Neskatoties uz to, ka miljonāri veido tikai 0,9% pasaules iedzīvotāju, tie kontrolē 39% pasaules bagātību, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz biznesa analītiķu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumu.

Tie miljonāri, kuriem ir vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, kontrolē 22% pasaules bagātību. Viņu īpatsvars veido tikai 0,1% no pasaules iedzīvotāju skaita.

Miljonāru mājsaimniecību skaits 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par 12,2%. Pērn pasaulē ir bijis 12,5 miljoni miljonāru mājsaimniecību.

Visvairāk miljonāru dzīvo ASV - te atrodas 5,2 miljoni miljonāru mājsaimniecību. Otrajā vietā ir Japāna ar 1,5 miljoniem, trešajā Ķīna ar 1,1 miljonu un ceturtajā Lielbritānija ar 570 tūkstošiem miljonāru mājsaimniecībām.

Vislielākais miljonāru blīvums ir Singapūrā – 15,5% no tās iedzīvotāju skaita veido miljonāru mājsaimniecības.

Miljonāri visā pasaulē pārceļas dzīvot uz citām valstīm biežāk nekā jebkad to darījuši, raksta Bloomberg.

2018.gadā uz citu valsti dzīvot pārcēlušies aptuveni 108 tūkstoši miljonāru, salīdzinot ar 95 tūkstošiem.

Kā norāda Bloomberg, miljonāri maina dzīvesvietu lielākoties nodokļu režīmu dēļ vai arī, lai izvairītos no valsts ekonomiskās vai politiskās spriedzes. Visvairāk par savu jauno mītnes vietu miljonāri izvēlējušies Austrāliju, jo šajā valstī ir zems kriminālais līmenis un augsta kopējā drošība, kā arī labvēlīga nodokļu vide.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras bijušas miljonāru iecienītākās valstis pērn!

#1/12

Spānija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#2/12

Grieķija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#3/12

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#4/12

Izraēla

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#5/12

Singapūra

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 0%

#6/12

Jaunzēlande

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#7/12

Karību salas

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 3%

#8/12

Apvienotie Arābu Emirāti

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 2%

#9/12

Šveice

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 3000

Pieaugums gada laikā: 1%

#10/12

Kanāda

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 4000

Pieaugums gada laikā: 1%

#11/12

ASV

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 10 000

Pieaugums gada laikā: 0%

#12/12

Austrālija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 12 000

Pieaugums gada laikā: 3%

Skatīties pārējos attēlus

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Daudzi pasaules miljonāri pēdējā gada laikā palikuši nabagāki, bet labs gads bijis miljardieriem, kuru līdzekļu pārvaldīšanas komandas spēja pelnīt finanšu tirgos arī ekonomisko neskaidrību laikā, liecina izpētes kompānijas Wealth-X pētījums, ziņo Reuters.

Tādu cilvēku skaits pasaulē, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonu ASV dolāru atzīmi sasniedzis 187,38 tūkstošu atzīmi. Savukārt kopējā šo cilvēku bagātība sarukusi par 1,8% līdz 25,8 triljoniem ASV dolāru (vairāk nekā saskaitot kopā ASV un Ķīnas gada IKP).

«Vissmagāk» klājies tiem, kuru bagātība ir 200 līdz 499 miljonu robežās. Šādu miljonāru skaits pasaulē gada skatījuma (12 mēneši līdz šā gada 31. jūlijam) samazinājās par 9,9% un to kopējā bagātība salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms tam pieauga par 11,4%.

Savukārt ļoti bagāto pasaules iedzīvotāju skaits audzis par 9,4% līdz 2,16 tūkstošiem. Savukārt to kopējā bagātība augusi par 14% līdz 6,2 triljoniem ASV dolāru.

Bijušajai supermodelei, kura kļuvusi par uzņēmēju, Kozetei Gomesai (Cozete Gomes) pieder astoņas kompānijas un viņai neesot laika sēdēt Brazīlijas pilsētas Sanpaulu satiksmes sastrēgumos. Tādēļ viņa vienkārši lidojot pāri tiem, raksta AFP.

Brazīlijas biznesa galvaspilsētā, kas ir mājvieta 20 miljoniem cilvēku, miljonāri, kuriem apnikuši mūžīgie sastrēgumi uz ceļiem, lai pārvietotos pa pilsētu, izmantojot privātos helikopterus.

«Man helikopters ir nepieciešams instruments,» Gomesa stāstījusi AFP. «Es to izmantoju savās ikdienas aktivitātēs, uzņēmējdarbībai, lai tiktos ar cilvēkiem. Tas padara manu dzīvi daudz vieglāku,» viņa skaidrojusi, pārvietojoties ar sešvietīgo lidaparātu.

Sanpaulu ir reģistrēti 420 helikopteri.

Ar bagātību 125 miljonu ASV dolāru apmērā 41 gadu vecā Gomesa esot daļa no Sanpaulu superbagātnieku elites, kuriem vai nu pieder helikopteri, vai arī kuri var atļauties tos īrēt par 1300 ASV dolāriem stundā.

ASV tehnoloģiju kompānija vairs nav miljonāru iecienīts ieguldījumu mērķis, liecina amerikāņu un kanādiešu bagātnieku kluba Tiger 21 biedru aptauja.

Miljonāri par daudz pievilcīgākiem vērtspapīriem uzskata Vorena Bafeta konglomerāta Berkshire Hathaway akcijas. Tādējādi Apple zaudējusi pirmo vietu ikgadējā Tiger 21 biedru aptaujā. Iepriekšējos divus gadus Apple akcijas tika uzskatītas par vispievilcīgākajām.

Klubā Tiger 21 apvienojušies aptuveni 200 uzņēmēji, investori un augstākā līmeņa vadītāji, kuriem ir vismaz desmit miljoni ASV dolāru. Katru gadu klubs veic savu biedru aptaujas, kurā cenšas noskaidrot viedokļus par izdevīgākajām investīcijām. Iepriekšējos gados miljonārus pievilka Apple panākumi ar iPad un iPhone augstajiem tirdzniecības rādītājiem, raksta Bloomberg.

Lietotas automašīnas no Eiropas, arī Latvijas, patlaban visai bieži tiek eksportētas uz Āfrikas valstīm, īpaši uz Togo, Ganu un Beninu, no kurienes pa sauszemes ceļiem tās tiek nogādātas ekonomiski spēcīgākajā Nigērijā, liecina transporta kompānijas Kurbads dati.

Reizi nedēļā no Antverpenes, Roterdamas vai Hamburgas ostām uz Āfrikas rietumu piekrasti atiet lielais ro-ro prāmis ar 1000 lietotām automašīnām no visas Eiropas. Šos automobiļus sarūpē dažādi piegādātāji, arī Latvijas.

«Vēl populāri galamērķi lietoto automašīnu eksportam no Eiropas ir Senegāla un Lībija. Šim nolūkam vēl mēdz izmantot Itālijas ostas - Dženovu un Savonu,» skaidro uzņēmuma loģistikas daļas vadītāja Kristīne Rīmene. Āfrikas auto tirgotāji līdz niansēm pazīstot lietotus automobiļus, tāpēc nelabprāt uzpērkot tos no Latvijas vai visas bijušās Padomju Savienības telpas, jo automašīnu tehniskais stāvoklis šajā reģionā ir ievērojami sliktāks nekā Rietumeiropā. «Tāpēc mums ir grūtāk pārdot un nākas ieinteresēt pircējus ar zemāku cenu,» skaidro kompānijas pārstāve.

Eiropa kļuvusi par pasaulē bagātāko reģionu, apsteidzot Ziemeļameriku, kuras bagātība krīzes iespaidā sarukusi par vairāk nekā 20%. Tā liecina Boston Consulting Group veiktais pētījums, ziņo Euobserver.

Ziemeļamerikas bagātība, ko pētījumā mēra, balstoties uz pārvaldīto aktīvu vērtības, samazinājusies par 21.9%, kas ir straujākais kritums pasaulē. Mazāks kritums tika reģistrēts Eiropā, kur aktīvu vērtība sarukusi par 5.8% līdz 22.2 triljoniem eiro, kas ir ceturtdaļa no pasaules kopējās aktīvu vērtības.

Līdz ar to, lai atgrieztos pie pasaules bagātības apmēriem, kādi tie bija 2007. gadā, nepieciešami seši gadi, atsaucoties uz Boston Consulting Group, raksta Reuters. Kompānijas aprēķini liecina, ka aktīvu pārvaldes kompāniju līdzekļu kopsumma neatgriezīsies līdz 108.5 triljoniem dolāru līdz pat 2013. gadam.

Ceļošana ar privātajām reaktīvajām lidmašīnām, kas globālās finanšu krīzes laikā bija pieklususi, no jauna kļūst par populāru nodarbi, liecinot, ka pasaules bagātākie cilvēki atsāk brīvāk tērēt savu naudu, ziņo CNN.

Pēc Eurocontrol, Eiropas gaisa satiksmes kontroliera, un Argos International – aviācijas tirgus izpētes kompānijas datiem, lidojumu skaits ar privātajām reaktīvajām lidmašīnām ir piedzīvojis 5,5 procentu pieaugumu pagājušajā gadā, vēsta CNN. Šis pieaugums ir novērots gan Eiropas, gan ASV gaisa telpās.

Lai arī privāto reaktīvo lidmašīnu lidojumu skaits vēl nav atgriezies 2007. gada līmenī, tomēr 9% pieaugums šī gada janvārī, salīdzinot ar 2010. gada janvāri, liecina, ka luksusa lidojumi atkal sāk kļūt populāri, norāda CNN.

Privāto lidmašīnu izmantošana bija ļoti populāra pirmskrīzes laikā, kad miljonāri un citi ietekmīgi cilvēki nevēlējās pakļauties mainīgiem lidojumu grafikiem un dažādiem drošības ierobežojumiem.

Pēc divpadsmit gadiem uz Jaunā viļņa šovasar Jūrmalas viesnīcām un restorāniem ir jāpārorientē savs bizness, fokusējoties uz pavisam citu mērķauditoriju. Jūrmala ir kļuvusi pieejamāka Latvijas iedzīvotājiem, kā arī Baltijas valstu un Skandināvijas tūristiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jomas iela, būdama galvenā Jūrmalas artērija, Krievijas tūristu skaita sarukumu izjūt visasāk. Vairāki restorāni ir aizvērušies, to viesnīcu numuriņi, kurās iepriekšējās vasarās apmetās Krievijas estrādes zvaigznes, šobrīd stāv tukši. Arī laika apstākļi nelutina nedz atpūtniekus, nedz pakalpojumu sniedzējus. Tālredzīgākie uzņēmēji jau savlaicīgi ir izstrādājuši un ieviesuši jaunas biznesa un mārketinga koncepcijas, citi gaužas par apgrozījuma samazināšanos un gremdējas nostaļģiskās atmiņās par izšķērdīgajiem festivāla Jaunais Vilnis dalībniekiem un viesiem.

Dzeramnaudas skopas

No 2015. gada 1.janvāra ierosināt likumus vai Satversmes grozījumus varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Izmaiņas parakstu vākšanas kārtībā vēlētāju iniciatīvām nosaka grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kurus galīgajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti, bet 39 bija pret. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Iveta Grigule pēc balsojuma paziņoja, ka ZZS izmaiņas neatbalsta un lūgs Valsts prezidentu likuma grozījumus neizsludināt.

Likumā paredzēts,ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju būs tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.

Bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers atzinis, ka ir personiski ieinteresēts termiņuzturēšanās atļauju programmas turpināšanā.

«Pašreiz manā dienaskārtībā nav jautājums par atgriešanos politikā. Sanācis, ka pēdējā laikā esmu spiests sekot līdzi politiskajiem procesiem aktīvi tajos iesaistīties kā brīvas valsts brīvs pilsonis. 2010. gada 1. jūlijā imigrācijas likumā tika ieviesta sadaļa, kas paredzēja investoriem, veicot investīcijas Latvijā, iegūt ES uzturēšanās atļaujas. Tā bija mana iniciatīva, kuras rezultātā, kā liecina Deloitte pētījums, Latvijā jau tiešā un netiešā veidā ir ienākušas investīcijas pusotra miljarda latu apmērā. Valsts budžetā tiešā veidā ienākuši ap 150 miljoniem latu. Tagad Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi šo programmu vēlas iznīcināt, un es esmu spiests to aizstāvēt. Kopā ar citiem nozares uzņēmējiem esam apvienojuši spēkus, lai situāciju mainītu,» viņš skaidrojis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Neņemot vērā valsts prezidenta Fransuā Olanda atbalstu progresīvajiem nodokļiem, Francijā dzīvo vairāk miljonāru nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Pasaules «miljonāru klubā» ir 2211 francūži, noskaidrojusi banka Credit Suisse.

Miljonāru skaita ziņā Francija apsteigusi Vāciju un Lielbritāniju, kurā dzīvo attiecīgi 1735 un 1529 bagātnieki.

Credit Suisse paredz, ka līdz 2018. gadam Francijā miljonāru skaits būs pieaudzis līdz 3224, bet Vācijā pēc pieciem gadiem dzīvos 2537, savukārt Lielbritānijā – 2377 miljonāri.

Jau rakstīts, ka Francijas prezidents vēlējies ieviest nodokli 75% apmērā tiem valsts iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tomēr šā gada janvārī valsts konstitucionālā tiesa atzina šādu nodokli par neatbilstošu pamatlikumam.

Lai izvairītos no augsto nodokļu maksāšanas, piemēram, aktieris Žerārs Depardjē kļuvis par Krievijas pilsoni. Tāpat valsti pametis arī tās bagātākais cilvēks Bernards Arno, kā arī izskanējušas bažas, ka ekonomisku apsvērumu dēļ uz Londonu varētu pārcelties arī bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un viņa sieva Karla Bruni. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) iepriekš izteicies, ka ir gatavs «izritināt sarkano paklāju» turīgajiem francūžiem, kas vēlas apmesties Apvienotajā Karalistē.

Miljonāri un slavenības nereti kā paslēptuvi no sabiedrības uzmanības izmanto privātas salas, kur kādu laiku padzīvot mierā un greznībā.

Tomēr, lai izbaudītu šādu dzīvesveidu, nav obligāti nepieciešams būt bagātniekam vai Holivudas aktierim. Kompānija Luxury Retreats, kas specializējas luksusa apartamentu izīrēšanā, piedāvā vairākas privātās salas, kuras arī var izīrēt, lai netraucēti varētu izbaudīt atpūtu.

Salu izīrēšana gan nav lēta, tomēr ļauj gandrīz pilnībā aizbēgt no civilizācijas, lai izbaudītu laisku un nesteidzīgu atpūtu.

Medijs Business Insider apkopojis interesantākās privātās salas, kuras iespējams izīrēt kaut vai šodien.

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Pie Saulkrastiem šodien pēcpusdienā ar sporta automašīnu Ferrari avarējis smalko aprindu rallija Gumball 3000 dalībnieks.

Neilgi pēc plkst.16 Tallinas šosejas 32.kilometrā, šosejas līkumā pie Saulkrastiem, iespējams, stiprā lietus dēļ vadītājs zaudēja kontroli pār spēkratu, radās sānslīde, un spēkrats ietriecās ceļa nožogojumā. Cietušo negadījumā nav. Automašīnai ir Zviedrijas valsts numurzīmes.

Kā apstiprināja Valsts policijā, auto bija ceļā uz Rīgu, lai piedalītos rallija Gumball 3000 pasākumā.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pozitīvi vērtē sava partijas biedra Einara Repšes lēmumu atgriezties politikā, nodibinot biedrību Latvijas attīstībai.

Dombrovskis piektdien žurnālistiem Briselē sacīja, ka vēl Repšem veiksmi, un norādīja, ka šīs biedrības mērķis ir vērtējams pozitīvi.

«Es pozitīvi vērtēju to, ka Repšes kungs ir nolēmis atgriezties tādā aktīvā sabiedriski politiskajā dzīvē,» viņš teica.

Premjers arī pagaidām nesaskata nekādas problēmas tajā, ka Repše joprojām ir Vienotības biedrs. Kamēr viņa nodibinājums nav pārtapis partijā, jautājums par Repšes izslēgšanu no Vienotības netikšot izskatīts.

«Pašreiz mēs zinām, ka Repšes kungs ir nodibinājis biedrību, un tas nav nekādā pretrunā ar viņa statusu kā "Vienotības" biedram,» paskaidroja Dombrovskis.

Godātā redakcija, rakstīt šīs rindas mani rosināja Kozlovska un Tomsona k-gu saruna pirmdienas Krustpunktos. Tās gaitā aumež korektais Aidis uzmanīgi izstūrēja līdz jautājumam, kurā brīdī policijai būtu jāsāk rosīties.

Kas iekustinās izmeklēšanas mehānismu zobratus, ja pat publiski jau zināms, piemēram, par daudzdesmitu politiskas izcelsmes konsultantu leknu piebarošanos no nodokļu maksātāju naudiņu miljoniem?

Bija kāds formāli ļoti līdzīgs gadījums: kāds cienījams uzņēmējs maksāja gudram cilvēkam par biznesa konsultācijām, bet izrādījās, ka faktiski tas tomēr gājis politiskas partijas uzturēšanai. Toreiz iejaucās knābistu masku šovs un abi - gan maksātājs, zaļuzņēmējs Tamuža k-gs, gan saņēmējs, kāpēvēelvē augstais priesteris Zakatistova k-gs - ietrāpīja uz kādu brītiņu aiz restēm. Kāpēc tad 46 reizes lielākā gadījumā, kad cienījami saskaņieši it kā konsultē Rīgas satiksmi, publika tikai burbuļo par kaut kādu auditu, kas galu galā ir vien tāda ciparu un skaitļu lieta? Kur sirēnoti auto, roku dzelžu šķindoņa TV kameru priekšā un sekojošā advokātu skaidrošanās ar presi cietuma vārtu priekšā? Kur atšķirība?

Rīgā ieradušies Gumball 3000 dzīvesstila rallija dalībnieki, kuri īpaši šim pasākumam pielāgotas automašīnas plašākai apskatei izvietojuši uz Elizabetes ielas.

Automašīnas novietotas Elizabetes ielas posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

Patlaban zināms, ka oficiālajā Gumball 3000 izklaides pasākumā klubā Coyote uzstāsies viens no rallija dalībniekiem - amerikāņu reperis Xzibit.

Dzīvesstila rallijs Gumball 3000 šogad svin 15 gadu jubileju, un plašākai sabiedrībai tas pazīstams ar ekskluzīvām automašīnām, izsmalcinātām un neprātīgām ballītēm un pasaules līmeņa slavenībām, kuras ik gadu apvienojas un dodas septiņu dienu tūrē, mērojot 3000 jūdzes pa īpaši izvēlētu maršrutu, kurā šogad ietilpst arī Rīga.

Amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem, jo neprofesionālas valsts pārvaldes dēļ Latvija dažādos projektos zaudē miljoniem latu, norāda ekonomists Uldis Osis.

«Vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorenam Bafetam, kurš ir biržas spekulants, bieži vien jautā, kāds ir viņa noslēpums, kā nopelnīt tik daudz naudas. Viņa atbilde ir – galvenais talants ir naudu nezaudēt. Ja jūs iemācīsieties nezaudēt naudu, jūs būsiet miljonāri un miljardieri,» pastāstīja ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudē naudu, jo valsts pārvaldē trūkst profesionāļu. «Tādēļ es arī visu laiku velku uz to, ka tajos amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem. Ļoti lielas rezerves ir tieši tajā, lai naudu izmantotu racionāli. Rezultāts varbūt nebūs redzams jau viena gada laikā. Tomēr, ja mēs paskatāmies, cik daudz naudas tiek zaudēts neprofesionālisma dēļ, paliek baisi,» sacīja Osis.