Pēdējā laikā presē arvien biežāk parādās raksti par tēmu – jauno noteikumu stāšanās spēkā no 2015.gada 1.janvāra, saskaņā ar kuriem vecie gāzes baloni tiks izņemti no apgrozības, bet patērētājiem tiks piedāvāti jauni baloni. Pēc Ekonomikas ministrijas un PTAC uzskatiem, minētie noteikumi ievērojami paaugstinās patērētāju drošības līmeni. Šajā sakarībā mēs uzskatām par savu pienākumu izskaidrot sabiedrībai savu pozīciju dotajā jautājumā. Jā, drošības jautājums gāzes pārdošanas balonos segmentā ir ļoti svarīgs.

Jā, tiešām baloni ar zīmi PI daudz drošāki, par cik tie ir jauni... Taču nepieciešams noskaidrot galveno – kādēļ notiek gāzes sprādzieni patērētāju dzīvokļos. Ja paklausāmies Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, tad var rasties uzskats, ka uzsprāgst vecie baloni, nomainīsim vecos balonus uz jauniem un visas problēmas būs atrisinātas. Patiesībā neuzsprāgst jau baloni. Notiek eksplozija gāzes noplūdes dēļ, un vainojamas tajā ir nepareizas darbības pie pieslēgšanas, ekspluatācijas, kā arī novecojušās un tehniski bojātās plītis. Ja pie tehniski bojātas plīts, cauras savienotājas šļūtenes pievienot jaunu balonu, vai tad visas problēmas būs atrisinātas? Tālāk rodas visai kutelīgs jautājums – uz kā rēķina Ekonomikas ministrija gatavojas nomainīt balonu parku Latvijā. Uz to pašu patērētāju rēķina. Ekonomikas ministrija paredz, ka drošības mērķiem katram patērētājam jāatdod 50 eiro par jauno balonu, bet lauku iedzīvotājiem minētie tēriņi pieaugs vairākkārtīgi, par cik viņi iegādājās uzreiz pa 3-4 baloniem. Situācijā, kad patērētāji skaita katru centu šāds princips nostrādās pēc zemāk minētā...

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Šā gada otrajā ceturksnī ASV ekonomikas izaugsme sasniegusi 2,3% gadā, raksta BBC.

Pirmajā ceturksnī pieaugums bija 0,6%.

ASV statistikas birojs skaidro, ka izaugsmi veicināja pieaugošie patērētāju tēriņi un zemākas degvielas cenas.

Analītiķi uzskata, ka jaunākie dati liecina, ka ASV Federālo Rezervju sistēma varētu likmes sākt paaugstināt septembrī.

Patērētāju tēriņi, kas ir lielākais ASV ekonomikas dzinējspēks, otrajā ceturksnī palielinājās par 2,9%, salīdzinot ar 1,8% iepriekšējā ceturksnī.

Nesen publicētie dati uzrādīja, ka ASV ekonomika patlaban rada vairāk nekā 200 tūkstošu darbavietu mēnesī, un bezdarba līmenis patlaban ir samazinājies līdz 5,3%.

Šā gada trešajā ceturksnī ASV ekonomika augusi straujāk nekā tika provizoriski lēsts, augot patērētāju tēriņiem un kompāniju investīcijām, raksta Bloomberg.

ASV IKP gada laikā audzis par 4,1%, kas ir straujākais kāpums kopš 2011. gada pēdējā ceturkšņa. Šis rādītājs ir lielāks nekā provizoriskie aprēķini – 3,6% izaugsme.

Trešdaļu no kāpuma veidoja uzņēmumu veidotie uzkrājumi, tādējādi liecinot, ka uzņēmumi ir pārliecināti par pieprasījuma kāpumu nākotnē. Tāpat arī straujāks mazumtirdzniecības apjoma kāpums oktobrī un novembrī apstiprina ASV Federālo Rezervju sistēmas uzskatus, ka pasaules lielākā ekonomika atveseļojas.

Patērētāju tēriņi, kas veido aptuveni 70% no ekonomikas, auguši par 2%, salīdzinot ar iepriekš ziņotajiem 1,4%. Tēriņi pakalpojumiem veidoja 0,32 procentpunktus no trešā ceturkšņa izaugsmes, kas ir vairāk nekā iepriekš ziņotie 0,02 procentpunkti.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Ķīnā uzlabojies, sasniedzot rekordaugstu līmeni, atsaucoties uz Nielsen datiem, raksta MarketWatch.

Nielsen patērētāju noskaņojuma indekss sasniedza 111 punktus, kas ir vēsturiski augstākā atzīme.

«Pateicoties IKP izaugsmes stabilizācijai, elastīgajam darba tirgum un stabilajam mājsaimniecību ienākumu kāpumam, Ķīnas patērētāju noskaņojums gada pēdējā ceturksnī ir uzlabojies,» skaidro Nielsen. Labākas darba perspektīvas un spēcīgāka vēlme tērēt naudu ir būtiskākie uzlabojuma veicinātāji, norāda kompānijas eksperti.

Ekonomisti piekrīt, ka paļaušanās tikai uz investīcijām jau sasniedz savas iespēju robežas, tāpēc izaugsmei nepieciešami lielāki patērētāju tēriņi.

Ķīnas ekonomika pērnā gada pēdējā ceturksnī palielinājās par 7,7%, salīdzinot ar 7,8% pieaugumu iepriekšējā ceturksnī. Mazumtirdzniecības apjomi decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 13,6%.

Apbedīšanas pakalpojumu tirgū pastāv kropļota konkurence un negatīva ietekme uz patērētājiem, secinājusi Konkurences padome (KP).

Kā šodien informēja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, apbedīšanas pakalpojumu tirgus uzraudzību KP sāka pērn.

Šī gada pavasarī, maijā un jūnijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica patērētāju aptauju, kurā aptaujāti ap 150 respondentu. Daudzi aptaujātie norādījuši uz negodīgu un neētisku komercdarbību, kā arī iespējamiem korupcijas riskiem.

Gan PTAC, gan VID, gan KP norāda, ka apbedīšanas pakalpojumu tirgū valda nesakārtotība.

Kā skaidro Ābrama, iedzīvotāji apbedīšanas pakalpojumus izmanto emocionāli grūtā brīdī, kad pārsvarā nav iespēju vai vēlmes izvērtēt vairākus piedāvājumus, lai izvēlētos cenas un kvalitātes ziņā piemērotāko pakalpojumu kopumu.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī ASV ekonomikas izaugsme bijusi straujāka, nekā iepriekš tika aprēķināts, raksta Bloomberg.

Pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ASV ekonomika auga par 2,6%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā mēnesī publicētais provizoriskais rezultāts – 2,4%.

Pircēju tēriņi, kas veido aptuveni 70% no ekonomikas, ceturtajā ceturksnī pieauga par 3,3%, kas ir lielākais kāpums kopš 2010. gada beigām. Tie visstraujāk auguši pakalpojumu sektorā, īpaši veselības aprūpē. Tādējādi šā gada sākumā piedzīvotais palēninājums, visdrīzāk, tomēr ir aukstās ziemas dēļ, norāda eksperti.

Kopumā pērn ASV ekonomika augusi par 1,9%, salīdzinot ar 2,8% pieaugumu iepriekšējā gadā.

Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka šā gada pirmajā ceturksnī ASV ekonomikas izaugsme būs 1,8%.

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Visu trīs Baltijas valstu ekonomikās ir iestājies spēcīgas attīstības periods, ko veicina gan iekšzemes, gan ārējie faktori, uzskata Nordea bankas eksperti.

Ārējie faktori ietver Rietumvalstu ekonomiku stabilo izaugsmi un Krievijas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes. Iekšzemes mērogā stabils atalgojuma pieaugums un pārliecinoša patērētāju uzticība turpināja veicināt iekšzemes patēriņu par spīti inflācijas ietekmei, savukārt jaunu ES fondu līdzekļu ieplūšana stimulēja valsts investīcijas.

Tomēr Baltijas valstis nedrīkstētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbaspēka trūkums un zemais produktivitātes līmenis var kavēt turpmāko ekonomisko attīstību, ja vien netiks palielinātas investīcijas produktivitātes paaugstināšanai un veiktas nepieciešamās strukturālās reformas.Vēl viens ilgtermiņa risks izriet no pārlieku labvēlīgām monetārajām un fiskālajām politikām, kā rezultātā var palielināties iekšzemes inflācijas negatīvā ietekme un radīt vēl vienu nekustamā īpašuma burbuli. Lai arī ir sagaidāms, ka ECB jau šogad sāks noteikt stingrāku monetāro politiku, tā tikai ļoti pakāpeniski samazinās savus monetāros stimulus.

Augustā ASV patērētāju tēriņi pieauguši, jo darba vietu radīšanas temps ir uzlabojis mājsaimniecību noskaņojumu, veicinot to pirkumus, raksta Bloomberg.

Pagājušajā mēnesī pirkumi pieauga par 0,5%, salīdzinot ar nelielu kāpumu jūlijā, liecina jaunākie dati. Ieņēmumi auguši par 0,3%.

ASV darba devēji mazina atlaišanas gadījumus un palielina pieņemto darbinieku skaitu, tādējādi uzlabojot noskaņojumu un uzturot tēriņus, kas veido aptuveni 70% no kopējās ASV ekonomikas. Straujāks algu pieaugums palīdzētu nodrošināt pārdošanas apjomu kāpumu tirdzniecības uzņēmumiem.

Tēriņi ilglietošanas precēm, ieskaitot automašīnām, pieauga par 1,9%, kas ir lielākais kāpums piecu mēnešu laikā. Savukārt īstermiņa preču, piemēram, benzīna un apģērbu, iegādes apjomi palielinājās par 0,3%.

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopējais distances aizdevumu kredītportfelis bija 88 miljoni eiro, no tiem 75,2% bija bez kavējuma, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Tas ir par 7% labāk nekā gadu iepriekš, kad pirmo sešu mēnešu kredītportfelī bez kavējuma bija 68,2% aizdevumu.

«Indikatīvie dati parāda, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā ar šā gada pirmo janvāri, ir devušas pozitīvu efektu – ir uzlabojušies kredītu atmaksas radītāji, samazinājies pagarinājumu apjoms, kā arī palielinājies kredītu skaits ar atmaksas grafiku, kas patērētājam ļauj vieglāk nokārtot uzņemtās saistības,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka ir nepieciešams sagaidīt datus par pilnu gadu, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus.

Šā gada pirmajā ceturksnī ASV ekonomikas izaugsme samazinājusies, jo aukstā ziema tomēr ietekmējusi uzņēmējdarbību un ārvalstu vājā ekonomikas atgūšanās ir iedragājusi eksporta apjomus, raksta Wall Street Journal.

ASV IKP pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, augusi par nieka 0,1%. Ekonomisti prognozēja aptuveni 1,1-1,2% lielu izaugsmi.

Jāatzīmē, ka šis ir nepatīkams pārsteigums, jo pagājušā gada otrajā pusē dati liecināja, ka ekonomikas izaugsme uzņem apgriezienus. Pērnā gada otrajā pusgadā ASV ekonomika pieauga par 3,4%.

Visdrīzāk aukstā ziema mazināja patērētāju tēriņus preču iegādei, šiem apjomiem pieaugot vien par 0,4%. Savukārt mājsaimniecības tērējušas vairāk pakalpojumiem, ieskaitot, enerģētikas izdevumus, tādējādi šajā segmentā patērētāju tēriņi pieauga par 3%.

ASV eksporta apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 7,6%, kas ir straujākais kritums kopš recesijas beigām, un liecina, ka pagaidām vājā atveseļošanās Eiropā un Āzijā rada vāju pieprasījumu pēc ASV precēm un pakalpojumiem. Importa apjomi ASV samazinājās par 1,4%, atspoguļojot vāju patērētāju pieprasījumu pēc ārvalst precēm.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam".

Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4.4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu), bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%. Jāsaka gan, ka kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijusi stabila – tālāka pieauguma pēc sākotnējā atlēciena nav bijis. Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā – visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi. Kaut arī augustā nedaudz piebremzējies, pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā. Visdrīzāk, ka tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt savas mājas aptieciņas ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem, un stiprināt imunitāti ar vitamīniem.

Šā gada trešajā ceturksnī Ķīnas ekonomika augusi par 6,7%, kas ir tikpat, cik iepriekšējā ceturksnī, raksta New York Times.

Vājākus tirdzniecības apjomus kompensēja banku kreditēšanas aktivizēšanās un patērētāju tēriņi.

Tiesa gan,aizvien analītiķi brīdina, ka nākamajā gadā izaugsme visdrīzāk būs lēnāka, jo pašreizējais kāpums ir balstīts uz banku aizdevumu pieaugumu un nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Uzraugi abos šajos segmentos saskata risku, tādēļ cenšas to mazināt.

Pēdējo sešu gadu laikā Ķīnas ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, jo amatpersonas cenšas panākt, lai tā vairāk spētu augt, pateicoties patērētāju tēriņiem, nevis tirdzniecībai un investīcijām.

Jūnijā ASV tirdzniecības deficīts samazinājies vairāk nekā tika prognozēts, proti, līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada oktobra, ko veicinājis jēlnaftas importa sarukums, kā arī lielāks ASV kompāniju preču eksports.

Starpība saruka par 22,4% līdz 34,2 miljardiem ASV dolāru, salīdzinot ar 44,1 miljardu dolāru maijā, kas ir mazāks apjoms nekā iepriekš tika lēsts. Eksporta apjomi pieauga līdz rekordlielam apjomam, savukārt importa kopējais apjoms saruka līdz trīs mēnešu zemākajai atzīmei. Eksporta apjomi pieauga par 2,2% līdz 191,2 miljardiem ASV dolāru, ko veicināja naftas produktu un kapitāla preču tirdzniecība, ieskaitot dzinējus un telekomunikāciju aprīkojumu. Tāpat ASV kompānijas ārvalstu klientiem sniedza pakalpojumus rekordlielā apmērā.

Savukārt importa apjomi sarukuši par 2,5% līdz 225,4 miljardiem ASV dolāru. ASV naftas pārstrādes kompānijas importēja mazāk naftu un pieprasījums pēc ārvalstīs ražotajām patēriņa precēm saruka.

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Eiropas tautsaimniecība pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, palielinājusies vien par 0,1%, kas ir vismazāk kopš 2013. gada.

Savukārt gada skatījumā tā šajā periodā augusi par 1%, kas arī ir ļoti maz.

Katrā ziņā pārskatāmā periodā vecā kontinenta tautsaimniecībai gaidāmi nosacīti interesanti laiki. Koronavīrusa panikas ietekmē pieslēgta, piemēram, būtiska daļa tās pašas Itālijas (un citu valstu) ekonomikas. Ietekmi no aktuālās patērētāju tēriņu atlikšanas un ražošanas ķēžu traucējumiem, domājams, jūt daudz dažādu nozaru uzņēmumi.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Mazumtirdzniecība iegājusi lēnākas izaugsmes fāzē, tomēr nākamgad papildus stimulus patēriņam sola pirktspējas tālāka atgūšanās dažādu faktoru rezultātā, prognozē eksperti.

Šogad vērojamais mazumtirdzniecības kāpumu un kritumu precīzais ritms septembrī ir rimis, saglabājot tādu pašu pārdošanas apjomu līmeni kā augustā, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Lai gan mēneša noskaņojuma un tirdzniecības apjomu pārmaiņas ne vienmēr sakrīt, tendencēm ir kopsakarības – augot optimismam, arī tēriņi parasti palielinās. Savukārt šogad ir vērojama atšķirība dinamikās. Patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji pasliktinājušies, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pakāpeniski palielināties. Šo dinamikas atšķirību noteica vairāki faktori, tostarp arī tūristu aktīvāka plūsma un skaidras naudas latos uzkrājumu tērēšana pirms eiro ieviešanas, kas veicina tirdzniecības apgrozījuma kāpumu, uzsver eksperte.

Pērnā gada decembrī Vācijas bezdarba līmenis ievērojami samazinājies, informē valsts statistikas birojs. Tādējādi prognozējams, ka patērētāju tēriņi varētu balstīt biznesa aktivitāti Eiropas lielākajā ekonomikā, raksta The Wall Street Journal.

Bezdarbnieku skaits Vācijā saruka par 27 tūkstošiem, sekojot 16 tūkstošiem novembrī. Rezultātā bezdarba līmenis sasniedza 6,5%, salīdzinot ar 6,6% iepriekšējā mēnesī.

Veselīgais darba tirgus Vācijā balsta patēriņu šajā valstī, un palīdz izaugsmei. Gfk aptauja liecina, ka patērētāju noskaņojums šā gada sākumā Vācijā bijis pozitīvs, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā, tādējādi var cerēt arī uz ekonomikas izaugsmes paātrināšanos nākamo mēnešu laikā.

Eiropas Savienības aplikāciju izstrādes sektors mazāk nekā piecu gadu laikā ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, un līdz 2018. gadam tajā varētu strādā 4,8 miljoni cilvēku, liecina GIGAOM pētījums, kas veikts pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma. Tāpat šis sektors varētu radīt ES ekonomikai papildus 63 miljardus eiro.

Patlaban ES un Ziemeļamerikas attīstītāji ģenerē vienādu līmeni ieņēmumus no aplikācijām (42% katrs).

Tiesa gan, kaut arī nākotne izskatās cerīgi, programmu veidotāju vidū palielinās bažas par zināšanu atšķirībām un fragmentāciju, kas var apdraudēt izaugsmi.

Pašlaik aplikāciju sektors nodarbina vienu miljonu programmu attīstītāju un 800 tūkstošus cilvēku mārketinga un atbalsta daļās. Šis skaits līdz 2018. gadam var palielināties līdz 2,7 miljoniem attīstītāju līdz 2,1 miljonam atbalsta darbinieku.

Pagājušajā gadā ES pircēji un reklāmdevēji aplikāciju iegādei iztērēja 6,1 miljardu eiro, kas ir 30% no visas pasaules tēriņiem, un paredzams, ka līdz 2018. gadam šis apjoms augs līdz 18,7 miljardiem eiro. Patērētāju tēriņi kopā ar reklāmu un līgumu ieņēmumiem var sasniegt 63 miljardus gada ienākumus piecu gadu laikā, paredz eksperti.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu vairākkārtējais pieaugums, pat dažu materiālu īslaicīgs deficīts būtiski sadārdzina ražošanu, vienlaikus pandēmijas ietekmē mainījusies patērētāju uzvedība un sīvā konkurence ražotājiem liek meklēt efektivizācijas risinājumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25. janvāra numurā lasi:

Statistika. Tēriņi pandēmijā – bažu un ierobežojumu spogulis.

Tēma. Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši vairāk nekā pusmiljardu.

Naudas pieejamība un bažas par inflāciju mudina investorus ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Kapitāldaļu tirdzniecība pieklususi.

Tendences. Birojus Rīgā, par spīti riskiem, būvēs vairāk.

Aktuāli. Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus.

Mazumtirdzniecība Latvijā ir gana sekmīgi atkopusies no COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem, un Krievijas iebrukums Ukrainā pagaidām nav jūtami ietekmējis iedzīvotāju tēriņus.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās Latvijā palielinājās par 13,2 %, savukārt kopā ar cenu kāpumu apgrozījuma kāpums eiro izteiksmē sasniedza gandrīz 30 %. Protams, pirms gada Latvijas tirdzniecība bija būtiski ierobežota, tādēļ straujš kāpums bija gaidāms. Tomēr trīs gadu laikā kopš 2019. gada marta mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, ir audzis par vairāk nekā 15 %, lai arī Latvijas ekonomika šajā laikā ir augusi tikai par 2,5 %.

Martā salīdzinājumā ar pērno gadu ir audzis gandrīz visu tirdzniecības jomu apgrozījums, izņemot elektropreces un tirdzniecību internetā. Tāpat zināma loma tirdzniecības straujajā kāpumā, visticamāk, ir bijusi arī palīdzības sniegšana Ukrainai, piemēram, sporta preču, kas ietver dažādas armijai noderīgas aktīvās atpūtas preces, tirdzniecībai augot par 77 %.