Nākamo nedēļu turpināsies sarunas ar politiķiem un atsevišķu ministriju pārstāvjiem par lauksaimnieku iesniegto prasību izpildi.
"Mums ir būtiski šobrīd turpināt, vienoties un reāli panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsim sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem. Vienlaikus Rīgas domē tiks iesniegti nepieciešamie dokumenti lauksaimnieku protestiem februārī galvaspilsētā, jo tuvākās nedēļas būs izšķirošas. Tuvākais laiks parādīs, vai politiķu un ierēdņu apņemšanās aktīvi strādāt visas lauksaimniecības nozares labā nav tikai īslaicīgs solījums," informē lauksaimnieku protestu koordinators, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš uzsver, ka šobrīd ir "pozitīvi piesardzīgs" par sarunu gaitu ar Zemkopības ministru un ministrijas pārstāvjiem. Kā veiksmīgu var uzskatīt šīs nedēļas tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Tai pat laikā pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu joprojām vēl ir "atvērti jautājumi".
J. Lazdiņš: "Pēdējās nedēļas laikā saskaramies ar dažāda veida "uzbrukumiem" no to ieinteresēto uzņēmumu puses, kas ir kategoriski pret lauksaimnieku prasību 1. punktam par tūlītēju importa aizliegumu mūsu valsts teritorijā visiem pārtikas produktiem un lopbarībai, kas tiek ievesta no Krievijas un Baltkrievijas. Jau nākamo ceturtdienu Saeimā plānots skatīt likumprojektu "Par aizliegumu noteiktu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas lauksaimniecības produktu nonākšanai Latvijas tirgū".
Joprojām nav pavirzījies jautājums par 5% PVN atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem. Šonedēļ ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem ir diskutēts par metodiku, tai pat laikā PVN likmes atjaunošana konkrētai produktu grupai ir politisks lēmums. Diemžēl no Finanšu ministra Arvila Ašeradena puses lauksaimnieki joprojām tiek ignorēti.
Šodien kopā ar Zemkopības ministriju turpinās darbs par prasību 3. punktu "Samazināt birokrātiju lauksaimniecības nozarē".
J. Lazdiņš: "Jau esam informējuši, ka šī brīža ministrijas izstrādātā tiešsaistes atskaišu sistēma lietotājam nav draudzīga. Tā ir ar tehniskām nepilnībām, ikdienā lauksaimniekiem radot papildus problēmas. Kā arī, saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Latvijas Stratēģisko plānu (SP) ir pieņemtas absurdas, sadrumstalotas un neloģiskas prasības lauksaimniekiem, kuru izpilde un tās pierādīšana (piemēram, fotofiksācija) prasa vērā ņemamus papildus resursu (laika, finanšu). Kā arī nereti reālajā dzīvē šīs prasības ir faktiski nerealizējamas. Ceram, ka nākamās nedēļas laikā šis jautājums tiks atspoguļots MK noteikumos."
Pozitīvi vērtējams, ka izmaiņas normatīvajos aktos par 4. prasību punktu "par plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmās" iesniegtas Tiesību aktu portālā, līdz ar to notiek process, lai jautājumu izskatītu Ministru kabineta sēdē.
Savukārt jautājumā par Latvijas atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes lietošanas ierobežojumiem esam paredzējuši tikšanos ar VARAM. Ceram, ka ministrijas pārstāvjiem būs laiks, lai operatīvi ar mums tiktos un meklētu risinājumu. Šīs prasības būtība ir problēmā, ka šobrīd, saskaņā ar Eiropas direktīvām, ir paredzēts uzlikt ierobežojumus zemniekiem un mežsaimniekiem piederošām zemēm, tādejādi bez kompensācijām būtiski samazinot izmantojamās platības un ietekmējot daudzu saimniecību saimniecisko darbību. "Mēs nedrīkstam akli piekrist Eiropas noteikumiem un valsts līmenī necīnīties par atbalstu Latvijas zemniekiem. Ja zemes īpašnieks ir ņēmis lielus kredītus, lai nopirktu zemi ražošanai, iekopis to, investējis tajā, bet vienā brīdī Latvijas politiķi faktiski aizliedz zemi izmantot ražošanā; to uz saviem pleciem nedrīkst iznest tikai zemes īpašnieks," piebilst J. Lazdiņš.
J. Lazdiņš uzsver, ka tuvākās nedēļas būs izšķirošas, lai lemtu par lauksaimnieku nākamajiem soļiem.