Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā nabadzības un sociālās atstumtības riskam bija pakļautu 124,5 miljoni cilvēku jeb 24,8% no kopējā reģiona iedzīvotāju skaita, liecina Eurostat dati.
Pēdējo gadu laikā šo cilvēku īpatsvars ir audzis, un tas nozīmē, ka šie cilvēki bija pakļauti vienam no riskiem: nabadzības riskam, smagai materiālajai atstumtībai vai dzīvošanai mājsaimniecībā ar ļoti zemu darba intensitāti. Nabadzības riskam pakļautu cilvēku skaita samazināšana ir viens no ES mērķiem stratēģijā Europe 2020.
Pērn lielākais nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars reģistrēts Bulgārijā – 49%, Rumānijā – 42%, Latvijā – 37% un Grieķijā – 35%, savukārt zemākais īpatsvars bija Nīderlandē un Čehijā – 15%, Somijā – 17%, kā arī Zviedrijā un Luksemburgā – 18%.
17% no ES iedzīvotājiem ienākumi pēc sociālajiem maksājumiem bija zem noteiktā nabadzības sliekšņa. Lielākais šādu cilvēku īpatsvars bija Grieķijā un Rumānijā – 23%, kā arī Spānijā – 22%.
10% ES iedzīvotāju bija nonākuši smagā materiālā atstumtībā, kas nozīmē, ka viņi nespēj samaksāt savus rēķinus, uzturēt mājokli pietiekami siltu vai vienu nedēļu atpūsties ārpus mājas. Lielākais šādu cilvēku īpatsvars bija Bulgārijā – 44%, Rumānijā – 30%, kā arī Ungārijā un Latvijā – 26%.
Savukārt 10% no ES iedzīvotājiem dzīvoja mājsaimniecībās ar zemu darba intensitāti, kas nozīmē, ka pieaugušie mājsaimniecības locekļi pēdējā gada laikā izmantoja mazāk nekā 20% no kopējā darbaspēka potenciāla. Augstākais īpatsvars bija Horvātijā – 16%, kā arī Spānijā, Grieķijā un Beļģijā – 14%.