Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Svētkos – arī Ziemassvētku un jaunā gada sagaidīšanas laikā - bankas biežāk saņem zvanus no klientiem par pazaudētām un atrastām maksājumu kartēm.

Kā liecina bankas Citadele pētījums, vairākums Latvijas iedzīvotāju ir labi informēti par pareizu rīcību gadījumā, ja ir atraduši citas personas nozaudētu maksājumu karti, un iedzīvotājiem ir skaidrs rīcības plāns gadījumiem, kad nozaudēta sava maksājumu karte, informē bankas pārstāvji.

Kā rāda SKDS veiktā aptauja, tad lielākā daļa jeb 90% respondentu atrasto maksājumu karti nekavējoties aiznestu uz tuvāko bankas, kas to izdevusi, filiāli vai zvanītu uz bankas informatīvo tālruni. 15% respondentu atrastās kartes īpašnieku vispirms censtos sameklēt sociālajos tīklos.

«Priecē fakts, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi patiesi apzinīga un izglītota ar karšu nozaudēšanu un atrašanu saistītos jautājumos. Arī mūsu pieredze liecina, ka arvien mazāk ir tādu gadījumu, kad cilvēki apjukumā nezina, kā rīkoties,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Patlaban Norvik banka jau noslēgusi līgumus ar Salaspils un Liepājas pašvaldībām par Pilsētnieka kartes ieviešanu, preses konferencē informēja bankas valdes loceklis Igors Rozanovs.

Savukārt sarunas notiek ar Rēzeknes un Jelgavas pašvaldībām.

I. Rozanovs uzsver, ka banka vēlas padarīt sabiedriskā transporta lietošanu mūsdienīgāku, dodot iespēju cilvēkiem maksāt ar karti. Norvik banka arī priecātos, ja šai iniciatīvai pievienotos citas bankas, tādējādi karšu izmantošanu sabiedriskajā transportā padarot vēl populārāku, norāda bankas pārstāvji.

Norvik bankas konsultants Vladimirs Šalajevs norāda, ka banka vēlas, lai pirmās kartes skolēni varētu izmantot jau septembrī, tomēr pagaidām vēl nav zināms, kad tās varēs sākt izmantot. Tehnoloģiski process jau ir noslēgts, tādēļ banka patlaban uz sarunām aicina pašvaldības un transporta pārvadājumu kompānijas, lai vienotos par potenciālo sadarbību.

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Līdz jūlija beigām norēķināties ar SEB bankas izsniegtajām bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams vairāk nekā 500 vietās Latvijā, kur tiks uzstādīti POS termināli ar bezkontakta maksājumu apstrādes funkciju, informē bankas pārstāve Jeļena Riļejeva.

Jūnijā SEB bankas POS terminālu skaits, kas nodrošina bezkontakta maksājumu pieņemšanu, pieauga līdz 255, bet līdz rudenim apmaksāt pirkumus ar bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams jau vairāk nekā 1000 vietās visā Latvijā.

«Bezkontakta maksājumu kartes SEB banka piedāvā saviem klientiem jau kopš 2013. gada - ar tām ir ērti un ātri maksāt par nelieliem pirkumiem, neievadot PIN kodu un neievietojot karti POS terminālī, bet vienkārši pietuvinot tam karti. Bezkontakta maksājumi ir plaši izplatīti pasaulē: Rietumu un Austrumu Eiropā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā, Kīnā un citur. No Eiropas valstīm bezkontakta norēķini ir populāri Čehijā - tur katru sekundi tiek veikts maksājums ar bezkontakta maksājumu karti. Polijā katrs trešais pirkums tiek veikts ar bezkontakta karti. Tāpat lielu popularitāti šāds norēķina veids guvis arī Spānijā un Ungārijā. Latvijā jaunā tehnoloģija aktīvi attīstās - SEB banka visiem jaunajiem klientiem-tirgotājiem šobrīd piedāvā POS terminālus, kas nodrošina bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. Arī esošajiem klientiem līdzšinējie POS termināli tuvāko gadu laikā tiks pakāpeniski pilnībā nomainīti uz jaunajiem,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ar Latvijas Goda ģimenes apliecību 3+ Ģimenes karte iespējams ietaupīt līdz pat 50 eiro mēnesī, šodien preses konferencē informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere.

Šobrīd daudzbērnu ģimenes karti var iegūt tās ģimenes, kur vismaz trīs bērni ir līdz 18 gadu vecumam. Tomēr, kā atzīmēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa, no 1.janvāra karti varēs iegūt arī tad, ja bērni būs 24 gadus veci un turpinās mācības.

Kā norādīja Bauere, šobrīd Latvijā ir aptuveni 14 000 šādas kartes īpašnieku.

Runājot par atlaidēm, preses konferences dalībnieki atzīmēja, ka ģimenes ar kartes palīdzību var ietaupīt no viena eiro līdz pat 50 eiro mēnesī. Uzņēmumu skaits un atlaižu lielums variē atkarībā no Latvijas reģiona. Rīgā ģimenes ar karti var ietaupīt 45-50 eiro mēnesī, un tas saistāms ar to, ka galvaspilsētā ir vairāk uzņēmumu, kas piedāvā atlaides karšu īpašniekiem. Savukārt reģionos pašu uzņēmumu skaits ir mazāks.

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs ir vienkāršota, piecu profesiju pārstāvji var saņemt elektronisku sertifikātu

Lai paātrinātu un atvieglotu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ir izveidota Eiropas profesionālā karte. Tā tiek izsniegta elektroniskā veidā un dod iespēju sekot līdzi pieteikuma virzībai internetā.

Ātrāk un vienkāršāk

Šobrīd Eiropas profesionālo karti iespējams iegūt piecu profesiju pārstāvjiem – vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem. Kartes saņemšana ir ātrāka un vienkāršāka, izmantojot elektronisku pieteikumu, taču pieminētajām profesijām tās saņemšana nav obligāta un ir iespējams izvēlēties profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Eiropas profesionālā karte apliecina, ka uzņemošajā valstī atzīs personas kvalifikāciju kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredzēts arī brīdināšanas mehānisms, kas informē par personām, kurām daļēji vai pilnībā liegts darboties veselības aprūpes profesijās. Latvijā Eiropas profesionālo karti izdod un anulē Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), nodrošinot ar pieteikumu saņemšanu un apstrādi saistītās darbības. Latvijā ir iespējams saņemt Eiropas profesionālo karti kopš 2016. gada janvāra. Līdz šim ir izsniegti trīs šādi elektroniski profesionālo darbību apliecinoši sertifikāti – profesionālo karti ir saņēmis viens fizioterapeits un divas vispārējās aprūpes māsas. AIC ir uzticēts pienākums saņemt pieteikums gan no Latvijas profesionāļiem kā mītnes valsts atbildīgajai iestādei, gan no ārvalstu profesionāļiem kā uzņemošās valsts atbildīgajai iestādei.

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Banka Citadele Latvijā piedāvā jaunu veidu, kā kļūt par bankas klientu un saņemt X Smart maksājumu karti, piesakoties pakalpojumam attālināti un neapmeklējot bankas filiāli. Tas iespējams ar viedtālruni, izmantojot Citadeles mobilo lietotni un nosūtot selfiju jeb pašbildi ar pases vai personas apliecības (ID kartes) attēlu.

Ar mobilo lietotni pieteikt bankā kontu un karti iespējams visu diennakti. To var darīt jebkurā vietā, kur pieejami mobilie sakari un internets. Pieteikumā ir trīs soļi - lejupielādēt Citadeles mobilo lietotni, uztaisīt pašbildi jeb selfiju, nofotografēt pasi vai ID karti, norādīt informāciju par sevi. Klientam uz banku pēc tam nav jādodas, jo izgatavoto karti un dokumentus bankas darbinieks nogādā klientam personīgi. Uzrādot ID karti, bankas darbinieks veiks klienta identifikāciju un izsniegs izgatavoto X-smart maksājuma karti.

«Ar šo pakalpojumu mēs turpinām pildīt solījumu par inovācijām. Tomēr līdzšinējās mobilās lietotnes inovācijas bija pieejamas tikai Citadeles klientiem, piemēram, maksājumu apstiprināšana izmantojot biometriju – FaceID, iespēja lietotnē pilnībā pārvaldīt kartes lietošanas režīmus, autorizēti sarakstīties jeb čatot ar banku. Tagad šīs robežas ir nojauktas. Ikviens var saņemt modernus bankas pakalpojumus, neizejot no mājas. Par selfiju vēlos piebilst, ka tā pārbaudei tiek izmantotas mūsdienīgas biometrijas metodes,» teic Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Kopš jūnija SEB banka ieviesusi jaunu veidu, kā veidot uzkrājumus – digitālo krājkasi, informē bankā.

Digiālā krājkase ir uzkrājumu veids, kas sasaistīts ar cilvēku veiktajiem pirkumiem, izmantojot maksājumu karti - katru reizi apmaksājot pirkumus ar karti, iztērēta summa tiek noapaļota uz augšu līdz veselam eiro un starpība tiek novirzīta uz krājkontu.

Šo naudas uzkrāšanas veidu Latvijā SEB banka piedāvā kopš jūnija sākuma, savukārt Igaunijā šīs pakalpojums ir pieejams jau kopš 2012. gada. Pakalpojums ir unikāls arī ar to, ka tas ir pilnībā digitāls – pieteikties tam iespējams tikai internetbankā, kur var arī sekot līdzi informācijai par ieskaitījumu digitālajā krājkasē ja vien ir veikti pirkumi ar karti.

«Saskaņā ar 2016. gadā veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekādu uzkrājumu, un bieži vien uzkrājumus neveido pat tie, kuri var to atļauties, jo trūkst apņēmības un disciplīnas. Digitālā krājkase var būt pirmais solis pretim uzkrājumu veidošanai īpaši jauniešiem. Igaunijas pieredze rāda, ka digitālās krājkases lietotāju skaits katru gadu palielinās un ka kopējā pa šiem gadiem uzkrātā summa jau pārsniedz 20 miljonus eiro. Vidēji mēnesī, atkarībā no maksājumu karšu lietošanas paradumiem, iespējams uzkrāt no 10 līdz 20 un vairāk eiro, kas veido no 120 līdz pat 250 un vairāk eiro gadā,» norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir novērojuši, ka bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par jauno ikdienu – tā ir funkcionalitāte, ko vairums klientu jau uztver par pašsaprotamu kartes iespēju visās vecumu grupās.

Swedbank klienti mēnesī veic vairāk nekā 2 miljonus bezkontakta pirkumu. Swedbank, sekojot iedzīvotāju pieprasījumam, palielināja bezkontakta pirkumu limitu no 10 eiro uz 25 eiro, tuvojoties pasaules vispārpieņemtajiem apmēriem. «Daudzi klienti nesagaidīja esošās debetkartes derīguma termiņa beigas un vēlējās nomainīt parasto karti uz bezkontakta. Plānojam, ka nākamā gada laikā visas no jauna izdotās kartes būs ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti,» saka Liene Gasiņa, Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja.

Swedbank novērots, ka šādu maksājumu veidu lieto visos klientu vecuma segmentos. Klients var regulēt bezkontakta maksājumu funkciju, to atslēdzot vai pieslēdzot internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Swedbank bankomātos visā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta bezkontakta funkcija – turpmāk piekļūt kontiem un izņemt naudu varēs, neievietojot bankomātā fizisku norēķinu karti.

Jau tagad Rīgā un citās Latvijas pilsētās ir pieejami vairāk nekā 20 ar bezkontakta funkciju aprīkoti bankomāti, un plānots, ka līdz gada beigām tā tiks ieviesta vairāk nekā pusei visu Swedbank bankomātu.

Lai izņemtu naudu vai izmantotu kādu citu pakalpojumu, klientam ir vien jānopīkstina sava bezkontakta maksājumu karte, viedtālrunis vai viedpulkstenis ar aktivizētu bezkontakta maksājumu funkciju un jāievada kartes PIN kods. Bankomātus ar bezkontakta funkciju var atpazīt pēc karšu lasītāja ikonas.

"Nu jau daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā dod priekšroku tieši bezkontakta norēķiniem – karti tikai nopīkstinot, tirdzniecības un pakalpojumu saņemšanas vietās tiek veikti jau 79% darījumu. Turklāt jau vairāk nekā pusmiljons klientu pēdējo 3 mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir norēķinājušies, izmantojot viedierīci, un daudziem tas ir ikdienā ierastākais maksāšanas veids. Ceram, ka tagad šī funkcija padarīs ērtākus arī darījumus mūsu bankomātos – gan tiem, kuri savu karti piesaistījuši mobilajam tālrunim vai citai viedierīcei, gan tiem, kuri dod priekšroku fiziskai norēķinu kartei,” stāsta Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Latvijas aviokompānija airBaltic ir ieviesusi VISA priekšapmaksas karti, kas pieejama divās valūtās — latos vai eiro, informē lidsabiedrības pārstāvji.

Lai saņemtu airBaltic maksājumu karti nav nepieciešams bankas konts vai kredītvēstures pārbaude, norāda airBaltic pārstāvji. Tiek solīts, ka, izmantojot šo karti, airBaltic klienti varēs saņemt labākus piedāvājumus lidojumiem, kas pirkti airBaltic mājas lapā.

Klienti kartes iegūšanai var pieteikties tiešsaistē prepaidcard.airBaltic.com. airBaltic karšu īpašnieki varēs iegūt arī papildus karti, ko nodot lietošanā dzīvesbiedriem, bērniem vai partneriem, informē aviokompānija.

Lidsabiedrības VISA priekšapmaksas karti apkalpo Contis Financial Services Ltd.

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 30.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Patlaban persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu var izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, nebūs nepieciešams to nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Šodien Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadītāji tika informēti par visā valstī gaidāmo elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, kas saistīts ar braukšanas maksas atvieglojumiem, aģentūra LETA uzzināja sēdē.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs klātesošos informēja, ka, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem «par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos», elektroniskā norēķinu sistēma būs aktuāla visiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, un viņš arī aprakstīja priekšrocības, kādas, ieviešot šīs kartes, varētu izmantot pašvaldības.

Salkazanovs pastāstīja, ka aptaujātas tika visas bankas, bet pagaidām Norvik banka esot vienīgā, kas tehnoloģiski to varot nodrošināt, un no 2016.gada 1.janvāra tā būšot šīs sistēmas ieviesēja.