Atklājumi par vājo kontroli bankā HSBC ir «apkaunojoši un pazemojoši», pavēstījis britu finanšu milža vadītājs Stjuarts Gulivers (Stuardt Gulliver). Banka arī rezervējusi divus miljardus dolāru, kurus, iespējams, nāksies maksāt kompensācijās un soda naudās saistībā ar atklāto naudas atmazgāšanu, vēsta Bloomberg.

HSBC ASV varētu nākties samaksāt 700 miljonus dolāru, bet Lielbritānijā apkrāptajiem klientiem pat 1,3 miljardus dolāru. HSBC grupas izpilddirektors S. Gulivers pieļāva, ka galējās skandāla izmaksas varētu būt arī augstākas.

«HSBC pagātnē ir pieļāvusi kļūdas. Tas, kas notika ASV un Meksikā, ir apkaunojoši un pazemojuši un mums sagādā lielas sāpes. Tuvāko gadu laikā mums jāveic lielas izmaiņas, lai atjaunotu uzticēšanos sev. Tam nav viegla atrisinājuma,» klāstīja S. Gulivers.

HSBC ir arī viena no bankām, pret kuru vēršas aizdomas par manipulācijām ar procentu likmēm.

Db.lv jau vēstīja, ka HSBC veikusi darījumus ar kompānijām, kas tiek saistītas ar terorismu, un ļāvusi saviem klientiem nodarboties ar naudas atmazgāšanu, kā arī pārkāpusi ASV sankcijas pret Irānu, iepriekš tika secināts ASV Senāta izmeklēšanas ziņojumā.

Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāle ir palīdzējusi bagātiem klientiem izvairīties no nodokļiem miljoniem eiro apmērā, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Koncorcija reportieru analizētie dokumenti parāda, ka HSBC nodrošinājusi kontus starptautiskiem noziedzniekiem, korumpētiem uzņēmējiem, politiķiem un slavenībām.

«HSBC guva peļņu no darījumiem ar ieroču tirgotājiem, .. asiņainu dimantu kontrabandistiem un citiem starptautiskiem noziedzniekiem,» ziņoja ICIJ.

Noplūdinātajos dokumentos ir minēti bijušie un esošie politiķi no Lielbritānijas, Krievijas, Indijas un vairākām Āfrikas valstīm, Saūda Arābijas, Bahreinas, Jordānijas un Marokas karaļnamu pārstāvji, un mirušais Austrālijas preses magnāts Kerijs Pakers.

Piezīmes šajos dokumentos liecina par to, ka HSBC darbinieki zinājuši par klientu nodomiem slēpt naudu no savu valstu finanšu iestādēm.

Lielbritānijas banku milzis HSBC, kas aizvadītajā gadā saņēma ievērojamu sodu ASV saistībā ar naudas atmazgāšanu, saskāries ar jaunām apsūdzībām Argentīnā, vēsta BBC.

Argentīnas finanšu regulatori norāda, ka bankas Aregantīnas struktūrvienība bija izveidojusi nelegālu shēmu, kas ļāva valsts iedzīvotājiem ar tās palīdzību izvairīties no nodokļu nomaksas. Ar HSBC atbalstu Aregentīnas iedzīvotāji pamanījušies nobēdzināt aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Banka sadarbojusies ar organizētās noziedzības grupējumiem, viltojusi dokumentāciju, izmantojusi neeksistējošus kontus un dažādām kompānijām palīdzējusi atmazgāt finanšu līdzekļus.

HSBC izplatījusi paziņojumu, kurā nav noliegusi izvirzītās apsūdzības un piekritusi sadarboties. «Jebkurā vietā, kur strādā HSCB, banka likumu ievēro ļoti stingri un pilnībā atbalsta valdības un regulatoru centienus atklāt nelegālas darbības un pieņemt pareizus mērus,» teikts bankas izplatītajā paziņojumā.

Lielbritānijas banka HSBC Holdings piekritusi samaksāt 1,92 miljardus ASV dolāru lielu naudassodu, lai noslēgtu izlīgumu par apsūdzībām naudas atmazgāšanā, darījumiem ar kompānijām, kas saistītas ar teroristiem, un pret Irānu noslēgto sankciju pārkāpšanā.

Rekordaugstā soda nauda ir lielākā ko jebkad samaksājusi kāda banka. Tāpat HSBC apņēmusies pilnībā sadarboties ar ASV banku uzraugiem un likumsargiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai padarītu vieglāku dažādu normu ievērošanu. HSBC pavēstījusi, ka līdzīgu izlīgumu cer panākt arī ar Lielbritānijas banku uzraugiem.

HSBC atzinusi savu vainu un atvainojusies. «Mēs uzņemamies atbildību par savām pagātnes kļūdām. HSBC šodien ir pavisam cita organizācija nekā tā, kas pieļāva kļūdas,» norādīja banka.

Soda naudu 327 miljonu ASV dolāru apmērā piekritusi samaksāt arī Lielbritānijas banka StanChart, kas jau augustā piekrita soda naudai 340 miljonu dolāru apmērā. Kopējo soda naudu 667 miljonu ASV dolāru apmērā StanChart samaksājusi ASV varasiestādēm par regulatoru apkrāpšanu, dokumentu viltošanu un sadarbību ar Irānu.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka sākusi izskatīt iespējas pārvietot tās galveno biroja ēku ārpus Lielbritānijas, ņemot vērā aizvien bargākus noteikumus valsts finanšu sektorā.

Pārsteidzošā paziņojumā mazāk nekā divas nedēļas pirms Lielbritānijas vispārējām vēlēšanām HSBC kārtējo reizi paudusi bažas par valdības īstenoto politiku, lai norobežotu Lielbritānijas banku privātpersonu apkalpošanas pakalpojumus no to investīciju struktūrvienībām.

Bankas valde «lūgusi vadībai izvērtēt, kur varētu būt vislabākais HSBC galvenās biroja ēkas izvietojums, ņemot vērā regulējošās un strukturālās reformas,» norāda HSBC priekšsēdētājs Duglass Flints.

«Šis jautājums ir sarežģīts un ir pāragri sacīt, cik ilgs būs šis process vai kādi būs secinājumi, taču darbs ir sācies,» piebilst Flints.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC piektdien paziņoja, ka aplūko iespējas pārdot Brazīlijas biznesu, tādējādi turpinot samazināt izdevumus.

«HSBC apstiprina, ka tā izvērtē dažādas stratēģijas bankas darbībām Brazīlijā, tostarp iespējamu biznesa pārdošanu,» norāda banka.

Noplūdinātajos datos par apmēram 100 tūkstošiem fizisku un juridisku personu, kas ar Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāles palīdzību izvairījušies no nodokļiem, 49 klienti ir saistīti ar Latviju.

No datos pieejamajiem klientiem, kas saistīti ar mūsu valsti, 22% ir Latvijas pilsoņi, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Laika posmā no 1989.līdz 2006.gadam saistībā ar noplūdinātajos datos aplūkoto bankas darbību tika atvērti 43 klientu konti, kas saistīti ar Latviju, un tie bija saistīti ar 62 bankas kontiem.

Latvija ir ierindota 98.vietā pēc ASV dolāros mērīta līdzekļu apmēra noplūdinātajos dokumentos. Maksimālā summa, kas saistīta ar klientu Latvijā, bija 94,4 miljoni ASV dolāru.

Lietuva ir ierindota 101.vietā, un maksimālā summa klientam, kas saistīts ar Lietuvu, bija 65,5 miljoni ASV dolāru. Noplūdinātajos dokumentos 32 klienti ir saistīti ar Lietuvu, un 22% no tiem ir Lietuvas pilsonība. Kopumā 1990.-2006.gadā noplūdinātajos dokumentos pieejama informācija par 38 klientu kontiem, kas saistīti ar 67 bankas kontiem.

Izmeklētāji trešdien veica kratīšanu Lielbritānijas bankas HSBC birojā Ženēvā saistībā ar izmeklēšanu par aizdomām, ka banka ir palīdzējusi klientiem izvairīties no nodokļu nomaksas miljonu eiro vērtībā, paziņoja Šveices prokuratūra.

«Pēc nesenajiem atklājumiem saistībā ar [Šveices banku] HSBC Private Bank (Switzerland) prokuratūra paziņo par kriminālprocesa sākšanu pret banku.. par naudas atmazgāšanu vainu pastiprinošos apstākļos,» teikts Ženēvas prokuratūras paziņojumā.

Kratīšana notika HSBC galvenajā birojā Šveicē un to vadīja Ženēvas kantona ģenerālprokurors Olivjē Žorno, kuram palīdzēja augsta ranga prokurors Ivs Bertosa.

Prokuratūra norādīja, ka ir sākusi izmeklēšanu pret pašu banku, bet «atkarībā no novērtējuma izmeklēšanu varētu paplašināt, lai iekļautu fiziskas personas, kas tiek turētas aizdomās par naudas atmazgāšanas darbību pastrādāšanu vai piedalīšanos tajās».

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.

Tāpat akcijas vērtību negatīvi ietekmējusi atklātībā nonākusi informācija, ka banka pieļāvusi krāpnieciski iegūtas naudas atmazgāšanu. HSBC akcijas cena tirdzniecībā Āzijā vienu brīdi nokritās par vairāk nekā 4% līdz 29,6 Honkongas dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 1995.gada, ņemot vērā investoru bažas par bankas spēju turpināt veikt darbību Ķīnā un Honkongā, kas nodrošina milzīgu daļu tās ienākumu.

Laikraksts "Global Times" vēstī, ka HSBC varētu būt viens no pirmajiem uzņēmumiem, kuru Ķīnas valdība varētu iekļaut "neuzticamu juridisku personu sarakstā". Laikraksts norāda uz bankas iesaistīšanos Vašingtonas izmeklēšanā pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei".

Londona var elpot mierīgi - tā turpinās būt Eiropas «finanšu plaušas», sacījis Lielbritānijas bankas Barclays vadītājs Džess Stelijs (Jes Staley), ziņo BBC.

Lai gan viņš atzīst, ka bankai varētu būt jāpārceļ daļa aktivitāšu uz Dublinu vai Vāciju, viņš tomēr ticot, ka lielākā daļa no Eiropas darbības joprojām norisināsies Lielbritānijā.

«Es neticu, ka Eiropas finanšu centrs pametīs Londonu,» uzsvēris Barclays vadītājs. Viņš atzinis, ka citu Eiropas valstu galvaspilsētas izrāda aktīvu interesi par to, lai banka pārvietotu savu darbību.

Kā vēstīts, Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, ziņoja Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Starptautiskās bankas HSBC Ņujorkas filiālē šonedēļ darbu sācis robots, kura nosaukums ir Pepper, raksta MarketWatch.

Jaunā darbinieka pienākumi būs sagaidīt klientus, kad tie ienāk bankas filiālē un jautāt, vai viņiem nepieciešama palīdzība.

«HSBC iepazīstina ar robotu, lai piesaistītu klientus filiālei un radītu atmiņā paliekošu pieredzi,» sacījis HSBC privātpersonu apkalpošanas un aktīvu pārvaldes vadītājs Ziemeļamerikā Pablo Sančezs.

Bankas filiāļu skaits ASV 12 mēnešu laikā (līdz 2017.gada jūnijam) ir sarucis par vairāk nekā 1700, kas ir lielākais samazinājums vēsturē, liecina Wall Street Journal dati.

Robots palīdzēs klientiem ar tādiem tematiem, kā piemērotākās kredītkartes atrašanu vai noguldījumu veikšanu, tādējādi, vismaz teorētiski samazinot klientu gaidīšanas laiku. Ja klientiem viņš patiks, tad arī citās filiālēs darbu sāks roboti.

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Šveicē un Francijā interesējas par britu bankas HSBC skandālā iesaistītajiem klientiem no Latvijas, ceturtdien ziņoja raidījums LNT ziņas.

Pēc izskanējušajām ziņām par britu bankas HSBC Šveices struktūrvienības klientiem no Latvijas, kas to izmantojuši, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, Finanšu policija vērsusies pēc informācijas pie kolēģiem Šveicē un Francijā.

«Finanšu policijas starptautiskās sadarbības daļa pēdējo nedēļu laikā ir sākusi aktīvu saziņu ar kolēģiem un radniecīgiem dienestiem gan Šveicē, gan Francijā, lai mēs vispār iegūtu kādu informāciju - kādas izmeklēšanas tiek veiktas, kādi ir sensitīvie dati un kādā veidā mēs šos datus vispār varētu tiesiskā ceļā iegūt. Protams, ka mūs interesē šīs personas, vai tie ir Latvijas rezidenti, vai nerezidenti,» stāstīja VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.

Briti likumdošanā iestrādā amatpersonu privātu atbildību par banku nedarbiem; vadītāji saka – «tad nu bez mums» , ceturtdiena raksta laikraksts Dienas Bizness.

Divi no britu finanšu pakalpojumu holdinga HSBC valdes locekļiem taisās iet prom no darba, jo acīmredzot bažījas par riskiem saistībā ar jauno likumdošanu, kas paredz vadītāju personīgu atbildību par viņu kompāniju pastrādātajām nelikumībām, raksta Financial Times (FT).

Londonas Sitijā notiekošais varētu būt pavērsiena punkts Rietumu tieslietu praksē, kas līdz šim ir bijusi ļoti saudzīga pret finanšu institūciju vadītājiem personīgi, arī ja to iestādes bijušas vainīgas finanšu manipulācijās un trakulībās, izraisot neuzticību sabiedrībai tik svarīgajai industrijai un arī globālo finanšu krīzi. Līdz šim bijis spēkā princips «par lielu, lai iespundētu» (too big to jail), kas ir parafrāze par cita veida līdzšinējās pielaidības pret bankām raksturojumam – «par lielu, lai caurkristu» (too big to fail).

«Swedbank» rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, trešdien paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena.

Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.

«Swedbank» prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais «Swedbank» risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Šī nedēļa ir salīdzinoši darbīga, jo tirgi galvenokārt pievēršas gan jaunajiem paziņotajiem datiem, gan arī ASV, eirozonā un Japānā pastāvošajām problēmām. Eirozonā uzmanības centrā ir piektdien publiskotie ražošanas vadītāju indeksi PMI, kā arī Grieķijas parādu jautājums.

Tāpat no ASV Federālās Atvērto tirgus operāciju komisijas (Federal Open Market Committee – FOMC) tiek gaidīts, ka tā paziņos par pašreizējās aktīvu iegādes programmas paplašināšanu, aizvietojot atšķirīgu dzēšanas termiņu obligāciju iepirkšanas un pārdošanas programmu (Operation Twist) ar viena mēneša parādzīmēm 45 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tā kā šis pasākums, pretstatā Operation Twist, palielinās Federālo rezervju bankas bilanci, tas tiek atzinīgi uzņemts kā «kvantitatīvās atvieglošanas» 4. raunds (QE4). Visbeidzot, svētdiena nesīs atrisinājumu apakšpalātas vēlēšanām Japānā, kurās Liberāli demokrātiskā partija (LDP) cer uz pārliecinošu uzvaru. Visticamāk, tas visu nedēļu nodarbinās investoru prātus.

Daudzi analītiķi steidz paaugstināt savas ASV dolāra cenas prognozes , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik, runājot par tendencēm finanšu tirgū, viens no galvenajiem tematiem ir ASV dolāra vērtības pieaugums. Līdz ar to, ka tendences ASV tautsaimniecībā ir visai pārliecinošas, bet daudzviet citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte bremzējas, arvien vairāk analītiķu samērā krasi maina savas iepriekš izteiktās prognozes attiecībā uz vairākiem valūtu pāriem.

Eiro cena ASV dolāros kopš maijā sasniegtā līmeņa ir samazinājusies jau vairāk nekā par 9% – līdz 1,267 ASV dolāru atzīmei. Jāpiebilst, ka kopējās valūtas cena pagājušās nedēļas sākumā pakavējās arī 1,25 ASV dolāru atzīmes tuvumā, lai gan no tik zema līmeņa eiro/dolāru atbīdīja spekulācijas, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) tomēr vēlāk varētu lemt par savu dolāra likmju paaugstināšanu. Arī eksperti norāda, ka šis īslaicīgais cenas atlēciens nav vis eiro stiprums, bet drīzāk ir īslaicīgs dolāra vājuma brīdis. «ASV FRS iepriekšējās sēdes protokols parādīja uzmanības pievēršanu ASV ekonomikas izaugsmi apdraudošajiem riskiem, kas liecina par ļoti piesardzīgu attieksmi pret procentu likmju celšanu. Tomēr FRS piesardzīgo noskaņojumu kompensē labi ASV ekonomikas dati. Kontrastam – Vācijas eksports mēneša laikā samazinājies par 5,8% un par 4% sarukuši arī šīs valsts ražošanas apjomi,» skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Šajā gadā Ķīnas akciju tirgū var gaidīt 30% pieaugumu, jo valsts amatpersonas samazinās finansējuma izmaksas un īstenos reformas, uzskata Ķīnas starptautiskās kapitāla korporācijas eksperti, kas precīzi paredzēja pieaugumu pērn.

Kā raksta Bloomberg, pērn Shanghai Composite indekss pieauga par 53%, bet trešdien tas sasniedza 5,5 gadu augstāko atzīmi. Tiesa gan. Indekss aizvien ir par 45% zemāks nekā vēsturiski augstākā atzīme, ko tas sasniedza 2007. gadā un uzņēmumu novērtējumi joprojām ir zemi, norāda uzskata Ķīnas starptautiskās kapitāla korporācijas Huans Haižou.

Eksperts pirms gada prognozēja, ka Ķīnas akciju cenas pērn pieaugs par 20%. Viņš norāda, ka akciju cenu tirgus pieaugums turpināsies vairākus gadus un patlaban vēl ir laiks akciju iegādei.

Pērn Ķīnas akciju tirgus uzrādīja labākos rezultātus, pārspējot Japānu. Tirgus indeksu pieaugumu veicināja runas investoru vidū, ka amatpersonas turpinās mīkstināt monetāro politiku, lai veicinātu izaugsmes bremzēšanos.

Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, vēsta Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Runājot no Pasaules ekonomikas foruma Davosā, HSBC vadītājs Stjuarts Gulivers pavēstījis, ka runa ir par 1000 darbavietām un Francijai šajā gadījumā ir priekšrocības, salīdzinot ar citām ES valstīm.

«Mēs iegādājāmies Credit Commercial de France 2002. gadā, tāpēc mums ir pilna servisa universāla banka Francijā,» viņš skaidrojis piebilstot: «Līdz ar to - mums tā ir Francija.»

Decembrī Ķīnas ražošanas un pakalpojumu sektori uzrādījuši vājināšanās pazīmes, raksta MarketWatch.

Četrās aptaujās, no kurām divas veikusi valdība, bet divas – HSBC Holdings Plc, iepirkumu menedžeru indeksi pagājušajā mēnesī sarukuši, kas noticis pirmo reizi kopš aprīļa. HSBC Services PMI samazinājās no 52,5 punktiem novembrī līdz 50,9 punktiem decembrī.

Pētījumā tiek izmantotas vairāku tūkstošu uzņēmumu atbildes par biznesa situācijas izmaiņām. Tādējādi indekss sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2011.gada augusta.

Piektdien Ķīnas Nacionālā statistikas biroja dati uzrādīja pakalpojumu sektora aktivitātes izaugsmes samazināšanos līdz četru mēnešu zemākajam līmenim – 54,6 punktiem.

ASV varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu pret septiņiem banku gigantiem saistībā ar Libor procentu likmju manipulācijām. Izmeklēšana vērsta pret Deutsche Bank, HSBC, Royal Bank of Scotland, JPMorgan Chase, Citigroup, UBS un Barclays.

ASV varasiestādes bankām likušas atklāt e-pastus un dokumentus ar kuriem apmainījušies finanšu milžu izpilddirektori, lai izpētītu to lomu likmes manipulācijās. Līdzīgas izmeklēšanas notiek arī Lielbritānijā un Vācijā, taču šajās valstīs Deutsche Bank saņēmusi solījumu, ka pret to netiks vērsta apsūdzība, ja banka atklās nepieciešamo informāciju.

Gadījumā, ja ASV varasiestādes atzīs, ka arī Vācijas banka bijusi vainojama Libor manipulācijās, Deutsche Bank varētu nākties sodanaudās samaksāt simtiem miljonu eiro, pieļauj Euobserver.

Tikmēr atklājies, ka vēl viena britu banka piekopusi ne visai tīru nodarbi. Trešdien Standard Chartered piekrita maksāt 277 miljonu eiro lielu sodu, kad ASV varasiestādes atklāja, ka banka nodarbojusies ar Irānas naudas atmazgāšanu.