Vēl nesen šķita, ka šis būs kluss un mierīgs gads, un sagaidāma mērena izaugsme, taču situācija pasaulē ir strauji mainījusies, jaunākajā "Luminor" Baltijas ekonomikas apskatā sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pandēmija nav vienīgais faktors, kas ietekmē ekonomikas prognozes, tomēr šobrīd tā aizēno visus pārējos īstermiņa faktorus. Ietekmi uz ekonomiku šobrīd var tikai sākt aplēst. Vairs nav šaubu, ka šogad Latvijas IKP samazināsies, ietekme būs mērāma vairākos procentos. Ir veselas nozares, kuru darbība ir faktiski aizliegta, ārvalstu tūrisms šobrīd nav iespējams. Rūpniecības darbību ietekmēs gan pieprasījuma samazināšanās citās valstīs, gan šķēršļi izejvielu un gatavo produktu transportēšanai. Ķīnas pieredze rāda, ka epidēmijas kulminācijā krasi kritīsies arī ilglietošanas preču pārdošana. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka IKP samazināšanās 2.ceturksnī būs mērāma ar divciparu skaitli.
Saskaņā ar jaunākajiem vērtējumiem šajā gadā Latvijas IKP kritums varētu būt par 6% vai pat vairāk, bet, protams, pastāv ļoti liels nenoteiktības diapazons, un būtiski, cik ilgi tiks noteikti ierobežojošie pasākumi.
Viena no visvairāk skartajām nozarēm šobrīd ir sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana - patlaban neviens nevar precīzi pateikt, cik lielā mērā tiks skarta nozare, taču P. Strautiņš lēš, ka vidējais krituma rādītājs varētu būt pat ap 50%. 3.ceturksnī varētu sākties atgūšanās, bet arī 2021.gads vēl varētu būt ievērojami zem 2019.gada līmeņa.
Transportā situācija jau iepriekš nebija laba un arī šogad nav gaidāms uzlabojums, tādēļ kritums varētu būt vairāk nekā 10%.
Gaidāms samazinājums arī tirdzniecībā, un jau šobrīd veikalos, kas netirgo pārtiku, var vērot apgrozījuma kritumu par vismaz 50%. Nav izslēgts, ka nepārtikas tirdzniecība uz laiku vispār tiks pārtraukta, saka eksperts.
Arī apstrādes rūpniecību ietekmē dažādi faktori - transporta ierobežojumi Eiropā, tāpat ir skaidrs, ka patērētājiem ilglietošanas preču iegādes nebus prioritāte, un kārtīgi tiks izšūpots investīciju cikls pasaulē - sākotnēji gaidāms straujš kritums, pēc tam vētraina augšupeja.
Jārēķinās, ka Latvijas rūpniecība ir diezgan stipri atkarīga no tā, kas notiek celtniecībā Eiropā - tas ietekmē kokapstrādes, metālapstrādes, ķīmijas nozari. Tiesa gan, celtniecība varētu būt diezgan robusta nozare, jo tā nemainās atkarībā no patērētāju garastāvokļa.
"Tāpat ir skaidrs, ka dažādās pasaules valstīs tiks īstenoti vētraini ekonomikas sildīšanas pasākumi, kas mērāmi simtos miljardos. Viena no nozarēm, ar ko varētu sildīt ekonomiku, ir tieši celtniecība, un cerams, ka notiks arī Latvijā. Lietuva jau paziņojusi, ka atvēlēs papildu atbalstu ēku siltināšanas pasākumiem, kas ir ļoti labi kaut vai tādēļ, ka ir brīvāk pieejami darbinieki," piebilst P. Strautiņš.
Iespējams, ir nozares, kas būs ieguvējas, un šķiet, tā būs IT un sakari, viņš prognozē.
Nākamgad Latvijas IKP varētu būt lielāks nekā pērn, taču ir skaidrs, ka mēs nebūsim tur, kur mēs būtu bijuši bez šīs, cerams, īslaicīgās, bet spēcīgās krīzes. Tās atbalss turpinās velties cauri ekonomikai šogad un nākamajā gadā, patērētāju noskaņojums ir ietekmēts un tas atstās sekas uz kādu laiku.
Šis ir īstais brīdis demonstrēt, ka valsts kritiskos brīžos uzņemas atbildību un palīdz nodrošināt, ka uzņēmumi, kuru biznesa modelis ir vislabākajā kārtībā un kuri ir ilgspējīgi, neaizveras uz visiem laikiem dēļ apstākļiem, pie kuriem viņi nav vainojami.
Kā pasākumus, ko vajadzētu īstenot valstij, P. Strautiņš min automātiskas nodokļu atlaides visvairāk skartajām nozarēm, valsts līdzfinansējumu algu izmaksām, bezdarba pabalstus maksāt ilgāk un lielākā apmērā, tā saucamās helikoptera naudas piešķiršana, iespējamā elektrības un citu valsts un pašvaldību kontrolēto uzņēmumu rēķinu atlikšana, kredītu garantiju piešķiršana un citus.