Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus stiprināšana un iekšējo barjeru mazināšana ir svarīgs priekšnosacījums arī Latvijas ekonomikas izaugsmei, taču joprojām Latvijas uzņēmēji saskaras ar šķēršliem uzsākot darbību citās ES dalībvalstīs, norādijis ministrs Daniels Pavļuts.

Tikšanās laikā ar ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāru Mišelu Barnjē ministrs skaidroja, ka viens no galvenajiem stimuliem, kas mudinājis Latviju iestāties ES, ir tieši brīvā preču un pakalpojumu kustība. Vienlaikus ministrs atzina, ka joprojām Latvijas uzņēmēji, sākot darbību citās ES dalībvalstīs, saskaras ar šķēršļiem un administratīvajām prasībām, kas apgrūtina to iespējas pārdot savas preces un pakalpojumus.

«Šķēršļi, ar kuriem ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji, liecina, ka ES vienotā tirgus potenciāls vēl nav izsmelts un ir jāturpina darbs, lai tos mazinātu, atvieglojot brīvu preču un pakalpojumu plūsmu ES. Svarīgi, lai visas dalībvalstis ieviestu direktīvu prasības. Latvijai ir ļoti svarīgi saskaņoti ar Eiropas Komisiju (EK) apkarot arī neformālās tirgus barjeras, īpaši, pakalpojumu jomā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus,» teica D.Pavļuts.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Pērnā gada decembrī skatītākais bija kanāls TV3, kura vērošanai veltīti 14,6% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS Latvia dati.

Otrajā vietā ierindojies kanāls LNT, kura skatīšanās laika daļa bija 10%, savukārt trešajā vietā ierindojies kanāls PBK ar 9,6% lielu skatīšanās laika daļu.

Kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa bija 9,4%, kanāla NTV Mir Latvija – 6,3%, kanāla RTR Planeta Baltija – 5,9% un kanāla TV5 – 4,6%. Kanālam REN Baltija veltīti 4,4%, kanālam 3+ - 4,2%, kanālam TV6 – 3%, kanālam LTV7 – 2,8% un Kanālam 2 – 0,9% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāliem 1BM, CTC Baltija, Fox un National Geographic Channel katram veltīti pa 0,5% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam Fox Life veltīti 0,2%, TVOE – 0,05%, bet visu pārējo kanālu skatīšanai – 17,3%. Savukārt video satura vērošanai veltīti 4,8% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika decembrī.

Dabas vērošana var būt laba Latvijas eksportprece, taču vēl jāiegulda daudz darba, lai ārzemju interesenti uzzinātu par to

Kad mūsējiem prasa, ar ko var lepoties Latvija, pirmā atbilde parasti ir – daba. Taču, kad tūrists atbrauc uz Latviju un vēlas dabu izbaudīt, ir grūti to kvalitatīvi parādīt, turklāt papildināt šo pieredzi ar zinošu cilvēku stāstiem. «Tāpēc likās – ja nav, tad ar steigu jāpiedāvā,» stāsta Laura Žukovska, SIA Baltic Wildlife vadītāja. Šis uzņēmums piedāvā tūres Latvijas savvaļas dabā ārzemju tūristiem.

Ne viens vien varētu būt izbrīnīts, dzirdot, ka putnu un dzīvnieku vērošana ir Latvijas eksportprece. «Rietumeiropā savvaļas dabas faktiski vairs nav, tāpēc viņiem mūsu ikdiena ir eksotika. Latviešiem nav nekas neparasts ieraudzīt dzeni vai lapsu. Ārzemniekam tas ir kaut kas neredzēts,» viņa teic. Jo mazāk Rietumeiropā būs dabas, jo par to būs lielāka interese, norāda arī Asnāte Ziemele, Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente.

Dabas lieguma Randu pļavas dabas takā pēc remonta apmeklētājiem atvērts putnu vērošanas tornis, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza.

Tas celts 2006. gadā, un tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts no pērnā gada. Šis bija pirmais lielais torņa remonts, kura laikā nostiprinātas konstrukcijas un ārēji iegūts arī jauns, Randu pļavu ainavai atbilstošs izskats. Objekta atjaunošana veikta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu pēc biedrības Silva Fortis iniciatīvas.

Putnu vērošanas tornis dabas liegumā ir iecienīts dabas speciālistu un tūristu apskates objekts, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Randu pļavu tornis ir atzīta migrējošo putnu vērošanas vieta, tāpēc tas regulāri ir bijis putnu vērošanas sacensību Torņu cīņu laureātu vidū. No 2014. gada tornī ir Latvijas ornitoloģijas biedrības veidotā mākslīgo putnu māju jeb būrīšu ekspozīcija, blakus tornim izveidota āra mācību klase par dabas vērtībām Randu pļavās.

Šā gada februārī skatītākais kanāls bijis TV3, kura vērošanai veltīti 13,3% no visa kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījumu aģentūras TNS apkopotās 2013. gada februāra TV kanālu auditorijas.

Otrs skatītākais kanāls bijis LNT ar 10,9% lielu skatīšanās laika daļu. Savukārt trešais skatītākais kanāls bija PBK, kura vērošanai Latvijas iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem veltījuši 10% no visa kopējā TV skatīšanās laika.

Tikmēr kanālam LTV1 veltīti 9,6% TV skatīšanās laika, kanālam NTV Mir Latvija - 6,7%, kanālam RTR Planeta Baltija - 5,8%, kanālam REN Baltija veltīti - 5,3% no kopējā TV skatīšanās laika.

Kanāla LTV7 skatīšanās laika daļa februārī bija 4%, kanāla 3+ - 3,4%, kanāla TV5 – 3,3% un kanāla TV6 - 2,7%. Savukārt 1BM veltīti 0,7%, Kanālam 2 – 0,6%, kanālam CTC Baltija – 0,5%, kanālam National Geographic Channel – 0,4%, kanālam FOX – 0,3% un kanālam Fox Life – 0,1% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Visu pārējo TV kanālu vērošanai veltīti 19,2%, bet Video un DVD vērošanai veltīts 3,1 % no kopējā TV skatīšanai veltītā laika šī gada februārī.

Skatītākais kanāls šī gada septembrī bijis LNT . Tā vērošanai veltīti 16,7% no kopējā TV skatīšanās laika.

Otrajā vietā ierindojies kanāls TV3 ar 14%, bet trešajā – kanāls PBK ar 11%, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati. Savukārt kanāla LTV1 vērošanai veltīti 7,5%, kanāla RTR Planeta Baltija – 5,3%, bet kanāla 3+ vērošanai – 4,3 %. Video un DVD vērošana septembrī aizņēmusi 2,1% no visa laika.

Dati rāda, ka laiks, ko vidēji dienā viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna šī gada septembrī, bija četra stundas un 47 minūtes, kas ir par 11 minūtēm vairāk, nekā šī gada augustā. Igaunijā viens TV skatītājs pie TV ekrāna pavadījis piecas stundas un četras minūtes vidēji dienā, savukārt Lietuvā –četras stundas un 37 minūtes vidēji dienā.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gefco Baltic vadītājs Martinas Keršis (Martynas Keršys). M. Keršis pēc tautības ir lietuvietis. 2009.gadā, kad uzņēmums piedāvāja iespēju kļūt par gatavo automobiļu pārvadājumu departamenta vadītāju Baltijas valstīs, Martinas ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā.

Gefco grupa ir viens no top 10 loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Eiropā. Gefco Baltic ir dibināts 2008.gada 14.februārī. Galvenais birojs atrodas Rīgā.

Ja mājās strādā Samsung Powerbot VR9300, saimnieki drīz vien aizmirsīs, ko nozīmē pašiem slaucīt istabas

Tehnikas veikalos ir pavisam maz nodaļu, kurās nevar ieraudzīt Samsung vārdu. Šķiet, Dienvidkorejas konglomerāts ražo visu, ko vien var izgatavot, turklāt jau sen. Arī robotizēto putekļu sūcēju lauciņā tas nav iesācējs. Startējis 2010. gadā ar Navibot, pērnā gada nogalē tas laida pārdošanā jaunāko mājas uzkopēja versiju Powerbot VR9300.

Navibot vēl bija pieskaitāms neparasto, eksperimentālo produktu kopai, bet Powerbot dodas pie pircējiem laikā, kad autonomie putekļu sūcēji kļuvuši par tikpat ierastu sadzīves tehniku, kā trauku mazgājamās mašīnas. Tādēļ arī prasības pret tiem ir augstākas.

Dizains

Powerbot VR9300 ir prāva mašīna. Nenoliedzami. Platākajā vietā tā ir 37,8 centimetrus plata un 13,5 centimetrus augsta. Tas rada bažas par robota spēju «ielīst» šaurākās vietās. Uzlādes dokstacija, lai arī pati par sevi ir kompakta, elektrotīklam pievienojama caur barošanas bloku. Tā rezultātā iegūts pamatīgs vadu jūklis un skolēnu penāļa izmēra plastmasas kaste, kas mētājas uz grīdas un traucē putekļusūcēja darbu.

Ārvalstu investīcijas Latvijā turpina pieaugt, tomēr ir pieauguši ģeopolitiskie riski, turklāt investorus attur specifiski šķēršļi

Tādi secinājumi skanēja Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē. LDDK tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis vērsa uzmanību uz to, ka Latvijai ir savi specifiski šķēršļi, kas attur investorus un neļauj piesaistīt ilgtermiņa investīcijas. Kā būtiskākos viņš minēja dārgu elektroenerģiju, sarežģīto piekļuvi enerģijai. «Tieslietu sistēma nenodrošina ātru un taisnīgu strīda atrisināšanu, kvalificēta darbaspēka pieejamība, augstāki darbaspēka nodokļi, nav arī nodokļu atlaides reinvestētai peļņai,» vēl citus specifiskos šķēršļus min J. Hermanis. Viņs norāda, ka ārvalstu kapitālam nav īpašu stimulu uzņemties paaugstinātu risku, lai finansētu ražotņu attīstību Latvijā, un kas pašlaik vai nākotnē radītu konkurenci pašu valsts uzņēmumiem. «Ja par Latviju ir zema ārvalstu investoru interese, tad tas liecina arī par nepievilcīgiem apstākļiem vietējiem uzņēmējiem,» secināja J. Hermanis. Investīciju samazināšanās pēdējos gados ir visas Eiropas problēma.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Birokrātisko šķēršļu mazināšanai būtu jākļūst par vienu no jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. –2020. gadam virzieniem. Turklāt beidzot ir jānozīmē konkrēta institūcija un personas, kuras ir atbildīgas par NAP ieviešanu un tajā ierakstīto mērķu sasniegšanu.

To, pārstāvot DB Uzņēmēju klubu, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, Dienas Biznesa galvenā redaktore Indra Lazdiņa un Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

N. Staņēvičs, izklāstot uzņēmēju ierosinājumus saistībā ar jauno NAP, norādīja, ka apņemšanās mazināt dažnedažādus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nepārprotami ir jāfiksē tieši NAP, kam nākotnē tiks pakārtoti dažādi citi attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns, kuru sadarbībā ar ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmēju organizācijām gatavo Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija. Kā vienu no apliecinājumiem tam, cik sarežģīti Latvijā ir ievērot dažādas normatīvo aktu prasības, viņš minēja faktu, ka lielāko daļu projektu ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai LIAA, kas ir atbildīga par uzņēmējiem pieejamā ES atbalsta «apsaimniekošanu», ir sagatavojuši nevis paši uzņēmēji, bet gan konsultāciju pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz mainīgo vidi un spēles noteikumiem uzņēmējiem, pēdējo četru gadu laikā audzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Finanšu iinstitūta veiktā pētījuma dati.

25% iedzīvotāju norāda, ka tuvākajā laikā plāno uzsākt savu biznesu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2012.gadā.

Tomēr pastāv vairāki šķēršļi, kas iedzīvotājus joprojām attur no rīcības, to vidū ir birokrātija un likumdošanas labirinti. Tā, piemēram, starp šķēršļiem tiek norādīts sarežģītais uzņēmuma reģistrācijas process.

Savukārt tie iedzīvotāji, kuri līdzās ikdienas darbam ar savu hobiju un prasmēm vēlētos gūt papildus ienākumus, atzīst, ka likumdošanas, nodokļu un birokrātijas radītie šķēršļi šo nodomu kavē - šādi teikuši 29%.

Starp pieciem būtiskākajiem šķēršļiem, kas iedzīvotājus kavē sākt savu biznesu, 64% iedzīvotāji min nepietiekami lielu kapitāla trūkumu biznesa uzsākšanai, 44% - nepiemērotu ekonomisko situāciju, 26% dzīvotspējīgu biznesa ideju trūkumu, kā arī 17% - uzņēmuma reģistrācijas procesu, bet 17% - zināšanu trūkumu.

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi sabiedrisko apspriedi, kurā tā aicina uzņēmējus un jebkuru ieinteresēto pusi informēt par šķēršļiem, kas ierobežo rūpniecības preču (rūpnieciski ražotas preces, kas nav pārtika) brīvu apriti ES.

Ņemot vērā, ka arī Latvijas uzņēmējiem nereti nācies sastapties ar dažādiem šķēršļiem, kuri neļauj īstenot ES preču brīvu apriti, arī Ekonomikas ministrija aicina Latvijas uzņēmējus iesaistīties šajā apspriešanas procesā, aizpildot Eiropas Komisijas (EM) izveidoto anketu līdz 2013.gada 17.aprīlim. Anketa pieejama, klikšķinot šeit.

Aizvadītajā gadā apritēja 20 gadi kopš ES vienotā tirgus izveides. Tā dibināšanas pamatmērķis bija panākt sociālo progresu visiem ES pilsoņiem un radīt kopēju tirgu, likvidējot starp dalībvalstīm pastāvošos šķēršļus brīvai darbinieku kustībai, kapitāla un maksājumu brīvai apritei, kā arī brīvai preču un pakalpojumu apritei, skaidro EM.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

Savukārt trešajā vietā aprīlī, ar 9,3 % lielu skatīšanās laika daļu katrs, ierindojušies kanāli LNT un NTV Mir Latvija.

Kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa bija 8,1%, kanāla TV5 – 5%, kanāla REN Baltija – 4,9%, kanāla 3+ - 4,5% un kanāla TV6 – 3,1%. Kanālam LTV7 veltīti 2,7%, kanālam RTR Planeta Baltija – 1,7%, Kanālam 2 – 1,0% un kanālam FOX – 0,7%. Savukārt kanāliem CTC Baltija un National Geographic Channel katram veltīti pa 0,6% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam 1BM veltīti 0,5%, kanālam Fox Life – 0,3% un kanālam TVOE – 0,04%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 21,7%, bet video satura vērošanai – 3,5% no kopējā TV skatīšanās laika aprīlī.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Lietuva atbalstīs un neliks šķēršļus reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būvniecībai, neatkarīgi no tā atrašanās vietas, intervijā norādīja Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas).

«Mūsu valdība nav noskaņota pret reģionālā termināļa celtniecības ieceri. Kā reizi mēs to atbalstām un uzskatām, ka vienam šādam terminālim Baltijas valstīs ir jābūt,» viņš sacīja.

Saskaņā ar ministra teikto Lietuva uzskata, ka lielāks, reģionāls terminālis ir nepieciešams, un Lietuva nekādā gadījumā nevērsīsies pret tā izveides ieceri un neliks šķēršļus tā izveidei. «Mēs no savas puses nevēršamies ne pret vienu no iecerētajiem projektiem neatkarīgi no tā, kur terminālim vajadzētu atrasties – Latvijā vai Igaunijā. Par to savstarpējās sarunās jāvienojas Latvijai un Igaunijai. Mēs atbalstīsim jebkuru šādu projektu. Mūsuprāt, Latvijai šajā projektā ir vairākas nopietnas priekšrocības, tomēr, kā jau teicu, par to ir jāvienojas abām valstīm, savukārt mēs atbalstām lielāka, reģionāla termināļa izveides nepieciešamību,» viņš paskaidroja.

Gatavojoties aktīvajai tūrisma sezonai, no otrdienas, 19. aprīļa, atpūtas vietā Beberliņi uzsākta šķēršļu trašu izbūve un citi būvniecības un teritorijas labiekārtošanas darbi jaunajā Liepājas piedzīvojumu parkā Tarzāns, kura atklāšana plānota vasaras sākumā - 18.jūnijā, informē Liepājas pilsētas domē.

Jaunajā Liepājas piedzīvojuma parkā tiks izveidotas piecas dažādas sarežģītības trases (zaļā, zilā, sarkanā, melnā un bērnu trase) ar 77 šķēršļiem, kā arī 330 metrus garš nobrauciens pāri Beberliņu ūdenskrātuvei, kas būs Latvijā līdz šim garākais nobrauciens pa trosi.

Viena no trasēm būs piemērota bērniem, bet pārējās četras būs dažādu grūtības pakāpju trases, kas domātas pieaugušajiem. Bērnu trase atradīsies aptuveni 1–1,5 metru augstumā, savukārt pieaugušo trases no 4–15 metru augstumā. Katra trase būs aptuveni 150 metrus gara, bet melnās trases garums sasniegs pat 250 metrus.

Piedzīvojumu parks tiks aprīkots ar jaunākās paaudzes Šveices firmas Kanopeo drošības sistēmu, kuru šķēršļu pastaigas laikā nav iespējams patvaļīgi atāķēt no drošības troses.

Latvijā ir ļoti ietekmīgi cilvēki, kuri traucē demokrātijas attīstībai. Diez vai kādā valstī ir pilnīgi godīga politika, bet ir kaut kādas robežas, ko nedrīkst pārkāpt, intervijā Latvijas Radio norāda bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Viņš arī atzīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju traucē minētie ietekmīgie cilvēki. KNAB esot virzošais spēks, kas spēj kaut ko darīt korupcijas apkarošanā.

Vissvarīgākā un efektīvākā metode ir dot iespēju izmeklētājiem, korupcijas apkarotājiem, prokuroriem strādāt. Pirmkārt, nelikt nekādus šķēršļus un, otrkārt, likt sajust, ka viņu darbs ir vajadzīgs valstij. Jo tikai darot var noskaidrot – ir vai nav noziedzīgi nodarījumi un korupcijas pazīmes. Šķērši tiekot likti visdažādākā veidā. J.Maizītes norāda, ka pie šķēršļiem var pieskaitīt arī finansējuma samazināšanu, visu, kas noticis ar KNAB visu šo gadu laikā.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā tiks izskatīts jaunais Būvniecības likums. Pašreizējā redakcijā tas samazinās birokrātiskos šķēršļus būvniecībā un saīsinās būvprojektu realizācijas ilgumu. Līdz ar to Latvija būs pievilcīgāka investoriem, tiks veicināta ekonomikas atveseļošanās. Tajā ietverta banku vai apdrošināšanas kompāniju garantiju nepieciešamība, kas darbosies kā būvinženieru atbildības garants būvju kvalitātei un drošībai. Tas atbilst mūsdienīgai Eiropas līmeņa biznesa domāšanai.

Tā ir medaļas viena puse, ko nomāc strīds par būvinženieru pārspīlētu sertificēšanu. Ir izveidojušās divas pretēja viedokļa nometnes - sabiedriskās organizācijas, kurās apvienojušās fiziskas personas, kuras šos sertifikātus izsniedz, tādēļ iestājas par maksas sertifikāciju un vēlas palielināt nepieciešamo sertifikātu skaitu. Pretējās domās ir vairums juridisko personu (būvfirmu) apvienojošās sabiedriskās organizācijas, kuras esošajā, bet sevi neattaisnojošā sertifikācijas sistēmā saredz tikai būtisku traucējumu uzņēmējdarbības veikšanai. Sertifikācijas pretinieku skaits pieaug ar katru dienu, jo arvien vairāk objektīvu argumentu norāda uz pastāvošās sistēmas nepilnībām.

Amerikāņu autoražotāja apkalpošana nesīs labumu arī Baltijas valstu ostām, saka GEFCO Baltic (GB) jaunais vadītājs.

Caur Baltijas valstu ostām varētu nosūtīt komplektējošās detaļas General Motors (GM) ražotnēm Krievijā, GB nākotnes plānus ieskicē uzņēmuma ģenerāldirektors Martīns Keršis, kurš agrāk vadījis GB autotransporta kravu pārvadājumu nodaļu. Viņš atgādina, ka pērn GEFCO noslēdzis globālu kontraktu ar GM, kas paredz, ka GEFCO ar 4PL nosacījumiem (ģenerālkontraktors, kas uzņemas visu loģistikas procesu) ir GM loģistikas operators Eiropā, Krievijā un Dienvidamerikā. Tas nozīmē, ka visa autoražotāja loģistika ir nodota GEFCO rokās.

Kaut arī šobrīd japāņu autoražotājs Mitsubishi komplektējošās detaļas savām rūpnīcām uz Krieviju, Kalugu nosūta caur Tallinas ostu, Latvijas loģistikas jomas spēlētāji uzskata, ka tas nav bijis tīri ekonomisks lēmums. DB jau rakstījis, ka Tallina «apspēlēja» Rīgu, nopērkot no japāņiem elektromobiļus.