No šā gada 2. aprīļa SPI Distribution (Latvia) kļūst par PepsiCo populāro dzērienu Pepsi, 7UP, Mirinda un Lipton Ice Tea oficiālo izplatītāju HoReCa tirdzniecības vietās.

To paredz Latvijas vadošā alkoholisko dzērienu izplatītāja SPI Distribution (Latvia) parakstītais līgums ar ietekmīgo korporāciju PepsiCo. Uzsākot sadarbību ar PepsiCo, SPI Distribution (Latvia) tiks paplašināts tieši bezalkoholisko dzērienu segments, piedāvājot PepsiCo dzērienus viesnīcām, bāriem, restorāniem un kafejnīcām visā Latvijā.

«PepsiCo ir viena no pasaules lielākajām plaša patēriņa preču ražošanas kompānijām, tādēļ esam gandarīti, ka tieši mūsu uzņēmuma spēcīgajai un pieredzes bagātajai komandai būs iespēja strādāt ar šo lielo korporāciju. Mēs piedāvājam klientiem dažādus dzērienus, kuri ir līderi savās kategorijās, tādēļ mūsu mērķis ir palielināt arī PepsiCo dzērienu tirgus daļu HoReCa tirdzniecības vietās un stiprināt to pozīcijas,» saka SPI Distribution (Latvia) izpilddirektors Valts Ermansons. PepsiCo korporācija ir pārstāvēta 200 valstīs ar vairāk nekā 700 ražotnēm. Pēc neto apgrozījuma ASV dolāros PepsiCo ir viena no pasaules TOP 5 kompānijām kopā ar Nestle, Kraft, Coca-Cola un Unilever.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

ASV atspirdzinošo dzērienu ražotājs «PepsiCo» trešdien paziņoja, ka pabeidzis darījumu, kurā par 3,2 miljardiem dolāru (2,8 miljardiem eiro) tas iegādājies Izraēlas gāzēto dzērienu pagatavošanas iekārtu ražošanas uzņēmumu «SodaStream».

«PepsiCo» par ieceri iegādāties «SodaStream» pavēstīja augustā.

«PepsiCo» vadītāja Indra Nūji norāda, ka «SodaStream» piedāvā patērētājiem iespēju pagatavot dzērienus, vienlaikus samazinot radīto atkritumu apjomu.

Nūji uzsver, ka šis fakts lieliski saskan ar «PepsiCo» filozofiju attiecībā uz vides ietekmes samazināšanu.

«PepsiCo» vēsta, ka saglabās «SodaStream» galveno pārvaldi Izraēlā 15 gadus.

Pasaulē lielākais dzērienu ražotājs Coca-Cola Krievijā atvēris lielāko ražotni, tādā veidā cenšoties apkarot pieaugošās PepsiCo pozīcijas šajā valstī, vēsta AFP.

Jaunā ražotne atrodas Rostovā pie Donas, un tās izmaksas veido 120 miljonus ASV dolāru. Paredzēts, ka Coca-Cola ražotne ar dzērieniem apgādās arī 2014. gadā Sočos notiekošās Ziemas Olimpisko spēļu dalībniekus.

«Ražotnes atvēršana ilustrē mūsu nodomus investēt Krievijas ekonomikā,» atklāšanas ceremonijas laikā stāstīja Coca-Cola pārstāvji. «Mēs ticam, ka Krievijas tirgus un ekonomika turpinās augt un būt dinamiska».

Coca-Cola ražotne gadā spēs saražot aptuveni 450 miljonus litru dzērienu un sulu. Kopumā Coca-Cola Krievijā nodarbina 18 tūkstošus cilvēku un valstī ir pārstāvēta kopš 1990. gada.

ASV atspirdzinošo dzērienu ražotājs «PepsiCo» pirmdien paziņoja par plāniem iegādāties Izraēlas gāzēto dzērienu pagatavošanas iekārtu ražošanas uzņēmumu «SodaStream», par to samaksājot 3,2 miljardus dolāru (2,8 miljardus eiro).

«PepsiCo» vadītāja Indra Nūji norāda, ka «SodaStream» piedāvā patērētājiem iespēju pagatavot garšīgus dzērienus, vienlaikus samazinot radīto atkritumu apjomu.

Nūji uzsver, ka šis fakts lieliski saskan ar «PepsiCo» filozofiju attiecībā uz vides ietekmes samazināšanu.

Lai arī abu uzņēmumu direktoru padomes šo darījumu jau apstiprinājušas, to vēl nepieciešams paveikt «SodaStream» akcionāriem un regulatoriem.

«PepsiCo» paredz, ka šis darījums tiks pabeigts līdz 2019.gada janvārim.

13 gadus vecs krievu zēns pludmalē atradis vēstījumu pudelē, un viņam izdevies iepazīties ar tā autoriem - vāciešiem, kuri ziņojumu uzrakstīja pirms 24 gadiem, atsaucoties uz tabloīda Комсомо́льская пра́вда rakstīto, informē thelocal.de.

Danīls Korotkihs šā mēneša sākumā, pastaigājoties pa pludmali pie Kaļiņingradas, atradis alus pudeli ar zīmīti, kuru viņa tēvs pārtulkojis. Uz zīmītes bijis datums - 1987.gada 7. septembris.

«Ejot es pamanīju pudeli kāpās un ievēroju, ka tajā iekšā ir zīmīte,» stāstījis krievu zēns, piebilstot, ka tikai dažiem cilvēkiem veicas savā mūžā atrast šādas lietas.

Vēstuli bija parakstījis piecus gadus vecais Frenks Ūsbeks, un tajā bija norādīta adrese Vācijā.

Krievijas žurnālisti atraduši Ūsbeku, kuram tagad jau ir 29 gadi. Viņš ir precējies un strādā bankā. Vīrietis atzinis, ka viņš knapi atceras faktu, ka iesviedis jūrā pudeli ar ziņojumu. To esot rakstījis viņa tēvs, bet viņš pats parakstījies, kā nu mācējis.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Dzērienu ražotājs Baltijā SIA «Cido Grupa» aizvadīto gadu noslēdza gadu ar 66,4 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt neto peļņa sasniedza 5 miljonus eiro. 2018. gadā «Cido Grupa» attīstībā investēja 0,5 miljonus eiro.

«Aizvadītajā gadā spējām panākt izaugsmi un sasniedzām līdz šim labākos finanšu rezultātus, neraugoties uz sīvo konkurenci un īpaši alus kategoriju ietekmējošiem valdības lēmumiem. Tam pamatā bija veiksmīgi izvēlēta portfeļa diversifikācijas stratēģija, patērētāju mīlētāko zīmolu produktu attīstīšana, kā arī mērķtiecīgs komandas darbs. Lielākie investīciju projekti bija saistīti ar ražošanas efektivitātes celšanu un ražotnes pielāgošanu visaugstākajām kvalitātes un drošības prasībām «PepsiCo» produktu licencētai ražošanai,» saka SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas, uzsverot, ka «patlaban «PepsiCo» dzērienu klāsts visam Baltijas tirgum tiek ražots tieši Latvijā.»

Dzērienu ražotājs SIA CIDO Grupa pērn sasniedza uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu – 58,3 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 9% vairāk nekā gadu iepriekš, informē kompānijā.

«Šāda izaugsme ir vērtējama kā labs rezultāts, ņemot vērā kopējo dzērienu tirgu kritumu Latvijā, it īpaši alus segmentā, pateicoties akcīzes likmju palielināšanai. Šobrīd vienīgā kategorija, kas turpina pieaugt, ir ūdens,» komentē CIDO Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas atzīmējot, ka pārējās kategorijās ražotāji izjūt iedzīvotāju skaita un produkcijas patēriņa samazināšanos, līdz ar to kompānija ir spiesta daudz vairāk strādāt, lai palielinātu eksportu.

Tomēr neskatoties uz pieaugušajiem pārdošanas un apgrozījuma rezultātiem, pērn uzņēmuma bruto peļņa nedaudz samazinājās - par 4%, sasniedzot 14,9 miljonus eiro, kas galvenokārt tiek saistīts ar akcīzes nodokļa pieaugumu.

Krievijas Federālais pretmonopolu dienests (FAS) neiebilst pret ASV dzērienu ražošanas uzņēmuma PepsiCo plāniem iegādāties Krievijas piena produktu un sulu ražotāju Wimm-Bill-Dann, ziņo Reuters.

Kā vēstīts, viens no pasaulē lielākajiem dzērienu ražotājiem PepsiCo Wimm-Bill-Dann iegādāsies par 5,4 miljardiem ASV dolāru, tādējādi veicot vienas no lielākajām ārvalstu investīcijām Krievijā, neskaitot enerģētikas sektoru.

Šis būs arī PepsiCo līdz šim kompānijas vēsturē otrs lielākais pirkums pēc Quaker Oats iegādes 2001. gadā.

Wimm-Bill-Dann ir viena no divām lielajām piena produktu kompānijām Krievijā, kuras patlaban kontrolē Groupe Danone. Otra ir Unimilk.

No nākamā gada janvāra vadošais dzērienu ražotājs Baltijā SIA Cido Grupa, kā Royal Unibrew grupas uzņēmums Latvijā, kļūs par partneri vienam no vadošajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē PepsiCo. Turpmāk šī zīmola dzērieni Baltijas tirgum tiks ražoti Latvijā, informē Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka.

To paredz vienošanās starp Royal Unibrew un PepsiCo, kas nosaka, ka grupas uzņēmumi kļūst par tā pārstāvjiem Baltijas valstīs un iegūst tiesības ražot un izplatīt PepsiCo bezalkoholisko dzērienu klāstu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Šāda sadarbība ļaus Royal Unibrew stiprināt tās tirgus pozīcijas bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijā, kas ir svarīgs tālākas izaugsmes priekšnosacījums. Starp pārstāvētajiem zīmoliem var minēt Pepsi, Mirinda, 7Up, Mountain Dew.

SIA Cido Grupa ir vadošais dzērienu ražotājs Baltijā, kura produktu portfelī ietilpst gan sulas, nektāri un sulu dzērieni, gan dabīgais minerālūdens un dzeramais ūdens, gan alus.

ASV atspirdzinošo dzērienu ražotājs «PepsiCo» pirmdien paziņoja, ka no amata atkāpjas vadītāja Indra Nūji, kura šajā amatā bija pavadījusi 12 gadus.

Viņu 3.oktobrī nomainīs kompānijas prezidents Ramons Lagarta, taču Nūji direktoru padomi vadīs līdz 2019.gada sākumam.

Nūji, kura kopumā «PepsiCo» nostrādājusi 24 gadus, pēdējos 12 gados vadītājas amatā pārraudzīja uzņēmuma stratēģiju, lai vairāk uzmanību koncentrētu nevis uz neveselīgiem produktiem, bet gan veselīgākiem piedāvājumiem.

Indijā dzimusī 62 gadus vecā Nūji pēdējos gados vairākkārt nonākusi dažādos pasaulē ietekmīgāko cilvēku sarakstos.

Viņas vadībā «PepsiCo» ienākumi palielinājušies no 35 miljardiem dolāru 2016.gadā līdz 63,5 miljardiem dolāru pērn.

Rīgas ostā 18.septemnrī ieradīsies pirmais ar zaļo metanolu darbināmais konteinerpārvadājumu līnijas Green Baltic X-PRESS kuģis ECO UMANDE, tā atkājot regulāru konteinerkuģu satiksmi kompānijas X-Press Feeders zaļajā kuģošanas maršrutā Roterdama - Antverpene Brige - Klaipēda - Rīga - Roterdama.

Maršrutā kuģos tikai ar zaļo metanolu (alternatīva degviela, kas rada vismaz par 60% mazāk emisiju nekā konvencionālā kuģu degviela) darbināmi kuģi.

Kuģis ECO UMANDE ir būvēts Ķīnā, kuģu būvētavā New Dayang Shipyard. Tā kravnesība ir 1260 TEU konteineru un garums ir 148 metri. Kuģis ir aprīkots ar duālās degvielas dzinējiem, kas var darboties ar konvencionālo degvielu vai zaļo metanolu. Kompānija X-Press Feeders izmanto OCI Global zaļo metanolu, kas ir ISCC EU (International Sustainability and Carbon Certification) sertificēts un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 65%. Kuģis ir aprīkots arī ar krasta elektroapgādes sistēmu, kas dod iespēju vēl vairāk samazināt emisijas atrodoties ostās un terminālos.

Ražotājs ar savu izvēli var noteikt toni izejvielu ražotājiem un tādējādi iesaistīties videi draudzīgāku produktu ražošanā.

"Jāiet līdzi laikam. Iepriekšējais iepakojuma dizains tapa pirms krietna laika. Tirgus mūsdienās ir tik ārprātīgi dinamisks, ka pienācis laiks radīt ko jaunu. Salikām kopā to, kas ir svarīgi mums pašiem un klientiem un kā varam būt dabai vēl draudzīgāki, nekaitīgāki, foršāki," teic Agate Jurkovska–Kanča, SIA "Purenn" līdzīpašniece.

Sabiedrība kopumā "saražo" daudz atkritumu, bet ar tiem maz kas tiek iesākts, kā rezultātā daudzviet pludmales izraibina plastmasas pudeles un maisiņi. Viņa uzskata, ka ir svarīgi rīkoties.

"Jo vairāk mēs kā ražotājs prasīsim saviem piegādātājiem pudeles no 100% pārstrādātas plastmasas, jo vairāk šī iepakojuma un sagatavju ražotāji būs spiesti domāt, kā to izpildīt. Līdz ar to rodas motivācija savākt atkritumus un tos pārstrādāt. Pieprasījums rada piedāvājumu. Globāli skatoties, mūsu rīcība ir ļoti svarīga. Runāt tikai par to, ka vajag nodot atkritumus pārstrādei, nav gana, jo tiem uzņēmumiem, kas tos pārstrādā, nav, kur realizēt jaunās izejvielas. Taču, ja ir pieprasījums, pēc kāda laika nevienā mežā nevienu plastmasas pudeli vairs neatradīsim," spriež A. Jurkovska–Kanča.

Ieviešot Latvijā dzērienu pudeļu depozīta sistēmu, Latvija cer nepieļaut tās pašas kļūdas, kādas ir pieļautas, piemēram, Igaunijā vai citās valstīs, kur šāda sistēma jau darbojas.

Alus un dzērienu iepakojuma savienības valdes priekšsēdētāja Ināra Šure šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka, gatavojoties ieviest šo sistēmu, ir apkopota citu valstu pieredze, lai «nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem» kā Igaunijā, Vācijā vai Dānijā.

Pirmkārt, tiks izveidota kārtīga reģistra sistēma, kurā būs ievadīti visi komersanti, kas pārdod dzērienus iepakojumos, ko iesaistīs depozīta sistēmā. Tas nozīmē, ka katrai pudelei būs unikāls kods, kuru būs iespējams nolasīt, tiklīdz pudele būs nodota depozīta sistēmā. Saistībā ar šo arī ir skaidrs, ka iedzīvotājiem nav vērts tagad krāt esošās pudeles, lai tās varētu nodot depozītā - tās netiks pieņemtas, jo nebūs unikālo kodu, apstiprināja Šure.

Aprīļa laikā AS Latvijas Zaļais punkts un plastmasas pudeļu pārstrādes uzņēmuma PET Baltija pilotprojektā PET pudeļu pieņemšana no iedzīvotājiem par atlīdzību iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 44 000 PET pudeļu.

Pārstrādei nodotais pudeļu skaits kopā veido aptuveni 1,5 tonnas plastmasas.

Projekta laikā visaktīvākie iedzīvotāji bijuši Ogrē, kur aprīlī nodotas teju 11 800 plastmasas dzērienu pudeles, veidojot aptuveni 390 kilogramus plastmasas.

Kaspars Zakulis, AS Latvijas Zaļais punkts direktors, komentējot šos rādītājus, sacīja: «Tas viennozīmīgi liecina par to, ka arī neliela materiāla atlīdzība, t.i. 1 santīms par pudeli, var būt laba motivācija atkritumu šķirošanai.»

Taras punktā par katru PET pudeli neatkarīgi no tās izmēra iedzīvotājem tiek maksāts 1 santīms. Savāktās pudeles tiks nogādātas uz pārstrādi rūpnīcā PET Baltija, kas atrodas Jelgavā.

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Krītoties patēriņam ASV, Coca Cola, Pepsi un citi saldināto dzērienu ražotāji rīkojas ar jau pārbaudītām metodēm, kas lietotas cīniņā pret smēķēšanas ierobežošanu, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Žurnāls Forbes, kas analizējis saldināto dzērienu un tabakas industriju paralēles, raksta, ka abas pamatīgi tērē lobijiem. Pērn PepsiCo, Coca-Cola Co un Amerikas Dzērienu asociācija lobijiem iztērējusi 70 miljonus dolāru, pārsitot pat tabakas lobiju 16 miljonus. Iznākumā 31 ASV pavalstī likumdevēji noraidījuši arī pret saldinātajiem dzērieniem vērstos «tauku nodokļus». Analītiķi lēš, ka tradicionālajiem saldinātajiem dzērieniem aizvien ir perspektīvas jaunattīstības valstu tirgos, kur to patēriņš uz iedzīvotāju ir krietni zem ASV līmeņa, bet regulējumi – daudz vājāki.

Cita līdzība abu atkarību izraisošo produktu industriju starpā ir inovatīvu produktu radīšana. Cigarešu ražotājiem tādi ir nedūmojošie produkti, pret kuriem sabiedrībā nav tik lielas pretestības. Saldināto dzērienu ražotāji savukārt rada jaunus sulu un tēju dzērienus, kuru tirgus daļa ASV aug. Coca Cola Co šogad investē 99 miljonus dolāru zīmola Simply produktos, bet PepsiCo kopā ar vācu Theo Müller Gmbh iegulda 200 miljonus, lai ieietu ASV piena produktu tirgū.

Alus tirgus krituma un patērētāju paradumu maiņas dēļ SIA "Cido Grupa" pieņēmusi lēmumu Latvijā visus resursus novirzīt craft un ekskluzīvu augstākās kvalitātes alus šķirņu ražošanai, informē uzņēmumā.

Pastāvīga akcīzes nodokļa pieauguma, reklāmas un pārdošanas ierobežojumu, kā arī valsts demogrāfiskās situācijas dēļ, pēdējo 10 gadu laikā Latvijas alus tirgus ir sarucis par aptuveni 25%. Tāpēc uzņēmums nonācis pie lēmuma patlaban Latvijā ražot un īpaši attīstīt tā portfelī ietilpstošās craft un ekskluzīvās augstākās kvalitātes alus šķirnes, savukārt pārējās turpināt ražot pēc tradicionālām receptēm un pastāvīgi augstā kvalitātē uzņēmuma grupas citās ražotnēs Lietuvā, Somijā un Dānijā.

"Lēmums uz laiku apturēt ražošanu "Līvu alus darītavā" neietekmēs mūsu augstākās kvalitātes alus zīmolu piegādi tirgū. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu pieredzējusī aldaru komanda nodrošinās augstākos ražošanas kvalitātes standartus un precīzu tradicionālo alus darīšanas recepšu ievērošanu. Vadošajām alusdarītavām šī ir ierasta prakse - stingrā uzraudzībā un pēc tradicionālām receptēm ražot produkciju savās alusdarītavās visā pasaulē," saka SIA "Cido Grupa" valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Dzērienu ražotāja SIA «Cido grupa» apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu. Uzņēmums pēdējos gados uzrāda labākos finanšu rādītājus tā vēsturē, informē SIA «Cido Grupa» pārstāve Inese Lielpinka.

«Mēs esam Latvijas veiksmes stāsts un varam lepoties ar mūsu sasniegumiem tepat reģionā un pasaulē, ko ar mērķtiecīgu darbu uzlabojam katru nākamo gadu. Vēlos uzsvērt, ka esam vienīgais sulu lielražotājs valstī ar ražotni tepat Latvijā. Globālo izaicinājumu laikmetā esam spējuši uzlabot ražotnes konkurētspēju un nostiprināt tās pozīcijas, kļūstot par vienu no flagmaņiem pārtikas ražošanā,» darbības rezultātus komentē SIA «Cido grupa» ģenerāldirektors Marijus Kirstukas.

Pateicoties mērķtiecīgam darbam vietējā un eksporta tirgos, uzņēmums turpina pakāpenisku izaugsmi – pērn «Cido grupa» gada apgrozījums pieauga par aptuveni 9%, sasniedzot uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu – 58,3 miljonus eiro.