SIA Palink maksātnespējas lietas radītā situācija jau tagad ietekmē uzņēmuma investīciju plānus, informē kompānija.
Šogad Palink plānoja savā darbībā Latvijā ieguldīt 3 miljonus latu, taču šie plāni ir atlikti. «2012.gadā mēs plānojām atvērt divus jaunus veikalus Rīgā – vienu IKI Express veikalu maijā un vienu IKI veikalu decembrī. Tā rezultātā valstī, kurā bezdarba līmenis ir 14%, tiktu radītas līdz pat 70 jaunas darbavietas. Mēs arī plānojām rekonstruēt divus esošos IKI veikalus, taču šobrīd esam spiesti šos plānus atlikt, jo uzņēmuma normāla vadība ir paralizēta,» saka Palink izpilddirektors Marsels Harasti. Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati liecina, ka oficiālais bezdarba līmensi valstī šobrīd ir 11.6 %.
M. Harasti arī piebilst, ka uzņēmums dara visu, lai turpinātu normālu darbību, taču Palink vadība sagaida ātrus lēmumus no Latvijas Republikas Augstākās tiesas un citām institūcijām, lai situāciju nekavējoties atrisinātu. «Šobrīd varam nodrošināt to, ka uzņēmums darbojas normālā režīmā, taču mums ir svarīga katra diena, un katra aizkavēšanās rada zaudējumus gan mums, gan Latvijas ekonomikai,» saka Marsels Harasti.
Izskatot SIA Palink iesniegumu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma, ar kuru uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu, protestēšanu, ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā iesniedzis protestu. Bet tieslietu ministrs ekspertu grupai jau uzdevis analizēt Palink gadījumu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu. Tāpat Valsts aģentūrai Maksātnespējas administrācija uzdots sekot Palink administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.
Jau vēstīts, ka Palink akcionāri pauduši gatavību tiesāties ar Latvijas valsti, gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu. Lietuvas Palink viena no lielākajiem akcionāriem REWE Group komunikāciju direktors Martins Brunings (Martin Bruning) sacīja, ka par notikušo paziņots Eiropas Komisijai, tostarp personīgi – iekšējā tirgus komisāram Mišelam Barnjē, kā arī Eiropas Parlamentam. Mēs esam gatavi vērsties Eiropas tiesā, viņš paziņoja un tomēr pauda cerību, ka tiks atrasts risinājums, lai šādi nebūtu jārīkojas.
Tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās privātpersona Sergejs Guščins, kuram it kā cedēts Palink parāds būvkompānijai Landekss. Palink kategoriski noraida jebkādas Landekss prasības un uzskata, ka nav nekāda tiesiska pamata pirms galīgā tiesas lēmuma minētajā strīdā izvirzīt apgalvojumus, ka Palink nav izpildījis parādsaistības pret Landekss vai tā cesionāriem. Savukārt Landeksa pārstāvji norāda, ka Palink ilgstoši nav norēķinājies ar trešajām pusēm par to padarīto darbu.
2010.gadā Palink strādāja ar 72,97 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās vairāk nekā divas reizes un bija 3,081 miljons latu, liecina Lursoft datubāzē publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.