Vēl pirms Rīgas Kurzemes rajona tiesas šodienas sprieduma pasludināšanas Iki un Cento veikalu operators SIA Palink saņēmis 17 identiska satura vēstules ar brīdinājumu par nodomu lūgt tiesu ierosināt jaunu maksātnespējas procesu no Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina - iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja.
Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis norāda: šādas aktivitātes sāktas pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu par Palink maksātnespējas procesa pasludināšanu un uzlika par pienākumu atkārtoti izskatīt sākotnēji iesniegto maksātnespējas pieteikumu.
Guščins, līdzīgi kā iepriekš, pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 latu parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veicis Landekss.
Identisku prasījumu jau iepriekš bija sūtījusi pati būvkompānija. Visu šo pakalpojumu sniegšanu Palink jau iepriekš bija apstrīdējusi, gan rakstveidā par to informējot Landeksu, gan vēršoties ar attiecīgu prasību tiesā. Pēdējā vēstule ar brīdinājumu par jauna maksātnespējas procesa sākšanu saņemta 24.aprīlī.
«Šis gadījums vēlreiz pierāda, ka Palink maksātnespējas procesa iniciators negrasās padoties un acīmredzot ir gatavs uz visdažādākajām darbībām, lai grautu Palink reputāciju un panāktu pilnībā maksātspējīga uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu. Palink veic visus nepieciešamos juridiskos pasākumus, lai likumā noteiktajā kārtībā aizsargātu uzņēmuma darbību no šādiem uzbrukumiem,» skaidro Janševskis.
Jau ziņots, ka šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pasludināja pret Palink ierosināto maksātnespējas lietu par izbeigtu.
Tiesa saīsinātajā spriedumā noraidīja prasītāja Sergeja Guščina pieteikumu. Tiesas pilnais spriedums būs pieejams 31.maijā, un tas nav pārsūdzams.
Kā Nozare.lv pēc tiesas sēdes norādīja Palink advokāts Lauris Liepa, tiesas spriedums signalizē, ka maksātnespējas procesus nevar izmanto kā parāda piedziņas mehānismu, norādot, ka Latvijas uzņēmumi nedrīkst tikt šantažēti brīžos, kad pastāv civiltiesisks strīds.
Kurzemes rajona tiesas sākotnējo spriedumu, gada sākumā Palink pasludinot par maksātnespējīgu, Liepa nosauca par viennozīmīgi ļoti nopietnu un smagu tiesas kļūdu, ko atzinis Augstākās tiesas Senāts.
Viņš arī akcentēja, ka pirmā tiesas lēmuma rezultātā Palink ir radušies vairāk nekā 100 000 latu zaudējumi.
Augstākās tiesas Senāts 7.martā atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas 5.janvāra spriedumu, ar kuru tiesa bija atzinusi Palink maksātnespēju, un lika jautājumu atkārtoti izskatīt tai pašai tiesai citā sastāvā.
Senāts atzina, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāptas, jo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, pārkāpjot likumus, patvarīgi grozījusi Palink maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu.
Tiesa Palink maksātnespējas lietu ierosināja pēc privātpersonas Guščina pieteikuma. Viņš cesijas ceļā bija ieguvis no starp Landekss un Palink 2008.gada 18.septembrī noslēgtā ģenerālbūvuzņēmēja līguma izrietošu prasījumu pret Palink par it kā veikto būvdarbu apmaksu.