Juridiskas personas maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāka apmierināšana. Primāri šis mērķis tiek sasniegts, no parādnieka mantas pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzot kreditoru prasījumu segšanai. Cita starpā minētā mērķa sasniegšanu nodrošina arī parādnieka veiktās saimnieciskās darbības līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai izvērtēšana, lai noskaidrotu, vai parādnieka un tā pārvaldes institūciju darbībās nav konstatējama tāda prettiesiska rīcība, kas samazinājusi parādnieka aktīvus, kuri būtu novirzāmi kreditoru prasījumu segšanai, tādējādi aizskarot kreditoru kopuma intereses. Konstatējot parādnieka vai tā pārvaldes institūciju rīcībā minēto prettiesisko rīcību, maksātnespējas procesa administratoram ir pienākums celt attiecīgas prasības (par darījumu apstrīdēšanu, zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem u.c.), kuru apmierināšanas rezultātā palielinātos kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs.

No 2015. gada 1. marta spēkā ir grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz valdes locekļu atbildību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu maksātnespējas administratoram. Grozījumu mērķis pēc būtības arī ir nodrošināt kreditoru prasījumu pēc iespējas pilnīgāku apmierināšanu maksātnespējas procesā. Jaunās normas tika ieviestas kā palīglīdzeklis, lai izskaustu iespēju valdes loceklim izvairīties no atbildības par parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasību pret valdes locekli parādnieka vārdā ceļ maksātnespējas procesa administrators. Turklāt ar šiem grozījumiem ieviesta zaudējumu prezumpcija – minētajos gadījumos ar parādniekam (kapitālsabiedrībai) nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, 22.novembrī, izsludinājis jauno Maksātnespējas likumu, kas stāsies spēkā no 2008.gada 1.janvāra un ieviesīs būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomā, informēja valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija pārstāvis Oskars Lakšēvics.

Maksātnespējas likuma izveides mērķis bija novērst nepilnības un trūkumus šobrīd spēkā esošajā maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kas vērsts uz maksimālu kreditoru interešu aizsardzību. Tādēļ, lai īstenotu kreditoru kopuma intereses, lielākā daļa maksātnespējas procesu noslēdzas ar uzņēmuma likvidācijas procedūru, tādā veidā nedodot iespējas finansiālās grūtībās nonākušajam komersantam veikt pasākumus uzņēmuma maksātspējas atjaunošanai. Savukārt Maksātnespējas likums tika veidots nolūkā veicināt parādnieka maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā, tādējādi tika sabalansētas visu iesaistīto pušu intereses, skaidroja O. Lakšēvics.

Saeima šodien, 1.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Maksātnespējas likumprojektu, kas stāsies spēkā no 2008.gada 1.janvāra un ieviesīs būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomā, informēja valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija.

Likuma mērķis ir sabalansēt parādnieka un kreditora intereses un veicināt maksātspējas atjaunošanu.

Pašlaik maksātnespējas jomu regulē 1996.gadā pieņemtais likums Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kura mērķis ir kreditoru interešu maksimāla aizsardzība. Tādēļ, lai īstenotu kreditoru kopuma intereses, lielākajā daļā maksātnespējas procesu kā maksātnespējas stāvokļa risinājumu pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Tādējādi finansiālās grūtībās nonākušajam komersantam nav iespējas veikt pasākumus, lai atjaunotu savu maksātspēju. Pašreizējais normatīvais regulējums pieļauj nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu, skaidro Maksātnespējas administrācija.

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Iepazīstoties ar trešdien, 23.novembrī, portālā db.lv publicēto Ekonomikas ministrijas (EM) oficiālo viedokli maksātspējas vērtēšanā, distances un tiešsaistes kreditēšanas AS 4finance pauž atbalstu konstruktīvai EM pieejai konkrētajā jautājumā par maksātspējas vērtēšanas slieksni un veidu, kādā tas tiek darīts, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Proti – līdzīgi kā EM, uzskatām, ka patērētāju maksātspēja ir jāvērtē no 1. eiro, un pilnībā piekrītam EM publiski paustajam oficiālajam viedoklim, ka "Tā ir komersantu brīva izvēle, kādā veidā tie pārbauda patērētāja maksātspēju"1, un nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence, noteikt konkrētus obligātus veidus un metodes maksātspējas izvērtēšanai,» norāda AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers.

Kopš 2013. gada AS 4finance savu klientu maksātspējas izvērtēšanai izmanto daudzlīmeņu diferencētu klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmu, kurā klientu sniegto datu pārbaude ir viena no sistēmas sastāvdaļām. Sistēmu uzsākām ieviest 2013. gada nogalē. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību gan Latvijā, gan pasaulē šīs sistēmas pilnveide notiek nepārtraukti. Par to 4finance ir atbildīgs atsevišķs Datu zinātnes un padziļinātās analīzes departaments.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Valdība šodien akceptēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Paralēli Saeima jau strādā pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju.

Saeima 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu principu», kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Saeimas pieņemtajiem grozījumiem bija paredzēts stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, taču ņemot vērā, ka nepieciešams grozīt Civilprocesa likumu, valdība šodien atbalstīja termiņa pārcelšanu uz nākamā gada 1.martu.

Nebanku kreditēšanas nozares darbības aktuālie dati, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktās pārbaudes liecina, ka kopumā nebanku kredīta portfeļa kvalitāte Latvijā pakāpeniski uzlabojas, līdz ar to secināms, ka iepriekš veiktie uzlabojumi nozares darbības regulējumā devuši rezultātus, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Tajā pašā laikā šobrīd strauji pieaug pagarināto kredītu skaits - apmēram 25 % kredītu tiek kavēti un 64 % kredītu tiek pagarināti, savukārt klātienes pārbaudēs nereti konstatēti pārkāpumi patērētāja maksātspējas vērtēšanā. Tomēr PTAC veiktais darbs uzraudzībā liecina, ka vēl aizvien problēmas rada patērētāju maksātspējas vērtēšana.

Līdz ar to EM uzskata, ka nepieciešams rast efektīvāku risinājumu un veikt grozījumus esošajā nozares darbības regulējumā, lai nodrošinātu rūpīgāku patērētāja maksātspējas vērtēšanu pirms kredīta izsniegšanas.

Tāpēc EM atbalsta normatīvajā regulējumā iekļaut normas, kas pastiprinātu un precīzāk definētu maksātspējas vērtēšanas procesu, un ļautu dažādiem kreditētājiem operatīvi apmainīties ar informāciju.

Eiropas Savienības (ES) apdrošināšanas sektorā šā gada 1.janvārī spēkā stājies jauns uzraudzības regulējums – Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas paredz pārskatīt pašreiz spēkā esošo maksātspējas un uzraudzības režīmu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sektorā, kā arī nosaka pāreju uz jaunu kapitāla prasības aprēķinu, kas pamatojas uz risku novērtēšanu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Kā norāda Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI), veicinot labu pārvaldību un risku vadību, Maksātspējas II režīms stiprinās apdrošināšanas produktu patērētāju aizsardzību, un nodrošinās, ka labi kapitalizēti apdrošinātāji ļaus sektoram izturēt iespējamos triecienus. Saskaņota pārskatu sniegšana un informācijas atklāšana nodrošinās uzraugus ar nepieciešamo pamata informāciju un ļaus tiem savlaicīgi rīkoties. Tomēr jaunais režīms, ņemot vērā tā proporcionalitātes principus, nekļūs par slogu mazākiem uzņēmumiem.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) priekšsēdētājs Gabriels Bernardino (Gabriel Bernardino) norāda: «Neizmantojot uz risku balstīto pieeju, Eiropas apdrošināšanas uzraudzība atpaliktu no starptautiskajām tendencēm. Līdz ar Maksātspējas II režīmu, tiks ieviesta moderna, spēcīga un samērīga uzraudzības sistēma. Tas ir milzu solis apdrošināto aizsardzības un vienotā Eiropas apdrošināšanas tirgus pilnveidošanai. Maksātspējas II režīms ir Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes gadiem ilgušu politisko un likumdošanas sakārtošanas pārrunu rezultāts. Taču tas atspoguļo arī EAAPI Uzraudzības padomes darbu, kurai vienmēr laicīgi ir izdevies nodrošināt Maksātspējas II režīma ieviešanas sagatavošanu. Pateicoties nacionālajām kompetentajām iestādēm, Maksātspējas II režīms tagad kļūst par realitāti katrā dalībvalstī.»

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu atbilst Satversmei attiecībā uz uzturlīdzekļu parādnieku pamattiesībām, bet nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, atzina Satversmes tiesa (ST).

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST atzina, ka attiecībā uz uzturlīdzekļu parādniekiem pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams. Tiesa, vērtējot ierobežojumu, atzina, ka tas ir noteikts ar likumu un ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti, norma veicina gan to, ka bērns saņem viņa attīstībai nepieciešamos līdzekļus no vecākiem, gan to, ka valsts atgūst tos līdzekļus, kurus bērna uzturēšanai nodrošinājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Tomēr ST atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privāto dzīvi. Cita starpā tiesa norādīja, ka parādnieka bērna identificēšanas rezultātā trešajām personām pieejamā informācija var norādīt uz to, ka bērna vecākam ir bijis strīds par konkrētā vai cita bērna uzturēšanu, vecāks labprātīgi nepilda tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut bērnu emocionālas vardarbības riskam, izraisīt viņam diskomforta izjūtu, veicināt sociālu atstumtību. ST konstatēja, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā netika izskatītas un vērtētas alternatīvas, kas bērnu tiesības aizskartu mazāk, taču šādas alternatīvas pastāv.

«Latvijas kāpums Pasaules Bankas Doing business novērtējuma rādītājos sākotnēji šķiet apsveicams, tomēr maksātnespējas jomas novērtējums ir brīdinājuma signāls izmaiņu nepieciešamībai,» norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode.

Atsaucoties uz Pasaules Bankas secināto, ka, neskatoties uz panākto maksātnespējas procesa norises ātrumu (no trīs gadiem iepriekš uz 1,5 gadiem šobrīd), strauji krities atgūto kreditoru līdzekļu apjoms - 48,4 centi no ASV dolāra iepriekšējo 59,8 centu vietā, kas nozīmē samazinājumu 20% apmērā. Asociācija norāda, ka šī ir ļoti negatīva tendence, kas būtu jāņem vērā maksātnespējas politikas veidotājiem. A. Strode atgādina, ka maksātnespējas procesa būtība ir uzņēmuma maksātnespējas gadījumā nodrošināt kreditoru prasījumu apmierināšanu pēc iespējas lielākā apjomā, kas ne vienmēr ir iespējama 2010.gadā pieņemtā Maksātnespējas likuma dēļ.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Līdz ar apdrošinātāju gada pārskatu pieejamību, aktuāla kļūst to analīze. Visbiežāk finanšu darbības rezultātu apskatītājus interesē divi rādītāji – uzņēmuma stabilitāte, proti, vai var uzticēties apdrošinātājam, un uzņēmuma darbības panākumi.

Runājot par stabilitāti, nereti tā tiek interpretēta vienkāršotā veidā – uzņēmumam ir peļņa vai zaudējumi. Diemžēl šāds skatījums pilnīgi neparāda esošo paša apdrošinātāja kapitālā lielumu pretim riskiem, kas rodas no uzņemtajām saistībām. Tāpēc finanšu tirgus uzraugi seko līdzi apdrošinātāju stabilitātes rādītājam, izmantojot „Maksātspējas norma I”. Lai to aprēķinātu, tiek ņemts parakstīto prēmiju vai izmaksāto atlīdzību lielums un salīdzināts ar koriģēto paša kapitālu. Uzraugi tad nosaka minimālo lielumu, bet, ja aprēķins pārsniedz noteikto minimumu, tad tas tiek koriģēts atbilstoši apdrošināšanas portfelim. Piemēram, „Baltas” gadījumā šī norma ir 5.3 miljoni LVL uz 2012. gada pirmā ceturkšņa beigām, kas nosaka, ka pašu kapitālam jābūt tādā pašā lielumā. „Baltas” klients var mierīgi gulēt, jo mūsu kapitāls maksātspējas aprēķinam ir 12.1 miljoni LVL, kas ievērojami pārsniedz prasīto – par 2.26 reizēm.

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvas Par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi vairākus apdrošināšanas sektoram (apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm, kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām) saistošus noteikumus.

Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi nosaka maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu, kā arī kvalitatīvās prasības pašu kapitāla noteikšanai un iedalījumam līmeņos.

Apstiprināti arī Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspējas aprēķina normatīvie noteikumi; tie noteiks grupas maksātspējas noteikšanas vispārīgos principus, aprēķina metodes un to piemērošanas nosacījumus.

Tāpat apstiprināti Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējo modeļu normatīvie noteikumi, kas definē prasības, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir saistošas, ja tā maksātspējas kapitāla prasību aprēķina nevis ar standarta formulu, bet izmantojot iekšējo modeli.

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari

Tā intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Liels skaits apdrošināšanas sabiedrību, pēc pašu aplēsēm, nepagūšot ieviest Maksātspējas II prasības laikā, liecina KPMG veiktais Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas sabiedrību pētījums.

Joprojām nav skaidrības par detalizētām vadlīnijām, un Maksātspējas II ieviešanas termiņš tiek pastāvīgi pagarināts, kā arī Eiropas Komisija vēl nav oficiāli paziņojusi, kad un kādā veidā noteikumi stāsies spēkā, norāda KPMG. Kaut arī termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība Maksātspējas II prasībām, varētu tikt pārcelts uz 2016. gadu vai pat vēlāk, apdrošinātājiem ir ieteicams turpināt sagatavošanās darbus, uzsver eksperti. Tā kā daudzas apdrošināšanas sabiedrības mūsu reģionā sāka darbu pie šo prasību ieviešanas vēlāk nekā apdrošinātāji citās valstīs, tās nevar atļauties pārtraukt darbu uz diviem gadiem, lai paskatītos, kas notiks tālāk.