Atklājumi par vājo kontroli bankā HSBC ir «apkaunojoši un pazemojoši», pavēstījis britu finanšu milža vadītājs Stjuarts Gulivers (Stuardt Gulliver). Banka arī rezervējusi divus miljardus dolāru, kurus, iespējams, nāksies maksāt kompensācijās un soda naudās saistībā ar atklāto naudas atmazgāšanu, vēsta Bloomberg.

HSBC ASV varētu nākties samaksāt 700 miljonus dolāru, bet Lielbritānijā apkrāptajiem klientiem pat 1,3 miljardus dolāru. HSBC grupas izpilddirektors S. Gulivers pieļāva, ka galējās skandāla izmaksas varētu būt arī augstākas.

«HSBC pagātnē ir pieļāvusi kļūdas. Tas, kas notika ASV un Meksikā, ir apkaunojoši un pazemojuši un mums sagādā lielas sāpes. Tuvāko gadu laikā mums jāveic lielas izmaiņas, lai atjaunotu uzticēšanos sev. Tam nav viegla atrisinājuma,» klāstīja S. Gulivers.

HSBC ir arī viena no bankām, pret kuru vēršas aizdomas par manipulācijām ar procentu likmēm.

Db.lv jau vēstīja, ka HSBC veikusi darījumus ar kompānijām, kas tiek saistītas ar terorismu, un ļāvusi saviem klientiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārkāpusi ASV sankcijas pret Irānu, iepriekš tika secināts ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumā.

Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāle ir palīdzējusi bagātiem klientiem izvairīties no nodokļiem miljoniem eiro apmērā, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Koncorcija reportieru analizētie dokumenti parāda, ka HSBC nodrošinājusi kontus starptautiskiem noziedzniekiem, korumpētiem uzņēmējiem, politiķiem un slavenībām.

«HSBC guva peļņu no darījumiem ar ieroču tirgotājiem, .. asiņainu dimantu kontrabandistiem un citiem starptautiskiem noziedzniekiem,» ziņoja ICIJ.

Noplūdinātajos dokumentos ir minēti bijušie un esošie politiķi no Lielbritānijas, Krievijas, Indijas un vairākām Āfrikas valstīm, Saūda Arābijas, Bahreinas, Jordānijas un Marokas karaļnamu pārstāvji, un mirušais Austrālijas preses magnāts Kerijs Pakers.

Piezīmes šajos dokumentos liecina par to, ka HSBC darbinieki zinājuši par klientu nodomiem slēpt naudu no savu valstu finanšu iestādēm.

Reģistrēt ofšora kompāniju izrādās ir neticami viegli – izmantojot Google interneta meklētāju iespējams atrast tūkstošiem uzņēmumu, kas palīdz šāda procesa laikā, noskaidrojuši ASV radiostaciju apvienības NPR raidījuma Planet Money autori. Ārzonas kompānijas izveidošanā žurnālistiem palīdzējuši arī Latvijas pārstāvji.

Raidījums sazinājies ar Latvijas iedzīvotāju Annu Vaivadi, kas strādā vienā no uzņēmumiem, kuri piedāvā palīdzību ofšora kompānijas izveidošanā. Viņas darba devējs piedāvā reģistrēt kompānijas Seišelu salās, Britu Virdžīnu salās vai Belizā. A. Vaivade žurnālistiem stāstījusi, ka visas minētās vietas piedāvā augstu konfidencialitātes līmeni. «Informācijai nevar piekļūt nekādas trešās puses – kreditori vai citas kompānijas,» skaidrojusi A. Vaivade.

Tāpat starpnieki piedāvā palīdzību bankas konta atvēršanai Šveicē, kas saistīts ar izveidoto ārzonas kompāniju, kā arī izveidot neīstu uzņēmuma valdi. Tas viss esot pilnībā legāli.

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Nevienu klientu nedz Latvijā, nedz pasaulē nevar piesaistīt ar tāda veida paziņojumiem, ka «mūsu banka ir pilnīgi caurspīdīga un regulāri ziņo policijai un VID». Gluži pretēji - bizness visur un vienmēr ir augstu vērtējis konfidencialitāti, toleranci un izpratni. Tāpēc Latvijas banku sektora autoritāte pašlaik tiek nevis uzlabota, bet pilnībā sagrauta. Tieši mūsu banku sektora augstās autoritātes dēļ Latvija bija finanšu centrs, kura pakalpojumus izmantoja ārvalstu klienti, ik gadus te apgrozot miljardus.

Bāzeles Pārvaldības institūta vērtējumā, Latvija ir viena no tīrākajām valstīm nelegālas naudas izcelsmes risku vadības jomā, ieņemot 14. vietu no 146 valstīm Basel AML Index 2017 un esot pirmajā desmitniekā arī starp ES valstīm. Savukārt Financial Secrecy Index, ko veido Tax Justice Network, ASV ierindo otrajā vietā aiz Šveices kā pasaules lielāko «nodokļu paradīzi». Tas liek domāt, ka ne «caurspīdīguma» politika bija galvenais Latvijas banku piežmiegšanas iemesls.

Vienlaikus pašlaik Latvijas bankās notiekošā nerezidentu kratīšana var radīt smagas sekas nevis tikai kādai komercbanku daļai, bet Latvijai kopumā. Ārvalstu investīcijas veido vismaz pusi no IKP. Un ko gan nozīmē «trešo valstu» pilsoņu atbaidīšana no Latvijas bankām, respektīvi, Latvijas ekonomikas? «Trešās valstis», ja ar to saprotam «ne Eiropas Savienības valstis», taču ir pasaules lielākā daļa! Latvijas valdība pašlaik ir iniciējusi valsts banku sistēmas nedraudzīgu attieksmi pret pasaules lielākās daļas pilsoņiem. Tā nav saprātīga politika. Vismaz ne no Latvijas viedokļa.

Lielbritānijas banku milzis HSBC, kas aizvadītajā gadā saņēma ievērojamu sodu ASV saistībā ar naudas atmazgāšanu, saskāries ar jaunām apsūdzībām Argentīnā, vēsta BBC.

Argentīnas finanšu regulatori norāda, ka bankas Aregantīnas struktūrvienība bija izveidojusi nelegālu shēmu, kas ļāva valsts iedzīvotājiem ar tās palīdzību izvairīties no nodokļu nomaksas. Ar HSBC atbalstu Aregentīnas iedzīvotāji pamanījušies nobēdzināt aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Banka sadarbojusies ar organizētās noziedzības grupējumiem, viltojusi dokumentāciju, izmantojusi neeksistējošus kontus un dažādām kompānijām palīdzējusi atmazgāt finanšu līdzekļus.

HSBC izplatījusi paziņojumu, kurā nav noliegusi izvirzītās apsūdzības un piekritusi sadarboties. «Jebkurā vietā, kur strādā HSCB, banka likumu ievēro ļoti stingri un pilnībā atbalsta valdības un regulatoru centienus atklāt nelegālas darbības un pieņemt pareizus mērus,» teikts bankas izplatītajā paziņojumā.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka sākusi izskatīt iespējas pārvietot tās galveno biroja ēku ārpus Lielbritānijas, ņemot vērā aizvien bargākus noteikumus valsts finanšu sektorā.

Pārsteidzošā paziņojumā mazāk nekā divas nedēļas pirms Lielbritānijas vispārējām vēlēšanām HSBC kārtējo reizi paudusi bažas par valdības īstenoto politiku, lai norobežotu Lielbritānijas banku privātpersonu apkalpošanas pakalpojumus no to investīciju struktūrvienībām.

Bankas valde «lūgusi vadībai izvērtēt, kur varētu būt vislabākais HSBC galvenās biroja ēkas izvietojums, ņemot vērā regulējošās un strukturālās reformas,» norāda HSBC priekšsēdētājs Duglass Flints.

«Šis jautājums ir sarežģīts un ir pāragri sacīt, cik ilgs būs šis process vai kādi būs secinājumi, taču darbs ir sācies,» piebilst Flints.

Lielbritānijas banka HSBC Holdings piekritusi samaksāt 1,92 miljardus ASV dolāru lielu naudassodu, lai noslēgtu izlīgumu par apsūdzībām naudas atmazgāšanā, darījumiem ar kompānijām, kas saistītas ar teroristiem, un pret Irānu noslēgto sankciju pārkāpšanā.

Rekordaugstā soda nauda ir lielākā ko jebkad samaksājusi kāda banka. Tāpat HSBC apņēmusies pilnībā sadarboties ar ASV banku uzraugiem un likumsargiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai padarītu vieglāku dažādu normu ievērošanu. HSBC pavēstījusi, ka līdzīgu izlīgumu cer panākt arī ar Lielbritānijas banku uzraugiem.

HSBC atzinusi savu vainu un atvainojusies. «Mēs uzņemamies atbildību par savām pagātnes kļūdām. HSBC šodien ir pavisam cita organizācija nekā tā, kas pieļāva kļūdas,» norādīja banka.

Soda naudu 327 miljonu ASV dolāru apmērā piekritusi samaksāt arī Lielbritānijas banka StanChart, kas jau augustā piekrita soda naudai 340 miljonu dolāru apmērā. Kopējo soda naudu 667 miljonu ASV dolāru apmērā StanChart samaksājusi ASV varasiestādēm par regulatoru apkrāpšanu, dokumentu viltošanu un sadarbību ar Irānu.

Lielbritānijas finanšu gigants HSBC Holdings PLC. veicis darījumus ar kompānijām, kas tiek saistītas ar terorismu, un ļāvis saviem klientiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārkāpis ASV sankcijas pret Irānu, secināts ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumā.

Banku izmantojuši Meksikas narkotiku karteļi, kā arī caur to ceļojuši aizdomīgi finanšu līdzekļi no Sīrijas, Kaimanu Salām un Saūda Arābijas, atsaucoties uz ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumu, vēsta BBC.

ASV Senāta ziņojumā sniegts kopsavilkums gadu ilgai izmeklēšanai, kuras laikā izpētīti 1,4 miljoni dokumentu un veiktas 75 intervijas ar HSBC vadītājiem un banku regulatoru pārstāvjiem. Ziņojumā arī secināts, ka ASV banku regulators nav spējis pienācīgi pārraudzīt HSBC.

Regulatora un HSBC iekšējās kontroles trūkumi noveduši pie nespējas pienācīgi uzraudzīt transakcijas kopumā 15 miljardu ASV dolāru apmērā, kas notikušas no 2006. gada līdz 2009. gadam.

Noplūdinātajos datos par apmēram 100 tūkstošiem fizisku un juridisku personu, kas ar Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāles palīdzību izvairījušies no nodokļiem, 49 klienti ir saistīti ar Latviju.

No datos pieejamajiem klientiem, kas saistīti ar mūsu valsti, 22% ir Latvijas pilsoņi, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Laika posmā no 1989.līdz 2006.gadam saistībā ar noplūdinātajos datos aplūkoto bankas darbību tika atvērti 43 klientu konti, kas saistīti ar Latviju, un tie bija saistīti ar 62 bankas kontiem.

Latvija ir ierindota 98.vietā pēc ASV dolāros mērīta līdzekļu apmēra noplūdinātajos dokumentos. Maksimālā summa, kas saistīta ar klientu Latvijā, bija 94,4 miljoni ASV dolāru.

Lietuva ir ierindota 101.vietā, un maksimālā summa klientam, kas saistīts ar Lietuvu, bija 65,5 miljoni ASV dolāru. Noplūdinātajos dokumentos 32 klienti ir saistīti ar Lietuvu, un 22% no tiem ir Lietuvas pilsonība. Kopumā 1990.-2006.gadā noplūdinātajos dokumentos pieejama informācija par 38 klientu kontiem, kas saistīti ar 67 bankas kontiem.

Izmeklētāji trešdien veica kratīšanu Lielbritānijas bankas HSBC birojā Ženēvā saistībā ar izmeklēšanu par aizdomām, ka banka ir palīdzējusi klientiem izvairīties no nodokļu nomaksas miljonu eiro vērtībā, paziņoja Šveices prokuratūra.

«Pēc nesenajiem atklājumiem saistībā ar [Šveices banku] HSBC Private Bank (Switzerland) prokuratūra paziņo par kriminālprocesa sākšanu pret banku.. par naudas atmazgāšanu vainu pastiprinošos apstākļos,» teikts Ženēvas prokuratūras paziņojumā.

Kratīšana notika HSBC galvenajā birojā Šveicē un to vadīja Ženēvas kantona ģenerālprokurors Olivjē Žorno, kuram palīdzēja augsta ranga prokurors Ivs Bertosa.

Prokuratūra norādīja, ka ir sākusi izmeklēšanu pret pašu banku, bet «atkarībā no novērtējuma izmeklēšanu varētu paplašināt, lai iekļautu fiziskas personas, kas tiek turētas aizdomās par naudas atmazgāšanas darbību pastrādāšanu vai piedalīšanos tajās».

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka aplūko iespējas pārdot Brazīlijas biznesu, tādējādi turpinot samazināt izdevumus.

«HSBC apstiprina, ka tā izvērtē dažādas stratēģijas bankas darbībām Brazīlijā, tostarp iespējamu biznesa pārdošanu,» norāda banka.

Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.

Tāpat akcijas vērtību negatīvi ietekmējusi atklātībā nonākusi informācija, ka banka pieļāvusi krāpnieciski iegūtas naudas atmazgāšanu. HSBC akcijas cena tirdzniecībā Āzijā vienu brīdi nokritās par vairāk nekā 4% līdz 29,6 Honkongas dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 1995.gada, ņemot vērā investoru bažas par bankas spēju turpināt veikt darbību Ķīnā un Honkongā, kas nodrošina milzīgu daļu tās ienākumu.

Laikraksts "Global Times" vēstī, ka HSBC varētu būt viens no pirmajiem uzņēmumiem, kuru Ķīnas valdība varētu iekļaut "neuzticamu juridisku personu sarakstā". Laikraksts norāda uz bankas iesaistīšanos Vašingtonas izmeklēšanā pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei".

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Šveicē un Francijā interesējas par britu bankas HSBC skandālā iesaistītajiem klientiem no Latvijas, ceturtdien ziņoja raidījums LNT ziņas.

Pēc izskanējušajām ziņām par britu bankas HSBC Šveices struktūrvienības klientiem no Latvijas, kas to izmantojuši, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, Finanšu policija vērsusies pēc informācijas pie kolēģiem Šveicē un Francijā.

«Finanšu policijas starptautiskās sadarbības daļa pēdējo nedēļu laikā ir sākusi aktīvu saziņu ar kolēģiem un radniecīgiem dienestiem gan Šveicē, gan Francijā, lai mēs vispār iegūtu kādu informāciju - kādas izmeklēšanas tiek veiktas, kādi ir sensitīvie dati un kādā veidā mēs šos datus vispār varētu tiesiskā ceļā iegūt. Protams, ka mūs interesē šīs personas, vai tie ir Latvijas rezidenti, vai nerezidenti,» stāstīja VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.

Briti likumdošanā iestrādā amatpersonu privātu atbildību par banku nedarbiem; vadītāji saka – «tad nu bez mums» , ceturtdiena raksta laikraksts Dienas Bizness.

Divi no britu finanšu pakalpojumu holdinga HSBC valdes locekļiem taisās iet prom no darba, jo acīmredzot bažījas par riskiem saistībā ar jauno likumdošanu, kas paredz vadītāju personīgu atbildību par viņu kompāniju pastrādātajām nelikumībām, raksta Financial Times (FT).

Londonas Sitijā notiekošais varētu būt pavērsiena punkts Rietumu tieslietu praksē, kas līdz šim ir bijusi ļoti saudzīga pret finanšu institūciju vadītājiem personīgi, arī ja to iestādes bijušas vainīgas finanšu manipulācijās un trakulībās, izraisot neuzticību sabiedrībai tik svarīgajai industrijai un arī globālo finanšu krīzi. Līdz šim bijis spēkā princips «par lielu, lai iespundētu» (too big to jail), kas ir parafrāze par cita veida līdzšinējās pielaidības pret bankām raksturojumam – «par lielu, lai caurkristu» (too big to fail).

Starptautiskās bankas HSBC Ņujorkas filiālē šonedēļ darbu sācis robots, kura nosaukums ir Pepper, raksta MarketWatch.

Jaunā darbinieka pienākumi būs sagaidīt klientus, kad tie ienāk bankas filiālē un jautāt, vai viņiem nepieciešama palīdzība.

«HSBC iepazīstina ar robotu, lai piesaistītu klientus filiālei un radītu atmiņā paliekošu pieredzi,» sacījis HSBC privātpersonu apkalpošanas un aktīvu pārvaldes vadītājs Ziemeļamerikā Pablo Sančezs.

Bankas filiāļu skaits ASV 12 mēnešu laikā (līdz 2017.gada jūnijam) ir sarucis par vairāk nekā 1700, kas ir lielākais samazinājums vēsturē, liecina Wall Street Journal dati.

Robots palīdzēs klientiem ar tādiem tematiem, kā piemērotākās kredītkartes atrašanu vai noguldījumu veikšanu, tādējādi, vismaz teorētiski samazinot klientu gaidīšanas laiku. Ja klientiem viņš patiks, tad arī citās filiālēs darbu sāks roboti.

Londona var elpot mierīgi - tā turpinās būt Eiropas «finanšu plaušas», sacījis Lielbritānijas bankas Barclays vadītājs Džess Stelijs (Jes Staley), ziņo BBC.

Lai gan viņš atzīst, ka bankai varētu būt jāpārceļ daļa aktivitāšu uz Dublinu vai Vāciju, viņš tomēr ticot, ka lielākā daļa no Eiropas darbības joprojām norisināsies Lielbritānijā.

«Es neticu, ka Eiropas finanšu centrs pametīs Londonu,» uzsvēris Barclays vadītājs. Viņš atzinis, ka citu Eiropas valstu galvaspilsētas izrāda aktīvu interesi par to, lai banka pārvietotu savu darbību.

Kā vēstīts, Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, ziņoja Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Pirmdien Eiropas un Āzijas akciju tirgus indeksi saruka, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme bremzējas.

Stoxx Europe 600 saruka par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 samazinājās par 0,1%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,2%, bet pēc tam atguvās un spēja pakāpties par 0,18%.

Ar straujāku kritumu pirmdienas tirdzniecības sesiju noslēdza Āzijas akciju tirgus indeksi. Tā, piemēram, Japānas Nikkei 225 zaudēja 2,4% no savas vērtības, bet Shanghai Composite Index dienu noslēdza pie zemākās atzīmes kopš augusta.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Ķīnas ražošanas un pakalpojumu sektori uzrādījuši vājināšanās pazīmes, raksta MarketWatch.

Četrās aptaujās, no kurām divas veikusi valdība, bet divas – HSBC Holdings Plc, iepirkumu menedžeru indeksi pagājušajā mēnesī sarukuši, kas noticis pirmo reizi kopš aprīļa. HSBC Services PMI samazinājās no 52,5 punktiem novembrī līdz 50,9 punktiem decembrī.

Šā gada jūnija beigās lielākās bankas Eiropā pēc tirgus kapitalizācijas bijušas HSBC Holdings un Banco Santander, saglabājot savas pozīcijas kopš pērnā gada beigām, liecina jaunākais SNL Financial jaunākais pētījums.

30. jūnijā HSBC tirgus kapitalizācija bija par 5,72% zemāka nekā iepriekšējā pētījumā pērnā gada nogalē un akcijas cena pirmajā pusgadā saruka par vairāk nekā 10%. Tomēr, neskatoties uz kritumu, šī Lielbritānijas banka saglabājusi līdera pozīcijas kā Eiropas lielākā banka pēc tirgus kapitalizācijas.

20 lielākās Eiropas bankas pēc tirgus kapitalizācijas iespējams aplūkot galerijā augstāk!

#1/20

1. HSBC Holdings

Vieta pērnā gada beigās: 1.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 141,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -5,72%

Foto: Reuters/Scanpix

#2/20

2. Banco Santander

Vieta pērnā gada beigās: 2.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 89,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +21,5%

Foto: Reuters/Scanpix

#3/20

3. Lloyds Banking Group

Vieta pērnā gada beigās: 4.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 66,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -2,1%

Foto: Reuters/Scanpix

#4/20

4. BNP Paribas

Vieta pērnā gada beigās: 3.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 61,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -12,4%

Foto: Reuters/Scanpix

#5/20

5. Banco Bilbao Vizcaya Argentaria

Vieta pērnā gada beigās: 8.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 54,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +5,86%

Foto: Reuters/Scanpix

#6/20

6. UBS AG

Vieta pērnā gada beigās: 7.
Valsts: Šveice
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 50,3 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -3,42%

Foto: Reuters/Scanpix

#7/20

7. Royal Bank of Scotland Group

Vieta pērnā gada beigās: 10.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 46,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +1,88%

Foto: Reuters/Scanpix

#8/20

8. Allied Irish Banks Plc

Vieta pērnā gada beigās: 5.
Valsts: Īrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 46,6 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -20,2%

Foto: Reuters/Scanpix

#9/20

9. Barclays Plc

Vieta pērnā gada beigās: 6.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 43,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -17,08%

Foto: Reuters/Scanpix

#10/20

10. Nordea Bank AB

Vieta pērnā gada beigās: 12.
Valsts: Zviedrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 41,5 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +5,67%

Foto: Reuters/Scanpix

#11/20

11. Sberbank of Russia

Vieta pērnā gada beigās: 9.
Valsts: Krievija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 39 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -18,64%

Foto: Reuters/Scanpix

#12/20

12. Intesa Sanpaolo

Vieta pērnā gada beigās: 17.
Valsts: Itālija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 36,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +26,12%

Foto: Reuters/Scanpix

#13/20

13. Standard Chartered

Vieta pērnā gada beigās: 11.
Valsts: Lielbritānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 36,774 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -7,08%

Foto: Reuters/Scanpix

#14/20

14. UniCredit SpA

Vieta pērnā gada beigās: 16.
Valsts: Itālija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 35,8 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +15,11%

Foto: Reuters/Scanpix

#15/20

15. Deutsche Bank

Vieta pērnā gada beigās: 14.
Valsts: Vācija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 35,4 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +0,28%

Foto: Reuters/Scanpix

#16/20

16. Credit Suisse Group

Vieta pērnā gada beigās: 13.
Valsts: Šveice
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 33,2 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -6,5%

Foto: Reuters/Scanpix

#17/20

17. Societe Generale

Vieta pērnā gada beigās: 17.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 29,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: -9,23%

Foto: Reuters/Scanpix

#18/20

18. Credit Agricole

Vieta pērnā gada beigās: 18.
Valsts: Francija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 26,4 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +14%

Foto: EPA/LETA

#19/20

19. CaixaBank

Vieta pērnā gada beigās: 23.
Valsts: Spānija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 25,2 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +32,41%

Foto: Reuters/Scanpix

#20/20

20. Svenska Handelsbanken

Vieta pērnā gada beigās: 19.
Valsts: Zviedrija
Tirgus kapitalizācija šā gada 30. jūnijā: 22,7 miljardi eiro
Izmaiņas, salīdzinot ar pērnā gada beigām: +0,37%

Foto: Svenska Handelsbanken

Skatīties pārējos attēlus

Ķīnas ražošanas aktivitāte varētu būt piedzīvojusi pirmo kritumu pēdējo sešu mēnešu laikā, liecina HSBC Holdings Plc. un Markit Economics iepirkumu menedžeru indeksa dati.

Kā raksta Bloomberg, provizoriskais indekss janvārī bijis 49,6 punkti, kas ir mazāk nekā decembrī, kad indekss sasniedza 50,5 punktus. Indekss virs 50 punktiem uzrāda izaugsmi.

Jaunākie indeksa dati uzrāda izaugsmes bremzēšanos ražošanas sektorā, sacījis HSBC Ķīnas ekonomists Ku Hongbins.

Tiesa gan, indeksa samazinājums neuzrāda, ka ražošana ir sarukusi, salīdzinot ar gadu iepriekš. Decembrī rūpnīcu produkcijas izlaide pieauga par 9,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, salīdzinot ar 10% kāpumu novembrī.

Kā liecina Ķīnas šajā nedēļā publicētie dati, ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsme palēninājusies līdz 7,7%, salīdzinot ar 7,8% iepriekšējā ceturksnī. Pagaidām nav paziņots šā gada izaugsmes mērķis, bet pērn tas bija 7,5%.

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

ASV varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu pret septiņiem banku gigantiem saistībā ar Libor procentu likmju manipulācijām. Izmeklēšana vērsta pret Deutsche Bank, HSBC, Royal Bank of Scotland, JPMorgan Chase, Citigroup, UBS un Barclays.

ASV varasiestādes bankām likušas atklāt e-pastus un dokumentus ar kuriem apmainījušies finanšu milžu izpilddirektori, lai izpētītu to lomu likmes manipulācijās. Līdzīgas izmeklēšanas notiek arī Lielbritānijā un Vācijā, taču šajās valstīs Deutsche Bank saņēmusi solījumu, ka pret to netiks vērsta apsūdzība, ja banka atklās nepieciešamo informāciju.

Gadījumā, ja ASV varasiestādes atzīs, ka arī Vācijas banka bijusi vainojama Libor manipulācijās, Deutsche Bank varētu nākties sodanaudās samaksāt simtiem miljonu eiro, pieļauj Euobserver.

Tikmēr atklājies, ka vēl viena britu banka piekopusi ne visai tīru nodarbi. Trešdien Standard Chartered piekrita maksāt 277 miljonu eiro lielu sodu, kad ASV varasiestādes atklāja, ka banka nodarbojusies ar Irānas naudas atmazgāšanu.