 1990.-2006.gadā noplūdinātajos dokumentos pieejama informācija par 38 klientu kontiem, kas saistīti ar 67 bankas kontiem.

Izmeklētāji trešdien veica kratīšanu Lielbritānijas bankas HSBC birojā Ženēvā saistībā ar izmeklēšanu par aizdomām, ka banka ir palīdzējusi klientiem izvairīties no nodokļu nomaksas miljonu eiro vērtībā, paziņoja Šveices prokuratūra.

«Pēc nesenajiem atklājumiem saistībā ar [Šveices banku] HSBC Private Bank (Switzerland) prokuratūra paziņo par kriminālprocesa sākšanu pret banku.. par naudas atmazgāšanu vainu pastiprinošos apstākļos,» teikts Ženēvas prokuratūras paziņojumā.

Kratīšana notika HSBC galvenajā birojā Šveicē un to vadīja Ženēvas kantona ģenerālprokurors Olivjē Žorno, kuram palīdzēja augsta ranga prokurors Ivs Bertosa.

Prokuratūra norādīja, ka ir sākusi izmeklēšanu pret pašu banku, bet «atkarībā no novērtējuma izmeklēšanu varētu paplašināt, lai iekļautu fiziskas personas, kas tiek turētas aizdomās par naudas atmazgāšanas darbību pastrādāšanu vai piedalīšanos tajās».

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka aplūko iespējas pārdot Brazīlijas biznesu, tādējādi turpinot samazināt izdevumus.

«HSBC apstiprina, ka tā izvērtē dažādas stratēģijas bankas darbībām Brazīlijā, tostarp iespējamu biznesa pārdošanu,» norāda banka.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.

Tāpat akcijas vērtību negatīvi ietekmējusi atklātībā nonākusi informācija, ka banka pieļāvusi krāpnieciski iegūtas naudas atmazgāšanu. HSBC akcijas cena tirdzniecībā Āzijā vienu brīdi nokritās par vairāk nekā 4% līdz 29,6 Honkongas dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 1995.gada, ņemot vērā investoru bažas par bankas spēju turpināt veikt darbību Ķīnā un Honkongā, kas nodrošina milzīgu daļu tās ienākumu.

Laikraksts "Global Times" vēstī, ka HSBC varētu būt viens no pirmajiem uzņēmumiem, kuru Ķīnas valdība varētu iekļaut "neuzticamu juridisku personu sarakstā". Laikraksts norāda uz bankas iesaistīšanos Vašingtonas izmeklēšanā pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei".

Starptautiskās bankas HSBC Ņujorkas filiālē šonedēļ darbu sācis robots, kura nosaukums ir Pepper, raksta MarketWatch.

Jaunā darbinieka pienākumi būs sagaidīt klientus, kad tie ienāk bankas filiālē un jautāt, vai viņiem nepieciešama palīdzība.

«HSBC iepazīstina ar robotu, lai piesaistītu klientus filiālei un radītu atmiņā paliekošu pieredzi,» sacījis HSBC privātpersonu apkalpošanas un aktīvu pārvaldes vadītājs Ziemeļamerikā Pablo Sančezs.

Bankas filiāļu skaits ASV 12 mēnešu laikā (līdz 2017.gada jūnijam) ir sarucis par vairāk nekā 1700, kas ir lielākais samazinājums vēsturē, liecina Wall Street Journal dati.

Robots palīdzēs klientiem ar tādiem tematiem, kā piemērotākās kredītkartes atrašanu vai noguldījumu veikšanu, tādējādi, vismaz teorētiski samazinot klientu gaidīšanas laiku. Ja klientiem viņš patiks, tad arī citās filiālēs darbu sāks roboti.

Londona var elpot mierīgi - tā turpinās būt Eiropas «finanšu plaušas», sacījis Lielbritānijas bankas Barclays vadītājs Džess Stelijs (Jes Staley), ziņo BBC.

Lai gan viņš atzīst, ka bankai varētu būt jāpārceļ daļa aktivitāšu uz Dublinu vai Vāciju, viņš tomēr ticot, ka lielākā daļa no Eiropas darbības joprojām norisināsies Lielbritānijā.

«Es neticu, ka Eiropas finanšu centrs pametīs Londonu,» uzsvēris Barclays vadītājs. Viņš atzinis, ka citu Eiropas valstu galvaspilsētas izrāda aktīvu interesi par to, lai banka pārvietotu savu darbību.

Kā vēstīts, Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, ziņoja Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Šveicē un Francijā interesējas par britu bankas HSBC skandālā iesaistītajiem klientiem no Latvijas, ceturtdien ziņoja raidījums LNT ziņas.

Pēc izskanējušajām ziņām par britu bankas HSBC Šveices struktūrvienības klientiem no Latvijas, kas to izmantojuši, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, Finanšu policija vērsusies pēc informācijas pie kolēģiem Šveicē un Francijā.

«Finanšu policijas starptautiskās sadarbības daļa pēdējo nedēļu laikā ir sākusi aktīvu saziņu ar kolēģiem un radniecīgiem dienestiem gan Šveicē, gan Francijā, lai mēs vispār iegūtu kādu informāciju - kādas izmeklēšanas tiek veiktas, kādi ir sensitīvie dati un kādā veidā mēs šos datus vispār varētu tiesiskā ceļā iegūt. Protams, ka mūs interesē šīs personas, vai tie ir Latvijas rezidenti, vai nerezidenti,» stāstīja VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.

Briti likumdošanā iestrādā amatpersonu privātu atbildību par banku nedarbiem; vadītāji saka – «tad nu bez mums» , ceturtdiena raksta laikraksts Dienas Bizness.

Divi no britu finanšu pakalpojumu holdinga HSBC valdes locekļiem taisās iet prom no darba, jo acīmredzot bažījas par riskiem saistībā ar jauno likumdošanu, kas paredz vadītāju personīgu atbildību par viņu kompāniju pastrādātajām nelikumībām, raksta Financial Times (FT).

Londonas Sitijā notiekošais varētu būt pavērsiena punkts Rietumu tieslietu praksē, kas līdz šim ir bijusi ļoti saudzīga pret finanšu institūciju vadītājiem personīgi, arī ja to iestādes bijušas vainīgas finanšu manipulācijās un trakulībās, izraisot neuzticību sabiedrībai tik svarīgajai industrijai un arī globālo finanšu krīzi. Līdz šim bijis spēkā princips «par lielu, lai iespundētu» (too big to jail), kas ir parafrāze par cita veida līdzšinējās pielaidības pret bankām raksturojumam – «par lielu, lai caurkristu» (too big to fail).

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Šajā gadā Ķīnas akciju tirgū var gaidīt 30% pieaugumu, jo valsts amatpersonas samazinās finansējuma izmaksas un īstenos reformas, uzskata Ķīnas starptautiskās kapitāla korporācijas eksperti, kas precīzi paredzēja pieaugumu pērn.

Kā raksta Bloomberg, pērn Shanghai Composite indekss pieauga par 53%, bet trešdien tas sasniedza 5,5 gadu augstāko atzīmi. Tiesa gan. Indekss aizvien ir par 45% zemāks nekā vēsturiski augstākā atzīme, ko tas sasniedza 2007. gadā un uzņēmumu novērtējumi joprojām ir zemi, norāda uzskata Ķīnas starptautiskās kapitāla korporācijas Huans Haižou.

Eksperts pirms gada prognozēja, ka Ķīnas akciju cenas pērn pieaugs par 20%. Viņš norāda, ka akciju cenu tirgus pieaugums turpināsies vairākus gadus un patlaban vēl ir laiks akciju iegādei.

Pērn Ķīnas akciju tirgus uzrādīja labākos rezultātus, pārspējot Japānu. Tirgus indeksu pieaugumu veicināja runas investoru vidū, ka amatpersonas turpinās mīkstināt monetāro politiku, lai veicinātu izaugsmes bremzēšanos.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, vēsta Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Runājot no Pasaules ekonomikas foruma Davosā, HSBC vadītājs Stjuarts Gulivers pavēstījis, ka runa ir par 1000 darbavietām un Francijai šajā gadījumā ir priekšrocības, salīdzinot ar citām ES valstīm.

«Mēs iegādājāmies Credit Commercial de France 2002. gadā, tāpēc mums ir pilna servisa universāla banka Francijā,» viņš skaidrojis piebilstot: «Līdz ar to - mums tā ir Francija.»

Spānijas tiesa nolēmusi, ka trauksmes cēlājs, kura nopludinātie bankas HSBC dati visā pasaulē izraisīja izmeklēšanu par izvairīšanos no nodokļiem, nav izdodams Šveicei, kur viņš par ekonomisko spiegošanu nonāktu cietumā.

Datoreksperts Ervē Falčāni 2015.gadā Šveicē aizmuguriski tika notiesāts par to, ka viņš nopludinājis datus par ietekmīgās bankas HSBC klientiem, kas šīs bankas Šveices filiāli izmantoja, lai izvairītos no nodokļiem. Šveicē Falčāni piespriesti pieci gadi cietumā.

Trīs tiesnešu kolēģija Spānijas Nacionālajā tiesā otrdien nobloķēja Falčāni izdošanu Šveicei, spriedumā norādot, ka jau iepriekšējais izdošanas pieprasījums noraidīts 2013.gadā, jo «ekonomiskā spiegošana vainu pastiprinošos apstākļos» Spānijā nav noziegums.

Tiesneši arī norādīja, ka Falčāni nav nodevis atklātībai nekādus noslēpumus, jo informāciju nodevis tikai varasiestādēm, kas uzsāka izmeklēšanu vairākās valstīs, arī Spānijā.

Šī nedēļa ir salīdzinoši darbīga, jo tirgi galvenokārt pievēršas gan jaunajiem paziņotajiem datiem, gan arī ASV, eirozonā un Japānā pastāvošajām problēmām. Eirozonā uzmanības centrā ir piektdien publiskotie ražošanas vadītāju indeksi PMI, kā arī Grieķijas parādu jautājums.

Tāpat no ASV Federālās Atvērto tirgus operāciju komisijas (Federal Open Market Committee – FOMC) tiek gaidīts, ka tā paziņos par pašreizējās aktīvu iegādes programmas paplašināšanu, aizvietojot atšķirīgu dzēšanas termiņu obligāciju iepirkšanas un pārdošanas programmu (Operation Twist) ar viena mēneša parādzīmēm 45 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tā kā šis pasākums, pretstatā Operation Twist, palielinās Federālo rezervju bankas bilanci, tas tiek atzinīgi uzņemts kā «kvantitatīvās atvieglošanas» 4. raunds (QE4). Visbeidzot, svētdiena nesīs atrisinājumu apakšpalātas vēlēšanām Japānā, kurās Liberāli demokrātiskā partija (LDP) cer uz pārliecinošu uzvaru. Visticamāk, tas visu nedēļu nodarbinās investoru prātus.

Starptautiskā banka HSBC investēs 130 miljonus ASV dolāru filiāļu aprīkošanai ar jaunākajām tehnoloģijām, tostarp, darbinieku aprīkošanai ar viedpulksteņiem, raksta Business Insider.

Kompānija pilotprojekta ietvaros sadarbosies ar Samsung, piešķirot filiāļu darbiniekiem viedpulksteņus, kas ļaus viņiem sūtīt un saņem ziņas vai arī sarunāties ar kolēģiem, izmantojot mazus mikrofonus.

Pirmie viedpulksteņus Samsung Gear S3 ar speciāli pielāgotu programmatūru saņems Ņujorkas filiāles darbinieki.

HSBC ASV inovāciju filiāles vadītājs Džeremijs Balkins uzskata, ka tādējādi tiks paaugstināta darbinieku produktivitāte, uzlabojot komunikāciju. Ņemot vērā, ka filiālei ir trīs stāvi un daudz telpu, nereti ir grūti saprast, kur atrodas nepieciešamie kolēģi un ir grūti viņus atrast, ja atnāk kāds no viņu klientiem vai nepieciešams aizvietot kādu no darbiniekiem.