Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika par notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kas izraisīti ar neapdrošinātu auto liecina, ka visbiežāk CSNg izraisa 26 - 35 gadus veci autovadītāji, kas pārvietojas ar 16 – 20 gadus veciem spēkratiem.

LTAB apkopojis neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto CSNg statistiku par periodu no pagājušā gada oktobra līdz šā gada oktobrim. Analizējot datus var secināt, ka 81 CSNg (32,4%) izraisījuši 26 – 35 gadus, bet 54 negadījumus 18 – 25 gadus veci autovadītāji (21,6%). Vismazāk- 16 CSNg - izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji vecumā no 56 – 65 gadiem (6,4%).

Transportlīdzekļu vecuma kategorijā, ar kuriem visbiežāk izraisīti CSNg bez derīgas OCTA, lielākā riska grupa ir 16 - 20 gadus veci transportlīdzekļi - 87 negadījumi (30,7%), kā arī 11 – 15 gadus veci auto - 80 CSNg (28,2%). Ar gados jauniem (līdz 5 gadi) spēkratiem bez derīgas OCTA izraisīti 13 CSNg (4,6%).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2014. gadā izraisīto ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu liecina, ka Latvijā ir vairāki reģioni, kuros statistiski daudz biežāk kā citā Latvijas teritorijā, tiek izraisīti negadījumi ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

Arī pērn jau tradicionāli, bez iegādātas un spēkā esošas OCTA, CSNg visvairāk notikuši – Rēzeknes rajonā *. Tikmēr pirmo reizi Latgales reģionam šajā topā pievienojies arī Ventspils rajons, kur pērn autovadītāji procentuāli ļoti bieži izraisījuši CSNg ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

LTAB apkopotā informācija par Latvijas rajoniem, kuros visbiežāk tiek izraisīti CSNg bez OCTA, liecina, ka Latgales reģions kārtējo reizi ierindojies topa augšdaļā. «Lai arī pēc LTAB datiem kopumā neapdrošināto autoīpašnieku skaits Latvijā pērn svārstījās 1-2% robežās, tomēr situācija atsevišķos rajonos, sevišķi Latgalē, joprojām ir ļoti nopietna. Turklāt tāda tā saglabājas jau vairāku gadu garumā,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļaus Covid-19 sertifikātu uzrādīt arī kopā ar transportlīdzekļa vadītāja, skolēna, studenta vai pensionāra apliecību.

Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Pieņemts deputātu Mārtiņa Šteina (AP), Jura Pūces (AP), Raivja Dzintara (NA), Jura Juraša (JKP) un Ainara Latkovska (JV) priekšlikums likumā noteikt, ka līdz ar Covid-19 sertifikātu jāuzrāda viens no šādiem dokumentu veidiem - personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecība.

Atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16.decembri izskanēja iespēja vēlāk janvārī veikt likuma grozījumus, lai nepieciešamības gadījumā papildinātu valsts izsniegto dokumentu loku, kurus varētu uzrādīt kopā ar Covid-19 sertifikātu.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Baltijas valstu lauksaimnieku metodes cīņā par labvēlīgākiem nosacījumiem Eiropas maksājumu saņemšanā pamazām kļūs aizvien agresīvākas, un jau vasarā gaidāms Baltijas valstu lauksaimnieku protests Briselē, turklāt, iespējams, ka protesti notiks arī Rīgā, Viļņā un Tallinā.

«Ap saulgriežiem būs lielākas publiskas aktivitātes,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Zemnieku Saeimas valdes locekle Maira Dzelzkalēja, piebilstot, ka tās būs «tās agresīvākās metodes».

«Tie būs redzami un sabiedrību un medijus piesaistoši protesti,» norāda Dzelzkalēja. Atbildot uz jautājumu, kur šie protesti varētu notikt, viņa sacīja, ka patlaban vēl pilnīga vienošanās nav panākta, taču Briselē šie protesti noteikti notikšot. «Par to, vai būs līdzīgs pasākums Tallinā, Rīgā un Viļņā, mēs vēl tuvākos mēnešus runāsim,» tā viņa.

Dzelzkalēja arī norādīja, ka Latvijas lauksaimnieku protestu metodes, ja prasības netiks uzklausītas, pamazām varētu kļūt agresīvākas.

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Neskatoties uz Turcijas premjera Radžepa Tajipa Erdogana brīdinājumiem, protesti un sadursmes ar likumsargiem Stambulā turpinājušās. Varasiestādēm izdevies no protestētājiem atkarot Taksima laukumu, kurā bija izveidojies gandrīz divu nedēļu ilgo nemieru epicentrs.

Cīņā ar protestētājiem naktī no otrdienas uz trešdienu Turcijas policija izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus, uz ko demonstranti atbildējuši ar akmeņiem un petardēm. Lai izgaiņātu protestētājus, Turcijas likumsargi rīkojušies īpaši nežēlīgi, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas premjers T. Erdogans aizstāvējis policijas rīcību, sakot, ka sākotnējos vides aizstāvju protestus ļaunprātīgi izmanto cilvēki, kas grib nodarīt kaitējumu valstij. «Tiem, kuri demonstrācijās piedalās ar godīgiem nolūkiem, es sūtu savu mīlestību un aicinu pamest [protestu] vietas. Taču tiem, kuri vēlas turpināt sadursmes, es saku, ka tam ir pienākušas beigas. Mūsu pacietība ir beigusies,» sacīja Turcijas premjers.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi piedāvājumu gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā - lai līdzsvarotu šīs sabiedrības grupas nodokļu piemērošanu ar pārējiem strādājošajiem, FM rosina no 2025. gada noteikt pensionāra neapliekamo minimumu 1000 eiro apmērā.

Līdz šim pensionāra neapliekamais minimums bija 500 eiro mēnesī. Nodokļu izmaiņu piedāvājuma sagatavošanas laikā tika piedāvāts to palielināt līdz 650, bet pašreizējais piedāvājums paredz to noteikt 1000 eiro apmērā. Līdz ar to 93% vecuma pensiju saņēmēju nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī.

Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025. gada persona “uz rokas” saņems par 100 eiro mēnesī vairāk.

Tāpat no 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027. gadā uz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada uz 860 eiro mēnesī.

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

2014.gadā traktortehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, par kuriem saņemti zaudējumu pieteikumi, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

«Lai arī fiksēto CSNg skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2013.gadā, tomēr jāatzīmē, ka četri no pērn traktortehnikas izraisītajiem negadījumiem, ir ierindojami pēdējās desmitgades lielāko atlīdzību, kas izmaksātas par traktortehnikas izraisītajiem CSNg, topā,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pēc LTAB sistēmas datiem 2014.gadā fiksēti 174 traktortehnikas izraisīti CSNg, par kuriem saņemti zaudējumu pieteikumi. Tas ir par piektdaļu mazāk nekā 2013.gadā (219) un par trešdaļu mazāk nekā 2010.gadā (275). Tomēr jāatzīmē, ka apdrošināšanas atlīdzības, kas tiek izmaksātas par specializētās lauksaimniecības tehnikas CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, nereti ir salīdzinoši lielas. Ja salīdzina kopējo vidējo izmaksu tikai ar traktortehnikas nodarītajiem zaudējumiem, tad atšķirība ir ievērojama 62%. Vidējā izmaksa kopumā sasniedz 1017 eiro, savukārt par traktortehnikas nodarītajiem bojājumiem tā jau ir gandrīz 1700 eiro. Lielākā atlīdzība, kas izmaksāta par 2006.gadā traktortehnikas izraisīta CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem ir 38,9 tūkstošu eiro apmērā, savukārt pērn fiksēti četri traktortehnikas izraisīti CSNg, par kuriem izmaksātās apdrošinātāju atlīdzības iekļuvušas pēdējās desmitgades topā un katra no tām bijusi lielāka par 15 tūkstošiem eiro, stāsta J.Stengrevics.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Pabīdot citviet Eiropā nolemto datumu par pāris dienām vēlāk uz latviešu protestētājiem vēsturiski nozīmīgo 13. datumu, Rīgā nedēļa tika ievadīta ar prasību neratificēt nesen Tokijā parakstīto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu. Par līgumu atbildīgais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau teicis, ka ratifikācija ir apturēta līdz pilnīgai visu tā konsekvenču noskaidrošanai.

Protesti pret starptautisko ACTA nolīgumu, kas blakus citam tajā atrunātajam varētu radīt arī pamatīgus informācijas apmaiņas ierobežojumus un pastiprinātu uzraudzību internetā kā arī kriminalizēt līdz šim administratīvajai atbildībai piekritīgus pārkāpumus, daudziem Eiropas politiķiem ne vien likuši mainīt tā paredzēto vieglo «iziešanu cauri», bet arī atzīt sava politiskā darba brāķi. Saucot to par nolaidību un savas pilsoniskās pārliecības pārkāpšanu, visskaidrāk to izdarījusi Slovēnijas vēstniece Japānā. Citi vadoši politiķi Eiropas pēc plašajiem protestiem vairs nevēlas strēbt karstu un viens pēc otra paziņo par negatīvu attieksmi pret nolīgumu, ko iepriekš gribēja pasniegt tikai kā formalitāti.

Francijas premjerministrs Eduārs Filips paziņojis par degvielas nodokļa celšanas atlikšanu uz sešiem mēnešiem, lai pieliktu punktu tā sauktajiem «dzelteno vestu» protestiem valstī, ziņo BBC.

Premjerministrs norādījis, ka nepieciešamas pienācīgas debates ar visām iesaistītajām pusēm. Degvielas nodokļa paaugstināšana Francijā bija plānota 1. janvārī.

Protesti pret to sākās pirms divām nedēļām, un kopš to sākuma bojā gājuši jau trīs cilvēki.

Vardarbīgie protesti, kuru pirmsākumi meklējami sociālajos tīklos, skāruši lielākās Francijas pilsētas, radot ievērojamus postījumus, tai skaitā kultūras mantojumam. Protesti nu jau atspoguļo daudz plašāku neapmierinātību ar valsts valdības darbu.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir ieradusies Atēnās pirmajā vizītē Grieķijas galvaspilsētā kopš eiro parādu krīzes sākuma pirms trim gadiem, ziņo euronews.com. Līdz ar viešņas ierašanos Atēnās sākušies apjomīgi protesti, savukārt daži protestētāji savu neapmierinātību pret Vācijas līderi pauduši, izmantojot nacistu atribūtiku, kā arī dedzinot karogu, uz kura attēlota svastika.

Papildināta ar 3. un 4. rindkopu.

Merkeli sagaidījis Grieķijas premjerministrs Antonis Samaras, kura valdība virza vēl vienu izdevumu samazināšanas raundu aptuveni 13 miljardu eiro apmērā ar mērķi iegūt nākamo atbalsta finansējuma daļu.

Pēc gadiem ilgas recesijas valstī valda dusmas un naidīgums pret taupības pasākumiem, pie kuriem daudzi vaino starptautiskos kreditorus, jo īpaši Vācijas valdību. Atēnās sākušās sadursmes starp policistiem un protestētājiem, tādēļ kārtības sargiem bija jāpielieto asaru gāze. Saskaņā ar neoficiālām aplēsēm protestos piedalījušies vismaz 40 tūkstoši cilvēku.