Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments Rīcības sēdē pieņēmis lēmumu ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā Ģenerālprokuratūras protestu par Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu atzīt veikalu tīklu Iki un Cento operatoru SIA Palink par maksātnespējīgu, kā arī lietu nodot izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē.
Ar šo lēmumu Senāts ir apturējis Rīgas Kurzemes rajona tiesas sprieduma izpildi līdz lietas izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Senāts lietu tiesas sēdē skatīs 7.martā.
Jāatgādina, ka ar Rīgas Kurzemes rajona tiesas šā 5.janvāra spriedumu tika apmierināts Sergeja Guščina pieteikums un pasludināts SIA Palink maksātnespējas process. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Gundega Rozmisa. Ģenerālprokuratūra iesniedza protestu par šo spriedumu, lūgdama to atcelt materiālo un procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu dēļ.
Savukār Latvija Palink lietā ir sniegusi savas atbildes Eiropas Komisijai par Maksātnespējas likumu. Tieslietu ministrija Komisijai un komisāriem skaidro maksātnespējas likuma normas, taču nevērtē tiesas lēmumu, kā arī par maksātnespējīgu atzītā SIA Palink darbības
«Ir sagatvotas un nosūtītas atbildes uz Eiropas Komisijas un divu komisāru jautājumiem,» skaidro tieslietu ministra Gaida Bērziņa biroja vadītāja Ina Kļaviņa. DB jau rakstīja, ka Lietuvas Palink viens no lielākajiem akcionāriem REWE Group šā gada janvārī iesniedza oficiālu sūdzību Eiropas Komisijā par Latvijas Maksātnespējas likumu. Sūdzības mērķis bija uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju. Jāatgādina, ka REWE Group iepriekš nosūtīja oficiālu vēstuli arī Eiropas Savienības iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē. Šajā vēstulē tika izteikts aicinājums komisāram sazināties ar Latvijas valdību saistībā ar SIA Palink maksātnespēju.
«Vēstulē ir izskaidrots, kāds ir procesuālais regulējums Latvijā maksātnespējas lietās, kas un kādos gadījumos var lūgt tiesu atzīt maksātnespēju, kā tiesa vērtē maksātnespējas pieteikumu,» norāda I. Kļaviņa. Viņa arī skaidro, ka pašreizējais Maksātnespējas likums ir izstrādāts vadoties pēc Pasaules Bankas un SVF ekspertu ieteikumiem.
Tieslietu ministra biroja vadītāja gan norāda, ka otra daļa jautājumu, kas saistīti tieši ar Palink gadījumu, netiek īpaši komentēta un vērtēta. I. Kļaviņa strikti uzver, ka valsts pārvalde nav vērtējusi, analizējusi SIA Palink darbības saistībā ar šo maksātnespējas lietu.
Savukārt balstoties uz būvuzņēmuma SIA Landekss iesniegumu, Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu par iespējamo krāpšanas faktu un mantu piesavināšanos, ko veicis SIA Palink. Uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Žābaks, uzskata, ka šis policijas lēmums vēlreiz apliecinot, ka SIA Landekss bija pamatots iemesls ierosināt SIA Palink maksātnespēju, jo tieši šie fakti bijuši pamatā parādam un iesniegumam par maksātnespējas procesa uzsākšanu.