Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Mazie lauksaimnieki no 2015. gada varēs saņemt ikgadēju maksājumu par saimniecību 500 eiro apmērā, neatkarīgi no tā, cik hektāru zemes būs saimniecībā.

Tāds lēmums pieņemts, vienojoties Zemkopības ministrijai un Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei.

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas ieviešanas mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgus laukus un samazināt administratīvo slogu gan mazajiem lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm. Lauksaimniekiem 2015. gadā būs izvēles iespējas - saņemt atbalstu standarta tiešo maksājumu shēmās (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts) vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā.

Paredzams, ka izšķirošais faktors izvēlei par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai būs atbalsta summa. «Ja lauksaimniekam šķitīs saistošs 500 eiro atbalsta maksājums par saimniecību, tad lauksaimnieks pievienosies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, savukārt, ja lielāku atbalstu būs iespējams saņemt no standarta tiešajiem maksājumiem, tad lauksaimnieks noteikti attieksies no dalības mazo lauksaimnieku shēmā,» skaidro ministrijas pārstāvji.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Ar Eiropas Savienības (ES) cenu politiku neapmierināti lauksaimnieki ar pienu nolējuši Eiropas Parlamentu (EP) ēku Briselē.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē ieradušies tūkstošiem lauksaimnieku, kuri ar smago tehniku bloķēja ielas. Piena ražotāju protesta akcijā piedalās vairāki simti traktoru, tādējādi vēršot uzmanību uz smago situāciju piena tirgū un aicinot sakārtot piena cenas tirgu.

Eiropas fermeru protests sākās pirmdien, 26. novembrī, tajā piedalās Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Austrijas lauksaimnieki. Vakar protestam pievienojās arī Latvijas lauksaimnieki un Latvijas eiroparlamentārieši. Latvijas lauksaimnieku galvenais protesta iemesls, atšķirībā no kolēģiem Rietumvalstīs, bija cīņa par godīgiem tiešmaksājumu noteikumiem attiecībā pret Baltijas zemniekiem.

Zaļā kursa prasības ir absurdas un radušās no pārāk labas dzīves, intervijā sacīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš uzvēra, ka lauksaimnieki nav pret stingrākām vides prasībām un zaļāku domāšanu, taču Zaļā kursa prasības ir absurdas. "Mēs kā kooperatīvs un arī es individuāli kā saimnieks un cilvēks atbalstu, ka ir jābūt vides aizsardzībai, ir jābūt zaļākai domāšanai - tas viss man ir saprotams un to atbalstu, bet, iedziļinoties Zaļā kursa prasībās un noteikumos, secinu, ka bieži vien šādas lietas tiek prasītas no pārāk labas dzīves," teica Ločmelis.

Viņaprāt, absurdi ir tas, ka esam gatavi Eiropas Savienības (ES) tirgū ievest nezināmas izcelsmes produktus no trešajām pasaules valstīm, kamēr šeit sludinām Zaļo kursu, bet patērētāji grib lētāku produktu. "Mēs varam ražot produktu, kas atbilst Zaļā kursa prasībām, bet problēma ir tā, ka patērētājs nav par to gatavs maksāt. Ja noliek divus produktus plauktā, tad reti kurš paskatās, kur produkts ir ražots, noteicošā ir cenu zīme," sacīja "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs.

Šodien Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA ārkārtas prezidija sanāksmē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības komisāram Dačanu Čološam prasīs īpašu atbalstu, lai mazinātu Krievijas pārtikas produktu embargo radīto ietekmi lauksaimniecībā.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece, Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA viceprezidente Maira Dzelzkalēja skaidro: «Baltijas valstu lauksaimniecības sektors ir visvairāk cietis Krievijas Federācijas pārtikas produktu embargo rezultātā. Šobrīd, teju mēnesi pēc embargo ieviešanas, ir jārunā nevis vairs par atsevišķiem ietekmētiem uzņēmumiem, kas eksportēja produktus uz Krieviju, bet zaudējumiem un nepieciešamiem palīdzības pasākumiem visai nozarei kopumā.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas tikās, sagatavoja un nosūtīja Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisāram Čaloša kungam kopīgu vēstuli ar prasību Baltijas valstīm paredzēt īpašu atbalstu, lai mazinātu embargo ietekmi, turklāt šo atbalstu būtu jāparedz pēc vajadzības, nevis kā dārzeņu un augļu sektorā – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Gandarījums, ka vēstulei ir pievienojušies jau arī daļa Latvijas un Baltijas Eiropas Parlamenta deputātu. Šobrīd sarunās ar pārējo valstu organizācijām jūtam, ka stipri līdzīgā situācijā ir arī somi un poļi, taču mūs atbalsta arī pārējās valstis.

Neskatoties uz Turcijas premjera Radžepa Tajipa Erdogana brīdinājumiem, protesti un sadursmes ar likumsargiem Stambulā turpinājušās. Varasiestādēm izdevies no protestētājiem atkarot Taksima laukumu, kurā bija izveidojies gandrīz divu nedēļu ilgo nemieru epicentrs.

Cīņā ar protestētājiem naktī no otrdienas uz trešdienu Turcijas policija izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus, uz ko demonstranti atbildējuši ar akmeņiem un petardēm. Lai izgaiņātu protestētājus, Turcijas likumsargi rīkojušies īpaši nežēlīgi, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas premjers T. Erdogans aizstāvējis policijas rīcību, sakot, ka sākotnējos vides aizstāvju protestus ļaunprātīgi izmanto cilvēki, kas grib nodarīt kaitējumu valstij. «Tiem, kuri demonstrācijās piedalās ar godīgiem nolūkiem, es sūtu savu mīlestību un aicinu pamest [protestu] vietas. Taču tiem, kuri vēlas turpināt sadursmes, es saku, ka tam ir pienākušas beigas. Mūsu pacietība ir beigusies,» sacīja Turcijas premjers.

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to II posms Rīgā, lauksaimnieki sagaida Ministru prezidentes Evikas Siliņas konkrētu atbildi par lauksaimnieku izvirzītajām prasībām un tālāku virsvadību nozares problēmu risināšanā.

Kā norāda lauksaimnieki, lielākajā daļā no prasību pilnīgas izpildes vajadzīgs visas valdības atbalsts un politiskais gribasspēks.

Šodien 16 Latvijas pilsētās notiekošajos lauksaimnieku protestos piedalās aptuveni 2000 lauksaimniecības tehnikas vienības un tūkstošiem lauksaimnieku.

Kā norāda protestu koordinators Juris Lazdiņš, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs, protestu mērķis ir pievērst uzmanību daudzus gadus nerisinātām problēmām lauksaimniecības nozarē Latvijā.

Mērķis "izkustināt ledu" ir sasniegts, tomēr šobrīd par konkrētu prasību izpildi iztrūkst politiskās garantijas, kuras var sniegt tikai valdības vadītāja.

Ar lauksaimniekiem proaktīvi ir runājis zemkopības ministrs Armands Krauze, šonedēļ plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, kā arī par nodokļu jautājumiem notiks saruna ar Finanšu ministrijas ierēdņiem. Diemžēl līdz pat šim brīdim dialogs nav noticis ar valdības vadītāju.

Latvijas lauksaimnieku noskaņojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzlabojies, secināts SEB Baltijas biznesa apskatā.

Vairāk nekā 70% zemnieku sagaida apgrozījuma pieaugumu, turklāt ap 50% lauksaimnieku plāno šogad veikt investīcijas savas darbības attīstībā.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairāk nekā 15% apgrozījuma pieaugumu šogad sagaida 31% lauksaimnieku, kas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Vēl 43% zemnieku sagaida, ka viņu saimniecību apgrozījums pieaugs līdz 15%. Tomēr šogad par 3 procentpunktiem pieauga arī pesimistu skaits – 26% lauku uzņēmēju sagaida apgrozījuma kritumu.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lauksaimniecība nu jau ilgāku laika periodu ir viena no visstabilāko pieaugumu demonstrējošām nozarēm Latvijā, kas ir saistīts gan ar globālām tirgus tendencēm, gan būtisku un nepārtrauktu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanos, ko pastiprina ES finansējuma pieejamība uzņēmējdarbības attīstībai lauksaimniecībā. Lauksaimniecības nozare ir ļoti jūtīga, kā arī atkarīga no ES fondu un Lauku atbalsta dienesta finansējuma pieejamības. Līdz ar to, ka šogad zemniekiem ir pieejami struktūrfondu līdzekļi, pieaug arī optimisms. Lauku uzņēmēji aktīvāk uzņemas saistības un plāno investīcijas – iegādājas zemi un iegulda darbības attīstībā. Aptaujas dati parāda, ka 50% šogad plāno investīcijās līdz 30 000 eiro un vairāk. Arī pērn mazo un vidējo uzņēmumu segmentā visaktīvākie bija tieši lauksaimnieki – šai nozarei esam piešķīruši ap 40 miljoniem eiro.»

Simtiem traktoru pirmdien bloķēja ielas joslu Prāgas centrā, lauksaimniekiem protestējot pret Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku.

Tomēr protesta akcijā nepiedalās lielākās Čehijas lauksaimnieku organizācijas, kas no tās distancējās pēc tam, kad kļuva zināms, ka atsevišķi tās organizatori nesen organizējuši arī prokrieviskas demonstrācijas.

Protesta akcijas dēļ nav apturēta satiksme Prāgā, tomēr pašvaldība brīdināja cilvēkus pirmdien nebraukt uz Čehijas galvaspilsētu.

Akcijas organizatori plāno iesniegt lauksaimniecības ministram Marekam Vibornijam vēstuli ar savām prasībām. Lauksaimnieki ir īpaši neapmierināti ar ES Zaļā kursa prasībām, kas paredz ierobežot ķimikāliju lietošanu un samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Lauksaimnieki pieprasa Čehijai izstāties no vienošanās. Daļa protestētāju pieprasa arī valdības demisiju.

Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas (COPA/COGECA) ģenerālsekretārs Peku Pesonenu (Pekka Pesonen) augstinovērtējis Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju aktivitātes Briselē Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā, norādot, ka ļoti būtisks ir arī Baltijas valstu lauksaimniecības ministru un nevalstisko organizāciju vienotais viedoklis un kopīgā cīņa par taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem.

Vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm strādājot kopā, ir iespēja panākt savu interešu ievērošanu, viņš norādīja, tiekoties ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kas pauda gandarījumu par Latvijas lauksaimnieku izrādītajām aktivitātēm.

Profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja ir nevalstiskā organizācija, kas pārstāv ES lauksaimnieku un kooperatīvo sabiedrību intereses.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijai patlaban ir divas sarkanās līnijas – pārejas periods un tiešie maksājumi 80% līmenī no ES vidējā, kuras tiks aizstāvētas, iepriekš video intervijā portālam pauda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Sākoties 2012. gadam, Valsts augstākās amatpersonas izteikušas gatavību atbalstīt lauksaimnieku cīņu Briselē par taisnīgākiem tiešmaksājumiem.

Atbalstu zemniekiem izteicis gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Biedrības Zemnieku saeima rīkotajā ikgadējā Latvijas lauksaimnieku Jaungada ballē Jelgavas pilī lauksaimnieki no visas Latvijas atzina, ka 2011. gads atmiņās paliks ar cīņu par taisnīgu kopējās lauksaimniecības politiku, kurai īpaši nozīmīgs ir valdības atbalsts.

Apsveikumā lauksaimniekiem Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra: «Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Zeme un latvietība ir zināmi sinonīmi, kas izsaka mūsu tautas mentalitāti un patiesās vērtības. Lai nodrošinātu lauksaimniekiem taisnīgus konkurences apstākļus platību maksājumos no Eiropas Savienības, vēlreiz apliecinu, ka šajā gadā viens no Latvijas valsts amatpersonu un nozares pārstāvju galvenajiem uzdevumiem būs aktīva viedokļa paušana un aizstāvēšana Eiropas Savienības insititūcijās par situāciju lauksaimniecības finansēšanas jomā. Mūsu pozīcija sarunās būs nemainīga – Eiropas tiešo maksājumu politikai jābūt taisnīgai pret Latvijas lauksaimniekiem.»

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Nākamo nedēļu turpināsies sarunas ar politiķiem un atsevišķu ministriju pārstāvjiem par lauksaimnieku iesniegto prasību izpildi.

"Mums ir būtiski šobrīd turpināt, vienoties un reāli panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsim sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem. Vienlaikus Rīgas domē tiks iesniegti nepieciešamie dokumenti lauksaimnieku protestiem februārī galvaspilsētā, jo tuvākās nedēļas būs izšķirošas. Tuvākais laiks parādīs, vai politiķu un ierēdņu apņemšanās aktīvi strādāt visas lauksaimniecības nozares labā nav tikai īslaicīgs solījums," informē lauksaimnieku protestu koordinators, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš uzsver, ka šobrīd ir "pozitīvi piesardzīgs" par sarunu gaitu ar Zemkopības ministru un ministrijas pārstāvjiem. Kā veiksmīgu var uzskatīt šīs nedēļas tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Tai pat laikā pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu joprojām vēl ir "atvērti jautājumi".

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Lai sakārtotu lauksaimniecības atbalsta sistēmu, plānots veidot lauksaimnieku reģistru.

Diskusijas par šāda reģistra izveidi ir tikai pašā sākumā, tāpēc šajā procesā iesaistītās puses pagaidām ir atturīgas detalizētākos komentāros.

Kā liecina DB rīcībā esošā informācija, Lauksaimnieku reģistrā zemniekus varētu iekļaut pēc vairākiem kritērijiem – valdījuma tiesībām, ekonomiskiem kritērijiem, izglītības un pieredzes. Paredzēts, ka reģistra veidotāji ņems vērā to, kādi ir saimniecības pamatrādītāji - cik daudz zemes apsaimnieko lauksaimnieks, vai to nomā, kāds ir lopu blīvums, kāda ir viņa rīcībā esošā tehnika. Tāpat kā kritēriji būs ieņēmumi no lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas, izmaksas lauksaimnieciskās darbības veikšanai, nomaksātie nodokļi. Būtisks kritērijs plānots izglītības diploms – LLU Lauksaimniecības fakultātes vai profesionālās izglītības iestādes vai kursi, ja tajos augkopība un lopkopība mācīta vismaz 320 stundas. Tāpat kritēriju sarakstā plānots iekļaut profesionālos sertifikātus un saimnieka pieredzi – cik ilgi tiek veikta lauksaimnieciskā darbība. Kā avoti reģistra veidošanā tiktu izmantoti Valsts Ieņēmumu dienesta, Lauksaimniecības datu centra, Valsts zemes dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Uzņēmumu reģistra un citu avotu dati.

Lauksaimnieku organizētais protests 5.februārī sāksies pulksten 11.00, un tas notiks 16 Latvijas pilsētās. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem.

Protesti plānoti Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās.

"Protestu laikā mēs aicinām protesta dalībniekus netraucēt operatīvā transporta kustībai un ievērot miermīlīgu pārvietošanos ar lauksaimniecības un cita veida tehniku. Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12.februārī esam gatavi doties uz Rīgu," informē J. Lazdiņš.

Beļģijas un citu Eiropas valstu lauksaimnieki pirmdien ar traktoriem sapulcējušies pie Eiropas Savienības (ES) ēkas Briselē, kur notika bloka lauksaimniecības ministru tikšanās.

Policija lēš, ka Beļģijas galvaspilsētas Eiropas kvartālu nobloķēja aptuveni 900 traktori. Policisti pielietoja pret protestētājiem ūdens metējus, kamēr lauksaimnieki dedzināja riepas un šāva petardes.

Beļģijas lauksaimniekiem šoreiz pievienojās kolēģi no Spānijas, Portugāles un Itālijas.

Lauksaimnieki visā Eiropā nav apmierināti ar ES lauksaimniecības politiku, "zaļo kursu" un lielo birokrātiju. Daudzās valstīs, sevišķi Polijā, spēcīgu neapmierinātību izraisījis arī lauksaimniecības produktu imports no Ukrainas. Lauksaimnieku protesti ir radījuši galvassāpes ES līderiem, kuri bažījas, ka galēji labējie tos varētu izmantot savas popularitātes kāpināšanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.

Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.

Simtiem lauksaimnieku pirmdienas vakarā rīkoja protestus dažādos Nīderlandes rajonos, bloķējot automaģistrāles un kurinot ugunskurus, vēstīja policija un mediji.

Šie protesti bija daļa no demonstrāciju viļņa Eiropā, kurās lauksaimnieki pieprasa zemākas degvielas nodevas, labākas lauksaimniecības produktu cenas un Eiropas Savienības (ES) vides noteikumu mīkstināšanu.

Lauksaimnieki: Ja nesagaidīsim atbalstu no premjeres, pēc nedēļas būsim Rīgā 

Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to II posms...

"Ir iekurti ugunskuri un šautas petardes, un lauksaimniecības mašīnas brauc pa automaģistrāli," sociālo mediju platformā "X" rakstīja policija Gelderlandes provincē.

Policija piebilda, ka "ir īstenota rīcība", bet nepaskaidroja, vai ir veiktas aizturēšanas.

Nīderlandes un Beļģijas lauksaimnieki ir protestējuši kopš pagājušās nedēļas, pievienojoties lauksaimnieku protestu kustībai, kas janvārī sākās Francijā un pēc tam izplatījās uz Vāciju, Poliju, Rumāniju un Grieķiju.

Lauksaimnieki pauž sašutumu par pārmērīgi ierobežojošiem noteikumiem lauksaimniecībai un citām netaisnībām.

ES mēģina atbildēt uz lauksaimnieku bažām pirms šogad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Komisija ceturtdien solīja veikt pasākumus, lai aizsargātu ES lauksaimnieku "leģitīmās intereses" tirdzniecības sarunās, tostarp "nodrošinot vienlīdzīgu spēles laukumu standartu ziņā, kad mums ir tirdzniecības vienošanās".

Rīt, 5.martā, lauksaimniecības nozares pārstāvji pulksten 10.00 pulcēsies Doma laukumā, lai dotos protesta gājienā uz Ministru kabinetu, kur atbalstīs meža nozares pārstāvjus un paudīs savu nostāju pret lauksaimnieku īpašumā esošas zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem.

Informē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Rīt lauksaimnieki dodas atbalstīt meža nozares pārstāvjus, jo mūs vieno viena kopīga cīņa. Tā ir prasība nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi. Savu zemi esam iegādājušies smaga darba rezultātā, nereti uzkraujot ilgstošu kredītu nastu ne tikai uz saviem, bet arī savu bērnu pleciem! Tāpēc, ja nodeva par zaļās politikas ieviešanu ir mūsu zeme, mūsu negulētās naktis, sastrādātās rokas, smagā darbā pavadīti gadi, panākumu garšai mijoties ar zaudējumu asarām-, mēs pieprasām nekavējoties izstrādāt adekvātu kompensācijas mehānismu gadījumos, kad mūsu zemei, mūsu privātīpašumam tiek noteikti liegumi!"