Balstoties uz būvuzņēmuma SIA Landekss iesniegumu, Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu par iespējamo krāpšanas faktu un mantu piesavināšanos, ko veicis veikalu tīklu Iki un Cento operators SIA Palink, DB informēja Landekss.
Uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Žābaks, uzskata, ka šis policijas lēmums vēlreiz apliecinot, ka SIA Landekss bija pamatots iemesls ierosināt SIA Palink maksātnespēju, jo tieši šie fakti bijuši pamatā parādam un iesniegumam par maksātnespējas procesa uzsākšanu.
Savukārt SIA Palink uzsver: «Mūsuprāt, tas ir izmisīgs SIA Landekss mēģinājums novērst uzmanību no nelikumībām SIA Palink maksātnespējas procesā un aizkavēt maksātnespējas procesa izbeigšanu.» Paziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā, ka strīds ar SIA Landekss noticis 2008. gadā, SIA Palink nesaskata citu iemeslu, kāpēc SIA Landekss tikai tagad lūdz izmeklēšanas iestādēm izmeklēt šo lietu.
Tas norādot uz SIA Landekss vadības un to apkalpojošo juristu paniku. SIA Palink piebilst, ka ir gatavi sniegt izmeklēšanas iestādēm visu pieejamo informāciju par SIA Landekss darbību būvniecības jomā un tic, ka varas iestādes izskatīs šo krimināllietu bez liekas kavēšanās.
DB jau rakstīja, ka izveidojusies situācija ap nu jau par maksātnespējīgu atzīto SIA Palink, izsaukusi arī starptautisku rezonansi un jautājuma risināšanā iesaistījušies diplomāti no visām valstīm, kuru kompānijām ir daļas Palink Lietuvas mātesuzņēmumā UAB Palink. Notikušas Vācijas, Šveices, Itālijas, Francijas, Beļģijas un Lietuvas vēstnieku savstarpējas tikšanās.
Savukārt šobrīd Tieslietu ministrijai līdz 14.februārim ir jāsniedz atbilde Eiropas Komisijai par to, vai Latvijas likumdošanā ir paredzētas uzņēmumu iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja tie pasludināti par maksātnespējīgiem. Tāpat tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aicināts atbildēt uz jautājumu, vai tas ir normāli, kādu uzņēmumu pasludināt par maksātnespējīgu, ja tiesā tiek paralēli izskatīts saimniecisks strīds un auditoru secinājumi nedod iemeslu apšaubīt uzņēmuma maksātspēju. Uz minētās atbildes pamata komisāri lemšot par iespējamām sankcijām, tajā skaitā domājot arī par to, vai ES varētu mainīt savu finanšu palīdzības programmu Latvijai.
Iepriekš SIA Palink pārstāvji atzīmēja, ka esošā situācija ietekmējot uzņēmuma investīciju plānus, jo uzņēmuma normāla vadība esot paralizēta. Palink izpilddirektors Marsels Harasti uzsver, ka dara visu, lai turpinātu normālu darbību, taču Palink vadība sagaida ātrus lēmumus no Augstākās tiesas un citām institūcijām, lai situāciju nekavējoties atrisinātu, jo katra aizkavēšanās radot zaudējumus gan uzņēmuma, gan Latvijas ekonomikai.
Palink 10.janvārī vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu iesniegt protestu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. Ģenerālprokuratūra noprotestēja tiesas spriedumu. Protestu Augstākā tiesa saņēma 16. janvārī, un lietas dalībnieki mēneša laikā var iesniegt savus paskaidrojumus par šo protestu.
Jāatgādina, ka uzņēmuma maksātnespēja tika pasludināta pēc Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina maksātnespējas pieteikuma saistībā ar parādu 21 tūkst. Ls apmērā, ko viņš bija ieguvis cesijas ceļā.