Jaunākais izdevums

Pabīdot citviet Eiropā nolemto datumu par pāris dienām vēlāk uz latviešu protestētājiem vēsturiski nozīmīgo 13. datumu, Rīgā nedēļa tika ievadīta ar prasību neratificēt nesen Tokijā parakstīto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu. Par līgumu atbildīgais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau teicis, ka ratifikācija ir apturēta līdz pilnīgai visu tā konsekvenču noskaidrošanai.

Protesti pret starptautisko ACTA nolīgumu, kas blakus citam tajā atrunātajam varētu radīt arī pamatīgus informācijas apmaiņas ierobežojumus un pastiprinātu uzraudzību internetā kā arī kriminalizēt līdz šim administratīvajai atbildībai piekritīgus pārkāpumus, daudziem Eiropas politiķiem ne vien likuši mainīt tā paredzēto vieglo «iziešanu cauri», bet arī atzīt sava politiskā darba brāķi. Saucot to par nolaidību un savas pilsoniskās pārliecības pārkāpšanu, visskaidrāk to izdarījusi Slovēnijas vēstniece Japānā. Citi vadoši politiķi Eiropas pēc plašajiem protestiem vairs nevēlas strēbt karstu un viens pēc otra paziņo par negatīvu attieksmi pret nolīgumu, ko iepriekš gribēja pasniegt tikai kā formalitāti.

Lielākais «smagsvars», kas nule kā pieslējies ACTA kritizētājiem, ir Eiroparlamenta (EP) spīkers, Sociālistu un demokrātu alianses pārstāvis Martins Šulcs. Viņa dzimtajā Vācijā nedēļas nogalē protesti pret ACTA bija vislielākie, Minhenē vien pulcējot 18 tūkstošus. Vēl 10 tūkstoši bijuši Berlīnē, mazskaitlīgāk – 60 citās Vācijas pilsētās. Protesti notika arī Londonā, Dublinā, Varšavā un Prāgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ASV atmasko shēmas par tehnoloģiju pārdošanu Krievijai; vienā apsūdzēti Latvijas pilsoņi

LETA--AFP,20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina pārtraukt atkārtotu TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

LETA,18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā Latvijas pases «stipruma» reitings pasaulē ir labākais Baltijas valstu vidū

Reitingu izveidē tiek izmantotas dažādas metodoloģijas, un ne vienmēr to rādītāji atbilst Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošajai oficiālajai informācijai. Tomēr bezvīzu/vīzu uz robežas valstu skaits reitingos Latvijai noteikti ir ļoti labs. Saskaņā ar ĀM rīcībā esošo no ārvalstīm saņemto oficiālo informāciju, Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot 112 valstīs, nepilsoņi – 47, par visu informē ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Uz Chingis Khan

Nekas nestāv uz vietas, tostarp ieceļošanas kārtība Latvijas valstspiederīgajiem dažādās valstīs. Šīm aktualitātēm der sekot līdzi, jo itin bieži izmaiņas ir atvieglojumi – tātad priecīgas ziņas, kas var ietekmēt izbraukumu plānus, pēdējo pāris gadu korekcijas uzskaita G. Japiņa. No 2018. gada 27. jūlija Latvijas pilsoņi un nepilsoņi var ieceļot Baltkrievijā bez vīzas līdz 30 diennaktīm, ja ieceļo un izceļo no valsts ar avioreisu caur Minskas lidostu (līdz tam – 5 dienas). Savukārt no pērnā gada 24. aprīļa Latvijas pilsoņi un nepilsoņi Beninas vīzu pirms ieceļošanas valstī var noformēt tiešsaistē evisa.gouv.bj. Tas attiecas uz tūristiem un maksimums – 8 dienām. Pilsoņi un nepilsoņi vīzu var saņemt Beninas robežkontroles punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sievietes veido 52 procentus no interneta auditorijas

Lelde Petrāne,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo,21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Latvijā mobilā interneta lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs

Žanete Hāka,31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ziemassvētku dāvanu pirkumu steigā aicina izvērtēt, cik uzticams ir interneta veikals

Žanete Hāka,20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lai ietaupītu laiku un izvairītos no garajām rindām tirdzniecības vietās, cilvēki arvien biežāk izvēlas Ziemassvētku dāvanas iegādāties interneta veikalos.

Tā kā jebkuras preces vai pakalpojuma iegāde internetā saistās ar zināmu risku, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem un veltīt laiku interneta vietnes izpētei.

Diemžēl, pieaugot patērētāju interesei par preču iegādi interneta veikalos un paplašinoties interneta veikalu tirgum, pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos par distances līgumiem PTAC ir saņemtas 470 sūdzības, kas ir par 255 sūdzībām jeb 119% vairāk kā 2016.gada tādā pašā laika periodā. Arī 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu bija vērojams sūdzību skaita pieaugums, proti, 2016.gadā – 264 sūdzības un 2015.gadā – 175 sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecības apjomus tradicionālajos veikalos?

Top Media pilna servisa digitālā mārketinga aģentūras vadītājs Mārtiņš Kažemaks,02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Manaslecas.lv: PTAC, saņemiet drosmi un pasakiet, kuri interneta veikali krāpj savus klientus

Lelde Petrāne,20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas kampaņa, ko mediju vidē ir uzsācis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ir nekorekta pret apzinīgiem, klienta interesēs strādājošiem interneta veikaliem, šorīt izplatītā paziņojumā norāda interneta veikals Manaslecas.lv. Savukārt pats centrs akcentē, ka sūdzību skaits par iepirkšanos internetā strauji aug.

(Teksts papildināts ar PTAC viedokli.)

Jaunā kampaņa, kuru ir aizsākusi PTAC gan medijos, gan vietnē percgudri.lv, esot apzināti, vai arī, cerams, neapzināti vērsta ne tikai pret negodprātīgiem tirgotājiem, kuri savus pakalpojumus sniedz arī e-vidē, bet arī pret tiem, kas ir godprātīgi pret saviem klientiem, un rūpējās par savu reputāciju. Tā apgalvo tirgotājs.

Tas akcentē, ka jau šobrīd internetā patērētājiem iepirkties esot daudz drošāk nekā ierastajā vidē. «Neviens tirgotājs netiek tik stingri reglamentēts, kā interneta veikala tirgotāji. Piemēram, jebkurš klients 14 dienu laikā var atgriezt internetā nopirkto preci, pat nepaskaidrojot iemeslu, kas viņu neapmierina. Pretēji, «ielas tirgotāji» ar šādām prasībām nesastopas,» teikts internetveikala paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā; plāno pārmaiņas

LETA,09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošās bankas daļēji jau izmanto dinamisku autentifikācijas metodi pirkumiem internetā, taču vairākas bankas vēl plāno pārmaiņas šo prasību ieviešanai.

Eiropas Centrālās bankas ieteikumi drošiem pirkumiem internetā un Eiropas Padomes foruma SecuRePay prasības par e-komercijas darījumu apstiprināšanu paredz izmantotās statiskās paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi, proti, galvenais nosacījums ir autentifikācijas metode, kas nepieļauj viena vienīga koda vai paroles izmantošanu. Nordea banka līdz šim klientus, kas veic pirkumus internetā ar kredītkarti, aicinājusi ievadīt kodu kartes lietotāja numuru un ik reizi unikālu kodu no kodu kartes, tādēļ izmaiņas autorizēšanās kārtībā nav plānots ieviest. Domājot par klientu datu drošību, veicot pirkumus internetā, no oktobra Nordea klienti varēs veikt drošus e-pirkumus, izmantojot arī Nordea Maestro norēķinu kartes. Līdzīgi kā gadījumā, kad pirkums tiek veikts ar kredītkarti, lai veiktu pirkumu internetā ar Nordea Maestro norēķinu karti, klients tiks aicināts ievadīt gan Nordea internetbankas lietotāja numuru, gan kodu no bankas kodu kartes vai kodu kalkulatora, tādējādi garantējot vēl lielāku drošību un klientu personīgo datu aizsardzību no trešajām pusēm, aģentūru LETA informēja Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Latvijā Signe Lonerte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ātrākai pensijai piedāvā kļūt par Krievijas pilsoņiem

Zanda Zablovska,16.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecums arvien biežāk par sevi atgādina, bet līdz pensijai vēl tālu? Jums apnicis gaidīt palīdzību no valsts? Veselība pieviļ? Pensionēšanās vecums tikai pieaug, bet pensijas apmērs sarūk? Ar šādiem un citiem jautājumiem sākas SIA La Sofi sludinājums, kurā ātrākas pensijas iegūšanai Latvijas iedzīvotājiem piedāvāts kļūt par Krievijas pilsoņiem.

Latvijas iedzīvotājiem ir laba iespēja iegūt Krievijas pilsonību, kas ļaus saņemt Krievijas pensiju. Turklāt tādējādi pensiju iespējams saņemt ātrāk nekā Latvijā – Krievijā pensionēšanās vecums sievietēm ir 55 gadi, bet vīriešiem – 60 gadi, skaidrots sludinājumā. Latvijā pašlaik noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, bet no 2014. līdz 2020. gadam to pakāpeniski plānots paaugstināt līdz 65 gadiem. Pensionēšanās vecumu nepieciešams paaugstināt, jo iedzīvotāju novecošanas dēļ ir

apdraudēta sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālā stabilitāte. Sabiedrībā gan šis jautājums raisījis asas diskusijas, draudot pat ar referendumu rīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas un ES iedzīvotāji visbiežāk apsvērtu lietotu grāmatu, CD, DVD un videospēļu iegādi

Lelde Petrāne,10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

CSP uzsāk apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās

Žanete Hāka,15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Daži ļausies i-spēlēm, bet maksās visi lietotāji?

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec,06.11.2013

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Steiga vienmēr rada risku – jo īpaši likumdošanā. Tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir neizpratnē, kāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms valsts budžeta pieņemšanas nespēja līdz galam ieklausīties sociālo partneru un informācijas tehnoloģiju ekspertu argumentētajos protestos un atlikt malā Elektronisko sakaru likuma grozījumus, kuru jūtamākais un tūlītējais rezultāts var būt nopietns starptautisks kaitējums Latvijas reputācijai.

Neapstrīdami morālie, tiesiskie un fiskālie apsvērumi prasa valstij ierobežot azartspēļu izplatību internetā, tomēr sasteigta rīcība, paredzot elektronisko sakaru komersantam pienākumu ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, var beigties ar skandālu – gan ārvalstīs, gan mūsu sabiedrībā šāda rīcība tiktu novērtēta kā interneta cenzūra.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) apzinās riskus, ko rada likuma kontrolei nepakļauts azartspēļu bizness. Mēs atbalstām Saeimas deputātu, valdības, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vēlmi sakārtot šo sfēru, lai Latvijā nelicencēti un budžetam nodokļus nemaksājoši uzņēmēji nevarētu piedāvāt valsts iedzīvotājiem iesaistīties to organizētās azartspēlēs. Tieši tāpēc LIKTA uzskata par nepieciešamu atgādināt savus argumentus, kādas problēmas un riskus radītu sasteigti centieni ierobežot piekļuvi tiešsaistes spēļu vietnēm. Mēs vēlamies, lai efektīvi tiktu sasniegts sabiedrībai un valstij vajadzīgais rezultāts, nevis radītas jaunas problēmas. Tāpēc nozarei ir prieks kaut vai par to, ka likumdevēji risinājumam izvēlējās mazāko ļaunumu, kam nozare var ar zināmiem nosacījumiem piekrist, nevis sākotnējā iecere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pārtiku internetā iegādājas vien 5% iedzīvotāju

Žanete Hāka,23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkšanās internetā Latvijā ik gadu kļūst arvien populārāka, un jau šobrīd 89% iedzīvotāju internetā iepērkas vismaz reizi gadā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

No tiem vairāk nekā trešdaļa (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kas ir uz pusi vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Kā galvenās priekšrocības pirkumiem internetā iedzīvotāji uzskata iespēju iepirkties jebkurā sev vēlamā laikā (69%), turklāt neizejot no mājām (61%). Gandrīz tikpat pievilcīgas pircējiem šķiet interneta veikalu cenas (59%) un iespēja ērti salīdzināt dažādu veikalu piedāvājumus (56%). Taču iedzīvotāji atzīst, ka internetā pirkumus veiktu vēl biežāk, ja būtu pieejams plašāks preču sortiments (44%), īpaši pārtikas izvēlē.

Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa (57%) Latvijas iedzīvotāju vienlīdz bieži iepērkas kā Latvijas, tā ārzemju internetveikalos. Savukārt trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju parasti iepērkas tieši Latvijas internetveikalos. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Uz Kualalumpuru pretim nezināmajam

Linda Zalāne,26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārbaudītu savu varēšanu starptautiska mēroga uzņēmumā, Jānis Polis devās uz Malaiziju, ņemot līdzi savu pieredzes bagāžu digitālā mārketinga jomā .

Pēdējos desmit gadus Jānis Latvijā bija darbojies mediju un mārketinga nozarē, un, atskatoties uz noieto karjeras ceļu, viņš DB atzīst, ka bija viens no spēcīgākajiem digitālās komunikācijas speciālistiem Latvijā. Tomēr pirms trīs gadiem viņam radās sajūta, ka kaut kas dzīvē jāmaina, jo bija sasniegti profesionālo izaicinājumu un atalgojuma griesti.

Jānis atminas karjeras pirmsākumus 2008. gadā, kad popularitāti iemantoja draugiem.lv un facebook.com, bet mārketinga jomā nebija tādu speciālistu, kas prastu šos rīkus izmantot. Digitālais mārketings aprobežojās ar reklāmas laukuma jeb banera izvietošanu interneta portālā. Bija skaidrs, ka digitālais mārketings būs neizbēgamas sāpes visiem reklāmas devējiem un klientiem. Mediju aģentūra Inspired Communications tolaik bija vēl jauna un bija pirmā Latvijā, kas pieņēma darbā cilvēku, kura darbs tika saistīts tikai ar interneta medijiem, digitālā mārketinga stratēģiju izveidi. «Sociālie tīkli plauka un zēla, un ļoti daudzi zīmoli vēlējās tur izpausties, bet nevienam nebija ne jausmas, kā to izdarīt. Arī man tādu zināšanu nebija, jo to nevienā skolā Latvijā nemācīja. Es darbojos sabiedrisko attiecību jomā, bet paralēli biju aktīvs interneta blogu rakstītājs. Mani pamanīja un uzaicināja aprunāties,» stāsta Jānis. Darbu viņš ieguva. Uzņēmums Jānim deva brīvas rokas attīstīt līdz šim Latvijā nezināmu jomu. Zināšanas par interneta kā rīka izmantošanu Jānis smēlās starptautiskās konferencēs, semināros. Brīdī, kad SIA Inspired Communications guva pirmos panākumus interneta mārketinga jomā, to pamanīja arī konkurenti. «Mani pārvilināja holdings, kurā ietilpst trīs mediju aģentūras. Darbs trīs aģentūrās uzreiz piedāvāja atkal jaunus izaicinājumus un arī atalgojumam bija grūti atteikt,» atzīst Jānis. Viņa pārziņā bija izdomāt digitālā mārketinga pakalpojumus, kurus aģentūras varētu piedāvā saviem klientiem, kā arī pieņemt darbā cilvēkus, kuri tos varētu pārdot un īstenot. Šobrīd sociālā tīkla konta uzturēšana, mobilās aplikācijas, spēles un konkursi virtuālā vidē šķiet pašsaprotami, bet tolaik tas bija kādam jāizdomā vai jāadaptē no ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru