Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Piejūras pilsētās biznesa sezona ir tikpat īsa, cik saulainā vasara, bet Dagnis Bricis un Elīna Berklava no tā nebaidās un ir atvēruši vasaras un pludmales lietu veikalu "Vilnis".

E. Berklava un D. Bricis ir pazīstami sen un jau vairākus gadus viņam piederošajā kafejnīcā "Spinout Surf Cafe" Latvijas vasaras galvaspilsētā piedāvājumā ir bijuši E. Berklavai piederošā Latvijas dizaina veikala "M50" apģērbi.

"Šajā vasarā mums radās iespēja tikt pie telpām galvenajā promenādē pie kolosālās kafejnīcas "Laiva". Dagnis piedāvāja paplašināt to, ko darījām iepriekš "Spinout Surf Cafe" – ar dubultu jaudu un plašāku klāstu. No "M50" puses tie ir latviešu dizaineru apģērbi un aksesuāri, no pašas pieredzes – pārbaudītas kvalitātes bērnu pludmales mantas un grāmatas. Savukārt Dagnis sadarbībā ar saviem piegādātājiem rūpējas par sportisko sadaļu un piedāvā visu jūras priekiem. Šobrīd tas ir kā "pop-up" formāta vasaras veikals," stāsta E. Berklava, kas ir veikala "Vilnis" (SIA "Spinout") idejas līdzautore un veikala vadītāja.

No tradicionāla zvejniekciema Pāvilosta gadu gaitā pārvērtusies par kūrortpilsētiņu un stilīgu atpūtas vietu.

Ja automašīnu atstāj gabaliņu pirms Pāvilostas nosacītā centra un dodas tālāk kājām, kļūst skaidrs, kas šajā mazpilsētā pievelk galvaspilsētas «hipsterus» jeb no pašu stilīguma nogurušos rīdziniekus. Tas ir līganais laika plūdums, nesteidzīgums, ko Rīgā ar uguni neatradīsi. Vai katras ieliņas galā spīd jūras pleķītis.

Daudzviet saglabātas zvejnieku mājiņas, pieplakušas zemei, lai jūras vējš nenoplēš jumtu. Taču tās vairāk noskaņai, jo komfortam te greznojas gan jaunceltas villas, gan arhitektūras godalgu iemiesojumi. Terase uz jumta, peldbaseins pagalmā un zem logiem nomesti, koši «sapņu auto» vēsta, ka Pāvilosta nav nekāda bēdu leja. Aktīvākie uzņēmēji te ir jūras kaislības atvilināti rīdzinieki. Tomēr bez vietējiem neiztikt - tradīcijas ir pārāk labs iesaiņojums precei, ko dēvē par tūrismu.

Vēl 1977. gadā Pāvilostā bijuši divi prāvi govju ganāmpulki, tagad Āris Vaskops savu vienīgo brūnaļu, gluži kā vēstures liecību, izved pasiet Dzintaru ielai piegulošajā pļavā. «Pēc šīs, nezinu, vai gribēsim ņemt vēl vienu gotiņu,» atklāj saimnieks. Kaimiņiene Vizma Ģēģere govs vietā tagad tur kazas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Govis turēt daudzi pilsētnieki pārtraukuši jau padomju gados, zina Āris Vaskops. «Siens bija jāvāc ar rokām, jāved no tālienes. Labums gan bija – izpļāva visas malas, tomēr tās bija pamatīgas rūpes. Esmu dzimis 1954. gadā. Visu bērnību un jaunību gotiņas ir bijušas, tā nu turos pie savas brūnaļas,» stāsta Ā. Vaskops.

Jautāts, kādēļ grasās atteikties no pašu piena un krējuma, brūnaļas turētājs uzsver, ka tas nav slinkums, bet drīzāk izmaksas, kas ik gadu pieaug. «Jāmaksā ir par visu. Par «auskariem», par sēklošanu, par dokumentiem. Vienas govs īpašniekam ir tādas pašas prasības kā lielsaimniekam, un iznāk, ka vienas govs turēšana ir tāds luksusa pasākums,» paskaidro saimniece Daina Vaskopa. Izrādās, ka pat īstu bulli gotiņai pagādāt nedrīkst, jo tad teļu kautuvē neņems, bet pašiem tik daudz gaļas uzreiz nevajag. «Sēklošana tikai no mēģenes, tagad jau esam Eiropā,» viņa saka.

Valts Videnieks Pāvilostā nonāca kā jau daudzi rīdzinieki – sava vaļasprieka vindsērfinga dēļ.

Šī Kurzemes mazpilsēta ir viena no labākajām vietām Latvijā, kur nodarboties ar vindsērfingu. Tolaik Valts strādāja lielā, starptautiskā uzņēmumā Telia, 30 reizes gadā devās komandējumos. Sāka domāt, kā varētu pavadīt vairāk laika Pāvilostā, atvēra viesnīcu Vēju paradīze un beigu beigās secināja, ka jādzīvo šeit pastāvīgi.

Laivas stāv šķūnī

Uzņēmējdarbību Pāvilostā Valts sāka attīstīt 2002. gadā. Pēc Vēju paradīzes atvēra kafejnīcu Laiva, nodarbojās ar koka elektrolaivu būvi, vizināja ar tām tūristus, īrēja. Atpūtniekiem piedāvājums ļoti patika, taču pasākums ir ļoti sezonāls un vajadzīgi meistari, lai peldlīdzekli katru gadu sagatavotu darbam, un cilvēks, kas veiktu izbraucienus. Darbinieku resursa trūkuma dēļ tagad šajā virzienā vairs nestrādā un laivas stāv šķūnī. Tiesa, arī viesnīcas un kafejnīcas darbs ir ļoti sezonāls. Sākumā mēģināts strādāt visu gadu, tagad to vairs nedara. Ziemā štatu sarakstā paliek divi cilvēki, vasarā ir 15–20 darbinieku. «Jāsavāc kodols, kas katru gadu atgriežas, pārējos meklējam no jauna,» pieredzē dalās Valts. Pārsvarā darbinieki ir vietējie iedzīvotāji, jo nodrošināt dzīvesvietu būtu sarežģīti. Sezonālam darbam atsaucīgi ir vecāko klašu skolēni, studenti, pedagogi, kam vasarā garais atvaļinājums. Vēl darbinieku vidū ir cilvēki, kas ziemā strādā ārzemēs un vasarā atgriežas Latvijā. Vēju paradīzē ir maiņu darbs, un vismaz pusi laika iespējams pavadīt mājās.

SIA Boatpark Pavilosta noslēgusi Jahtu apkopes centra būvniecību Sakas upes kreisajā krastā Pāvilostā. Tas nodots ekspluatācijā. Jau zināms uzņēmuma pirmais klients – tas ir Liepājas uzņēmējs Stīns Lorenss, reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks atklājis Pāvilostas ostas kapteinis Ronalds Griškēvičs.

Laivu remonta centra ēka ir praktiski gatava, tajā jau var notikt darbi, atlikuši vien ofisa telpu remontdarbi. «Tas ir ļoti nozīmīgs ostas attīstības posms, jo tagad praktiski ir redzams, ka Pāvilostā varam uzņemt jahtas gan ziemošanai, gan remontam. Ir vēl daudz darba Sakas upes kreisā krasta nostiprināšanā, tomēr būtiskākais ir noticis - uzņēmēji uzsākuši darbu, kas ieviesīs papildu dzīvību visās ostas darbības jomās,» uzsver R. Griškēvičs.

Par pirmo remonta centra klientu kļuvis Stīns Lorenss ar kuģi Spurn, kas Liepājā pērn decembrī nogrima. «Kuģim nebūs nepieciešamas uzņēmuma telpas, tomēr reāli viņš ir pirmais uzņēmuma klients, jo pakalpojumus viņam sniedz Boatpark Pavilosta,» pastāsta R. Griškēvičs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 9.janvārī atzinusi SIA "Kuldīgas Būvserviss" prasījumu pēc SIA "Aviao" maksātnespējas par nepamatotu un to noraidījusi, liecina Db.lv rīcībā esošais tiesas spriedums.

Db.lv pērn decembrī ziņoja, ka tiesa pieņēma SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu.

SIA "Aviao" attīstītā "SPA Hotel Otto" būvniecība Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot rakstveida pierādījumus, tiesa atzinusi, ka SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Tāpat tiesa uzlikusi SIA "Kuldīgas būvserviss" par pienākumu apmaksāt SIA "Aviao" tiesāšanās izdevumus, kas radušies, atspēkojot šo nepamatoto maksātnespējas pieprasījumu. Tiesa savā lēmumā norāda, ka SIA "Aviao" rīcībā esošie finansu līdzekļi vairākkārtīgi pārsniedz SIA "Kuldīgas Būvserviss" prasījuma apmērus, un ka pušu starpā esošais strīds nav risināms ar līdzīgām metodēm.

Uzņēmuma Boat Park Pavilosta pirmā gada panākumi klientu piesaistē ir acīmredzami. Sauszemē izvilktas vairākas zviedru, vācu un norvēģu laivas. Arī trīs pašmāju jahtas tiek remontētas un turētas Pāvilostā, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Remonta ceha lepnums ir 1937. gadā ražotā ozolkoka jahta ar priedes mastu. Tai nepieciešams vien kosmētisks remonts, jo pati ir labā stāvoklī. Phynella ir šā gada lepnums uzņēmumam, pastāsta Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs. Kā jahtu entuziasts viņš Phynella salīdzina ar Ferrari auto pasaulē.

Lielākoties uzņēmumā Boat Park Pavilosta tiek veikta jahtu kosmētiskā apkope zem ūdens līnijas, tomēr ir gadījumi, kad nepieciešams visaptverošs kapitāls remonts.

Plašāk lasiet 6.novembra laikrakstā Kursas Laiks!

Ņemot vērā to, ka Pāvilostas bērnus peldēties ved uz Liepāju, un to, ka kārtīgs peldbaseins varētu pagarināt arī tūrisma sezonu, novada vadība nopietni apsver baseina būvniecību Pāvilostā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Skaidrs, ka paši to nevaram realizēt, bet Eiropas līdzekļi šim mērķim būs pieejami,» spriež novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons un atklāj, ka ieceres apspriešana pašu starpā notikusi jau ne reizi vien. «Pāvilostā nav augsts bezdarba līmenis, tomēr mums ir raksturīga sezonalitāte darba tirgū. Kad ir tūristi, viss ir ideāli. Cilvēkiem ir pietiekami darba, bet, tūrisma sezonai beidzoties, darba vietas samazinās, tādēļ galvenais uzdevums ir maksimāli pagarināt tūrisma sezonu. Peldbaseina būve būtu viens no veidiem, kā piesaistīt tūristus brīdī, kad jūrā jau paliek par aukstu peldēties,» tā U. Kristapsons.

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Pāvilostas iedzīvotāji portālā Manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu, lai Pāvilostas centrā tiktu izveidota promenāde pretēji domes nolūkiem tur ierīkot autostāvvietu.

Pāvilostas pašvaldība ir sākusi projektu "Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā", kas jau iesniegts EJZF fonda atbalstam, taču daļa Pāvilostas iedzīvotāju pret to iebilst.

Projektēšanas uzdevumā, par ko jau ir noslēgts līgums, paredzēts arī labiekārtots ceļš. Tomēr šobrīd acīs krītošākā daļa ir iecerētās autostāvvietas divu kvartālu garumā pretī visai no upes redzamajai Dzintaru ielas apbūvei. Dome vēlas auto stāvlaukumu vienā no ainaviskākajām Pāvilostas vēsturiskajām daļām, ignorējot teritoriālajā plānojumā paredzēto stāvvietu zonas. Tāpat netiek ņemta vērā Pāvilostas ostas attīstības programma un citas ostas ieceres, kas vērstas uz modernas un daudzpusīgas ostas, tajā skaitā kvalitatīvas un publiski pieejamas vides, veidošanu. Projekts arī nav izdiskutēts ar iedzīvotājiem, rakstīts biedrības "Pāvilostas laivas" un domubiedri iniciatīvā.

Pateicoties amatnieku platformai, Rolfs un Ingrīda Jansoni ne tikai apceļo pasauli, bet arī rod iespēju dzīvot un strādāt savā individuālajā zemeslodes malā – Pāvilostā

Sīkamatnieki, kas to vien dara kā ceļo pa siltajām zemēm. Šī bilde patiešām var nelīmēties kopā. Tomēr – velti, un tas varētu būt vecais stāsts par to, ka mēs nereti neievērojam vai pat pasmaidām par amatniekiem, lai gan patiesībā viņi būtu pelnījuši apbrīnu. Un tā tas ir arī Jansonu pāra gadījumā – viņi saskatīja savu nišu tur, praktiski savu durvju priekšā, kur to iepriekš ar tik konstruktīvu pieeju nebija novērtējis neviens. Citi noliek uz kamīna dzegas jūras nopulētu stiklu vai interesantu akmeni, bet Rolfs un Ingrīda tos savāc, turklāt lielā daudzumā, lai pārvērstu rotās un rotājumos, par kuriem okeāna otrā pusē cilvēki no sajūsmas plēš matus.

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Lai izvairītos no maksātnespējas saistībā ar krasu produkcijas noieta pasliktināšanos Krievijas tirgū, Rojas zivju pārstrādes uzņēmums, šprotu konservu ražotājs SIA Tin fish, kas Pāvilostā bija sācis jaunas rūpnīcas būvniecību, iesniedzis pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) sākšanai, apliecina uzņēmuma direktors Jānis Kohs.

Kā informēja Jūrmalas pilsētas tiesā, aprīļa sākumā ir ierosināta TAP lieta. Tagad līdz 7.jūnijam ir noteikts termiņš TAP plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem.

«Krievijā realizējam 90% šprotu konservu, un sakarā ar saspīlēto situāciju Ukrainā rubļa un grivnas kursa kritumu un maksātspējas samazināšanos tur pilnībā apstājusies produkcijas realizācija, ko bija uzņēmies mūsu sadarbības partneris. Lai saglabātu uzņēmumu un pasargātu darbiniekus, nācās spert attiecīgus soļus, un esam sākuši TAP procesu,» sacīja Kohs.

Jautāts par jau saražotās produkcijas noietu, viņš atzina, ka patlaban steigšus tiek meklēts tirgus Ziemeļeiropā.

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Arhitekte Brigita Bula ar komandu Pāvilostā radījusi dzīvojamo ēku ar visām tam nepieciešamajām funkcijām - Sāls māju. Nams ir arī viens no 11 pretendentiem uz gadskārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, kuras ieguvēji tiks paziņoti 17.maijā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāsta B.Bula, tad Sāls māja atrodas Pāvilostas vēsturiskā centra malā perimetrālas apbūves situācijā, kur visas ielas, perpendikulāri krustojoties, ved uz jūru. Mājas apjoms ievilkts piejūras pļavā kā šaura gara līnija, atstājot minimālu pēdu, saglabājot reljefa un zemsedzes unikālo raksturu.

«Māja ir kā pirmā kāpa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tāpēc apdarē izvēlēts dabīgais kaļķa apmetuma tonis, kas strukturāli atgādina rupju sāli. Vienstāva apjoma šķērsgriezums kopēts no vecajām Pāvilostas pilsētas zvejnieku mājām, interjerā atveroties pilnā augstumā un platumā. Vaļējas telpas mijas ar slēgtām, radot mainīgu plašuma, caurredzamības un intimitātes situāciju. Māja ir kā vienkārša čaula, kas norobežo gabaliņu no apkārtnes, saglabājot autentisku un identiski mierīgu sajūtu gan ārtelpā, gan iekštelpā,» projekta ideju raksturo arhitekte.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

«Kurš iet garām, to rauj iekšā,» nosmej Pāvilostas audēja Vilma Reinharde. Sākot no pilsētas svētkiem 19. maijā līdz 29. augustam, ikviens Pāvilostas iedzīvotājs un viesis tiek aicināts ieaust savu rakstu, lai radītu garāko kājceliņu novadā ar nosaukumu Ceļš kāpās, vēsta laikraksts Kursas Laiks.

Katru piektdienu Pāvilostas Mūzikas skolas telpās interesentus sagaida Vilma Reinharde. Audēja pastāsta, ka biežākie viesi ir vietējie, tomēr iegriežas arī tā saucamie Pāvilostas rīdzinieki, kā arī ceļotāji no Francijas, Austrālijas un citām zemēm. Ieaust dzīparu bieži piesakās arī jaunie pāri. Katram audējam ir iespēja izvēlēties kādu no košajiem auduma strēmeļu kamoliņiem. Tos projekta organizatori ieguvuši no humānās palīdzības, kur cilvēki tos izbrāķējuši, bet aušanai tie der. Katrs no projekta dalībniekiem tiek uzskaitīts, V. Reinharde atklāj, Kursas Laika ciemošanās laikā tie ir 105.

Vēl gan nav zināms, cik metri jau noausti, tomēr uzvilkti tika 16 m gari diegi. V. Reinharde atzīst, ka daudz vairs nav palicis. Aušana notiek ar divām paminām, un process ir pavisam vienkāršs. Piemēram, aužot Sakas tautas tērpu, vajadzīgas 12 paminas un 12 nīškārtas. Audēja atklāj, ka sarežģītākais ir steļļu sagatavošana, šoreiz tam tika veltītas piecas stundas. V. Reinharde 30 centimetru kājceliņu var noaust vienā stundā, grūtāk ir, aužot segas, tur 30 centimetrus var noaust trīs stundu laikā.

Pāvilostā iecerēts par vairāk nekā 100 tūkstošiem latu uzbūvēt zivju tirgu.

Pāvilostas novada dome sagatavojusi un iesniegusi Lauku atbalsta dienestā līdzfinansējuma saņemšanai projektu zivju tirgus izveidei Pāvilostas ostas teritorijā. Zivju tirgus lēstās izmaksas ir 109,4 tūkstoši latu, no kuriem 10% līdzfinansēs pašvaldība, bet piesaistītais Eiropas Savienības finansējums plānots 90% apmērā.

Db.lv rakstīja, ka zivju tirgus izveidei aizvadītajā vasarā tika izstrādāts projekts un tā ir viena no idejām, kas vērstas uz zvejniecības tradīciju saglabāšanu Pāvilostā. Zivju tirgus tika plānots vienlaikus ar ledus pagraba izbūvi zvejnieku vajadzībām.

Vecie jūras vilki Pāvilostā apšauba, ka nupat piegādātais zemessūcējs spēs veikt uzticētās funkcijas.

Pagaidām Ukrainas pilsētā Hersonā ražotais zemessūcējs stāv ostas teritorijā ieziemots un darbu sāks pavasarī, reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks apstiprinājis Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

«Tas ir tik maziņš, ka smiekli nāk. Nu ko tāds var paveikt? Atceros, ka Pāvilostā bija līdzīgs, bet divas reizes lielāks. Tas starp moliem nogrima. Jūrā vējš var sacelties ātri, un, ja tas metāla plostiņš stāvēs pie moliem, ātri vien būs dibenā. Piekrītu, ka Sakas upi ar to var padziļināt Tur līcīšos mierīgi - viļņu nav,» uzskata Valdis Stūre. Vecais kapteinis bilst, ka līdzīgas bažas ir arī citiem viņa gadagājuma jūrniekiem, kuri dažādas ķibeles un īstus jūras viļņus redzējuši.

Sakas upes kreisajā krastā Pāvilostā norit aktīva ražošanas un servisa ēkas būvniecība, kurā jau nākamajā gadā uzņēmums Boatpark Pāvilosta remontam un ieziemošanai uzņems jahtas, reģionālo laikrakstu Kursas Laiks informējis uzņēmuma pārstāvis Artūrs Skroderis.

«Ar uzņēmumu noslēgts ilgtermiņa teritorijas nomas līgums, kas dos iespēju uzņēmējiem atpelnīt investīcijas. Pieprasījums pēc jahtu servisa centra ir pietiekams. Pieļauju, ka jau nākamajā gadā šeit remontēs zviedru jahtas un ziemošanai izvietos vācu pensionāru peldlīdzekļus. Zviedrijā jahtu remonts izmaksā daudz dārgāk nekā Latvijā, savukārt Vācijas pensionāri ir aktīvi burātāji un nereti vēlas jahtas atstāt tur, kur sagaidījuši rudeni. Viņi pārvietojas lēni un daudzviet pavada ilgāku laiku,» lēš Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Jahtu servisa centru būvē SIA BD&C. Būvniecību plānots pabeigt līdz gada beigām. Jau drīzumā tiks ievests nepieciešamais aprīkojums jahtu remontam, piemēram, hidrauliskais pacēlājs. Lai Sakas kreiso krastu padarītu funkcionālu un veicinātu uzņēmējdarbību, tas jānostiprina, jo šobrīd pie teritorijas atrodas pontona piestātne.

Saules siltie stari pagājušajā nedēļā daudzus izvilināja dārzos un sētās jau pirms pavasara iestāšanās. Reģionālais laikraksts Kursas Laiks devies lūkoties, kā tam pošas pāvilostnieki.

Neliela rosība jau manāma mazdārziņos aiz Pāvilostas daudzdzīvokļu ēkām. Orisja Kopštāle jau aprušinājusi ogulājus un apkopj pārziemojušās mārtiņrozes. Apdobē viņa liek jūras mēslus, kas ziemā, pārklāti puķēm, tās pasargājot no izsalšanas, bet vasarā, ierakti zemē, esot labs mēslojums un neļauj saknēm izkalst. Smilšainajai jūras piekrastes zemei nepieciešamas daudzas piedevas. Lai gan jūra tepat aiz kāpām, tās izskaloto mēslu atvešanai jāgādā transports - esot ļoti smagi.

Pie kādas palielas dārza mājiņas skaldītas malkas kaudze, un saimniece Velta Vaškus to krauj akurātās rindās. Velta dzīvo pirmajā Pāvilostā uzceltajā daudzdzīvokļu mājā, tajā ir plīts un ar malku kurināms ūdens boilers. Rudeņos uz plīts tiekot gatavoti visi konservi. «Pagrabs tik pilns, ka karu varu pārdzīvot,» smejas saimniece.