Neskatoties uz to, ka miljonāri veido tikai 0,9% pasaules iedzīvotāju, tie kontrolē 39% pasaules bagātību, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz biznesa analītiķu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumu.

Tie miljonāri, kuriem ir vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, kontrolē 22% pasaules bagātību. Viņu īpatsvars veido tikai 0,1% no pasaules iedzīvotāju skaita.

Miljonāru mājsaimniecību skaits 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par 12,2%. Pērn pasaulē ir bijis 12,5 miljoni miljonāru mājsaimniecību.

Visvairāk miljonāru dzīvo ASV - te atrodas 5,2 miljoni miljonāru mājsaimniecību. Otrajā vietā ir Japāna ar 1,5 miljoniem, trešajā Ķīna ar 1,1 miljonu un ceturtajā Lielbritānija ar 570 tūkstošiem miljonāru mājsaimniecībām.

Vislielākais miljonāru blīvums ir Singapūrā – 15,5% no tās iedzīvotāju skaita veido miljonāru mājsaimniecības.

Miljonāri visā pasaulē pārceļas dzīvot uz citām valstīm biežāk nekā jebkad to darījuši, raksta Bloomberg.

2018.gadā uz citu valsti dzīvot pārcēlušies aptuveni 108 tūkstoši miljonāru, salīdzinot ar 95 tūkstošiem.

Kā norāda Bloomberg, miljonāri maina dzīvesvietu lielākoties nodokļu režīmu dēļ vai arī, lai izvairītos no valsts ekonomiskās vai politiskās spriedzes. Visvairāk par savu jauno mītnes vietu miljonāri izvēlējušies Austrāliju, jo šajā valstī ir zems kriminālais līmenis un augsta kopējā drošība, kā arī labvēlīga nodokļu vide.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras bijušas miljonāru iecienītākās valstis pērn!

#1/12

Spānija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#2/12

Grieķija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#3/12

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#4/12

Izraēla

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#5/12

Singapūra

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 0%

#6/12

Jaunzēlande

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#7/12

Karību salas

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 3%

#8/12

Apvienotie Arābu Emirāti

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 2%

#9/12

Šveice

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 3000

Pieaugums gada laikā: 1%

#10/12

Kanāda

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 4000

Pieaugums gada laikā: 1%

#11/12

ASV

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 10 000

Pieaugums gada laikā: 0%

#12/12

Austrālija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 12 000

Pieaugums gada laikā: 3%

Skatīties pārējos attēlus

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Daudzi pasaules miljonāri pēdējā gada laikā palikuši nabagāki, bet labs gads bijis miljardieriem, kuru līdzekļu pārvaldīšanas komandas spēja pelnīt finanšu tirgos arī ekonomisko neskaidrību laikā, liecina izpētes kompānijas Wealth-X pētījums, ziņo Reuters.

Tādu cilvēku skaits pasaulē, kuru bagātība pārsniedz 30 miljonu ASV dolāru atzīmi sasniedzis 187,38 tūkstošu atzīmi. Savukārt kopējā šo cilvēku bagātība sarukusi par 1,8% līdz 25,8 triljoniem ASV dolāru (vairāk nekā saskaitot kopā ASV un Ķīnas gada IKP).

«Vissmagāk» klājies tiem, kuru bagātība ir 200 līdz 499 miljonu robežās. Šādu miljonāru skaits pasaulē gada skatījuma (12 mēneši līdz šā gada 31. jūlijam) samazinājās par 9,9% un to kopējā bagātība salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms tam pieauga par 11,4%.

Savukārt ļoti bagāto pasaules iedzīvotāju skaits audzis par 9,4% līdz 2,16 tūkstošiem. Savukārt to kopējā bagātība augusi par 14% līdz 6,2 triljoniem ASV dolāru.

Bijušajai supermodelei, kura kļuvusi par uzņēmēju, Kozetei Gomesai (Cozete Gomes) pieder astoņas kompānijas un viņai neesot laika sēdēt Brazīlijas pilsētas Sanpaulu satiksmes sastrēgumos. Tādēļ viņa vienkārši lidojot pāri tiem, raksta AFP.

Brazīlijas biznesa galvaspilsētā, kas ir mājvieta 20 miljoniem cilvēku, miljonāri, kuriem apnikuši mūžīgie sastrēgumi uz ceļiem, lai pārvietotos pa pilsētu, izmantojot privātos helikopterus.

«Man helikopters ir nepieciešams instruments,» Gomesa stāstījusi AFP. «Es to izmantoju savās ikdienas aktivitātēs, uzņēmējdarbībai, lai tiktos ar cilvēkiem. Tas padara manu dzīvi daudz vieglāku,» viņa skaidrojusi, pārvietojoties ar sešvietīgo lidaparātu.

Sanpaulu ir reģistrēti 420 helikopteri.

Ar bagātību 125 miljonu ASV dolāru apmērā 41 gadu vecā Gomesa esot daļa no Sanpaulu superbagātnieku elites, kuriem vai nu pieder helikopteri, vai arī kuri var atļauties tos īrēt par 1300 ASV dolāriem stundā.

Eiropa kļuvusi par pasaulē bagātāko reģionu, apsteidzot Ziemeļameriku, kuras bagātība krīzes iespaidā sarukusi par vairāk nekā 20%. Tā liecina Boston Consulting Group veiktais pētījums, ziņo Euobserver.

Ziemeļamerikas bagātība, ko pētījumā mēra, balstoties uz pārvaldīto aktīvu vērtības, samazinājusies par 21.9%, kas ir straujākais kritums pasaulē. Mazāks kritums tika reģistrēts Eiropā, kur aktīvu vērtība sarukusi par 5.8% līdz 22.2 triljoniem eiro, kas ir ceturtdaļa no pasaules kopējās aktīvu vērtības.

Līdz ar to, lai atgrieztos pie pasaules bagātības apmēriem, kādi tie bija 2007. gadā, nepieciešami seši gadi, atsaucoties uz Boston Consulting Group, raksta Reuters. Kompānijas aprēķini liecina, ka aktīvu pārvaldes kompāniju līdzekļu kopsumma neatgriezīsies līdz 108.5 triljoniem dolāru līdz pat 2013. gadam.

Lietotas automašīnas no Eiropas, arī Latvijas, patlaban visai bieži tiek eksportētas uz Āfrikas valstīm, īpaši uz Togo, Ganu un Beninu, no kurienes pa sauszemes ceļiem tās tiek nogādātas ekonomiski spēcīgākajā Nigērijā, liecina transporta kompānijas Kurbads dati.

Reizi nedēļā no Antverpenes, Roterdamas vai Hamburgas ostām uz Āfrikas rietumu piekrasti atiet lielais ro-ro prāmis ar 1000 lietotām automašīnām no visas Eiropas. Šos automobiļus sarūpē dažādi piegādātāji, arī Latvijas.

«Vēl populāri galamērķi lietoto automašīnu eksportam no Eiropas ir Senegāla un Lībija. Šim nolūkam vēl mēdz izmantot Itālijas ostas - Dženovu un Savonu,» skaidro uzņēmuma loģistikas daļas vadītāja Kristīne Rīmene. Āfrikas auto tirgotāji līdz niansēm pazīstot lietotus automobiļus, tāpēc nelabprāt uzpērkot tos no Latvijas vai visas bijušās Padomju Savienības telpas, jo automašīnu tehniskais stāvoklis šajā reģionā ir ievērojami sliktāks nekā Rietumeiropā. «Tāpēc mums ir grūtāk pārdot un nākas ieinteresēt pircējus ar zemāku cenu,» skaidro kompānijas pārstāve.

ASV tehnoloģiju kompānija vairs nav miljonāru iecienīts ieguldījumu mērķis, liecina amerikāņu un kanādiešu bagātnieku kluba Tiger 21 biedru aptauja.

Miljonāri par daudz pievilcīgākiem vērtspapīriem uzskata Vorena Bafeta konglomerāta Berkshire Hathaway akcijas. Tādējādi Apple zaudējusi pirmo vietu ikgadējā Tiger 21 biedru aptaujā. Iepriekšējos divus gadus Apple akcijas tika uzskatītas par vispievilcīgākajām.

Klubā Tiger 21 apvienojušies aptuveni 200 uzņēmēji, investori un augstākā līmeņa vadītāji, kuriem ir vismaz desmit miljoni ASV dolāru. Katru gadu klubs veic savu biedru aptaujas, kurā cenšas noskaidrot viedokļus par izdevīgākajām investīcijām. Iepriekšējos gados miljonārus pievilka Apple panākumi ar iPad un iPhone augstajiem tirdzniecības rādītājiem, raksta Bloomberg.

Ceļošana ar privātajām reaktīvajām lidmašīnām, kas globālās finanšu krīzes laikā bija pieklususi, no jauna kļūst par populāru nodarbi, liecinot, ka pasaules bagātākie cilvēki atsāk brīvāk tērēt savu naudu, ziņo CNN.

Pēc Eurocontrol, Eiropas gaisa satiksmes kontroliera, un Argos International – aviācijas tirgus izpētes kompānijas datiem, lidojumu skaits ar privātajām reaktīvajām lidmašīnām ir piedzīvojis 5,5 procentu pieaugumu pagājušajā gadā, vēsta CNN. Šis pieaugums ir novērots gan Eiropas, gan ASV gaisa telpās.

Lai arī privāto reaktīvo lidmašīnu lidojumu skaits vēl nav atgriezies 2007. gada līmenī, tomēr 9% pieaugums šī gada janvārī, salīdzinot ar 2010. gada janvāri, liecina, ka luksusa lidojumi atkal sāk kļūt populāri, norāda CNN.

Privāto lidmašīnu izmantošana bija ļoti populāra pirmskrīzes laikā, kad miljonāri un citi ietekmīgi cilvēki nevēlējās pakļauties mainīgiem lidojumu grafikiem un dažādiem drošības ierobežojumiem.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pozitīvi vērtē sava partijas biedra Einara Repšes lēmumu atgriezties politikā, nodibinot biedrību Latvijas attīstībai.

Dombrovskis piektdien žurnālistiem Briselē sacīja, ka vēl Repšem veiksmi, un norādīja, ka šīs biedrības mērķis ir vērtējams pozitīvi.

«Es pozitīvi vērtēju to, ka Repšes kungs ir nolēmis atgriezties tādā aktīvā sabiedriski politiskajā dzīvē,» viņš teica.

Premjers arī pagaidām nesaskata nekādas problēmas tajā, ka Repše joprojām ir Vienotības biedrs. Kamēr viņa nodibinājums nav pārtapis partijā, jautājums par Repšes izslēgšanu no Vienotības netikšot izskatīts.

«Pašreiz mēs zinām, ka Repšes kungs ir nodibinājis biedrību, un tas nav nekādā pretrunā ar viņa statusu kā "Vienotības" biedram,» paskaidroja Dombrovskis.

Patlaban no amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) ierēdnis Vladimirs Vaškevičs pagājušās nedēļas nogalē atkal devies laulības ostā ar savu šķirto sievu miljonāri Ināru Vilkasti.

«Pēc drošu, bet neoficiālu avotu atzītā, abu atkalapvienošanās ceremonija notikusi Jelgavā, Dzirnavu ielā 1, kur atrodas Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīca,» raksta portāls Ir.lv.

To, ka Vaškevičs un Vilkaste atkal apprecējušies, apstiprinājis arī viens no svinību dalībniekiem baņķieris un miljonārs Valērijs Belokoņs, proti, tālruņa īsziņā jautāts, vai patiesībai atbilst fakts, ka «pagājušās nedēļas nogalē jūs piedalījāties Vladimira Vaškeviča un Ināras Vilkastes atkārtoti noslēgto laulību svinībās», Belokoņs atbildēja: «Jā, apmeklēju.»

The World, mērķtiecīgi būvēts salu arhipelāgs Dubaijā, kas veidots kā pasaules karte, grimst jūrā, vēsta telegraph.co.uk.

Salas, kuru mērķauditorija bija miljonāri, atrodas pie Dubaijas krasta un ir sasniedzamas ar jahtu vai motorlaivu.

Tagad to smiltis tiek izskalotas un navigācijas kanāli starp tām aizsērē, stāstījis britu advokāts, pārstāvot kompāniju, kas vērsusies pret valsts pārziņā esošo attīstītāju Nakheel.

«Salas pakāpeniski krīt atpakaļ jūrā,» viņš sacījis.

Visas, izņemot vienu no salām, ir neapdzīvotas, jo attīstības plānus apturēja finanšu krīze.

Attīstītājs Nakheel bija daļa no Dubai World, valsts īpašumā esoša konglomerāta, kas bija jāglābj no parādiem. Dubai World Tribunāls tika izveidots, lai izskatītu lietas, kas izriet no pārstrukturēšanas un iesaistīto kompāniju atdalīšanas.

Vārds reiderisms pēdējo mēnešu laikā piesaukts ne vienu reizi vien. Tas izskanējis SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība dalībnieku konflikta laikā un, iespējams, no tā cietuši Jēkabpils lidlauka līdzšinējie īpašnieki. Arī Jelgavas uzņēmuma SIA Intransserviss īpašnieku strīdā iesaistītās abas puses viena otru vaino reiderismā, savukārt SIA Daudznozaru kompānija Daugava vadība par reideriskām nosaukusi Swedbank metodes savstarpējo domstarpību risināšanā. Vienīgais, kā pasargāt savu uzņēmumu no ļaunprātīgu pārņēmēju nagiem, ir novērst «caurumus» jau laicīgi.

Pašlaik parādījusies tendence pieaugt reiderisma gadījumu skaitam, kur uzņēmuma pārņēmēji vēlas piekļūt skaidrajai naudai. Kamēr īpašums tiks pārdots izsolē, paies laiks, tiesu izpildītāju darbības ir pārsūdzamas, turklāt pretējā puse var noalgot advokātus un prasīt izpildes apturēšanu. Tādēļ uzņēmuma pārņemšana, lai iegūtu nekustamos īpašumus, prasa laiku un naudu. Bet atsevišķās nozarēs firmu kontos ik dienu apgrozās ievērojami naudas līdzekļi, un, lai tos izņemtu, reideriem jāsagādā tikai izpildraksts un tiesu izpildītājs. Bet pēc tam šo naudu atgūt, ja tā tikusi pārskaitīta uz ārzonā reģistrētam uzņēmumam piederošu kontu, ir praktiski neiespējami.

Amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem, jo neprofesionālas valsts pārvaldes dēļ Latvija dažādos projektos zaudē miljoniem latu, norāda ekonomists Uldis Osis.

«Vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorenam Bafetam, kurš ir biržas spekulants, bieži vien jautā, kāds ir viņa noslēpums, kā nopelnīt tik daudz naudas. Viņa atbilde ir – galvenais talants ir naudu nezaudēt. Ja jūs iemācīsieties nezaudēt naudu, jūs būsiet miljonāri un miljardieri,» pastāstīja ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudē naudu, jo valsts pārvaldē trūkst profesionāļu. «Tādēļ es arī visu laiku velku uz to, ka tajos amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem. Ļoti lielas rezerves ir tieši tajā, lai naudu izmantotu racionāli. Rezultāts varbūt nebūs redzams jau viena gada laikā. Tomēr, ja mēs paskatāmies, cik daudz naudas tiek zaudēts neprofesionālisma dēļ, paliek baisi,» sacīja Osis.

Savulaik izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns Latvijā veiksmīgi strādājot, daļa tā pasākumu jau ieviesti, un atlicis īstenot arī pārējos - tad jau viss būšot kārtībā. Šāda veida apgalvojumus laiku pa laikam nākas dzirdēt no valdības puses. Grūti pateikt, kas tik grandiozs ir realizēts, lai būtiski ierobežotu pelēkās ekonomikas uzvaras gājienu, tomēr viens no tā saucamajiem nākamajiem soļiem var radīt vienīgi izbrīna sajūtu.

Runa ir par ieceri ieviest sava veida nenomaksāto nodokļu legalizāciju attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, par saņemto pelēko naudu paprasot samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazināto likmi 10% apmērā. Interesanta doma! Tā ir interesanta kaut vai tāpēc, ka šīs ieceres īstenošanas gadījumā tiks vienkārši pateikts - tie iedzīvotāji, kuri līdz šim ir godīgi maksājuši likumdošanā noteikto 25% likmi, ir totāli muļķi, jo nu varēs izbraukt pa lēto. Ļoti cerams, ka daļa strādājošo šobrīd nespriež - IIN vairs nemaksāšu, jo gan jau kādreiz to varēs samaksāt ar pieklājīgu atlaidi… Patiesību sakot, māc gan pamatīgas šaubas par to, vai šādā veidā valsts budžetu kaut cik vispār izdosies papildināt. Pirmkārt, gribētos gan redzēt, cik daudz ir tik apzinīgu iedzīvotāju, kas labprātīgi stāvēs pie VID durvīm, turot rokās naudu, no kuras būtu gatavi šķirties, lai tikai nopirktu sev finansiālo nevainību. Ir taču skaidrs, ka šāds aicinājums samaksāt minētos 10% būs adresēts vien tiem iedzīvotājiem, kuru saistību ar pelēko ekonomiku atbildīgās institūcijas nekādi nespēj pierādīt.

1. PTAC: Swedbank drīkstēja paaugstināt procentu likmes

2009. gada sākumā Swedbank saviem klientiem masveidā palielinājusi procentu likmes īstermiņa kredītlīnijām, skaidrojot to ar latu sadārdzinājumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šādu bankas rīcību tolaik atzina par pieļaujamu, pamatojoties, pieaugusi naudas vērtība.

2. 1 500 Ls par dzīvi privātmājā

Šī gada otrajā pusē aktualizējušais jautājums par nekustamā īpašuma nodokli izraisi plašu sabiedrības rezonansi. Sākotnēji tika paredzēts ieviest ar 2010. gadu ar šī nodokļa palīdzību no cilvēku maciņiem mēģinās izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus latus, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus.

Politisko partiju valžu locekļiem, kuri nav valsts amatpersonas, vismaz pagaidām nebūs jādeklarē savs mantiskais stāvoklis. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija pirmdien izslēdza no likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normu, kas uzliek šādu pienākumu. Tas attiektos, piemēram, uz Par labu Latviju valdi, kurā pārstāvēti daudzi uzņēmēji-miljonāri, bet, kuriem nav jādeklarējas, jo viņi nekandidē vēlēšanās un nav valsts amatpersonas.

Par šo Pilsoniskās savienības deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu Saeima nobalsoja nesen, bet Valsts prezidents Valdis Zatlers šo likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pēc tam, kad pret normu bija iebildis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Iebildumu būtība ir, ka ar šo normu interešu konflikta likumā tomēr netiek paplašināts to personu loks, kuras uzskatāmas par valsts amatpersonām. Tādēļ atbildīgā Saeimas komisija konceptuāli vienojās, ka šī ideja jāiestrādā citos likumos. Izskanēja vairākas versijas, piemēram, ka varētu tikt grozīts vēlēšanu likums, nosakot, ka ienākumu deklarācijas jāiesniedz tikai to politisko partiju valžu locekļiem, kuras iesniedz savus deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanām. Otrs priekšlikums paredz grozīt politisko partiju likumu, nosakot, ka ienākumu deklarācijas jāiesniedz visu to politisko partiju valžu locekļiem, kuras iepriekšējās vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu un, saskaņā ar jauno partiju finansēšanas likuma normu, drīkst pretendēt uz finansējumu no valsts budžeta. Vēl viens priekšlikums ir, ka šādu deklarēšanās pienākumu varētu attiecināt uz to partiju valžu locekļiem, kuras pārstāvētas Saeimā un vismaz vienā vai vairākās pašvaldībās. Deputāti arī vienojās, ka paralēli jāgroza Krimināllikums un Administratīvo pārkāpumu kodekss, nosakot soda sankcijas tiem politisko partiju valžu locekļeim, kuri nepildīs deklarēšanās pienākumu. Par to, ka nevar darboties likuma norma, ja citos likumos nav noteikts sods par tās ievērošanu, bija iebildis KNAB, kuram tas jāuzrauga.

Gadu pēc biedrības "Latvijas attīstībai" izveidošanas tās viens no dibinātājiem Einars Repše (V) paziņo par savu gatavību atgriezties politiskajā dzīvē - šā gada otrajā pusē varētu tapt jauna partija, šovakar ziņo LTV1 raidījums "de facto".

Tādēļ kādreizējās partijas "Jaunais laiks" viens no dibinātājiem kļūs par savu līdzgaitnieku sāncensi 2014.gada 4.oktobrī plānotajās 12.Saeimas vēlēšanās.

Kopā ar Repši biedrībā darbojas Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups (V), Nebanku kreditētāju asociācijas vadītāja Baiba Fromane (V), kā arī bijušie "Vienotības" atbalstītāji - miljonāri Valērijs Belokoņs, Donāts Vaitaitis un Olafs Berķis.

Pagaidām ne Repše, ne Jaunups no partijas "Vienotība" neplāno izstāties, taču arī aktīvu darbību jau labu laiku viņi partijā ir pārtraukuši.

"Vienotība" nācās atvadīties arī no reklāmista Aināra Ščipčinska, kurš iepriekš rūpējās par priekšvēlēšanu kampaņām. Tagad Ščipčinskis gādā par Repšes tēla veidošanu. Savukārt miljonāru atbalsts biedrībai atņēmis "Vienotībai" dāsnus ziedojumus. "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars neslēpj, ka "naudas ir daudzas reizes mazāk, bet mēs kā partija esam spējīgi dzīvot un mēs virzāmies uz priekšu". Finansiāli veiksmīgāk būtu, ja biedrība iekļautos "Vienotībā". Taču neviena no pusēm to nevēlas.

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Atsevišķi labēji centriskās koalīcijā pārstāvētās politiskās partijas IRL biedri piekopj shēmu, kas palīdz Krievijas un citu postpadomju valstu miljonāriem reģistrēt dzīvesvietu Igaunijā, lai tādējādi nodrošinātu viņiem uzturēšanās atļauju Igaunijā un līdz ar to brīvu pārvietošanos Eiropā.

Tā, atsaucoties Igaunijas televīzijas raidījumu Pealtnägija (Aculiecinieks), vēsta BBN.

IRL pārstāvjiem Indrekam Raudnem (deputāts), Nikolajam Stelmačam (Tallinas pilsētas dome) un Sīmam Kabritam kopīgi pieder dzīvoklis Tallinas vecpilsētā, kur Krievijas miljonāri reģistrējuši aptuveni simts uzņēmumus.

Stelmačs gan uzsver, ka, ļaujot šādā veidā izmantot minēto īpašumu, Igaunijā ieplūdušas ārvalstu tiešās investīcijas aptuveni 40 miljonu eiro apmērā. Kāds cits avots, kura vārds gan nav minēts, pauž citu informāciju, proti, ka šie līdzekļi vēlāk no Igaunijas aizplūduši uz Šveici un citām valstīm Eiropas rietumos, tādējādi nekādu labumu Igaunijas ekonomikai nenesot.