Jaunākais izdevums

1. PTAC: Swedbank drīkstēja paaugstināt procentu likmes

2009. gada sākumā Swedbank saviem klientiem masveidā palielinājusi procentu likmes īstermiņa kredītlīnijām, skaidrojot to ar latu sadārdzinājumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šādu bankas rīcību tolaik atzina par pieļaujamu, pamatojoties, pieaugusi naudas vērtība.

2. 1 500 Ls par dzīvi privātmājā

Šī gada otrajā pusē aktualizējušais jautājums par nekustamā īpašuma nodokli izraisi plašu sabiedrības rezonansi. Sākotnēji tika paredzēts ieviest ar 2010. gadu ar šī nodokļa palīdzību no cilvēku maciņiem mēģinās izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus latus, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus.

3. Lietuvieši uzjautrinās par Latvijas autobraucēju kultūru

2009. gada septembrī kāds Lietuvas autovadītājs publicēja videomateriālu, kurā parādīts, kā ar oriģinālām saskarsmes metodēm Latvijas autobraucēji risina konfliktsituāciju uz ceļa.

4. Paredz Latvijas bankrotu pēc diviem gadiem

2009. gada janvārī Krievijas Stratēģisko pētījumu centra publicētajā ziņojumā tika prognozēts, ka Baltijas valstis kļūs par pirmo krīzes upuri starp pārejas ekonomikas valstīm. Latvijai pētījuma autori paredz vēl divus gadus, līdz to piemeklēs maksātnespēja.

5. Swedbank piedraud ar aiziešanu no Latvijas

Šī gada otrajā pusē Swedbank izteica iespēju, ka varētu pamest Latvijas tirgu gadījumā, ja valdība nolemtu atbalstīt priekšlikumu, kas paredz, ka kredītņēmēja atbildība par vienīgā mājokļa kredītu aprobežojas ar ķīlas vērtību.

6. Ķīlnieku lomā - Tapeks piegādātāji

2009. gada sākumā, globālās ekonomikas lejupslīdei atsaucoties arī uz būvniecības sektoru Latvijā, viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeksprece bija spiests izpārdot banku apķīlātās preces par santīmiem, kamēr piegādātāji palikuši tukšā.

7. Nodokļu katastrofa

Šī gada jūnijā Finanšu ministrija nāca klajā ar virkni nodokļu paaugstinājumu, piedāvājot jau no 2009. gada 1. jūlija paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21 % līdz 23 %, pilnībā atcelt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī ieviest ievērojamu iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu likmi visiem, kuru ienākumi pārsniedz 300 Ls mēnesī.

8. Parunāsim par to, kurš te kuru «čakarē»

2009. gada oktobrī Latviju pāršalca ziņa par meteorīta nokrišanu Mazsalacā. Galu galā tas izrādījās vien reklāmas triks. Sabiedrībā klīda baumas par to, vai šis notikums saistīts ar reklāmas guru Ēriku Stendzinieku. Lūk viņa paša viedoklis par šo tēmu...

9. Latvijas miljonāri: radinieki un mantiniekiArī piedzimt pareizajā ģimenē vai arī pareizi apprecēties ir pietiekami liels talants. 2009. gada jūlijā Dienas bizness publicēja sarakstu ar Latvijas miljonāriem, kas pie šī statusa kļuvuši, pateicoties saviem radiniekiem, vai mantojot to.

10. Swedbank atstāj pensionāru bez iztikas līdzekļiem

Par īpašiem nopelniem valsts drošības labā apbalvotam pensionētam pulkvedim Lāčplēša dienā Swedbank atņēma visu pensiju. Kā tas atgadījās, lasiet 2009. gada 10. lasītākajā ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona: krīze beigusies, aizmirstiet?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis,26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmā ceturkšnā jauno auto reģistrācijas datiem Latvija ieņem pirmo vietu ar vismazāko jauno auto reģistrācijas skaitu, proti, šī gada trijos mēnešos pie mums tika reģistrēti tikai 821 jauni auto.

Procentuāli samazinājums pret 2009. gadu gan vairs nav tik graujošs, kā 2009. gada dati pret 2008. gadu. Tomēr šī gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka tie no 2009. gada rādītājiem atpaliek par 37,3 %. Salīdzinājumā ar mums daudz labāk ir viecies mūsu kaimiņiem, piemēram, Igaunijā pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 1599, bet Lietuvā 1375 jauni auto.

Valsts Martas '10 Marts '09 Izmaiņas (%) Jan - Mar '10 Jan - Mar '09 Izmaiņas (%) Austrija 33,270 26,477 +25.7 75,938 64,296 +18.1 Beļģija 64,330 50,258 +28.0 161,297 143,852 +12.1 Bulgārija 1,250 2,202 -43.2 3,356 6,100 -45.0 Čehijas Republika 17,446 12,410 +40.6 39,339 31,075 +26.6 Dānija 11,282 9,858 +14.4 30,564 25,095 +21.8 Igaunija 653 824 -20.8 1,599 2,572 -37.8 Somija 9,108 10,741 -15.2 29,084 29,493 -1.4 Francija 242,707 205,823 +17.9 594,720 508,559 +16.9 Vācija 294,375 400,965 -26.6 670,410 868,090 -22.8 Grieķija 19,053 13,372 +42.5 59,365 49,211 +20.6 Ungārija 4,371 9,356 -53.3 10,181 22,650 -55.1 Īrija 13,813 7,764 +77.9 42,554 32,447 +31.1 Itālija 257,694 215,443 +19.6 666,231 540,223 +23.3 Latvija 290 372 -22.0 821 1,309 -37.3 Lietuva 501 629 -20.3 1,375 1,899 -27.6 Luksemburga 5,806 4,768 +21.8 13,423 12,090 +11.0 Nīderlande 45,216 34,532 +30.9 145,535 124,634 +16.8 Polija 29,343 31,098 -5.6 79,083 87,963 -10.1 Portugāle 23,860 12,758 +87.0 53,777 31,783 +69.2 Rumānija 4,027 8,124 -50.4 8,819 29,126 -69.7 Slovākija 5,397 6,488 -16.8 11,790 12,696 -7.1 Slovēnija 5,895 5,360 +10.0 15,748 14,648 +7.5 Spānija 124,756 76,501 +63.1 286,167 197,993 +44.5 Zviedrija 25,652 18,035 +42.2 59,147 43,937 +34.6 Lielbritānija 397 383 313 912 +26 26.6 611 548 480 358 +27 27.3 ES 27 1,637,478 1,478,070 +10.8 3,671,871 3,362,099 +9.2

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Eiropas fiskālais līgums darbosies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis,02.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī notika kārtējā ārpuskārtas Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā tika spriests par cīņu pret parādu krīzi eirozonā. Šī sanāksme atkal tika nodēvēta par likteni izšķirošu.

Galvenais šīs sanāksmes rezultāts, uz kuru tiek liktas cerības izejai no esošās krīzes un tās atkārtošanās nepieļaušanai nākotnē, bija gala redakcijā pieņemtais «Fiskālais līgums». Tiesa, pret līgumu kategoriski noskaņotajai Lielbritānijai sanāksmē negaidīti pievienojās arī Čehija.

Pārējās ES dalībvalstis, tai skaitā arī visas eirozonas dalībnieces, pauda gatavību (lai arī dažas ar atrunām) pievienoties piedāvātajai «budžeta stabilitātes» savienībai. Galvenais līguma uzstādījums ir valsts budžetu deficīta ierobežošana ar likumu konstitucionālā līmenī 0,5% apmērā no IKP. Ja deficīts pārsniegs 3%, tad ir paredzēta automātiska finansiālu soda sankciju piemērošana valstij, kura pārkāpj šo līmeni. Soda apmērs var būt līdz 0.1% no IKP un soda nauda tiks iemaksāta Eiropas stabilizācijas mehānismā. Ir iespējama arī soda apmēra samazināšana, ja valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, kā arī gadījumos, ja valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko kritumu un citos «neparastos gadījumos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākais bezdarbs joprojām Latvijā

,29.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pērn decembrī bija 9.6%, savukārt eirozonā 10%. Augstākais bezdarba līmenis ES joprojām ir Latvijā, liecina Eurostat dati.

Salīdzinot ar novembri, bezdarba līmenis gan ES, gan eirozonā ir palielinājies par 0.1 procenta punktu

Pērn decembrī bez darba ES bija nedaudz vairāk nekā 23 miljoni iedzīvotāji darbspējas vecumā, no kuriem 15.76 miljoni ir eirozonas valstu iedzīvotāji.

Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Nīderlandē (4%) un Austrijā (5.4%), savukārt augstākais Latvijā (22.8%) un Spānijā (19.5%).

Valsts2008. g. decembris (%)2009. g. novembris (%)2009. g. decembris (%)
Beļģija7.18.18.2
Bulgārija5.47.77.9
Čehijas Republika4.77.88.0
Dānija4.17.27.4
Vācija7.17.57.5
Igaunija7.7::
Īrija8.313.013.3
Grieķija7.9::
Spānija14.819.419.5
Francija8.510.010.0
Itālija7.08.38.5
Kipra4.06.16.1
Latvija11.322.222.8
Lietuva8.2::
Luksemburga5.36.16.2
Ungārija8.510.810.7
Malta6.07.07.2
Nīdelande2.83.94.0
Austrija4.25.55.4
Polija7.08.88.9
Portugāle8.110.310.4
Rumānija5.9::
Slovēnija4.26.86.8
Slovākija9.313.513.6
Somija6.98.98.8
Zviedrija7.08.98.9
Lielbritānija6.5::
Eirozona8.29.910
ES 277.69.59.6

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas iedzīvotāji ceturtie trūcīgākie ES

,15.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, 2008. gadā Latvijā bijis ceturtais zemākais labklājības līmenis Eiropas Savienībā (ES).

Eurostat dati liecina, ka pēc pirktspējas standartiem (PPS) izteiktais IKP uz vienu iedzīvotāju, visaugstākajā līmenī bijis Luksemburgā. Pieņemot, ka ES vidējais rādītājs PPS indeksā atbilst 100 punkti, tad Luksemburgā PPS ir 276 punkti, kas nozīmē, ka tur cilvēku labklājības līmenis ir krietni augstāks nekā citur ES.

Baltijas valstīs, kā arī Ungārijā un Polijā labklājības līmenis ir vidēji no 30 līdz 50 % zemāks nekā vidēji ES. Vēl trūcīgāki nekā Latvijā no ES valstīm ir tikai Bulgārijas, Rumānijas un Polijas iedzīvotāji.

Tabula. (pieņemot, ka ES vidējais rādītājs ir 100 punkti)

2006. gads2007. gads2008. gads
ES 27100100100
Eirozona109109108
Luksemburga272275276
Īrija145148135
Nīderlande131132134
Austrija124123123
Dānija124121120
Zviedrija121123120
Somija115118117
Vācija116116116
Lielbritānija120117116
Beļģija118116115
Francija109108108
Spānija105105103
Itālija104103102
Kipra919496
Grieķija939394
Slovēnija888991
Čehijas Republika778080
Malta777676
Portugāle767676
Slovākija636872
Igaunija656967
Ungārija636364
Lietuva555962
Latvija525657
Polija525456
Rumānija384247
Bulgārija3638

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais gads uzņēmumiem bijis atelpas gads: reputācijas līderi savas pozīcijas saglabājuši vai tās mainījušās nedaudz, neraugoties uz dramatiskiem notikumiem finanšu nozarē, banku sektorā liela daļa spēlētāju savas pozīcijas uzlabojuši, Swedbank pat tuvojoties pirmskrīzes līmenim un šogad ierindojoties otrajā vietā. Savukārt Laima jau otro gadu pēc kārtas ir uzņēmums ar vislabāko reputāciju Latvijā, liecina Nords Porter Novelli un biznesa žurnāla LD veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2012.

Jau iepriekš vēroto tendenci, ka banku sektors kopumā atguvis iedzīvotāju uzticību, apstiprina ne tikai Swedbank otrā vieta, bet arī SEB bankas atgriešanās 7. vietā, kas bija šīs bankas pozīcija Uzņēmumu reputācijas topā arī pirmskrīzes gados. Savukārt farmācijas kompānijai Grindeks pirmo reizi izdevies iekļūt reputācijas saraksta pirmajā desmitniekā, tiesa gan, nevis tādēļ, ka būtu ievērojami mainījies šī uzņēmuma reputācijas indekss, bet gan tādēļ, ka, iespējams, mazāku publisko aktivitāšu dēļ no desmitnieka «izslīdējuši» tādi pārtikas nozares ražotāji kā Spilva un Aldaris. Pirms pāris gadiem vērotā tendence «celt saulītē» ražotājus mazinājusies, un, lai gan tie joprojām plaši pārstāvēti visā Uzņēmumu reputācijas topā, tomēr nereti pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji tos nedaudz apsteiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstīs bija 9.2%, kas ir par 0.1 procenta punktu vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Latvijā bezdarbs septembrī bijis visaugstākais, proti, 19.7%, liecina Eurostat dati.

Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Nīderlandē (3.6%), Austrijā (4.8%) un Kiprā (5.9%), savukārt augstākais – Latvijā (19.7%) un Spānijā (19.3%). Salīdzinot ar 2008. gada septembri, bezdarba līmenis palielinājies visās ES valstīs.

Eirozonā bezdarba līmenis šogad septembrī sasniedzis 9.7%, kas ir augstākais līmenis kopš 1999. gada janvāra. Eirozonā šogad septembrī bija 15.3 miljoni bezdarbnieku.

Bezdarba līmenis jauniešu, kas jaunāki par 25 gadiem, vidū eirozonā septembrī bija 20.1%, savukārt ES kopumā bezdarba līmenis jauniešu vidū palielinājies līdz 20.2%.

ValstsSeptembris '08Augusts '09Septembris '09
Beļģija7.37.97.9
Bulgārija5.27.27.6
Čehijas Republika4.36.97.0
Dānija3.46.06.4
Vācija7.17.67.6
Igaunija6.5::
Īrija6.712.513.0
Grieķija7.5::
Spānija12.418.819.3
Francija8.09.810.0
Itālija6.8::
Kipra3.55.65.9
Latvija8.118.619.7
Lietuva6.3::
Luksemburga5.16.56.6
Ungārija7.89.69.7
Malta5.87.27.2
Nīderlande2.73.53.6
Austrija3.94.74.8
Polija6.88.18.2
Portugāle7.89.19.2
Rumānija5.8::
Slovēnija4.15.95.9
Slovākija8.911.712.0
Somija6.58.58.6
Zviedrija6.48.68.7
Lielbritānija6.0::
ES 277.19.19.2

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarbs Latvijā tuvojas Spānijas līmenim

,01.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augustā bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sasniedz 9.1%, kas ir augstākais rādītājs vairāk nekā 10 pēdējo gadu laikā. Augstākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Spānijā un Latvijā.

Eurostat dati liecina, ka, salīdzinot ar 2008. gada augustu bezdarba līmenis ir palielinājies visās ES valstīs. Lielākais bezdarbs augustā bijis Spānijā (18.9%), Latvijā (18.3%) un Lietuvā (13.7%), savukārt zemākais bezdarba līmenis šajā laikā bijis Nīderlandē (3.5%), Austrijā (4.7%) un Kiprā (5.6%).

Šī gada augustā ES valstīs bez darba bija 21.87 miljoni vīriešu un sieviešu darbspējas vecumā, salīdzinot ar šī gada jūliju bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 236 tūkst.

Tabula. Bezdarba līmenis ES valstīs.

ValstsBezdarba līmenis (%)
Augusts '08Jūlijs '09Augusts '09
Beļģija7.57.87.9
Bulgārija5.36.87.1
Čehija4.36.76.9
Dānija3.36.05.9
Vācija7.27.77.7
Igaunija6.5::
Īrija6.312.312.5
Grieķija7.5::
Spānija11.818.518.9
Francija7.89.79.9
Itālija6.8::
Kipra3.55.45.6
Latvija7.417.618.3
Lietuva6.3::
Luksemburga5.16.56.6
Ungārija7.89.59.6
Malta6.07.37.2
Nīderlande2.73.43.5
Austrija3.84.84.7
Polija6.98.08.0
Portugāle7.99.29.1
Rumānija5.8::
Slovēnija4.35.95.9
Slovākija9.011.411.6
Somija6.48.78.7
Zviedrija6.09.19.4
Lielbritanija5.8::
ES 277.09.09.1

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) statistikas dati liecina, ka oktobrī visstraujākais jaunu auto reģistrēšanas apjomu kritums kārtējo reizi tika reģistrēts Latvijā, proti, par 81.6 % mazāk, nekā 2008. gada attiecīgajā periodā. Ja pērn oktobrī tika reģistrēti 1183 jauni auto, tad šogad tikai 218.

Skumjākais, ka saskaņā ar ACEA datiem šī gada desmit mēnešos Latvijā ir reģistrēti tikai 3397 jauni auto, kas ir par 80.3% (!) mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tas nozīmē, ka pēc 2009. gada desmit mēnešu statistikas datiem Latvija arī demonstrē iespaidīgāko jauno auto reģistrācijas kritumu.

OktOktIzm. (%)Jan-OktJan-OktIzm. (%)
'09'0809/08'09'0809/08
Austrija26 69425 992+2,7274 369258 149+6,3
Beļģija39 72642 998-7,6414 609483 729-14,3
Dānija9 74211 342-14,191 317133 237-31,5
Somija7 61010 164-25,180 219128 729-37,7
Francija210 424174 939+20,31 823 9251 750 703+4,2
Vācija321 120258 814+24,13 311 8862 630 287+25,9
Grieķija11 72019 666-40,4192 769245 902-21,6
Īrija1 5261 748-12,756 637150 790-62,4
Itālija195 545169 032+15,71 807 8321 880 555-3,9
Luksemburga4 3014 488-4,241 16346 172-10,8
Nīderlande35 80541 875-14,5352 134462 938-23,9
Portugāle15 18314 674+3,5128 040176 839-27,6
Spānija98 20277 686+26,4775 3781 025 677-24,4
Zviedrija21 78322 299-2,3173 914219 210-20,7
Lielbritānija168 942128 352+31,6

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā trešais lielākais cenu kritums ES

,16.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Eiropas Savienības (ES) valstīs šī gada novembrī bija 1.0%, kas ir par 0.5 procenta punktiem vairāk nekā šogad oktobrī. Latvijā patēriņa cenas gada laikā samazinājušās par 1.4%, kas ir trešais lielākais patēriņa cenu kritums ES.

Eurostat dati liecina, ka lielākais patēriņa cenu kritums šī gada novembrī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo mēnesi, bijis Īrijā (-2.8%), Igaunijā (-2.1%) un Latvijā (-1.4%). Savukārt, lielākais patēriņa cenu pieaugums šajā laika posmā reģistrēts Ungārijā (+5.2%), Rumānijā (+4.6%) un Polijā (+3.8%).

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu pieaugums augstākajā līmenī bijis Rumānijā (+5.7%), Lietuvā (+4.8%) un Latvijā (+4.2%).

ValstsGada inflācija novemrbī12 mēnešu vidējā inflācijaMēneša inflācija novembrī
Beļģija0.00.20.2
Vācija0.30.3-0.2
Īrija-2.8-1.4-0.1
Grieķija2.11.30.6
Spānija0.4-0.20.5
Francija0.50.10.2
Itālija0.80.90.1
Kipra1.00.20.7
Luksemburga1.7-0.10.6
Dānija-0.12.3-2.6
Nīderlande0.7p1.1p-0.1p
Austrija0.6p0.4p0.2p
Portugāle-0.8-0.80.1
Slovēnija1.80.80.8
Slovākija0.01.20.3
Somija1.31.80.2
Bulgārija0.92.90.2
Čehijas Republika0.20.80.1
Dānija0.91.20.0
Igaunija-2.11.0-0.3
Latvija-1.44.2-0.7
Lietuva1.34.80.0
Ungārija5.23.90.5
Polija3.83.90.3
Rumānija4.65.70.7
Zviedrija2.41.90.0
Lielbritānija1.92.20.3
ES1.0p1.0p0.2p

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES gada inflācija oktobrī bijusi 0.5%

,16.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo laika periodu, patēriņa cenas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs palielinājušās vidēji par 0.5%, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat provizoriskie aprēķini.

Eirozonā šogad oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, patēriņa cenas samazinājušās par 0.1%.

Lielākais patēriņa cenu pieaugums šogad oktobrī gada griezumā reģistrēts Rumānijā (4.3%), Ungārijā (4.2%) un Polijā (3.8%), savukārt lielākais cenu kritums novērots Īrijā (-2.8%), Portugālē (-1.6%) un Kiprā (-1.0%).

Latvijā patēriņa cenu kritums šogad oktobrī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo mēnesi, bijis 1.2% apmērā, kamēr Igaunijā patēriņa cenas samazinājušās par 2.1%, bet Lietuvā palielinājušās par 1.0%.

ValstsOkt. '09 pret Okt. '08Okt. '09 pret Sept. '0812 mēnešu vidējā inflācija
Beļģija-0.90.00.4
Vācija-0.10.10.4
Īrija-2.8-0.2-1.0
Grieķij1.20.51.4
Spānija-0.60.70.0
Francija-0.20.10.2
Itālija0.30.41.0
Kipra-1.00.90.4
Luksemburga-0.2-0.2-0.1
Malta-0.5-0.42.7
Nīderlande0.4p0.3p1.2p
Austrija0.1p0.1p0.6p
Portugāle-1.60.0-0.6
Slovēnija0.20.10.9
Slovākija-0.10.21.5
Somijia0.6-0.51.9
Bulgārija0.30.23.6
Čehiijas Republika-0.6-0.31.1
Dānija0.60.01.3
Igaunija-2.1-0.11.8
Latvija-1.2-0.35.3
Lietuva1.0-0.45.4
Ungārija4.2-0.23.8
Polija3.80.23.9
Rumānija4.30.45.9
Zbiedrija1.80.31.9
Lielbritānija:::
ES 270.5p0.2p1.2p

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārtējo antirekordu ir piedzīvojis Latvijas autotirgus, proti, pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas datiem (LPAA) novembrī tika realizētas tikai 149 jaunas automašīnas, kas šogad ir sliktākais mēnesis.

Kopumā šā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos Latvijā reģistrētas 3546 jaunas automašīnas, kas ir par 80.5% mazāk nekā pērn šajā laika periodā, kad tika realizēti 18 229 jauni auto. Vairums autotirgotāju atzīst, ka realitātē reģistrēto auto, kuri paliek Latvijā esot vēl mazāk nekā uzrāda statistikas dati. Autotirgotāji lēš, ka samazinājums pret 2008. gadu varētu būt pat vairāk nekā 100%.

Atgādināsim, ka jauno auto reģistrācijas oficiālais antirekords iepriekš tika reģistrēts šā gada oktobrī, proti, 218 jauni auto. Jauno auto tirdzniecība ir nožēlojama, kuru var salīdzināt ar 1998. vai pat 1997. gadu. Piemēram, tirgus līderis Toyota oktobrī var lepoties tikai ar 41 reģistrētiem auto, turpretim pārējiem, piereģistrēto jauno auto skaits pat nepārsniedz 10 vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrētas 3179 jaunas automašīnas, kas ir par 80.2%(!) mazāk nekā pērn šajā laika periodā, kad tika reģistrēti 16 056 jauni auto.

Nevienam vairs nav pārsteigums, ka pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas datiem (LPAA) septembrī tika reģistrētas tikai 240 jaunas automašīnas, kas šogad ir otrs sliktākais mēnesis.

Tabula. Jaunu automašīnu pārdošanas dati.

*2008.g. janv.-sept.**2009.g. janv. - sept.+/-%
1TOYOTA1956547-1409-72,03
2VW1696314-1382-81,49
3MITSUBISHI760214-546-71,84
4RENAULT588174-414-70,41
5HYUNDAI880172-708-80,45
6BMW615169-446-72,52
7ŠKODA1305154-1151-88,20
8MERCEDES BENZ388144-244-62,89
9FORD750121-629-83,87
10HONDA947111-836-88,28
11OPEL767104-663-86,44
12SUBARU269104-165-61,34
13VOLVO271101-170-62,73
14AUDI294100-194-65,99
15CITROEN62775-552-88,04
16LEXUS22872-156-68,42
17KIA48369-414-85,71
18NISSAN56457

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

100 vērtīgākie Latvijas uzņēmumi zaudē trešo daļu vērtības

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db Māris Ķirsons, Sanita Igaune, Db,21.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada rezultāti: Latvijas 100 vērtīgākajiem uzņēmumiem «uz papīra» ir dramatiski kritumi. Latvijas simt vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība «uz papīra» gada laikā samazinājusies par gandrīz trešo daļu - no 11.5 līdz 7.9 miljardiem latu: to rāda jaunais korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars sadarbībā ar Baltic Screen sastādītais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksts, kurā jau otro gadu iekļautas Latvijas 200 vērtīgākās kompānijas.

«Lieliskais piecnieks» vērtīgāko uzņēmumu divsimtniekā ir palicis gandrīz nemainīgs - divas bankas, divi valsts uzņēmumi un viens telekomunikāciju pārstāvis, kas izstūmis no vietas Latvijas Gāzi.

Lai arī šīs izmaiņas varētu šķist diezgan nenozīmīgas, jāatzīmē, ka piecu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu vērtība gada laikā samazinājusies par 17 %: ja pieci pērnā gada vērtīgākie «kopā sameta» 3,3 mljrd. Ls, tad šogad tie ir vien 2.7 mljrd. Ls.100 vērtīgākie Latvijas uzņēmumi zaudē trešo daļu vērtības img src="http://www.db.lv/gfx/atslega.png" /

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnajā gadā Latvijas tirgū kopumā tika reģistrētas 3745 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 15 447 vienībām jeb 80.5 % mazāk nekā 2008. gadā.

Atjaunotās Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā tik zemi pārdošanas rezultāti vēl nav reģistrēti. Skaitļi gan pret 1999. gadu, vēl jo vairāk pret 2008. vai 2007. gadu ir vairāk nekā smieklīgi. Vairākiem tirgus spēlētājiem 2009. gadā nav izdevies reģistrēt tik lielu auto skaitu, cik 2007. gadā tas izdevās pāris nedēļu laikā. Smiekli patreizējā brīdī nenāk pašiem autotirgotājiem, kuri norāda, ka autotirdzniecība jau vairākus mēnešus ir pilnībā apstājusies.

Daudzi no viņiem norāda, ka ir nepareizi ir salīdzināt, piemēram, 1999. vai 2000. gada statistikas datus ar 2009. gadu. Toreiz tirgotāji tirgoja mazāk, taču strādāja ar peļņu, par ko pašreizējā situācijā var aizmirst. Turklāt tagad, lielākajai daļai autotirgotāju par smagu nastu ir kļuvušas iepriekšējo gadu investīcijas, kas šobrīd ir transformējušās par nevēlamu kredītu slogu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā Latvijai piektais straujākais rūpniecības pieaugums ES

,14.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, rūpniecības apjomi Eiropas Savienības (ES) valstīs pieauguši par 0.6%. Salīdzinoši eirozonā rūpniecības apjomi augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājās par 0.9%.

Latvijā rūpniecības apjomi pieauguši par 2.6%, uzrādot piekto straujāko kāpumu ES.

Eurostat dati liecina, ka straujāko rūpniecības pieaugumu augustā, salīdzinot ar jūliju, piedzīvoja Itālija (+7%), Portugāle (+5.2%), Slovēnija (+4.9%), Čehija (+4%), un Latvija (+2.9%). Savukārt lielākais kritums bija novērojams Īrijā (-16.7%), Lietuvā (-4.2%) un Luksemburgā (-3%).

09' jūlijs, salīdzinot ar 09' jūniju09' augusts, salīdzinot ar 09' jūliju09' augusts, salīdzinot ar 08' augusts
Beļģija0.6::
Bulgārija-0.6-0.2-15.9
Čehija-2.34.0-9.9
Dānija3.6-2.8-15.0
Vācija-1.01.5-18.0
Igaunija1.8-1.1-27.9
Īrija7.9-16.7-13.6
Grieķija1.10.7-9.2
Spānija-1.01.0-13.1
Francija0.31.9-10.3
Itālija2.47.0-18.3
Kipra1.0::
Latvija-1.22.6-12.5
Lietuva3.5-4.2-14.4
Luksemburga-6.0-3.0-27.4
Ungārija-0.5::
Malta:::
Nīderlande0.51.9-6.4
Austrija-0.7::
Polija-0.70.5-2.5
Portugāle0.85.2-6.6
Rumānija0.2-0.3-4.4
Slovēnija-0.64.9-18.4
Slovākija-0.4::
Somija-3.0-0.2-21.4
Zviedrija-0.6-2.6-19.2
Lielbritānija0.8-2.6-7.6

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas TOP pārstāvēts vairāk ražošanas uzņēmumu, metālapstrādes un meža nozarē strādājošiem izredzes uz ātrāku atgūšanos.

«Neskatoties uz to, ka TOP piepulcējušies vairāki ražošanas uzņēmumi, vēl aizvien ļoti maz pārstāvēti ir uzņēmumi, kas radītu augstu pievienoto vērtību un ieguldītu inovācijās. Tiesa gan, Latvija vēl aizvien var lepoties ar līderpozīcijām metālapstrādē, mežizstrādē un kokapstrādē, pateicoties tādiem uzņēmumiem kā Liepājas metalurgs, Latvijas Finieris un kopš 2008.gada arī kokapstrādes uzņēmumam Bolderāja Ltd.

Baltijas valstu uzņēmumi pēc Coface kredītspējas vērtējuma* sadalījumā pa nozarēm

Metālapstrādes un lūžņu tirdzniecības uzņēmumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gadā jauno auto tirgus Eiropas Savienībā pret 2008. gadu ir sarucis tikai par 1.3 %, turpretim Baltijas valstīs jauno auto pārdošana ir piedzīvojusi katastrofālu kritumu. Latvija ar 80.5 % autotirgus samazinājumu ir neveiksminieku saraksta pirmajā ailē.

Mazliet labāk ir veicies mūsu kaimiņiem, Igaunijā tirgus 2009. gadā ir sarucis par 66.2 %, bet Lietuvā par 67.4 %. Turpretim Vācijā jauno automašīnu pārdošana pērn ir palielinājusies par 23.2 %, Čehijā par 12.5 %, Francijā par 10.7 %, Austrijā par 8.8 %, Slovākijā par 6.7 %, bet Polijā par 0.1 %.

Bez tam, papildus tam Vācijas autotirgotāji neskopojās ar vērienīgām atlaidēm. Jāatzīmē, ka līdzīgas atbalsta programmas veiksmīgi darbojās arī citās ES valstīs. Kā pirmā atbalsta programmu jaunu auto tirdzniecības veicināšanai ieviesa Francija, proti jau 2009. gada 1. janvārī. Pēcāk veiksmīgajam piemēram sekoja Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle, Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2008. gadā sasniedzis 54.9 mljrd. eiro, kas ir par 14.3 % vairāk nekā TOP 300 Baltijas uzņēmumi apgrozījuši 2007. gadā.

Par to liecina Dienas biznesa jau septīto gadu sadarbībā ar kaimiņu lietišķajiem laikrakstiem – igauņu Äripäev un lietuviešu Verslo žinios – veidotais Baltijas valstu lielāko uzņēmumu TOP. Pirmajā vietā ierindojies Lietuvas naftas pārstrādātājs Orlen, no Igaunijas 4. vietā palikusi Tallink Grupp, savukārt no Latvijas augstāko – 8. vietu izcīnījusi a/s Elko grupa.

TOP 300 vietu izcīnījuši 99 uzņēmumi no Igaunijas, no Latvijas – 97 un no Lietuvas – 104. «TOP pievienojušies 55 uzņēmumi, pārstāvot ļoti dažādas nozares, no tiem 13 ir tādi, kas nodarbojas galvenokārt ar pārtikas ražošanu. Sarakstā iekļuvuši arī Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi – Laima, Staburadze un Cido grupa,» tā B. Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam vairs nav pārsteigums, ka pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas datiem (LPAA) oktobrī tika reģistrētas tikai 218 jaunas automašīnas, kas šogad ir sliktākais mēnesis.

Kopumā šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā reģistrētas 3397 jaunas automašīnas, kas ir par 80.3%(!) mazāk nekā pērn šajā laika periodā, kad tika reģistrēti 17239 jauni auto. To, ka jauno automobiļu tirgus jau vairākus mēnešus ir apstājies vairs nepārsteidz ne pircējus, ne arī autotirgotājus.

Tabula. Jaunu automašīnu pārdošanas dati.

*2008.g. janv.-okt.**2009.g. janv.-okt.+/-%
1TOYOTA2127582-1545-72,6
2VW1848347-1501-81,2
3MITSUBISHI824225-599-72,7
4RENAULT618190-428-69,3
5HYUNDAI962187-775-80,6
6BMW655180-475-72,5
7ŠKODA1372163-1209-88,1
8MERCEDES BENZ444146-298-67,1
9FORD797127-670-84,1
10HONDA991114-877-88,5
11AUDI328110-218-66,5
12SUBARU297108-189-63,6
13VOLVO288107-181-62,8
14OPEL815106-709-87,0
15LEXUS25082-168-67,2
16CITROEN66281-581-87,8
17KIA51376-437-85,2

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rentablākie — holdingi un īpašuma pārdevēji

Māris Ķirsons, Žanete Hāka, Oskars Prikulis,13.11.2009

Atveseļojoties atjaunotā a/s Latvijas kuģniecība flote sevi pieteiks ar jaunu spēku, Māris Gailis, a/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visrentablāko uzņēmumu spicē — holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Pērn rentabilitāti, lielāku par 200 %, uzrādīja viens uzņēmums, bet lielāku par 100 % - 5. Jārēķinās, ka augstā rentabilitāte tika vērtēta tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nav bijis mazāks par 1 milj. Ls.

Faktiski uzņēmumu rentabilitāte, kas ir augstāka par 100 %, nozīmē, ka šīs kompānijas savus rentabilitātes rādītājus būtībā ir uzlabojušas ar ienākumiem no savā rīcībā esošajām citu pelnošu uzņēmumu akcijām vai arī kompānijai piederošu kapitāldaļu, īpašumu pārdošanas, kā arī korekcijām, kas saistītas ar īpašumu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Rentablākie uzņēmumi pēc neto rentabilitātes 2008. gadā

VietaUzņēmumsDarbības jomaRentabilitāte, %Izmaiņas pret '07, % punktiApgroz., milj.Ls
1Ventspils Nafta ASholdingkompāniju darbība874,1826,364,58
2Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs VASbezvadu telekomunikācijas pakalpojumi239,92-20,806,99
3Homeland SIAviesnīcu darbība200,66181,781,49
4Latvijas Kuģniecība ASholdingkompāniju darbība195,37243,239,48
5LaCon SIAstividoru pakalpojumi171,16212,671,81
6Liepājas cukurfabrika AScukura ražošana163,15163,112,69
7Rubinex ASkokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecība101,1120,601,20
8PK Investments SIAnekustamā īpašuma pārvaldīšana96,52-1 183,642,55
9Turkish Airlines Inc. Rīgas filiālepasažieru aviopārvadājumi85,975,453,47
10Latvijas Nafta VAS *degvielas mazumtirdzniecība85,6287,491,98
11Agrofirma Zelta Druva SIAjauktā lauksaimniecība75,1969,532,35
12Vincents SIAbūvniecība74,1062,133,38
13Euro AWK SIAvides reklāma72,5597,621,39
14Rīgas būvdarbi SIAbūvniecība68,0464,931,01
15Baltijas lāse SIAfinanšu starpniecība65,2124,941,30
16Mateks Credit ASkreditēšanas pakalpojumi63,75-1,623,99
17Energy Consulting SIA

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Likvīdāko vidū daudz finanšu starpnieku

Māris Ķirsons,13.11.2009

Tieši globālā un lokālā ekonomiskā krīze lika maksimāli ātri un efektīvi izvērtēt uzņēmuma turpmākās attīstības scenārijus, atzīst a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visaugstāko likviditāti pērn uzrāda uzņēmumi ar samērā nelielu apgrozījumu un nelieliem īstermiņa parādiem. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamajiem 2008. gada pārskatiem.

Tieši globālā un lokālā ekonomiskā krīze lika maksimāli ātri un efektīvi izvērtēt uzņēmuma turpmākās attīstības scenārijus, atzīst a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Tieši globala un lokala ekonomiska krize lika maksimali atri un efektivi izvertet uznemuma turpmakas attistibas scenarijus, atzist a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsedetaja Olga Petersone. (Foto: Vitalijs Stipnieks, Db)«Uzņēmumu likviditāte rāda uzņēmuma spējas segt savas īstermiņa saistības un ideālā gadījumā šim koeficientam būtu jābūt tuvu ciparam 1,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atzīst, ka pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos likviditāte var strauji sarukt. Tomēr, pēc A. Brūveļa teiktā, pārmērīgi augsta likviditāte rāda to, ka uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi un krājumi (gatavās produkcijas + izejvielu) ir ļoti lieli un būtiski pārsniedz īstermiņa parādu segšanai nepieciešamo apmēru. Pārmērīgi augsts likviditātes rādītājs vedina domāt par līdzekļu racionālu izmantošanu vai arī par to, ka uzņēmums pārtrauc darbu, atgūst agrāk nesaņemto samaksu no pircējiem un pēc tam lems par tās izlietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto atlīdzību pieteikšanas ziņā tehnoloģiski attīstītākā ir If Latvia, bet pieejamākā, ātrākā — BTA.

Par to liecina LD/DB veiktā piecu lielāko apdrošināšanas kompāniju izpēte, izvērtējot astoņus kritērijus, tostarp — atlīdzības gadījumu pieteikšanas veidus, darba laikus atlīdzību pieteikšanas struktūrvienībai, klientu apkalpošanas dienestu esamību, atlīdzības lietas izskatīšanas līdzi sekošanas iespējas un lēmuma pieņemšanas termiņi KASKO un OCTA gadījumos.

Vērtēšanas kritērijs (pēc 10 punktu skalas) BTABalta Gjensidige Baltic If Latvia Ergo Latvija
1Atlīdzības gadījuma pieteikšanas veids:
www101001010
e-pasts101001010
tālrunis101001010
klātienē, filiāles Latvijā (skaits)/punkti105 / 1045 / 4,235 / 3,33 / 0,219 / 1,8
klātienē, filiāles ārpus Latvijas (skaits)/punkti 13 / 1001 / 0,71 / 0,70
sistematizēta klientu pieņemšana ar kārtas nummuru piešķiršanu1010000
svarīguma pakāpe - 25 % 1511,0517,7257,95
2Darba laiks specializētajai atlīdzību pieteikšanas, noformēšanas struktūrvienībai/punkti d.d. 9.00-17.00 (pirmd.9.00-19.00) / 10d.d. 8.30-18.00 / 8,6d.d. 8.30-17.30 / 8,1d.d. 9.00-18.00 / 8,1d.d. 8.30-17.00 / 7,7
svarīguma pakāpe - 7 % 0,70,6020,5670,5670,539
3Atlīdzību lietas izskatīšanas līdzsekošana izmantojot distances saziņas līdzekļus:
e-pasts101001010
internets000100
tālrunis101010

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā straujākais aviopasažieru skaita pieaugums Eiropas Savienībā

,04.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviopasažieru skaits Latvijā 2008. gadā palielinājās par 16.8%, kas ir visstraujākais pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Eurostat dati.

No visām ES dalībvalstīm 21 valstī aviopasažieru skaits palielinājās, bet sešās tas saruka.

Otrais straujākais aviopasažieru skaits ES 2008. gadā bija Rumānijā un Slovākijā - 16.3%, tad seko Lietuva ar 16.2% lielu pieaugumu un Slovēnijā ar 9.6%. Igaunija ir ierindojusies tikai 10. vietā ar 4.8% lielu pieaugumu. Savukārt vislielākais aviopasažieru skaita samazinājums 2008. gadā tika konstatēts Ungārijā - 1.8%, Lielbritānijā - 1.6% un Spānijā - 1.3%.

Eurostat norāda, ka kopējais aviopasažieru skaits ES 2008. gadā palielinājās par 0.6% līdz 798 miljoniem.

Rīgas lidosta, kas 2008. gadā apkalpoja 3.6 miljonus pasažieru, starp ES valstīm ierindojusies 76. vietā, kamēr Viļņas lidosta (2 milj. pasažieru) ieņem 104. vietu, bet Tallinas lidosta (1.8 milj. pasačeiru) tikai 114. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā elektroniskajos pakalpojumos līderpozīciju saglabā Swedbank, liecina Baltic E-Banking Report 2009 rezultāti.

Pētījums analizē internetbanku darbu piecās kategorijās - funkcionalitāte, saprotamība, ērtums, mobilās bankas pakalpojumi un operativitāte, atbildot uz klientu elektroniski iesūtītiem jautājumiem. Tā rezultāti liecina, ka, tāpat kā 2008. gadā, līderpozīcijas saglabā Swedbank, kas kopumā ieguvusi 15.6 punktus, tostarp jaunu klientu piesaistē iegūti 7.9 punkti, bet esošo klientu saglabāšanā – 7.8 punkti.

Šogad Swedbank seko Norvik banka ar 13.2 punktiem, pakāpjoties no 4.vietas 2008. gadā. Trešajā vietā nokļuvusi DnB NORD Banka (iepriekš 8.vieta). No 7. vietas uz ceturto pakāpusies Nordea banka, kurai seko Latvijas Krājbanka (iepriekš 3. vieta). No 10. vietas uz septīto – SEB Banka, bet Parex banka no otrā vietas 2008. gadā šogad noslīdējusi uz 12. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru