Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ekspertu grupai uzdevis analizēt Palink gadījumu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu (MNL).Tāpat Valsts aģentūrai Maksātnespējas administrācija uzdots sekot Palink administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.
Darba grupai, kura strādā pie Maksātnespējas likuma izstrādes, jāizvērtē iespēja MNL paredzēt to, ka atsevišķos gadījumos tiesa varētu vērtēt parādnieka maksātspēju (bilances aktīvu un pasīvu attiecību).
No 2010. gada 1. novembra ir spēkā jauns Maksātnespējas likums, kas izstrādāts, balstoties uz tendencēm pasaulē un starptautisko ekspertu priekšlikumiem. Tieslietu ministrijas pārstāvji informējuši, ka iepriekšējais MNL (pirms 2010. gada 1. novembra) radīja virkni problēmu, kas izrietēja no tā, ka pirms tiesas lēmuma tiek iecelts maksātnespējas administrators, kas sagatavo informāciju par uzņēmuma maksātnespēju (tā sauktais bilances tests).
Veidojot jauno MNL, ko izstrādāja sadarbojoties ar Pasaules Banku un Valūtas fondu, bilances testu aizstāja ar likviditātes vai maksāšanas testu. Tas nozīmē, ka maksātnespēju uzņēmumam var pasludināt, ja tas neapmaksā parādus vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu. Šis MNL ir pierādījis sevi kā darboties spējīgs. Par to liecina arī jaunākais Pasaules Bankas pētījums Doing Business. Tieslietu ministrija (TM) ir veikusi uzlabojumus maksātnespējas normatīvajā regulējumā, un procesa atvieglošanas ziņā Latvija ir pakāpusies par 54 vietām, kas ir vislielākais kāpums salīdzinājumā ar citām pozīcijām.
TM pašlaik notiek darbs, lai analizētu jaunā MNL likuma ieviešanu. TM paziņojumā norādīts, ka šā gada martā ir plānots pabeigt jaunā MNL likuma izvērtējumu un priekšlikumu iespējamajiem grozījumiem izstrādi. Kā viena no būtiskākajām plānotajām izmaiņām jāmin pārejas perioda paredzēšana ar mērķi visiem maksātnespējas procesiem piemērot vienu likumu. Atbilstoši MNL paredzētajam, šobrīd uzņēmumu maksātnespējas process norit saskaņā ar dažādiem likumiem, atkarībā no tā, kad uzsākts uzņēmuma maksātnespējas process.
Saskaņā ar 1996. gada likumu «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» maksātnespējas process norit vēl 440 uzņēmumiem, saskaņā ar 2008. gada Maksātnespējas likumu - vēl 2840 uzņēmumiem. Tādējādi, lai novērstu neskaidrības uzņēmumu maksātnespējas procesu norisē, kad piemērojami trīs dažādi regulējumi, tiks noteikts laiks, kurā jāpabeidz procesi, kuri uzsākti saskaņā ar 1996. gada un 2008. gada likumiem. Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija kā šā gada prioritāti ir izvirzījusi ciešu sadarbību ar administratoriem, lai maksātnespējas procesi, kuri uzsākti saskaņā ar iepriekš minētajiem diviem likumiem, tiktu pabeigti līdz pārejas perioda beigām.
Jau vēstīts, ka Palink akcionāri pauduši gatavību tiesāties ar Latvijas valsti, gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu. Lietuvas Palink viena no lielākajiem akcionāriem REWE Group komunikāciju direktors Martins Brunings (Martin Bruning) sacīja, ka par notikušo paziņots Eiropas Komisijai, tostarp personīgi – iekšējā tirgus komisāram Mišelam Barnjē, kā arī Eiropas Parlamentam. Mēs esam gatavi vērsties Eiropas tiesā, viņš paziņoja un tomēr pauda cerību, ka tiks atrasts risinājums, lai šādi nebūtu jārīkojas.
Tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Sergejs Guščins, kuram it kā cedēts Palink parāds būvkompānijai Landekss. Palink kategoriski noraida jebkādas Landekss prasības un uzskata, ka nav nekāda tiesiska pamata pirms galīgā tiesas lēmuma minētajā strīdā izvirzīt apgalvojumus, ka Palink nav izpildījis parādsaistības pret Landekss vai tā cesionāriem.
Savukārt Landeksa pārstāvji norāda, ka Palink ilgstoši nav norēķinājies ar trešajām pusēm par to padarīto darbu.
2010.gadā Palink strādāja ar 72,97 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 3,081 miljons latu, liecina Lursoft datubāzē publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.