Apbedīšanas pakalpojumu tirgū pastāv kropļota konkurence un negatīva ietekme uz patērētājiem, secinājusi Konkurences padome (KP).
Kā šodien informēja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, apbedīšanas pakalpojumu tirgus uzraudzību KP sāka pērn.
Šī gada pavasarī, maijā un jūnijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica patērētāju aptauju, kurā aptaujāti ap 150 respondentu. Daudzi aptaujātie norādījuši uz negodīgu un neētisku komercdarbību, kā arī iespējamiem korupcijas riskiem.
Gan PTAC, gan VID, gan KP norāda, ka apbedīšanas pakalpojumu tirgū valda nesakārtotība.
Kā skaidro Ābrama, iedzīvotāji apbedīšanas pakalpojumus izmanto emocionāli grūtā brīdī, kad pārsvarā nav iespēju vai vēlmes izvērtēt vairākus piedāvājumus, lai izvēlētos cenas un kvalitātes ziņā piemērotāko pakalpojumu kopumu.
Teju visi aptaujātie iedzīvotāji atzinuši, ka izvēlas pirmo ieteikto vai vistuvāk pieejamo, biežāk slimnīcas teritorijā esošo apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, nemeklējot izdevīgāko piedāvājumu. Slimnīcās pieredzētais iedzīvotājiem raisījis pārdomas par iespējamu korupciju un negodīgu komercpraksi.
Tas skaidrojams ar to, ka tieši slimnīcas personāls bijis tas, kas ieteicis izmantot vai pat uzspiedis tieši tā uzņēmuma pakalpojumus, kas nomā telpas slimnīcas teritorijā un kurā nereti vienlaikus nodarbināti arī slimnīcas vai morga darbinieki.
Tāpēc KP, PTAC un VID atzīst, ka ir nepieciešams izvērtēt pieļaujamību slimnīcu teritorijā iznomāt telpas apbedīšanas uzņēmumiem. Turklāt tirgus uzraudzībā konstatēts, ka vairumā gadījumu, kad apbedītājs nomā telpas ārstniecības iestādē, nomas līgumi ir noslēgti uz ilgstošu periodu un bez likumiska pamata, proti, bez telpu nomas publiskas izsoles, radot īpašas konkurences priekšrocības.
Kā klāsta PTAC direktore Baiba Vītoliņa, patērētāju aptauja arī atklāja, ka bieži vien apbedīšanas uzņēmumi nenorāda detalizētu informāciju par konkrētiem pakalpojumiem un cenām, tādējādi neļaujot patērētājiem izvērtēt un pieņemt labāko lēmumu par pakalpojumu iegādi. Daudziem apbedītājiem pat nav cenrāža, kā arī netiek izsniegti darījumu apliecinoši dokumenti, līdz ar to patērētājam nav izpratnes par to, kā veidojas kopējā pakalpojuma cena, cik tā ir pamatota, vai tiek maksāti nodokļi.
Tāpat patērētājiem nereti nav pat zināms, kur mirušais līdz bēru ceremonijai tiek uzglabāts un ar kādu transportlīdzekli pārvadāts, tas savukārt rada bažas par sniegtā pakalpojuma kvalitāti un atsevišķu apbedītāju negodprātīgu darbību.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norādīja, ka būtiskākās problēmas nozarē ir saistītas ar nepilnībām normatīvajos aktos attiecībā uz valsts pabalstu izmaksām un vienotu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības pamatprincipu un prasību trūkumu.
Pētersone uzsvēra, ka normatīvo aktu nepilnības saistītas ar apbedīšanas pabalstu izmaksām un rada iespējas fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām nav radniecības vai citas juridiskas saistības ar personu, par kuru tiek saņemts šis pabalsts, tomēr to saņemt un negodprātīgi izmantot peļņas gūšanas nolūkos. Savukārt vienotu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības pamatprincipu neesamība rada iespēju negodprātīgiem nozares dalībniekiem rīkoties nekontrolēti un izvairīties no pilnīgas nodokļu nomaksas, tostarp maksājot algas aploksnēs.
Tikmēr PTAC aicina patērētājus, izvēloties pakalpojumu sniedzēju, izvērtēt vairākus piedāvājumus, nepakļaujoties emocionālam spiedienam no kāda viena, dažkārt slimnīcu teritorijā esoša pakalpojuma sniedzēja. Tāpat PTAC aicina patērētājus pievērst uzmanību pakalpojumu cenrādim - vai tajā norādītās cenas iekļauj pievienotās vērtības nodokli, kādi varētu būt papildu tēriņi, kā arī noskaidrot pakalpojuma gala cenu. Vienlīdz svarīga ir arī līguma noslēgšana, tajā ietverot visus paredzamos pakalpojumus un to cenas, kā arī saņemt un saglabāt darījumu apliecinošu dokumentu.
KP, PTAC un VID atzīst, ka atbildīgajām institūcijām un pirmkārt pašām slimnīcām nepieciešams nekavējoties rīkoties, lai izvērtētu apbedīšanas uzņēmumu darbības ētiskumu un godprātību iedzīvotāju interesēs.
Ņemot vērā nozares sensitīvo dabu, īpaši būtiski, lai uzņēmumi tajā darbotos atbilstoši godīgas komercdarbības principiem un to sniegtie pakalpojumi patērētājiem būtu skaidri un saprotami. KP, PTAC un VID ilgtermiņa redzējums paredz sakārtot nozari, novēršot draudus, respektējot patērētāju tiesības, kā arī vispārējās sabiedrības intereses. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams izstrādāt vienotu normatīvo regulējumu.
Lai mainītu situāciju nozarē, KP, PTAC un VID vērsīsies pie vairākām institūcijām, tostarp Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts kontroles un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, lai izvērtētu stāvokli nozarē un ar to saistītajās jomās.
Kā ziņots, turpinot sadarbību ar nozaru asociācijām, lai kopīgi mazinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algas, kā arī veicinātu godīgas konkurences apstākļus, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Eiropas Apbedītāju asociācijas pārstāvis valdes loceklis Sergejs Pizāns maija sākumā parakstīja sadarbības vienošanos.
