Šī nedēļa ir salīdzinoši darbīga, jo tirgi galvenokārt pievēršas gan jaunajiem paziņotajiem datiem, gan arī ASV, eirozonā un Japānā pastāvošajām problēmām. Eirozonā uzmanības centrā ir piektdien publiskotie ražošanas vadītāju indeksi PMI, kā arī Grieķijas parādu jautājums.
Tāpat no ASV Federālās Atvērto tirgus operāciju komisijas (Federal Open Market Committee – FOMC) tiek gaidīts, ka tā paziņos par pašreizējās aktīvu iegādes programmas paplašināšanu, aizvietojot atšķirīgu dzēšanas termiņu obligāciju iepirkšanas un pārdošanas programmu (Operation Twist) ar viena mēneša parādzīmēm 45 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tā kā šis pasākums, pretstatā Operation Twist, palielinās Federālo rezervju bankas bilanci, tas tiek atzinīgi uzņemts kā «kvantitatīvās atvieglošanas» 4. raunds (QE4). Visbeidzot, svētdiena nesīs atrisinājumu apakšpalātas vēlēšanām Japānā, kurās Liberāli demokrātiskā partija (LDP) cer uz pārliecinošu uzvaru. Visticamāk, tas visu nedēļu nodarbinās investoru prātus.
Eirozona
Visi cer, ka eirozonā ceturtdien un piektdien notiekošās Eiropas Padomes sēdes laikā Grieķija beidzot saņems finansiālās palīdzības programmas trešo maksājumu. Tas notiek pēc eirozonas ministru panāktās vienošanās piešķirt nedienu pārņemtajai valstij finansējumu, kas būs atkarīgs no parādu atpirkšanas programmas. Vienošanās paredz, ka, lai saņemtu 34,4 miljardus eiro, kas nepieciešami parādsaistību apkalpošanai, Grieķijai jāpanāk obligāciju atpirkšana 30 miljardu eiro apmērā. Galotņu tikšanās arī pievērsīsies «īstas ekonomiskās un monetārās savienības izveidošanai», kā to ierosinājis Hermans Van Rompejs (Herman Van Rompuy). Šis diskutablais plāns paredz lielāku pilnvaru piešķiršanu centralizētajām atbildīgajām institūcijām, lai tās uzraudzītu valstu budžetus, kā arī vienotu Eiropas banku sektoru uzraudzības institūcijas izveidošanu.
Piektdien nāks klajā ekonomiskie rādītāji, kuriem seko visvairāk – tiks paziņoti Francijas, Vācijas un eirozonas iepirkumu vadītāju indeksi PMI. Šis rādītājs ataino ražošanas un pakalpojumu sektora iepirkumu vadītāju prognozes nākotnei. No šiem indeksiem svarīgākais ir Vācijas ražošanas sektora indekss (gaidāms, ka pieaugs no 46,8 uz 47,1), Francijas pakalpojumu sektora indekss (domājams, saglabāsies tāds pats – 45,8), kā arī eirozonas rādītāji (ražošanas indekss varētu pieaugt no 46,2 uz 46,6, bet pakalpojumu – no 46,7 uz 47).
Āzija un Okeānija
Nedēļa ir bijusi samērā rāma, vien piektdien paziņos HSBC ražošanas īstermiņa indeksu Ķīnai (HSBC Flash Manufacturing PMI). Tirgi vēros, vai indekss spēs noturēties virs 50 punktu atzīmes jau otro mēnesi pēc kārtas, kas tirgum varētu radīt pozitīvas sajūtas, ka «ekonomikas spēkstacija» pārvarējusi kritumu. Japānā pieņemas spēkā gaidas un prātošana par svētdien paredzētajām apakšpalātas vēlēšanām – visi uzskata, ka «Āzijas tīģeris» nonāks LDP līdera Shinzo Abe pārziņā. Abe jau devis iepriekšējas norādes par pasākumiem, kas palielinātu naudas piedāvājumu – tās tirgiem devušas nozīmīgu stimulu, tādēļ šis lēmums ir ļoti būtisks Japānas ekonomiskajai un starptautiskajai politikai.
Austrālijas Rezervju bankas prezidents Gens Stīvenss (Glenn Stevens) uzstāsies pirmo reizi pēc lēmuma samazināt likmi aizdevumiem uz nakti uz 3%. Komentāri, kuri tapuši zināmi pēc augustā notikušajām sarunām aiz slēgtām durvīm, liecina, ka Stīvenss redz Austrālijas Rezervju bankas lomu tajā, ka, paceļot likmes, tā varētu iejaukties, kad rodas līdzekļu «burbuļi». Tas apliecina pēdējā lēmuma nozīmīgumu un vedina mūs domāt, ka likmes atkal viegli varētu palielināt, tiklīdz parādītos kādas «burbuļa» pazīmes.
Piezīme: Šis materiāls satur manas domas un idejas, un tās nevajadzētu uztvert kā padomu investīcijās.