No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.

Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu, šodien informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji.

CVK ir pabeigusi pārbaudīt parakstu vākšanā likuma «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanai saņemtos parakstus, un šodien CVK sēdē tika apstiprināti galīgie parakstu vākšanas rezultāti.

Apstiprināti 187 378 paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.

Kā informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, iepriekšējā parakstu vākšanā pie notāriem savākti 12 533 paraksti, bet otrajā parakstu vākšanas kārtā - 183 133 paraksti. Tomēr no šī parakstu skaita jāatņem 7916, jo šāds cilvēku skaits parakstījies arī pie notāriem. 14 paraksti tiek atskaitīti, jo 12 cilvēki otrajā parakstu vākšanas kārtā parakstījušies divas reizes, bet viena persona pamanījusies to izdarīt pat trīs reizes. «Te jādomā, kādi cilvēki tiek ņemti par parakstu vācējiem,» teica Cimdars.

Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.

Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Vienotības rosinājums likt tautas nobalsošanas finansēšanu atstāt pašu referenduma ierosinātāju ziņā ir drauds tautas balsij, teikts partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojumā.

Otrdien, 27. martā, Saeimas Juridiskajā komisijā skatīs likumprojektu «Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»», ko sagatavojusi partija Vienotība. ZZS paziņojusi par to, ka neatbalstīs šo likumprojektu.

«Ja atbalstīsim Vienotības priekšlikumu, kļūsim par unikālu valsti, kurā pilsoņu iniciatīvai jāsavāc neadekvāti liels parakstu daudzums, pašiem pilnībā to finansējot. Latvijas iedzīvotāji varēs aizmirst par iespēju lemt par būtiskiem jautājumiem tautas nobalsošanā,» norāda Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve (ZZS) Dana Reizniece-Ozola.

Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.

Grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.

Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Biznesa vadīšana tiešsaistē jau kādu laiku ir ierasta prakse. Attiecīgi dokumentu parakstīšana attālināti arī ieņem savu vietu uzņēmuma ikdienā. Īpaši tagad, kad daudzi jau vairākus mēnešus strādā no mājām. Bet ko mēs patiesībā zinām par elektronisko parakstīšanos? Vai tā patiešām ir izdevīga? Vai arī tas ir vēl viens stilīgs vārds dažādu biznesu īpašnieku leksikā?

Vēl vairāk - ja esi jaunpienācējs, Tev varētu rasties jautājums - ko ar attālinātajiem procesiem var izdarīt tādu, ko nevar paveikt klātienē? Tādu lietu netrūkst, tāpēc mēs piedāvājam galveno ieguvumu sarakstu jebkurai organizācijai.

Kā laika ietaupīšana var ietekmēt Tavu biznesu?

Katrs uzņēmums - vai tas būtu mazs vai liels - cīnās ar administratīvo jautājumu kārtošanu, kas aizņem daudz laika. Izvēloties elektronisko parakstu jeb e-parakstu fiziskā paraksta vietā, ir iespējams ietaupīt kaudzi darba stundu. Turklāt vairs nebūs nepieciešamības organizēt sapulces tikai tāpēc, lai visas iesaistītās puses parakstītu vienu dokumentu. Uzņēmuma “Dokobit” pārstāvis Latvijā Ilmārs Arsenovičs norāda, ka pārejai uz e-parakstu var būt pat vēl lielāka loma, ja uzņēmums strādā starptautiskā mērogā, un dokumentu parakstītāji ir citu valstu iedzīvotāji. Turklāt ar e-parakstu visi biznesa procesi notiek ātrāk un nekas neapstājas tikai tāpēc, ka ir jāgaida kādas iesaistītās puses paraksts.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Parakstu vākšanas akcijas laikā 30 dienu laikā par valsts finansētās izglītības nodrošināšanu tikai latviešu valodā Latvijā no nepieciešamajiem 153 tūkstošiem ir savākti 112 608 vēlētāju paraksti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimā nav atbalstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

Nosakot galīgos parakstu vākšanas rezultātus kopējam parakstu skaitam vēl ir jāpievieno pirmajā parakstu vākšanas kārtā savāktie 10140 paraksti, kā arī ārvalstīs iegūtie paraksti.

Apkopota informācija par savāktiem 907 vēlētāju parakstiem 29 no 45 parakstu nodošanas vietām ārvalstīs.

Vislielākais parakstu skaits tika savākts Rīgā – 38 253, Liepājā – 5483 un Jelgavā – 3745, savukārt neviens paraksts netika iegūts Zilupes novadā.

No šā gada 11.maija līdz 9.jūnijam norisinājās parakstu vākšana likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai. Ieviešanas gadījumā notiktu pakāpeniska pāreja uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā

Lai piesaistītu līdzekļus, uzņēmējs sācis kapitāldaļu tirdzniecību pašu «izveidotā biržā».

Projekta autors ir Vladimirs Bičkovskis, kas vairāk pazīstams kā SIA Jelgavas cukurs dibinātājs un nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs. Viņš uzskata, ka pienācis laiks nelielām, elastīgām kompānijām ar daudzskaitlīgām riska jeb investoru kapitāla vietām, kas, no vienas puses, ir uzņēmuma īpašnieki, no otras puses - tās produkcijas pircēji.

Galvenais jau nav ietaupīt

Tikai nupat atgūto finanšu tirgu uzticību ir viegli pazaudēt.

To intervijā DB atzīst Pasaules Bankas Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Herolds (Peter Harrold).

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

Runājot par elektroenerģijas ražošanu, nereti tiek minēts jēdziens «bāzes jaudas» un vienlaikus piebilsts, ka Latvijā un visā Baltijā tās pašlaik nav pietiekamas, tāpēc nepieciešams elektrības imports, ar to domājot galvenokārt elektroenerģijas importu no Krievijas. Analizējām, kas Baltijā īsti slēpjas aiz šī jēdziena «bāzes jaudas», kādas tās izskatās pašlaik un kādas tās varētu būt tuvākajā nākotnē. Skaidrojām jautājumu, vai jaudu patiešām fiziski trūkst, jeb varbūt problēma drīzāk slēpjas apstāklī, ka daļa no tām ir novecojušas un tāpēc dārgas.

Svarīgs personības šarms

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi.

Investors

Pārtikas cenas var pieaugt

Zemākas ražas atkal var kāpināt pārtikas klontraktu cenas.

Dati

Latvijas eksports sasniedz rekordu

Vispārēja ārējās tirdzniecības nostiprināšanās pasaulē pagaidām veicina arī Latvijas eksporta kāpumu.

Jaunākajā biznesa žurnālā LD:

Juta Strīķe knābs atkal

Diezgan bieži ir jākonstatē, ka ir pārliecība par noteiktu cilvēku vainu kādā nodarījumā, bet pierādījumu trūkums mums neļauj viņus virzīt uz tiesu, atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe. Viņa arī apgalvo, ka vēl neesot izlēmusi – kandidēt vai nekandidēt uz šā biroja vadītāja posteni.

Daudzi nezina, ka parādnieku maksātnespēja neatbrīvo galvotāju no parāda segšanas, un joprojām dzīvo ilūzijās, ka pārādnieka maksātnespēja galvotāju neskars.

Parādus par siltumu grib uzkraut bankām

Likums atvieglos godīgo maksātāju problēmas, ko radījuši samilzušie Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju.

Likumi

TAP glābšanai neizmanto

Tiesiskās aizsardzības procesi (TAP) biznesa glābšanai Latvijā gan subjektīvu, gan arī objektīvu iemeslu dēļ nav īpaši izplatīti.

Likumi

Maksātnespējīgo skaits aug

Pērn Latvijā tika ierosināti vairāk nekā 2,5 tūkst. juridisku personu maksātnespējas lietu.

Tiesvedība

Lūgs izvērtēt bankas rīcību

DK Daugava līdzšinējā īpašnieka Aigara Vaivara publiski paustos apgalvojumus par bankas prettiesisku rīcību Swedbank noraida.

Vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu «komplekta» - Lattelecom, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem.

«Zatleram garantētas vien 36 balsis»

Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauž savu skatījumu par gaidāmajiem notikumiem saistībā ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Ķīmijas bizness

Ķīmijas nozare stiprina pētniecības potenciālu

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Dārgās degvielas dēļ Lietuvā autobraucēji pāriet uz salīdzinoši lētāko sašķidrināto propāna gāzi.

Augstās naftas cenas gada sākumā ir samazinājušas degvielas patēriņu visās Baltijas valstīs. «Ceram, ka cenas varētu kristies, ekonomika atveseļoties un patēriņš pieaugt,» intervijā DB stāsta Neste Oil korporācijas viceprezidents mazumtirdzniecības jautājumos Panu Kopra. Viņš ļoti labi pazīst Neste Latvija - otra lielākā degvielas mazumtirgotāja - darbiniekus un biznesa vidi Latvijā, kā arī konkurentus un tirgus specifiku. Nu jau vairāk nekā gadu P. Kopra ir atbildīgs par Baltijas reģionu, Poliju un Krievijas ZR reģionu.

Uz interešu konflikta asmens

Uzņēmumu reģistrs e-paraksta iedzīvināšanai redz vairākas perspektīvas, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Bez e-paraksta mēs nevaram runāt par reģistrācijas procesa uzlabošanu, jo tikai dokumentu elektroniska aprite var uzlabot uzņēmējiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Manuprāt, ir maksimāli jāsamazina komersantu saskarsme ar birokrātiskiem šķēršļiem,» DB norāda galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Viņš ir pārliecināts, ka Uzņēmumu reģistra pakalpojumu elektronizācija nākotnē ļaus komersantiem efektīvāk komunicēt ar valsti un tiks nodrošināta iespēja saņemt pakalpojumus, neapmeklējot iestādi klātienē.

Šobrīd Uzņēmumu reģistra galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai pakalpojumus būtu iespējams saņemt, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, tostarp e-paraksta sniegtās priekšrocības, tādējādi samazinot administratīvo slogu komersantiem un atvieglojot dokumentu iesniegšanu. Lai vairāk informētu par e-iespējām, Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru 13. maijā rīko informatīvu semināru «Valsts e-iespējas komersantiem».

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Uzņēmumu reģistra valsts notāru apliecināto parakstu dēļ zvērināti notāri ik mēnesi zaudē 19 000 Ls ienākumu, un šis apmērs var vēl pieaugt.

Neiegūto ienākumu apjoms var pieaugt, ja tiek īstenots piedāvājums palielināt valsts notāru tiesības parakstu apliecināšanā. Lai arī zvērināti notāri vēlētos, lai Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāru funkcijās vairs nebūtu parakstu apliecināšanas, tomēr LTRK valdes priekšsēdētājs, bijušais UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš uzskata, ka UR parakstu apliecināšana ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāpaplašina. «Proti, UR valsts notāram jādod tiesības apliecināt nevis tikai viena īpašnieka uzņēmumu dibinātāju - kā pašlaik, bet arī uzņēmumu līdz pieciem dalībniekiem (mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošs) parakstus,» tā savu nostāju pamato J. Endziņš. Viņš uzsver, ka valstij šis servisa līmenis ir jāattīsta, jo ir liela starpība gan laika, gan resursu ziņā, ja topošajam uzņēmējam, pamatā mikrouzņēmuma īpašniekam, vispirms jādodas pie zvērināta notāra un pēc tam ar visiem šiem pašiem dokumentiem uz UR. «Ertāk un lētāk uzņēmējam ir visu izdarīt vienuviet,» tā J. Endziņš.