Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina Zemkopības ministriju (ZM) ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju biznesa aizsardzībai, ņemot vērā arvien pieaugošo zemas kvalitātes medus ievešanu no trešās pasaules valstīm.
Latvijas biškopjus arvien vairāk satrauc tirgū pieejamais nenosakāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes importētais medus, kas apdraud vietējo biškopības saimniecību pastāvēšanu – saskaņā ar ZM datiem pērn no trešās pasaules valstīm vien Latvijā ievestas vairāk nekā 40 tonnas. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) darbojas lauksaimniecības atbalsta programmas un pastāv noteikumi, kas regulē un uzrauga medus ražošanas tirgu, Latvijas likumdošanā joprojām ir būtiskas nepilnības, kas ļauj tirgot zemas kvalitātes medu un tā izstrādājumus.
“Zemnieku saeima” uzskata, ka Latvijai būtu vērts ņemt piemēru no atbalsta pasākumiem citās ES valstīs. Piemēram, Vācijā importētajam medum ir noteikta augstāka ievedmuita, savukārt Francijas lauksaimniecības organizācijas veiksmīgi aizstāv savus ražotājus, panākot, ka franču biškopji saņem papildu maksājumus par katru bišu saimi.
“Jebkurš uzņēmējs var mūsu tirgū ievest tonnu medu no trešās pasaules valstīm, tam piejaukt simts kilogramus Latvijā ražotu produkciju, un tas jau kļūst par ES ražotu medus izstrādājumu. Katrai valstij ir tiesības kontrolēt tirgū notiekošo, taču Latvijā tas praktiski netiek darīts. Tikai retais pievērš uzmanību etiķetēm, uz kurām ir norādīts medus sastāvs, bet ražotājvalsts nosaukums ir uzdrukāts tik maziem burtiem, ka to ir grūti saskatīt. Importētajam medum Latvijā ir lielāks pieprasījums, jo tam ir zemāka cena. Neskatoties uz apšaubāmu kvalitāti, pircējs izvēlas cenu, kā rezultātā vietējais produkts vienkārši tiek izspiests no tirgus,” skaidro biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Savukārt Aleksands Narnickis, bišu saimniecības “Čaklā bite” īpašnieks, norāda, ka nozarē valda nežēlīga konkurence ar medus izstrādājumu produkciju. “Latvijā ir ļoti daudz ievestā medus, ko, patiesībā, par medu nemaz nevar nosaukt. Tie ir medus izstrādājumi, kas sajaukti ar sīrupu. Lai gan Eiropā tiek veiktas ievestā medus un tā izstrādājumu pārbaudes, kvalitatīvs un īsts medus ir atbilstoši jāmarķē. Līdz ar to īsta medus cenai vajadzētu atbilstoši kāpt, taču tā tas diemžēl nenotiek. Pašmāju ražotājiem ienākt un tirgot savu produkciju lielajās veikalu ķēdēs ir ļoti grūti. Piemēram, ar mūsu saimniecības piedāvātajiem apjomiem un cenām mēs varētu veiksmīgi konkurēt tirgū, bet lielveikalu ķēdēm tas īsti neinteresē. Jautājums, kāpēc?” tā A. Narnickis.
Šobrīd nozare saskaras ar nopietnām grūtībām. Vietējās produkcijas tirgus ir ievērojami sašaurinājies, un biškopju profesijai draud izzušana. No vienas puses izglītojam, ka bites ir kritiski svarīgas ekosistēmas līdzsvaram, no otras puses aizmirstam, ka bez cilvēku rūpēm un uzmanības tās pašas par sevi nespēj pastāvēt.
“Medus ir un būs neatņemama ikdienas pārtikas sastāvdaļa, tāpēc ir svarīgi apzināties, ka medus ražošana ir nopietns bizness nevis tikai hobijs. Tas ir viens no uzņēmējdarbības veidiem, kas ir jānovērtē un jāsaista ne vien ar peļņu, bet arī ar rūpēm par dabu un ieguldījumu ilgtspējībā, jo bites ne tikai vāc medu, bet arī apputeksnē apkārtējos laukus un dārzus,” atzīmē J. Lazdiņš.
